Saules paneļi uz mājas jumta

Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK

53
(atjaunots 21:36 09.04.2020)
Valdība apstiprinājusi jaunos elektroenerģijas tirdzniecības noteikumus: kas tiks atbrīvots no OIK apmaksas un kādos gadījumos "Sadales tīkls" būs spiests samaksāt kompensāciju.

RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik. Mājsaimniecībām vairs nenāksies maksāt OIK par pašu saražoto elektroenerģiju. Atbilstošos noteikumus par tā saucamās "neto sistēmas" pielietojumu apstiprinājusi Latvijas valdība, vēsta Ekonomikas ministrija.

Tagad neto sistēmas lietotāji tiek atbrīvoti no obligātā iepirkuma komponentes mainīgās daļas nomaksas par to elektroenerģijas apjomu, ko gada laikā paši saražojuši, nodevuši tīklā un saņem atpakaļ.

Atbalstīsim "zaļo" enerģiju

EM informēja, ka neto sistēma ieviesta kā valsts atbalsta mehānisms atjaunojamas elektroenerģijas ražošanai un iedzīvotāju iestaistīšanai ražošanas procesā. Neto sistēma ir elektroenerģijas patērētāju norēķina mehānisms par pašu saražoto enerģiju.

2020.gada marta sākumā neto sistēmā piedalījas 519 mājsaimniecības ar mikroģeneratoru kopējo jaudu 2,6 megavatu apjomā. Pārsvarā runa ir par Saules paneļu iekārtām.

Iepriekš eksperts enerģētikas jautājumos Reinis Āboliņš Latvijas radio ēterā pastāstīja, ka mājsaimniecībām ir iespēja nodot saražotās elektroenerģijas pārpalikumu tīklā, taču tās mulsina fakts, ka atkal nopērkot to pašu apjomu, ir jāsamaksā pilna cena, ieskaitot OIK, tāpēc cilvēki nesaskata īpašu pievienoto vērtību atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas procesā. Tagad problēma ir atrisināta.

Tāpat pilnveidotas arī normas tirgus datu apmaiņas un glabāšanas jomā, lai sistēmas operatori varētu pārskatāmāk un efektīvāk apmainīt informāciju. Šis process tiks labāk automatizēts, tādējādi samazinot izdevumus.

Kādā gadījumā gaidīt kompensācijas

Grozījumi paredz arī mehānismu, saskaņā ar kuru operators "Sadales tīkls" piešķir kompensāciju patērētājiem neplānotu elektroenerģijas padeves traucējumu gadījumā, ja tie ilgst vairāk kā 24 stundas.

Tā sadales tīkla operatoram parādīsies papildu stimuls, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu elektroenerģijas padevi pēc iekārtu bojājuma. EM norāda, ka šis regulkējums ļaus Latvijai pacelties augstāk Pasaules bankas reitingā Doing Business, kas apkopo uzņēmējdarbības apstākļus.

53
Tagi:
elektroenerģija, OIK, Latvija
Pēc temata
Latvijai nepietiek ierēdņu, lai pieliktu punktu OIK sistēmai
Klimatiski neitrāla ekonomika Latvijai izmaksās 10 miljardus eiro
Latvijas iedzīvotāji maksā augstākos vides nodokļus
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Zivjrūpniecības uzņēmums Kaija/Karavela, foto no arhīva

Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt

11
(atjaunots 13:48 02.07.2020)
Bezdarbniekiem Latvijā ir izdevīgāk saņemt pabalstus, nekā, piemēram, iet strādāt uz zivju fabriku ar algu 680 eiro uz rokām.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Bezdarbniekiem Latvijā nav motivācijas meklēt darbu, jo viņi saņem valsts pabalstus, šādu viedokli telekanāla RigaTV24 ēterā izteica zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite.

Uzņēmējs atzīmēja, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni 95 tūkstoši oficiāli reģistrēto bezdarbnieku, turklāt gribētāju iekārtoties viņa uzņēmuma praktiski nav. "Mums, piemēram, pastāvīgi ir vakances ražošanā – gan Rīgā, gan Ventspilī. Nedēļas laikā pie mums atnāca vien divi cilvēki, no kuriem neviens beigās nepalika strādāt," pastāstīja Bite.

Viņš uzskata, ka Latvijā vēlas dzīvot kā Zviedrijā, bet strādāt – kā Āfrikā.

"Tā ir realitāte. Kamēr cilvēkam nebūs motivācijas iet un strādāt, kamēr viņam vienkāršāk būs saņemt pabalstu, viņš izvēlēsies šo vienkāršo ceļu," piebilda Bite.

Iepriekš fabrika "Karavela" izsludināja kampaņu ar lozungu "Neatlaid, bet aizdod". Krīzē fabrika piedāvāja kompānijām, kuras nonāca dīkstāvē, sniegt uz laiku savus darbiniekus. Ceha darbinieka stundas likme sastāda 6 eiro pirms nodokļu samaksas. par 160 stundām mēnesī var nopelnīt 960 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tie ir aptuveni 680 eiro uz rokām.

SIA "Karavela" ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kuram "Rosseļhoznadzor" atļāva atjaunot šprotu piegādi Krievijā, aizliegums bija spēkā no 2015. gada jūnija sistemātisku pārkāpumu dēļ, kurus iestāde atklāja inspekcijas laikā, kā arī saistībā ar to, ka produkcijas sastāvā tika pārsniegts kancerogēnās vielas benzopirēna līmenis.

11
Tagi:
pabalsts, bezdarbs, Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Nabadzība, foto no arhīva

Kariņu neizbrīnīja tas, ka ar 64 eiro nevar izdzīvot

25
(atjaunots 12:29 01.07.2020)
Garantētais minimālo ienākumu līmenis arī "kļūs par daļu reformu" Latvijā, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Satversmes tiesas (ST) lēmums, ka garantētais minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei, nekļuva par pārsteigumu, sacīja telekanāla "Rīga TV24"  ēterā premjerministrs Krišjānis Kariņš. Pēc viņa teiktā, labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Satversmes tiesa 25. jūnijā nolēma, ka GMI līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tai skaitā to, kādām pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā noteikšanas metodika.

Apstrīdētā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.

Komentējot tiesas lēmumu, Kariņš paziņoja, ka tas nekļuva par kaut ko negaidītu. Premjers atzīmēja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu", tādēļ viņš gaida, kad viņa sniegs savus piedāvājumus valdībai.

"Manuprāt, mēs varēsim sakārtot šo sistēmu. Ja paskatās, tad šī valdība ir veikusi finanšu pārraudzības kapitālo remontu un mēs saņēmām labu kredītreitingu. Tāpat mēs panācām Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Arī GMI līmenis būs viena daļa no reformām," sacīja Kariņš, piebilstot, ka valdība atbalstīs ministres piedāvājumu un piešķirs finansējumu sistēmas sakārtošanai.

25
Tagi:
Labklājības ministrija, Ramona Petraviča, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Orlovs: varasvīri apšņāps iztikas minimumu, lai izpatiktu tiesai
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

0
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

0
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes