Politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva

Ekonomists: pēc diviem mēnešiem Latvijas ekonomika var sabrukt

293
(atjaunots 14:38 11.04.2020)
Latvija nevar attīstīties slēgtu robežu apstākļos. Ja tāda situācija turpināsies vēl divus vai trīs mēnešus, valsts ekonomika var sabrukt, uzskata ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 11. aprīlis – Sputnik. Pēc Covid-19 pandēmijas Latviju, tāpat kā visu pasauli sagaida dramatiskas pārmaiņas. Patlaban valsts ekonomika ir apstājusies, iepriekš paziņoja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs. Viņš atgādināja, ka patēriņa nav, valsts atrodas XVII gadsimta līmenī, tikai ar internetu. No globalizācijas laikmeta cilvēki noripojuši pie mietpilsonisma, katrs cenšas visu savākt savā pagrabā, arī valsts, kas vēlas aizņemties trīs miljardus un turēt tos pagrabā, nevis brīvajā tirdzniecībā, uzsvēra politiķis.

Ne PSRS, ne arī tagad, ES Baltijas valstis nav bijušas pašpietiekamas, tās nevar attīstīties slēgtu robežu apstākļos. Ja tāda situācija turpināsies vēl divus vai trīs mēnešus, nav saprotams, kā strādās ekonomika, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

Viņš paskaidroja: valsts ekonomikā 60% veido pakalpojumu sfēra, kas šajā krīzē sabruka pirmā. Otra Latvijai vēsturiski svarīga nozare – tranzīts – saskārās ar krīzi jau pirms epidēmijas. Pēc Nosoviča domām, tuvākajā laikā šīs problēmas tikai padziļināsies, ņemot vērā globālo recesiju, kuras laikā daļēji apstāsies loģistikas plūsmas.

"Latvijas ostas un dzelzceļš, kas koronakrīzi sagaidīja novājināti, var bankrotēt, ņemot vērā esošās ekonomiskās katastrofas mērogus," uzsvēra eksperts.

Viņš atzīmēja, ka rūpniecība valstī tikpat kā nav saglabājusies, palicis tikai pārtikas klasters – kopš 90. gadu sākuma vietējā elite uzņēma kursu republikas deindustrializācijas virzienā. Ja būtu saglabājusies lielā zinātņietilpīgā rūpniecība, pašreizējā krīzē tas būtu teicams atbalsts, piebilda ekonomists.

Patlaban vitāli svarīgs ekonomikas sektors Latvijā ir lauksaimniecība, un problēmas sagādā tas, ka nozare lielā mērā ir atkarīga no ES dotācijām, atgādināja eksperts. Taču jau pirms koronakrīzes finansējums no ES fondiem samazinājās, bet tagad nav zināms, vai dotācijas Austrumeiropai vispār saglabāsies.

"Ja to nebūs vai tās kritiski saruks, turklāt otrais variants ir ticamāks, tad tas nozīmē hronisku krīzi lauksaimniecībā, celtniecībā, infrastruktūrā, tas ir, visās ekonomikas nozarēs, kas saņēma Eiropas palīdzību. Grūti teikt, vai Latvijas ekonomika principā izturēs visu šo negatīvo faktoru kopumu," secināja Nosovičs.

293
Tagi:
ekonomiskā krīze, koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (677)
Pēc temata
Dzimtajā Latvijā ieslēgtu bezdarbnieku pūļi: pie kā koronavīruss novedīs valsti
Zaiceva: Kariņa valdības aizlienētais miljards varētu izsīkt pēc diviem mēnešiem
"Mēs neesam Āfrika". "Priekšnieks lūdz dalīties": dīkstāves pabalsti raisa strīdus
Koronavīrusa krīze: kad Latvijā varētu atjaunoties darbaspēka pieprasījums
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

62
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
62
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

21
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

21
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Valdis Keris

Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju

0
(atjaunots 09:29 24.09.2020)
Veselības ministre ierosinājusi vienoties ar mediķiem par iespēju atvēlēt pacientu vajadzībām daļu līdzekļu, kas novirzīti veselības aprūpes personāla atalgojumam.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Premjeram Krišjānim Kariņam būtu jāizvērtē veselības ministres Ilzes Viņķeles atbilstība ieņemajam amatam. Tādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.

Koalīcijas partiju saskaņotajā 2021. gada budžeta projektā cita starpā atvēlēti 183 miljoni eiro mediķu atalgojuma palielināšanai.

Keris kritiski izvērtēja Viņķeles izteikumus par to, ka nākamā gada budžetā papildu līdzekļi tiks atvēlēti mediķiem, taču ne pacientiem, tāpēc viņa mēģināšot vienoties ar mediķiem par to, lai daļa saņemtā finansējuma tiktu novirzīta pacientu vajadzībām.

Arodbiedrības vadītājs ministres aicinājumu novērtēja kā mēģinājumu sarīdīt pacientus ar ārstiem un nosauca to par nelikumīgu. Pēc viņa domām, tas varētu kļūt par pamatu, vērtējot ministres Ilzes Viņķeles atbilstību amatam.

Viņš atklāja, ka pieprasīs, lai nozares vajadzībām saņemtie papildu līdzekļi tiktu novirzīti tikai algu paaugstinašanai. Pēc viņa domām, 183 milj. eiro novirzīšana algu pielikumam būs obligāts nosacījums, ko paredz likums, un, protams, tā ir laba ziņa. Keris piezīmēja, ka šajā ziņā valdībai nekas nav pārmetams, tātad nav pamata protestiem.

Keris akcentēja, ka nozarē vēl ir daudz darāmā, jo līdzekļu trūkums vēl joprojām ir vērā ņemams.

Viņš atgādināja, ka arodbiedrība jau sen izteikusi neuzticību Viņķelei un arodbiedrība no šī viedokļa neatsakās.

Pērnā gada novembrī notika visas Latvijas veselības aprūpes darbinieku streiks – viņi bija sašutuši par to, ka 2020. gada budžetā nav atvēlēti pietiekami līdzekļi viņu algas palielināšanai. Mediķi pieprasīja Saeimas atlaišanu un Viņķeles demisiju, taču nepanāca ne vienu, ne otru.

0
Tagi:
mediķi, Ilze Viņķele, Valdis Keris, veselība
Pēc temata
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Latvijā samazinās ārstu skaits
Citādi gaidiet protestus: jaunie ārsti uzstāj uz 30% algas pielikuma