Aleksejs Zubecs

Ekonomists: Baltijas valdībām ir jāatbalsta reālais bizness, bankas savu nopelnīs

32
(atjaunots 12:13 17.04.2020)
Epidēmijai ir sava loģika: valstij izdevīgāk ir upurēt lielā biznesa un banku nozares intereses – tās savu nopelnīs, kad situācija normalizēsies.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Latvijas valdība apstiprinājusi jaunos atbalsta pasākumus iedzīvotājiem un biznesam koronavīrusa izplatības radītās krīzes apstākļos. Cita starpā pasākumi ietver palīdzību lauksaimniekiem 45,5 miljonu eiro apmērā.

Nepārvaramas varas apstākļos Baltijas valstu valdībām vispirms vajadzētu padomāt par sava pārtikas tirgus aizsardzību, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja ekonomikas zinātņu doktors, Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs.

Vasilijs Koltašovs
© Sputnik / Александр Кривошеев

"Vecās Eiropas valstis izvērtē iespējas stimulēt savu pārtikas preču tirdzniecību citās Eiropas valstīs. var notikt tā, ka šie produkti ieplūdīs Baltijas tirgū, un tas var novest pie dempinga, tātad – pie vietējo pārtikas preču ražotāju bankrota," brīdināja Zubecs.

Analītiķis atzīmēja, ka brīvais tirgus ir laba lieta no ekonomiskās loģikas viedokļa, taču sava loģika ir arī epidēmijai.

"Kad mēs runājam par pandēmijas apstākļiem, aicinājumi saglabāt brīvo tirdzniecību ir labi tikai finanšu struktūrām, kas vēl joprojām nodrošinās ar tirdzniecību saistītās naudas plūsmas. No epidēmijas loģikas viedokļā... vajag atbalstīt pašmāju biznesu, bet bankas lai pelna ar kaut ko citu vai pelna vēlāk, kad atjaunosies ekonomiskais stāvoklis pasaulē," uzsvēra Zubecs.

Pēc eksperta domām, Baltijas valstīm vajadzētu upurēt lielā biznesa intereses un spert soļus pašas valsts finansiālā stāvokļa stabilizācijai, jo, apstājoties virkne nozaru, nodokļu bāze sarūk, bet izdevumi pieaug.

Ārkārtas situācijas režīms koronavīrusa infekcijas izplatības ierobežošanai patlaban Latvijā ieviests līdz 12.maijam. Pieņemti stingri ierobežojošie noteikumi, kuru ietekmē cietusi virkne ekonomikas nozaru, ieskaitot pārvadājumus un tūrismu.

Valdība informēja, ka novirzīs divus miljardus eiro iedzīvotāju un biznesa atbalstam pašreizējās krīzes apstākļos.

Зубец: страны Балтии должны поддержать реальный бизнес, а банки свое заработают
32
Tagi:
koronavīruss, ekonomika, Baltija
Pēc temata
Sergejs Rekeda: tranzīta sarukums caur Latvijas ostām nav saistīts ar koronavīrusu
Krištopāns: visas valstis bagātos cenšas piesaistīt, tikai Latvija dara pretēji
Ekonomists: pēc diviem mēnešiem Latvijas ekonomika var sabrukt
SVF: Baltijas valstu vidū Latvijas ekonomika cietīs visvairāk
Celtnieki, foto no arhīva

mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas

30
(atjaunots 13:06 29.05.2020)
Pandēmija ir mainījusi situāciju Latvijas darba tirgū; vakanto vietu skaits ir manāmi sarucis, bet patlaban pieprasītākie ir celtniecības speciālisti un kravas automašīnu vadītāji – tālbraucēji.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis Dainis Jukonis pastāstīja iknedēļas izdevumam "Vesti", ka maija sākumā bezdarbs valstī sastādīja 8% un salīdzinājumā ar martu, kad pandēmijas dēļ tika izsludināts ārkārtējās situācijas režīms, pieaudzis par 1,2%. Tāpat kā iepriekš augstākais tas ir Latgalē – 15,3%, zemākais – Rīgā (6,2%).

Tiesa, viss kļūst skaidrāks salīdzinājumā. Pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas galvaspilsētā bezdarbs pieaudzis visvairāk – par 1,5%, Latgalē – par 0,8%. Tas ir saprotams, jo Rīgā ir lielākais skaits nozaru, ko krīze skārusi īpaši sāpīgi: viesmīlības, tūrisma un restorānu bizness...

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Vakanto vietu skaits darba biržā arī ir manāmi sarucis – gandrīz par 12 tūkstošiem – 5. maijā bija brīvas 14 980 vietas. Laiki, kad visur bija vajadzīgi operatori tirdzniecības tīklos (kasieri), ir palikuši pagātnē. Tagad pieprasītākā ir kravas automašīnas vadītāja profesija – darba biržā ir 980 vakances.

Tiesa, tālbraucēji bija pieprasīti arī pirms krīzes. Darbs ir smags, autovadītāji, tāpat kā viņu kolēģi lielākajā daļā Austrumeiropas valstu, saņem daudz mazāk nekā tālbraucēji rietumvalstīs.

Tranzīta pārvadājumu uzņēmuma vadītājs pastāstīja, ka pēdējos gados viņus glābuši šoferi no Pleskavas. Viņi ir gan profesionāli, gan atbildīgi. Taču pandēmijas dēļ viņi bija spiesti atgriezties mājās, kur nekavējoties nonāca karantīnā.

Pie tam jaunajos apstākļos tālbraucēju darbs ir vēl sarežģījies. Pārbaudes uz robežām ir pastiprinājušās, pieauguši sastrēgumi. Neizpaliek arī reisi uz Itāliju, Spāniju un Franciju, kur plosās koronavīruss. Kāds kravas mašīnas vadītājs pastāstīja, ka ceļā pa tukšu pilsētu Ziemeļitālijā bija sastopami tikai policisti. Viņi... aplaudējuši, lai paustu cieņu autovadītāja darbam: šī profesija tagad saistīta ar vēl lielāku risku.

Nemirstīgais Afoņa

Tālāk vakanto vietu sarakstā redzami celtniecības specialitāšu darbinieki: betonētāji, apdares meistari, akmeņkaļi, krāsotāji-apmetēji. Vajadzīgi arī santehniķi, elektriķi, metinātāji, atslēdznieki...

Jāpiebilst, ka vakanto vietu skaita (497) ziņā santehniķi ieņem ceturto vietu. Tomēr daudzi cilvēki, kam pēdējā laikā nācies saskarties ar šīs profesijas pārstāvjiem (mainījis cauruli vannas istabā, remontējis krānu vai tualeti utt.) var teikt, ka liela daļa īsto meistaru, acīmredzot, aizbraukuši uz ārzemēm. Te palikuši tikai tādi "speči" kā leģendārās filmas "Afoņa" galvenais varonis. Grib lielu naudu, bet kvalitāte klibo ar abām kājām. To var apstiprināt arī daudzu celtniecības firmu vadītāji.

Trūkst arī labu celtnieku. Ne velti šajā jomā aizvien lielāks ir uzaicinātā darbaspēka skaits. Starp citu, pirms pandēmijas valstī oficiāli bija vairāk nekā 15 tūkstoši strādnieku no citām valstīm...

Viesstrādnieki nepieviļ

Lielākais skaits viesstrādnieku nāk no Ukrainas. Tai seko Baltkrievija, Krievija, Uzbekistāna. 2017. gadā Pilsonības un migrācijas lietu departaments izsniedza 7500 īstermiņa ielūgumus viesstrādniekiem, bet pērn – 15 300.

Ielūgums darba devējam izmaksā 100-500 eiro. Pie tam uzaicinātā darbinieka alga nevar būt mazāka nekā vidējā valstī – 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Un nav svarīgi, ko viesstrādnieks dara – kārto zivis konservu bundžās vai ķieģeļus jaunbūvē. Izņēmums pieļauts tikai lauksaimniecības darbiniekiem – viņiem var maksāt ne vairāk kā 700 eiro bruto.

Tas nav daudz. Tomēr, spriežot pēc visa, lielākā daļa darbinieku ar noteikumiem ir apmierināti, citādi viņu skaits nepieaugtu.

Pie tam no bijušās PSRS valstīm uzaicinātie ar darbu tiek galā labi un teicami – to apliecina darbu vadītāji būvobjektos un lauksaimnieki...

Kas palicis bez darba

Turpināsim stāstu par to, kā pandēmija mainījusi darba tirgu. Šajā periodā liels skaits cilvēku zaudējuši darbu un reģistrējušies biržā.

Pirmo vietu viņu vidū ieņem pārdevēji-konsultanti (684), viņiem seko mazo veikaliņu pārdevēji (596), ir pavāri (563), oficianti (318), bārmeņi (207), pavāru palīgi (112).

Vienlaikus vairākās šajās profesijās ir vakantas vietas, piemēram, vajadzīgs 291 pavārs. Tikai gribētos zināt, vai kāds pēc elitāra restorāna, viesnīcas, pazīstamas kafejnīcas gribēs strādāt sociālās iestādes, skolas vai bērnudārza ēdnīcā?

Būvmateriālu veikali zeļ un plaukst

Pie tam pandēmijas rezultātā nav cietuši visi kā viens. Būvmateriālu veikalos (it īpaši nelielajos, kas atrodami dzīvojamajos masīvos) apgrozījums aug. Daudzi cilvēki, strādājot "attālināti", nolēmuši netērēt laiku velti un ķerties pie dzīvokļu un vasarnīcu remonta. Katram sīkumam nebrauksi pakaļ uz lielo tirdzniecības centru, un ir ļoti ērti, ja viss atrodams blakus – dzīvojamā masīva veikalā. Par to, ka darba apjoms pieaudzis, pastāstīja pārdevēji būvmateriālu veikalos Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā.

Pieaudzis apgrozījums arī nelielajos  pārtikas veikalos provincē un aptiekās, it īpaši apdzīvotajās vietās netālu no Lietuvas robežas. Vietējie iedzīvotāji, kuri agrāk produktus pirka pie kaimiņiem, tagad pievērsušies pašmāju tirgotājiem. Jautājums tikai, vai tas ir uz ilgu laiku? Latvijas veikaliem un aptiekām šis ir īstais brīdis, lai papūlētos panākt, ka cilvēki arī pēc robežu atvēršanas pirktu nepieciešamo pašu mājās. Gan provincē, gan galvaspilsētā. Tomēr to var panākt nevis ar aizliegumiem un ierobežojumiem, bet gan ar veselīgu konkurenci.

Iespējams, pandēmija liks izdarīt kaut kādus secinājumus? Tostarp arī valstij, kas tikai vārdos apgalvo, ka šeit ir komfortabli apstākļi biznesam. No komfortabliem apstākļiem neviens nebēg uz citām valstīm un biznesu nepārceļ...

30
Tagi:
ekonomiskā krīze, Latvija, darba tirgus
Pēc temata
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem
Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Naudas skaitīšana, foto no arhīva

Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī 812 eiro pēc nodokļu nomaksas

12
(atjaunots 14:30 28.05.2020)
Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga par pilnu likmi valstī veidoja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, "uz rokas" – 812 eiro.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sastādīja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta BNN.

Šī gada janvārī vidējā alga bruto pieauga par 7% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedza 1101 eiro mēnesī, februārī – 7,8% (1085 eiro), bet martā – par 5% (1113 eiro).

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, 2020. gada pirmajā ceturksnī alga bruto samazinājusies par 1,2%.

Vidējā alga pamata darba vietā pēc nodokļu nomaksas 2020. gada pirmajā ceturksnī sastādīja 812 eiro. Gada laikā tā palielinājusies par 6,3%, bet salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni tā sarukusi par 0,8%.

Uz rokas saņemtās algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, sastādīja 4,3%.

2020. gada pirmajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā tikai par 4 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1104 eiro pret 1100. Valsts sektorā, kurā iekļautas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības, vidējā alga pieaugusi līdz 1061 eiro, jeb par 7,8%.

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, vidējā alga privātajā sektorā ir mazliet pieaugusi (+0,4%), bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 4,5%, ņemot vērā piemaksu un prēmiju samazināšanos.

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes rezultātā vidējā alga viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā 2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar datiem par šo periodu pērn, kritusies par 3%, bet šī gada martā, salīdzinājumā ar 2019. gada martu un 2020. gada februāri, - sarukusi par 21%.

Salīdzinājumā ar februāri vidējā alga martā sarukusi arī daiļrades, izklaides un atpūtas jomā (-1,1%), kā arī izglītībā (-0,9%).

Gada laikā visvairāk pieaugusi vidējā alga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un saimniecības priekšmetu remonts, ķīmiskās tīrītavas, frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi utt. Šajās nozarēs vidējā alga pieaugusi par 12,8%. savukārt veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomās vidējā alga pieaugusi par 11,5%.

Latvijas reģionu starpā ātrākais algu pieaugums pirmajā ceturksnī (gada izteiksmē) bija vērojams Rīgas rajonā – 10,2%. Citos reģionos, neskaitot Latgali, gada pieaugums fiksēts 5,6-5,9% apmērā. Latgalē, kur vidējā alga ir viszemākā (747 eiro), gada pieaugums sastādījis 4,9%.

12
Tagi:
Latvija, alga
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Pistole rokās, foto no arhīva

Lietuvas iedzīvotājs nošāva policistu un varēja aizbēgt uz Latviju

0
(atjaunots 09:18 30.05.2020)
Mežā uz Kurzemes un Zemgales reģionu pierobežas teritorijas varētu slēpties bruņots noziedznieks no Lietuvas.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Lietuvas Mažeiķu rajonā, kurš robežojas ar Latviju, vīrietis nošāva policistu un varēja aizbēgt Latvijas robežas virzienā, vēsta Sputnik Lietuva.

Incidents notika piektdien, ap plkst. 10:30 Mažeiķu rajonā. Policisti atnāca uz vīrieša māju, lai pārbaudītu paziņojumu par vardarbību, taču viņš sagaidīja viņus ar šāvieniem. Rezultātā virsnieks Sauļus Žimants tika nošauts, policijas darbiniece tika ievainota kājā.

"Aizdomās turamais (dzimis 1968. gadā), iespējams, noslēpies kaimiņu mežā, viņš var būt bruņots, tādēļ aicinām iedzīvotājus, kas viņu sastaps, netuvoties viņam klāt un pēc iespējas ātrāk paziņot policijai," teikts Lietuvas policijas paziņojumā Facebook.

Lietā ieviests speciāls plāns, uz notikuma vietu tika nosūtītas vairākas policistu vienības no Telšu, Šauļu un Klaipēdas apriņķa, kā arī ATO darbinieki.

Atsaucoties uz Lietuvas kolēģu lūgumu sniegt palīdzību, Latvijas Valsts policija izvietojusi papildspēkus Kurzemes un Zemgales reģionu pierobežas teritorijā, tāpat lietā iesaistīts Valsts robežsardzes helikopters.

Noziedznieks, iespējams, ir bruņots, tādēļ gadījumā, ja jūs pamanāt vīrieti, kurš ir attēlots fotogrāfijā, policija aicina netuvoties viņam klāt, bet gan nekavējoties paziņot par to pa tālruni 110.

Lietuvas policijas ģenerālais komisārs Renāts Požela visas policistu sabiedrības vārdā izteica dziļu līdzjūtību bojāgājušā virsnieka radiniekiem.

"Sauļus, kurš policijā nostrādāja gandrīz 19 gadus, bija viens no valsts labākajiem kinologiem, kurš vairākkārt bija izcīnījis uzvarētāju vietas dažādos policijas kinologu konkursos. Ģimene ir pazaudējusi mīlošu vīru un tēvu," teikts iestādes paziņojumā.

0