RĪGA, 11. aprīlis – Sputnik. Pēc Covid-19 pandēmijas Latviju, tāpat kā visu pasauli sagaida dramatiskas pārmaiņas. Patlaban valsts ekonomika ir apstājusies, iepriekš paziņoja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs. Viņš atgādināja, ka patēriņa nav, valsts atrodas XVII gadsimta līmenī, tikai ar internetu. No globalizācijas laikmeta cilvēki noripojuši pie mietpilsonisma, katrs cenšas visu savākt savā pagrabā, arī valsts, kas vēlas aizņemties trīs miljardus un turēt tos pagrabā, nevis brīvajā tirdzniecībā, uzsvēra politiķis.
Ne PSRS, ne arī tagad, ES Baltijas valstis nav bijušas pašpietiekamas, tās nevar attīstīties slēgtu robežu apstākļos. Ja tāda situācija turpināsies vēl divus vai trīs mēnešus, nav saprotams, kā strādās ekonomika, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja ekonomists, politikas analītiķis Aleksandrs Nosovičs.
Viņš paskaidroja: valsts ekonomikā 60% veido pakalpojumu sfēra, kas šajā krīzē sabruka pirmā. Otra Latvijai vēsturiski svarīga nozare – tranzīts – saskārās ar krīzi jau pirms epidēmijas. Pēc Nosoviča domām, tuvākajā laikā šīs problēmas tikai padziļināsies, ņemot vērā globālo recesiju, kuras laikā daļēji apstāsies loģistikas plūsmas.
"Latvijas ostas un dzelzceļš, kas koronakrīzi sagaidīja novājināti, var bankrotēt, ņemot vērā esošās ekonomiskās katastrofas mērogus," uzsvēra eksperts.
Viņš atzīmēja, ka rūpniecība valstī tikpat kā nav saglabājusies, palicis tikai pārtikas klasters – kopš 90. gadu sākuma vietējā elite uzņēma kursu republikas deindustrializācijas virzienā. Ja būtu saglabājusies lielā zinātņietilpīgā rūpniecība, pašreizējā krīzē tas būtu teicams atbalsts, piebilda ekonomists.
Patlaban vitāli svarīgs ekonomikas sektors Latvijā ir lauksaimniecība, un problēmas sagādā tas, ka nozare lielā mērā ir atkarīga no ES dotācijām, atgādināja eksperts. Taču jau pirms koronakrīzes finansējums no ES fondiem samazinājās, bet tagad nav zināms, vai dotācijas Austrumeiropai vispār saglabāsies.
"Ja to nebūs vai tās kritiski saruks, turklāt otrais variants ir ticamāks, tad tas nozīmē hronisku krīzi lauksaimniecībā, celtniecībā, infrastruktūrā, tas ir, visās ekonomikas nozarēs, kas saņēma Eiropas palīdzību. Grūti teikt, vai Latvijas ekonomika principā izturēs visu šo negatīvo faktoru kopumu," secināja Nosovičs.
