Naftas produktu termināļi Ventspils brīvostā

Lētāk stāvēt ostā, nekā vest naftu: Ventspils ostas kravu apgrozījums krities par 42%

47
(atjaunots 21:35 09.04.2020)
Ventspils kravu apgrozījums martā krities gandrīz par 50% salīdzinājumā ar šo periodu aizvadītajā gadā.

RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik. Otrās lielākās ostas Latvijā – Ventspils – kravu apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī samazinājies par 41,7%, līdz 3,724 milj. tonnu kravu, liecina informācija ostas vietnē.

2020.gada pirmo triju mēnešu laikā Ventspils ostas termināļos pārkrauti 2,368 milj. tonnu lejamkravu (-13,9%), 703 tūkst. tonnu beramkravu (4,2 reizes mazāk) un 653 tūkst. tonnu ģenerālo kravu  (-0,2%).

Martā Venstpils ostā pārkrauti 1,043 milj. tonnu kravu, par 48,8% mazāk, nekā šajā periodā pērn. Pavasara pirmajā mēnesī pārkrauti 513 tūkst. tonnu lejamkravu (-40,8%), 296 tūkst. tonnu beramkravu (3,2 reizes mazāk) un 234 tūkst. tonnu ģenerālo kravu  (+1,7%).

Šī gada pirmajā ceturksnī Venstpils osta apkalpojusi 354 kuģus – par 18,2% mazāk nekā šajā periodā pērn. Pirmo triju mēnešu laikā osta apkalpojusi 255 sauskravas kuģus un 99 tankkuģus.

Ostas darbību ietekmējusi virkne nelabvēlīgu faktoru: pagājušā gada nogalē ieviestās ASV sankcijas, koronavīrusa epidēmija, siltā ziema un energonesēju cenu krišanās. Ogļu un naftas produktu kravu samazināšanās sāpīgi skāra Ventspils ostas termināļus. Izdevums "Ventas Balss" pastāstīja, piemēram, ka viens no tankkuģiem stāvējis ostā vairākas nedēļas. Acīmredzot, kravas īpašniekam bija izdevīgāk glabāt kravu kuģa tvernēs, iespējams, uzlabojot tās kvalitāti ar piedevām, un maksāt par piestātnes izmantošanu, nekā vest uz tirgu, kur naftas produktu cenas dramatiski kritās.

47
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Ventspils
Pēc temata
"Latvija pako čemodānus": Zaiceva pastāstīja, kā varasiestādes nogalina tranzītu
Ja gribat tranzītu, runājiet ar Krieviju: eksministrs atgādināja Latvijai ģeogrāfiju
"Pieremontēt "Družbu" un palaist reversu: Baltkrievija var atdzīvināt Ventspili
Vai tam Bordāns lūdza ASV sankcijas: Ventspils kravu apgrozījums krities par 40%
VID ēka, foto no arhīva

Valsts ieņēmumu dienests uzsāk dīkstāves pabalsta pieteikumu pieņemšanu

6
(atjaunots 16:37 01.12.2020)
Pieteikumus dīkstāves pabalsta un algu subsīdiju piešķiršanai VID iesniedz darba devējs, savukārt paredzētā nauda tiešā veidā tiek ieskaitīta darbinieku kontā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Sākot no šodienas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) drīkst iesniegt pieteikumus dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju saņemšanai, raksta Press.lv.

Ministru kabinets grūtību valsts ekonomiskajā situācijā Covid-19 pandēmijas fonā dēļ pieņēma lēmumu ieviest atbalsta pasākumus algoto darbinieku, kā arī pašnodarbināto un patentmaksas maksātāju ienākumu kompensācijām. Pieteikumus pabalstiem VID pieņem elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Pieteikumus iesniedz darba devējs, savukārt pabalsti atnāk jau darbinieku kontos.

Uzņēmēji varēs saņemt pabalstus dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algu subsīdijas tiem darbiniekiem, kuri sakarā ar patreizējo situāciju ir spiesti strādāt nepilnu darbadienu. Tāpat dīkstāves pabalsti būs pieejami pašnodarbinātām personām un patentmaksas maksātājiem.

Pabalstu saņemšanai par novembri pieteikums ir jāiesniedz līdz 15. decembrim, par decembri – līdz 15. janvārim, par janvāri – līdz 15. februārim.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka pēc pirmā koronavīrusa viļņa un ar epidēmiju saistītiem ierobežojumiem VID pieprasīja uzņēmējiem atgriezt dīkstāves pabalstus, kuri tika izmaksāti kļūdas pēc. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme toreiz paziņoja, ka VID nolēma būt pretimnākošs un ļoti steidzās uzsākt izmaksas, tādēļ arī kļuva iespējamas kļūdas.

Tāpat viņa uzsvēra, ka situācijas atkārtošanās gadījumā visi darba mīnusi tiks ņemti vērā un šāda situācija vairs nenotiks. Tostarp Jaunzeme paziņoja, ka VID vairs neizrādīs tik lielu uzticēšanos uzņēmējiem un izmaksas sāksies krietni vēlāk, nekā tas notika iepriekšējā reizē.

Savukārt tiesību aizstāve Elizabete Krivcova atzīmēja, ka šāds lēmums ir nelikumīgs, jo, saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu, privātpersona ir tiesīga paļauties uz valsts iestāžu lēmumiem.

6
Tagi:
pabalsts, Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
Zema alga – pamats aizdomām: kā VID atklāj nodokļu nemaksātājus
Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem sola elektroenerģijas rēķinu samazināšanos par 5%

7
(atjaunots 13:59 01.12.2020)
Jaunās elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) Latvijā stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja jaunas elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK). Obligāto komponentu un jaudas komponentu vidējais rādītājs samazināsies par 23%, līdz 17,51 eiro par megavatstundu, vēsta Baltic Course.

"Šo izmaiņu rezultātā lietotājiem no nākamā gada februāra ir gaidāmi zemāki elektroenerģijas rēķini. Vidēji mājsaimniecībai ar 100 kWh elektroenerģijas patēriņu rēķins samazināsies par 4% jeb 0,65 EUR, pie 200 kWh patēriņa – 4% jeb 1,32 EUR, bet pie 300 kWh patēriņa – jau 5% jeb 1,97 EUR," paziņoja Enerģētikas departamenta tarifu un infrastruktūras nodaļas vadītājs Viesturs Kadiķis.

No 2021. gada 1. janvāra OIK vērtība, kuru apmaksā atbilstoši patēriņam, sastādīs 0,00932/kWh līdzšinējo 0,01476 eiro/kWh vietā. Tas nozīmē ka dabasgāzes TEC OIK sastādīs 0,00098 eiro/kWh, savukārt atjaunojamo enerģijas resursu OIK – 0,00834 eiro/kWh. Turklāt jaudas komponentu vērtība, ko apmaksā par uzstādīto elektrisko jaudu, nav mainījusies kopš 2018. gada.

Izmaksas elektroenerģijas iegādei virs tirgus cenas no koģenerācijas stacijām, kuras strādā uz dabasgāzes, plānots ievērojami samazināt apjomu un iepirkuma cenas krituma dēļ. Rezultātā nākamgad OIK daļa no TEC samazinājusies par 86%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņēmumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, elektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

7
Tagi:
Latvija, cenas, elektroenerģija, OIK
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Igaunija sakarā ar krīzi samazinājusi iedzīvotājiem gāzes un elektroenerģijas cenas
Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

0
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi