Kravu automašīnu rinda, foto no arhīva

"Robežas nav bēda, mums nav ko vest": koronavīruss galē nost Latvijas autopārvadātājus

88
(atjaunots 15:46 04.04.2020)
Iekšzemes pārvadājumi Latvijā apstājas, šoferiem ir panika – tas ir ekonomikas genocīds! Bez valsts palīdzības transporta uzņēmumi Latvijā cietīs globālu krahu.

RĪGA, 4. aprīlis – Sputnik. Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" izpilddirektors Aleksandrs Čerkasovs pastāstīja radio Baltkom intervijā par nopietnu krīzi transporta pārvadājumu nozarē.

Pēc viņa sacītā, patlaban situācija ir ļoti sarežģīta. Lielākajai daļai Latvijas transporta firmu nav atlicis nekāda finanšu slāņa – tie iztērējuši to, lai noturētos ārkārtējās situācijas režīmā, ko ieviesa koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Tagad šis vīruss vienkārši galē nost Latvijas pārvadātājus. Un tie tagad pieprasa palīdzību no valsts, jo tā ir nepieciešama izdzīvošanai.

"Ja tagad apstāsies transporta sektors, aina būs ļoti bēdīga," uzsvēra Čerkasovs.

Un rindas pie robežām nav lielākā transporta uzņēmumu nelaime. Attālināta darba apstākļos tiem draud pilnīga izmiršana.

Dažas nozares, kā skaidro "Latvijas auto" vadītājs, nestrādā attālināti. Un tā kā šobrīd visa Latvijas ekonomika strādā attālināti, tad iznāk, ka ražošana ir apstājusies. Nav ko vest.

Pie tam pēdējā laikā pārvadājumu cenas ir kritušās, tādēļ paziņojumi par to, ka produktu cenas ir palielinājušās loģistikas dēļ, ir viltus ziņas.

Čerkasovs pastāstīja, ka transporta kompānijām maksā pat mazāk, nekā iepriekš. Nozare ir katastrofiskā stāvoklī. Un Latvijas varasiestādēm ir jāreaģē nekavējoties.

Jau ir nonācis līdz tam, ka apstājas iekšzemes pārvadājumi. Šoferi krīt panikā, lai gan likās, ka viņi pie visa ir pieraduši.

"Tas ir ekonomikas genocīds, citādi to nevaru nosaukt. Ir nepieciešamas citas darbības, valsts palīdzība," ceļ trauksmi Čerkasovs.

Solīja atbalstīt

Iepriekš Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka valsts piešķirs līdz pat miljardam eiro ekonomisko seku mazināšanai saistībā ar vīrusa izplatības sekām finanšu instrumentu veidā uzņēmumiem.

Daļa šo līdzekļu būs pieejama ar banku un finanšu attīstības aģentūras "Altum" programmu starpniecību, piemēram, kredīta garantiju veidā. Jautājumu par "Altum" programmu aktivizāciju valdība izskatīs nākamnedēļ.

Bijusī valsts finanšu ministre, Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola stāstīja, ka Latvijai koronavīrusa Covid-19 izplatības dēļ ir jāgatavojas lieliem izdevumiem un derētu vienoties ar Eiropas Komisiju, lai valstij atļauj palielināt budžeta deficītu.

Pēc viņas domām, valstij vajadzētu noteikt kompānijas, kuras epidēmijas dēļ cieš lielākos zaudējumus, un sniegt tiem maksimāli iespējamo palīdzību.

88
Tagi:
ekonomika, koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (758)
Pēc temata
Kā izdzīvot Latvijai koronavīrusa epidēmijas apstākļos? Solīto miljardu nav
Koronavīrusa krīze: vairāk nekā trešā daļa uzņēmumu Latvijā baidās no slēgšanas
Ierēdņi atņēmuši sev izdevumus 1,5 milj. eiro apmērā – nav izdevies apgūt
Cietīs visi, bet ir bijis sliktāk: eirodeputāta "iedrošinošā" prognoze par Covid-19
Lielbritānija

Lielbritānija vēsta par spēcīgāko krīzi 300 gadu laikā

3
(atjaunots 08:23 27.11.2020)
Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs prognozē, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Lielbritānijas ekonomika, kas pārdzīvo spēcīgu krīzi koronavīrusa pandēmijas rezultātā, vismaz divus gadus vēl neatgriezīsies 2019. gada līmenī, konstatēja valsts finanšu ministrs Rišijs Sunaks, vēsta RIA Novosti.

"Pat gadījumā, ja izaugsme atsāksies, mūsu ekonomika neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī līdz 2022. gada ceturtajam ceturksnim. Un graujošā ietekme ekonomikā turpināsies. 2025. gadā ekonomikas izaugsme būs aptuveni par 3% zemāka nekā bija gaidīts pavasara budžetā," konstatēja ministrs, iepazīstinot parlamentu ar nākamā finanšu gada budžetu.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Lielbritānijas Budžeta atbildības biroja jaunā prognoze liecina, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%. Sunaks uzsvēra, ka tā ir nopietnākā lejupslīde valsts ekonomikā vairāk nekā 300 gadu laikā.

Eksperti uzskata, ka 2021. gadā ekonomika pamazām atjaunosies un IKP pieaugums sastādīs 5,5%, bet 2022. gadā pieaugums paātrināsies līdz 6,6%, 2023. gadā – 2,3%, 2024. gadā – 1,7%, 2025 gadā – 1,8%.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, kopš pandēmijas sākuma pasaulē reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits tuvojas 59 miljoniem, vismaz 1,38 miljoni pacientu miruši. Džona Hopkinsa universitātes aplēses rāda, ka Lielbritānija ir viena no infekcijas visvairāk skartajām valstīm. Tur reģistrēti vairāk nekā pusotrs miljons Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 55 tūkstoši pacientu miruši.

Patlaban Apvienotajā Karalistē noteikta karantīna. Decembra sākumā tās vietā stāsies stingra trīs līmeņu ierobežojumu sistēma.

3
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Lielbritānija
Pēc temata
Londonieši stāsta, kā gatavojas otrajai karantīnai
Totāla karantīna? Kas patlaban notiek Eiropas pilsētās
Lielbritānija aicina gatavoties jauniem iebraukšanas un darba noteikumiem
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

32
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

32
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Vladimirs Makejs

Baltkrievijas ārlietu ministrs kritizē opozīciju par aicinājumiem ieviest sankcijas

0
(atjaunots 10:40 27.11.2020)
Baltkrievijas ārlietu ministrs norādīja, ka ekonomiskais spiediens un sankcijas, ko opozīcija aicina ieviest, negatīvi ietekmēs iedzīvotāju labklājību un diezin vai gūs atbalstu tautā.

RĪGA, 27. novembrisSputnik. Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs kritiski izvērtēja opozīcijas pārstāvjus par viņu aicinājumiem ārvalstīm ieviest ekonomiskās sankcijas pret Minsku – viņš atgādināja, ka tās negatīvi ietekmēs baltkrievu tautas labklājību, vēsta RIA Novosti.

"Mēs redzam, kā uz kaimiņvalsīm aizbraukušie valdības oponenti cenšas ietekmēt situāciju Baltkrievijā, nomainīt tā saucamo režīmu. Pastāv noteiktas cīņas metodes, var panākt režīma maiņu... Tomēr es uzskatu, ka to labāk būtu darīt tiesiskajā laukā. Tas, ko patlaban ierosina uzsākt oponenti – ekonomiskais spiediens, ekonomiskās sankcijas – negatīvi ietekmēs konkrēta cilvēka, tautas labklājību," konstatēja Makejs preses konferencē Minskā.

Viņš norādīja: ja opozīcijas pārstāvji "vēlas izskatīties par tādiem "varoņiem" vienkāršā cilvēka acīs – Dieva dēļ, lai turpina tādu politiku". "Taču man šķiet, ka diezin vai vienkāršie cilvēki atbalstīs tādu politiku. Agri vai vēlu patiesība tik un tā triumfēs, un cilvēki ieraudzīs, kas ir kas un ko ir vērts," uzsvēra ministrs.

9.augustā pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kurās sesto reizi uzvaru guva Aleksandrs Lukašenko – pēc CVK datiem, viņš saņēma 80,1% balsu, valstī sākās opozīcijas protesti. Izkliedējot akcijas, kuru dalībnieki nepiekrita balsošanas rezultātiem, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Akcijas turpinās vēl joprojām, plašākās to vidū parasti notiek svētdienās. Vienlaikus notiek arī Aleksandra Lukašenko piekritēju pasākumi. Varasiestādes konstatējušas, ka vērojama protestu radikalizācija Baltkrievijā un pārvietošanās no pilsētu ielām uz pagalmiem.

0
Tagi:
sankcijas, opozīcija, Baltkrievija
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti
Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes