Latvijas Nākotnes institūta vadītājs Normunds Grostiņš, foto no arhīva

Dzimtajā Latvijā ieslēgtu bezdarbnieku pūļi: pie koronavīruss novedīs valsti

965
(atjaunots 14:27 11.04.2020)
Milzīgais naudas pieplūdums Eiropas ekonomikā stimulēs inflāciju, tāpēc Latvijas Ministru kabinetam vajadzētu nodrošināt iedzīvotājiem pamata ienākumu vismaz 500 eiro apmērā, lai cilvēki varētu kaut kā pārciest preču cenu pieaugumu, ir pārliecināts Normunds Grostiņš.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Koronavīrusa krīze radījusi šaubas ne tikai par atsevišķu valstu ekonomisko labklājību, bet arī visas Eiropas Savienības nākotni. Par tuvākajām perspektīvām ES un Latvijai portālam Sputnik pastāstīja "Centra partijas" līderis, Latvijas Nākotnes institūta vadītājs Normunds Grostiņš.

"Tagad viss liecina, ka Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā Eiropas valstu būs šausmīga inflācija un ekonomiskā krīze: tas ir, pensijas un algas nepieaugs, toties cenas augs strauji. Tomāju, ka Latvijā un citās valstīs sāksies plašas protesta akcijas, pat pensionāru...

Jau pirmajā ārkārtas situācijas režīma dienā Latvijā mūsu "Centra partija" vērsās pie Saeimas un valdības ar aicinājumu: nepieciešams, lai visi valstī mēnesī saņemtu vismaz 500 eiro pamatienākumu.

Citiem vārdiem sakot, ja cilvēks saņem pensiju 80 eiro apmērā, viņam jāsaņem vēl 420 eiro papildu pabalsta.

Piemēram, Latvijas galvenie draugi – ASV – par saviem pilsoņiem rūpējas daudz labāk: Tramps garantēja, ka visi karantīnā cietušie saņems kompensāciju – 1500 dolārus. Starp citu, arī ES palielinājusi dotācijas tiem, kas cietuši finansiālos zaudējumus koronavīrusa dēļ, ES papildus piešķīrusi 750 miljardus – milzu naudu," norādīja eksperts.

Politiķis asi kritizēja EP deputātus no Latvijas, kuri nav spējuši panākt papildu līdzekļus Latvijai no šīs palīdzības.

Grostiņš prognozēja, ka atsevišķas valstis, iespējams atgriezīsies pie savām valūtām, taču, pēc viņa domām, Latvija no eirozonas neizstāsies līdz pēdējam.

"Ir jāsaprot, ka jebkādas monetāras savienības, kā, piemēram, eirozona, vienmēr ir veidotas uz laiku. Vēsturē tādu bijis desmitiem – dažādas un dažādos laikmetos. Taču, kamēr eirozonā paliek ES galvenais donors – Vācija, eirozona paliks.

Bet tādas valstis kā Grieķija un mūsu Latvija eirozonu pametīs pēdējās, turēsies tajā līdz galam, kamēr tām dot vismaz kaut kādu naudu. Monetāro savienību sabrukumā ir skaidra likumsakarība: pirmie no tām izstājas stiprākie, pēdējie – vājākie.

Ja tagad Eiropas Savienība visiem izdalīs pa 500 eiro vienkārši iztikai, lai kompensētu epidēmijas zaudējumus, tas vēl kaut kā glābs no sairuma, aizkavēs procesu uz pirmajiem trim mēnešiem. Tiklīdz Vācijai apniks uzturēt vājās valstis, eirozona sabruks, un sāksies atgriešanās pie nacionālajām valūtām. Tomēr Latvija arī šeit zaudēs tās pašas Polijas, Čehijas, Zviedrijas fonā, kas no savām nacionālajām valūtām nav atteikušās," sprieda N.Grostiņš.

Politiķis akcentēja, ka soļi, ko patlaban sper ES, ir ļoti nozīmīgi savienības tālākajai pastāvēšanai.

"Tagad visi gaida Lielbritānijas izstāšanos no ES, process, starp citu, vēl nebūt nav beidzies. Iespējams, nākamā valsts, kas varēs oficiāli paziņot par izstāšanos no ES, būs Itālija. Tiesa, jāsaprot, ka tādi oficiāli paziņojumi, kā, teiksim, no Itālijas puses, ir iemesls apspriest valsts finansējuma palielināšanu no ES budžeta. Bet Itālijā ekonomiskā situācija ir ļoti slikta," paskaidroja politiķis.

Taču Latvijas ekonomikai un iedzīvotājiem klāsies bēdīgi, it īpaši tad, kad vērienīgie naudas pieplūdumi stimulēs inflāciju.

"Inflācija Latvijā būs ļoti spēcīga, jo Eiropa vēl nekad nav drukājusi naudu tādā tempā. Pareizāk sakot, eiro pat nedrukā, lai netērētu papīru un krāsu, bet gan vienkārši ievada ECB noteiktu ciparu datorā un ielaiž virtuālu eiro summu ES reālajā kopējā tirgū. 750 miljardi ņemti vienkārši no gaisa.

Latviju gaida straujš bezdarba pieaugums. Paskatieties, jau aprīļa sākumā darba biržā reģistrējās pa pieciem simtiem cilvēku dienā – Latvijai tas ir nepieļaujami daudz, lai arī tagad vēl nav pat krīzes sākums, ir tikai sajūta, ka tā tuvojas. Tā kā krīze gaidāma visā ES (kaut kur vairāk, kaut kur – mazāk), Latvijas iedzīvotājiem būs ļoti grūti aizbraukt peļņā, jo absolūti nav skaidrs, kas un ar kādiem noteikumiem pavērs robežas pat pēc karantīnas atcelšanas.

Citiem vārdiem sakot, visi bezdarbnieki no Latvijas nevarēs aizbraukt uz Angliju un Īriju, varbūt tikai Vācija uzaicinās "uz sezonu" kalpus lauksaimniekiem," minēja Normunds Grostiņš.

Pēc viņa domām, vēl kādu laiku Latvija ēdīs "krāšņo" ekonomisko bāzi, ko tā radījusi 30 neatkarības gadu laikā, bet pēc tam sadursies ar briesmīgu inflāciju. Salīdzinājumā ar šo laiku ASV Lielā depresija izskatīsies kā viegla saaukstēšanās.

"Pensionāri Vācijā cenu pieaugumu ne īpaši sajutīs, bet Latvijā, kur daži saņem pensijas 70-80 eiro apmērā, to sajutīs, un kā vēl. Atkārtošu: mūsu partija jau sen vērsās pie Saeimas un valdības, lai cilvēki te saņemtu vismaz 500 eiro mēnesī (ar inflācijas līmeņa korekciju), un tad viņi vismaz kaut kā pārdzīvos neizbēgamo cenu pieaugumu absolūti visām vitāli svarīgajām precēm," atzīmēja Grostiņš.

Viņš uzsvēra, ka patlaban ir svarīgi ne tikai aizstāvēt valsts intereses Eiropas Parlamenta līmenī, bet arī kārtot attiecības ar Krieviju.

"Šajā ziņā mūsu valstij derētu pamācīties no Baltkrievijas, kas turpina pārrunas ar kaimiņvalsti un gandrīz vienmēr panāk vēlamo," uzskata N.Grostiņš.

965
Tagi:
cenas, ekonomika, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (795)
Pēc temata
Speciālisti: Latvijā drīz var sākties automašīnu rezerves daļu deficīts
Zaiceva: Kariņa valdības aizlienētais miljards varētu izsīkt pēc diviem mēnešiem
Iepriekšējās krīzes laikā visi brauca prom, tagad nevar: SKDS vadītājs par "sprādzienu"
Bija problēmas pirms Covid-19? Palīdzība nepienāksies! Altum noraida pusi pieteikumu
Demontēts dzelzceļš. Foto no arhīva

Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli

44
(atjaunots 16:22 26.01.2021)
"Latvijas dzelzceļš" piedāvā izsolē metāllūžņus ar sākumcenu 230 eiro par tonnu, kopā plānots realizēt apmēram 4300 tonnu.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.

Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.

Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

44
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām – par 30%
ASV Finanšu ministrijas ēka

Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru

50
(atjaunots 09:59 26.01.2021)
Ekonomistu prognozes nepriecē. Pēc bankas Citigroup vērtējumiem, demokrātu nākšana pie varas "nopietni palielinās" varbūtību kā 2021. gadā dolārs vājināsies par 20 procentiem.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik, Natālija Dembinska. Amerikāņu valūta ir nokritusi līdz divu gadu minimumam, spiediens pret to vēŗšas no vairākām pusēm. Finansisti uzskata, ka galu galā dolārs zaudēs pusi savas vērtības. Daudzējādā ziņā tas ir amerikāņu Finanšu ministrijas nopelns, kuru drīz vien vadīs bijusī Federālās rezervju sistēmas vadītāja Džaneta Jelena. Cik dziļš var būt kritums, lasiet RIA Novosti materiālā.

Zems ienesīgums

Decembra beigās dolāra indekss samazinājās par piecarpus procentiem. Investoriem dara raizes milzīgi ieguldījumi ASV ekonomikā tikko izdrukāto un ne ar ko nenodrošināto dolāru veidā.

Kopš jūnija naudas masas izaugsmes tempi ne reizi nav samazinājušies zem 22 procentiem gadā. tas ir visaugstākais rādītājs vēsturē.

Drukāšanas mašīna stimulēs inflāciju, bet FRS jau ir mainījusi mērķa vērtību: "vidēji divi procenti" (iepriekšējo "divu procentu" vietā). Tas ir izdarīts, lai nepaceltu bāzes likmi, ja inflācija pārsniegs prognozes. Tas nozīmē, ka regulators ir nodomājis saglabāt procentus tuvu nullei. Tas atbalstīs ekonomiku, bet negatīvi ietekmēs dolāru.

Zaudējot ienesīgumu no ieguldījumiem dolāru aktīvos, investori meklē citus, lai arī riskantākus variantus, uzrādīja Reuters valūtas stratēģu aptauja.

"Dolārs joprojām ir ievērojami pārvērtēts praktiski pēc visiem rādītājiem, un FRS naudas un kredītu politika to novērsīs," norāda Kits Džukss, Societe Generale valūtas stratēģijas vadītājs.

Jau novembrī eksperti brīdināja: ar jauno prezidentu Džo Baidenu amerikāņu valūtu gaida neizbēgams kritums. Demokrātu plānos ir papildu fiskālie stimuli un jaunā palīdzības pakete gandrīz trīs triljonu dolāru apjomā. Ilgtermiņā tas samazinās dolāru, jo pārvērtīsies par budžeta deficīta palielināšanos un to segšanai nepieciešamo ārējo aizņēmumu pieaugumu.

Arī vakcīnas izplatīšana negatīvi ietekmēs amerikāņu valūtu, jo, respektīvi, tā veicinās ekonomisko aktivitāti, tādējādi sagraujot argumentus par labu "drošākajam investoru patvērumam". Gada nogalē ziņu par vakcinācijām fonā dolārs uzrādīja lielāko gada lejupslīdi kopš 2017. gada.

Par piecdesmit procentiem

Ekonomistu prognozes nepriecē. Pēc bankas Citigroup vērtējumiem, demokrātu nākšana pie varas "nopietni palielinās" varbūtību kā 2021. gadā dolārs vājināsies par 20 procentiem. Līdzīgu scenāriju pareģo bijušais Morgan Stanley Asia padomes priekšsēdētājs Stīvens Ročs, norādot uz pieaugošo ASV budžeta deficītu un FRS politiku turēt tuvu nullei bāzes procentu likmes.

Jaungada vilciens Maskavas metropolitēnā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Майшев

Vēl drūmāku nākotni prognozē pazīstamais finansists Džims Rikards. Viņš norāda, ka ASV galu galā būs jāķeras klāt parāda problēmai, un tās lēmums prasīs dolāra devalvāciju par 50 procentiem.

Tajā pašā laikā, prognozē ekonomists, zelts sadārdzināsies līdz 15 tūkstošiem dolāru par unci, sudrabs - līdz 100 dolāriem. Viņš skaidro, ka ASV ir pakļautas vairāku valstu spiedienam, kas metušas izaicinājumu amerikāņu virskundzībai starptautiskajā finanšu sistēmā. Pirmkārt, runa ir par Krieviju un Ķīnu. Maskava un Pekina iepērk daudz zelta, izspiežot dolāru no rezervēm.

"Pēdējo gadu laikā Krievija ir ievērojami palielinājusi zelta valūtas rezerves. Turklāt Maskavai ir ļoti neliels ārējais parāds. Krievu likme uz dārgmetāliem jau sen nav noslēpums, rublis ir ar zeltu nodrošinātāka valūta pasaulē," skaidro analītiķis.

Savām rokām

Baidena komanda ķeras pie darba. Tiek nomainīti visu ministriju vadītāji. Tā, Finanšu ministrijas krēslu uzticēs Federālās rezerves sistēmas bijušajai vadītājai Džanetai Jelenai, kura, Bloomberg atgādina, vairākkārt "reklamēja vājā dolāra priekšrocības amerikāņu eksportā".

Tas dara raizes ekonomistiem. "Būtu neprātīgi izlikties par aktīvu devalvacionistu, kuram nerūp dolāra liktenis," saka Lerijs Samerss, finanšu ministrs Klintona laikā un Nacionālās ekonomiskās padomes vadītājs Baraka Obamas prezidentūras laikā. Pēc Samersa vārdiem, "dolāra dominējošā loma pasaules finanšu sistēmā uzliek Valsts kasei atbildību par pienākumu rūpīgu izpildi".

Ieteikumu Jelenai deva arī Henks Polsons, bijušais ASV finanšu ministrs un bijušais Goldman Sachs ģenerāldirektors. "Procentu likmes sasniegušas vēsturisko minimumu, bet federālais parāds ir lielāks nekā jebkad pēc Otrā pasaules kara," uzsver ekonomists. Citādi dolārs agri vai vēlu pazaudēs savu vērtību. Vašingtona nespēs apkalpot savas saistības.

"Savienotās Valstis netiecas pēc vājākas valūtas, lai iegūtu konkurences priekšrocības, un mums ir jāpretojas citu valstu centieniem to izdarīt," apliecināja Finanšu ministrijas vadītājas amata kandidāte, uzstājoties Senāta Finanšu komitejā.

Tomēr nākamā finanšu ministre jau ir nākusi klajā ar skaļu paziņojumu, kas nesola neko labu amerikāņu valūtai: aicinājusi vērienīgai likviditātes ieplūdei ekonomikā. Investoriem tas ir signāls dolāra lejupslīdes tendencei ilgtermiņā, uzskata Bloomberg.

Jebkurā gadījumā ASV būs "jānomet" dolārs: tas ir svarīgi tirdzniecības deficīta samazināšanai. Un tas, iespējams, Baidenam ir vienīgais veids, kā atjaunot ekonomiku.

50
Tagi:
dolārs, Finanses, ASV
Pēc temata
Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu
Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda

Krievija vēlas padziļināt dialogu ar Irānu par Kalnu Karabahu

0
(atjaunots 07:49 27.01.2021)
Krievijas un Irānas ārlietu ministri, tiekoties Maskavā, novērtēja stāvokli Kalnu Karabahā un apsvēra iespējas, kas paveras pēc vienošanās par mierīgu noregulēšanu.

Maskava vēlas paplašināt dialogu ar Irānu par situāciju Kalnu Karabahu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tikšanās laikā Maskavā ar Irānas ārlietu ministru Mohammadu Džavadu Zarifu ierosināja apspriest situāciju reģionā. Irānas diplomāts atzinīgi novērtēja Krievijas veikumu – konfliktu neatzītajā Kalnu Karabaha republikā izdevies pārtraukt.

"Viens no manas turnejas mērķiem ir izstrādāt iespējas, kas izriet no Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas vadītāju vienošanās," atzīmēja Zarifs.

Pērnā gada 9. novembra naktī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu vienojās par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā. Reģionā iegājuši krievijas mierneši.

0