Eiro naudas zīmes, foto no arhīva

ES ekonomikas atbalstam atvēlēti 500 miljardi eiro

17
(atjaunots 20:39 10.04.2020)
Eiropas Savienības valstis uzņēmušās saistības sniegt atbalstu nozaru likviditātei un uzņēmumiem.

RĪGA, 11. aprīlis - Sputnik. Eirogrupa saskaņojusi antikrīzes kompleksu 500 miljardu eiro apmērā, atbildot uz pandēmijas radīto situāciju, liecina informācija Eiropas Padomes vietnē.

Eirozonas valstu finanšu ministri pēc vairākas stundas ilgām apspriedēm pieņēma ES ekonomikas atbalsta kompleksu Covid-19 infekcijas izplatīšanās jomā.

"ES valstis uzņēmušās saistības sniegt atbalstu nozaru likviditātei un kompānijām, ko veido valsts garantiju un nodokļu maksājuma termiņu atlikšanas shēmas, kas patlaban tiek vērtētas 16% apmērā no ES IKP, salīdzinājumā ar 10% 16. martā," teikts preses relīzē.

Eirogrupas vadītājs, Portugāles finanšu ministrs Mario Senteno informēja, ka runa ir par trim darba virzieniem – darbinieku, biznesa un pašu valstu atbalstu.

Starp šiem instrumentiem Senteno minēja Eiropas Komisijas ierosināto mehānismu Sure, kas paredz veidot garantiju fondu no ES valstīm par 25 miljardiem eiro, ar ko būs iespējams savākt un izsniegt šīm valstīm aizņēmumus par summu līdz 100 miljardiem eiro. Sure paredzēts darbinieku atbalstam.

Tāpat Senteno pieminēja arī atbalstu no Eiropas Investīciju bankas (EIB) puses, kas tika pieminēts iepriekš. Arī šajā gadījumā runa ir par garantiju fondu 25 miljardu eiro apmērā, ar kura palīdzību būs iespējams atbalstīs ES kompānijas, ieskaitot mazo un vidējo biznesu, par aptuveni 200 miljardiem.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Pie tam saskaņots jauns instruments – eirozonas valstu kreditēšana no ESM – Eiropas stabilitātes mehānisma – puses par aptuveni 240 miljardiem eiro. Šie aizņēmumi tiks piešķirti ar ļoti zemām likmēm jau divu nedēļu laikā, ja kredītu shēma būs saskaņota eirozonas valstīs, informēja ESM vadītājs Klauss Reglings.

"Vienīgā prasība piekļuvei visām kredītlīnijām būs valsts saistības izmantot šos līdzekļus ar veselības aprūpi un ar Covid-19 ārstēšanu un profilaksi saistīto tiešo un netiešo izdevumu iekšējā finansējuma atbalstam," teikts Eirogrupas paziņojumā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sassoli šo lēmumu apsveica.

Senteno pateicās kolēģiem par panākto kompromisu. "Mūsu dzīvībām un institūtiem draudošo briesmu priekšā mēs esam atbildējuši uz izaicinājumu," viņš uzrakstīja savā lapā Twitter.

Sarežģītās epidemioloģiskās situācijas dēļ ministri netikās personīgi – apspriedes notika videokonferences režīmā.

17
Tagi:
krīze, finansējums, Eiropa
Pēc temata
Krievijas zinātnieki: pandēmija nesīs zināmu labumu ekonomikai
Nafta, gāze un pasaules ekonomika koronavīrusa turbulences apstākļos
Rostovskis: Latvija var piesaistīt naudu un audzēt ekonomiku, kamēr visi aizņemti
Vācu ekonomists: Vācija izturēs vien divus mēnešus ilgu karantīnu
Bank of America: ASV sākusies ekonomiskā krīze
Treideris, foto no arhīva

Ekonomisti brīdināja par drīzu vispasaules krīzi

34
(atjaunots 22:49 11.05.2021)
Globālās ekonomikas pašreizējā monetārā stimulēšana izprovocēs tirgu pārkaršanu, kas vedīs pie jaunas krīzes ekonomikā.

RĪGA, 12. maijs — Spunik. Globālās ekonomikas pašreizējā monetārā stimulēšana izprovocēs tirgu pārkaršanu, kas novedīs pie jaunas krīzes ekonomikā 2025. gadā, liecina Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognožu centra pārskats, vēsta RIA Novosti.

Pasaules ekonomika

Cita starpā speciālisti sastādījuši divus galvenos pasaules ekonomikas attīstības scenārijus.

Saskaņā ar pamata variantu, koronavīrusa pandēmija noslēgsies līdz šī gada vidum, pasaules IKP pieauguma tempi tiek prognozēti 4% gadā, naftas cenas pieaugs līdz 82-85 dolāriem par barelu līdz desmitgades beigām.

"Strukturālās krīzes" scenārijs paredz, ka pandēmija ievilksies līdz 2022. gada vidum, pasaules IKP pieauguma tempi sastādīs 2-3% gadā, bet naftas cenas kritīsies līdz 50-55 dolāriem par barelu desmitgades pirmajā pusē un pieaugs līdz 65 dolāriem līdz 2030. gada sākumam.

Ekonomisti atzīmēja, ka abi scenāriji paredz ciklisku lejupslīdi, kas gaidāma 2020. gadu vidū, taču pirmajā variantā tās būs tirgu pārkaršanas sekas monetārās stimulēšanas dēļ, bet otrajā – parādu krīzes turpinājums, piemēram, Dienvideiropas un Turcijas valstīs ieilgušās pandēmijas dēļ.

"2025. gadā pasaules IKP pieauguma tempi saruks līdz 1-2%," uzsver eksperti.

Krievijas ekonomika

Vienlaikus, vērtējot Krievijas ekonomikas perspektīvas, eksperti prognozēja, ka tās dinamikas raksturs būs savaldīgs izejvielu jomas dēļ.

Pēc viņu domām, IKP pieaugs par 1,5-2% gadā, bet krīze praktiski būs nivelēta,

Ekonomisti sastādīja trīs scenārijus Krievijai šim gadu desmitam.

Pirmais, kas nosaukts par "jauno industrializāciju", iespējams, ja īstenosies pasaules ekonomikas attīstības pamata scenārijs. Tas paredz investīciju aktīvu stimulēšanu Krievijā, darba atdeves pieaugumu un ražošanas tehnisko atjaunošanu, kas vedīs pie algu un patēriņa pieauguma.

Speciālisti uzskata, ka lielākā nozīme šajā gadījumā būs piešķirta privātajam biznesam, bet valsts radīs "karkasu, ap ko koncentrēsies viss jaunās, uz intensīvu attīstību spējīgas Krievijas ekonomikas organisms".

Saskaņā ar "sociālā pavērsiena" scenāriju, ekonomikas izaugsme notiks, pateicoties algu, pensiju un minimālās darba algas pieaugumam, kas tomēr ietekmēs kompāniju peļņu. Tas palēninās ražošanas aparāta modernizāciju un ietekmēs tirdzniecības bilanci, pateicoties paātrinātam importa pieaugumam.

Scenārija "stabilizācija" īstenošana nozīmēs pasaules ekonomikas strukturālo krīzi, tātad kļūs par iemeslu tiešās izaugsmes un importa aizvietošanas stimulācijas trūkumam.

Tomēr pārskata autori uzskata, ka minēto scenāriju īstenošanās būs atkarīga arī no tādiem faktoriem, kā straujš reālā bezdarba pieaugums, militāru konfliktu risks un iespējams sociālās stabilitātes zudums pēc paaudžu maiņas.

34
Tagi:
pasaule, ekonomiskā krīze
Pēc temata
Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi
ANO ģenerālsekretārs paziņoja par smagāko ekonomisko krīzi pēdējā simtgadē
Bank of America: ASV sākusies ekonomiskā krīze
SVF pareģo jaunu pasaules ekonomisko krīzi

Ierēdņiem algu - 3000 eiro, biznesam - jaunus nodokļus: Saeima apstiprināja likumprojektus

67
(atjaunots 11:00 08.05.2021)
SEPLP un NEPLP locekļiem pacels algu līdz 3000 eiro, bet Latvijas mazo biznesu gaida nodokļu palielināšana.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. 6. maija Saeimas plenārsēdē likumprojekti tika izskatīti pēc tādas kārtas: sākumā ierēdņiem pacēla algas, un tad apsprieda nodokļu paaugstināšanu uzņēmējiem.

3000 eiro – plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem

Latvijas Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likumā. Lēmuma projekts paredz ievērojamu algu palielināšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem. Atgādinām, ka pirms gada TV un radio raidījumu uzraudzība valstī tika veikta tikai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes spēkiem. Pagājušajā gadā, pēc lēmuma pieņemšanas par sabiedrisko mediju apvienošanos vienotā struktūrā, šīs organizācijas kontrolei tika pieņemts lēmums par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidošanu. Nacionālā padome tagad kontrolē privāto elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbu.

Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu algas paaugstinās līdz 3000 eiro, bet padomes priekšsēdētājs saņems līdz 3200 eiro "uz rokām". Saskaņā ar likuma esošo redakciju, padomes locekļu atalgojums noteikts līdz 2368 eiro pirms nodokļu nomaksas, proti, 1600 eiro "uz rokām".

Attiecīgi tiks paaugstināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu un priekšsēdētāja atalgojums. Patlaban Nacionālās padomes "ierindas" loceklis saņem 2256 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 1600 eiro "uz rokām", bet padomes priekšsēdētājs – 2715 eiro (1900 eiro pēc nodokļu nomaksas).

Galvenais arguments algu paaugstināšanai bija tas, ka "profesionāļi nevēlas strādāt" par mazo naudu. Tomēr šo argumentu debatēs apstrīdēja "Saskaņas" deputāts Boriss Cilevičs: "Tie cēloņi, kāpēc profesionāļi nevēlas pieteikties darbam SEPLP, manā skatījumā, ir pilnīgi citi, nevis zemā atalgojuma dēļ. Vienkārši gribu atgādināt jums iepriekšējo NEPLP... Nacionālas padomes vadītāju un vairāku locekļu likteni. Mēs lielā vienprātībā, dažreiz pat vienbalsīgi, ievēlam šos cilvēkus NEPLP, un tad pēc dažiem mēnešiem sākas uzbrukumi viņiem, kritika, spiediens un vai mēs vienkārši atlaižam, nu diezgan apšaubāmi no likuma viedokļa, vienu vadītāju, cits vadītājs ir spiests aiziet no amatam, it kā brīvprātīgi, bet faktiski dažu partiju un dažu politiķu spiediena rezultātā. Vai jūs domājat, ka profesionāļi to neredz? Vai jūs domājat, ka patiešām profesionāļi neredz, ka padomei nav nodrošināta reāla neatkarība, ka politiskais spiediens turpinās un ka no šiem cilvēkiem koalīcija sagaida tieši pakļaušanos koalīcijas vēlmēm? Un tas, manā skatījumā, ir galvenais iemesls, kāpēc mēs nevaram piesaistīt patiešām profesionālus un kvalificētus cilvēkus."

Skanēja arī citi argumenti, piemēram, tādi, ka krīzes laikā, kad lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir palikuši bez iztikas līdzekļiem, paaugstināt valsts ierēdņu atalgojumu tādā tempā, maigi sakot, amorāli.

Koalīcijas vairākuma pozīcija pārspējusi. Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs (grozījumu ierosinātājs) autoritāti paziņoja: "SEPLP padome būs atbildīga par 40 miljoniem eiro sabiedriskā medija kopējā finansējuma, kas nāk no valsts budžeta. Par to būs atbildīgi trīs padomes locekļi. Tur vajag augstas raudzes speciālistus."

Mazajam biznesam - nodokļu paaugstināšana

Daži parlamenta otrajā lasījumā izskatītie likumprojekti attiecas uz vienkāršotas nodokļu maksāšanas sistēmas ieviešanu mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Teorētiski ideja ir laba: bankā tiek atvērts konts, kurā tiek ieskaitīti visi ienākumi, ko cilvēks saņem no saimnieciskās darbības veikšanas. Banka kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienestu automātiski ietur no ieņēmumiem nepieciešamo nodokļu summu. Uzņēmējs tiek atbrīvots no grāmatvedības kārtošanas. Igaunijā vienkāršotu nodokļu režīmu lieto aptuveni 3000 uzņēmēju.

Pagājušā gada novembrī šādu projektu piedāvāja opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis – tolaik viņa ideju izbrāķēja Finanšu ministrija, paziņojot, ka šī projekta īstenošanai un tā saskaņošanai būs nepieciešami vismaz divi gadi. Pēc visa spriežot, pietika ar mazāku laiku – pēc četriem mēnešiem šie grozījumi tika iesniegti kā Finanšu ministrijas "autorideja".

Turklāt likumprojekta izskatīšanas gaitā tika noraidīti visi opozīcijas deputātu priekšlikumi. Tostarp Dombrovska ierosinājums izmantot Francijas pieredzi – tur mazie uzņēmēji dalās trīs galvenajās kategorijās – tirgotāji, amatnieki un pakalpojumu sniedzēji – atkarībā kategorijas individuāli tiek noteiktas arī procentu likmes un gada maksimums, līdz kuram tiek piemērota atvieglota sistēma. Tas ļautu valstij vieglāk reaģēt uz katra biznesa specifiku. Taču koalīcijas vairākums šo ierosinājumu neatbalstīja.

Saeimas deputāte Ļubova Švecova vispār paudusi šaubas par to, ka vienkāršota progresīvā nodokļa iemaksas sistēma sniegs pozitīvos rezultātus. Lieta nav tāda, ka sistēma neesot efektīva, bet gan ka tā stājas spēkā ar šī gada 1. jūliju, proti, sākot ar to pašu dienu, kad sāk darboties Finanšu ministrijas veiktie grozījumi citos likumos, šeit runa ir par obligāto sociālo maksājumu ieviešanu pašnodarbinātajiem.

Pārsvarā debates parlamentā par vienkāršotas nodokļu iekasēšanas sistēmas ieviešanu bija veltītas opozīcijas deputātu prasībām atcelt nodokļu paaugstinājumu no 1. jūlija, kas sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem. Edgars Tavars, Zaļo un Zemnieku savienības deputāts, paziņoja: "Mums jāsaprot arī tas, ka, iedzenot viņus, strādājot par kalpiem, nevis par maziem saimniekiem savā mikrouzņēmuma nodokļu režīmā, bet par kalpiem pie lielajām kompānijām uz algu pilnā nodokļu režīmā, ne visi tam ir gatavi, ne visi tam piekrīt, daudzi vienkārši izvēlas pamest šo valsti."

1. jūlija nodokļu sistēmas izmaiņas pēc provizoriskām aplēsēm skars 200 000 individuālo uzņēmēju un mazā biznesa pārstāvju. Nevar izslēgt, ka daudzi no viņiem izvēlēsies, ja ne pamest valsti, tad vismaz "aiziet ēnā". Jo ne visi būs gatavi maksāt obligātās sociālās iemaksas pat tad, ja nav apgrozījuma.

67
Tagi:
nodokļi, alga, Saeima
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Sievietēm Latvijā ir problēmas ar laiku un algu: LBAS vērsās pie ministriem
Kā Latvijas iedzīvotāju ienākumi izskatās kaimiņvalstu fonā
Ne visi pensionāri saņems savus 200 eiro: kā nepieļaut pabalsta ieturēšanu par parādiem
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Amerikāņu analītiķis pastāstīja, Rietumu kolēģus "apspēlējis" Lavrovs

0
(atjaunots 12:45 12.05.2021)
Analītiķis nosaucis vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem".

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Amerikāņu analītiķis Toms Rogans rakstā izdevumam Washington Examiner nosauca vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem", vēsta RIA Novosti.

"Viņš (Lavrovs – red.) meistarīgi apspēlē viņus, piemēram, Žozepu Borelu, pārlieku lētticīgo Džonu Keriju vai pārlieku pašpārliecināto Hilariju Klintoni," viņš rakstīja izdevumā.

Žurnālists savā publikācijā uzsvēra, ka Rietumu oponenti cita starpā var ciest sakāvi Krievijas diplomāta konsekvento izteikumu dēļ.

Pie tam Rogans īpaši izcēla Maiku Pompeo, kurš, viņa ieskatā, ir spējīgs pats uz savu spēli.

 

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību