Biroja ēka, foto no arhīva

Uzņēmumi plāno masveida atlaišanas

64
(atjaunots 16:35 02.04.2020)
Aizvien lielāks skaits uzņēmumu Latvijā informē par plāniem atlaist darbiniekus – skaits sniedzas tūkstošos.

RĪGA, 2. aprīlis — Sputnik. Jau 19 uzņēmumi snieguši informāciju Nodarbinātības valsts aģentūrai par kolektīvo atlaišanu sakarā ar Covid-19 epidēmiju. Kopumā plānots atlaist 3258 cilvēkus, vēsta BNN.

Iesniegumi par masveida atlaišanu saņemti no firmām, kas strādā sekojošās nozarēs: transports un uzglabāšana, apkalpošana un administrēšana, tūristu izmitināšanas un sabiedriskas ēdināšanas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, apstrādes rūpniecība, nekustamie īpašumi, izklaides un atpūtas pasākumi, mežsaimniecība.

Iepriekš Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Evita Simsone paziņoja, ka patlaban bezdarbnieku skaita pieaugums ir mērens, un to vēl nevar dēvēt par krīzi, taču reālā situācija būs redzama tikai aprīļa vidū, kad paies mēnesis pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas.  

Simsone konstatēja, ka patlaban bezdarbnieka statuss Latvijā piešķirts 60 804 cilvēkiem. No marta sākuma bezdarbnieku skaits pieaudzis par 2557 cilvēkiem. Vakanto vietu skaits ir visai liels – apmēram 28 tūkstoši.

Darbu zaudējušie cilvēki var astoņus mēnešus saņemt bezdarbnieka pabalstu. Domājams, šis laiks ir pietiekami ilgs, lai ārkārtas stāvoklis valstī beigtos. Pie tam cilvēki, kuri saņem pabalstu priekšpēdējo vai pēdējo mēnesi, nokļuvuši daudz neizdevīgākā situācijā. Tas nozīmē, ka viņiem tūlīt beigsies pabalsta izmaksas un viņi paliks bez iztikas līdzekļiem, izņemot palīdzību, ko pašvaldības sniedz maznodrošinātajiem.

64
Tagi:
atlaišana, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (568)
Pēc temata
Kontā "ieripo" 25 eiro – saki ardievas pabalstam: piga, nevis pabalsts pašnodarbinātajiem
Ekonomiste: valsts aparātam jāpiešķir dīkstāves pabalsti – ietaupīsies līdz 300 miljoni
Piga dīkstāves pabalsta vietā: kā ar viltīgiem filtriem atņemt cilvēkiem naudu
Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits

Covid-19 krīze un KF kravu aiziešana: Latvijas ostu likteni apsprieda "slepenā" seminārā

33
(atjaunots 08:53 10.07.2020)
Iespējams, neviens īsti neuzzinātu par pusslepenu satiksmes ministra tikšanos ar tranzīta nozares pārstāvjiem par ostu pārvaldes reformu, ja ne tūristi, kuri nevarēja nopirkt biļetes braucienam ar kuģīti.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Otrdien, 7. jūlijā, Ventspils ostā notika slēgts seminārs, kurā piedalījās satiksmes ministrs Tālis Linkaits, trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvji, kā arī VAS "Ventas osta", SIA "Rīgas brīvostas flote" un VAS "Latvijas Dzelzceļš". Pasākumā tika apspriests jaunais ostu pārvaldes modelis.

Seminārs notika privātās telpās un paaugstinātas konfidencialitātes apstākļos, un oficiāla informācija par tā norisi parādījās tikai post factum, tādēļ portāls Pietiek.com nodēvēja to par "slepenu".

Nesaprotamais slepenums

Par to, ka Ventspilī notiek seminārs ar augsta līmeņa ierēdņiem, kļuva zināms nejauši, jo tūristi nespēja nopirkt biļetes uz kuģīti "Hercogs Jēkabs". Kuģīša darba bija apturēta, jo uz reisiem plkst. 14:00 vai 18:00 varēja atnākt "augstie viesi", tai skaitā satiksmes ministrs.

Turklāt pats Linkaits, kurš parasti aktīvi ziņo par savām tikšanās reizēm un braucieniem Twitter vietnē, šoreiz neko neuzrakstīja.

Tālāk no Ventspils brīvostas pārvaldes darbiniekiem izdevās noskaidrot, ka pārvalde patiešām rīko semināru, taču tas ir tik konfidenciāls, ka to nolēma sarīkot privātās telpās.

Par pasākumu zināja arī Ventspils domes darbinieki, tur paziņoja arī semināra tematu – ostu pārvaldes reforma. Domē piebilda: lai arī puse nekustamo īpašumu, kurus izmanto ostas pārvalde, pieder pašvaldībai un to vērtība tuvojas 170 miljoniem eiro, turklāt daudzas ēkas ir ieķīlātas kredītu ostas modernizācijas saņemšanai, no Ventspils domes netika uzaicināts neviens pārstāvis. Par semināru tur arī uzzināja nejauši.

Vietējā izdevuma Ventas Balss redakcijā paziņoja, ka atšķirībā no citiem analoģiskiem pasākumiem, uz šo vietējos žurnālistus neuzaicināja nedz rakstiskā veidā, nedz pa telefonu.

Tranzīta izaicinājumi

Jau pēc tam, kad Pietiek publicēja rakstu par "slepeno" semināru, Satiksmes ministra birojs izplatīja paziņojumu par šo pasākumu. Tika atzīmēts, ka Tālis Linkaits aicināja trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvjus strādāt pie jaunām sadarbības idejām un tranzīta pakalpojumu kvalitātes celšanas.

"Visā Eiropā pēdējo gadu desmitu laikā ir notikusi ostu komercializācija, un arī Latvijai beidzot ir jāiet šis ceļš, lai mēs iegūtu efektīvi strādājošu ostu nozari, kas tiek pārvaldīta starptautiski saprotamā veidā un stiprina Latvijas kā kravu pārvadājumu valsts konkurētspēju," paziņoja ministrs ievadvārdos.

Satiksmes ministrijā paziņoja, ka grozījumi likumos par ostām un Liepājas SEZ, kurus iestāde izstrādāja vairāk nekā gada garumā, tagad tiek nodoti sabiedriskai apspriešanai, savukārt 15. jūlijā tos apspriedīs Ostu, tranzīta un loģistikas padome. Pēc Ministru kabineta apstiprināšanas tie tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā. Lielās ostas var kļūt par kapitālsabiedrībām 2021. gada otrajā pusē.

No Satiksmes ministrijas paziņojuma izriet, ka izņemot semināru notika arī paneļdiskusija, kurā tika apspriesta vienotas kravu piesaistīšanas stratēģijas Latvijas ostā nepieciešamība, dzelzceļa loma ostu attīstībā un iespējamās izmaiņas speciālo ekonomisko zonu regulēšanā.

Turpat tiek minēts Ventspils ostas pārvaldnieka Andra Purmaļa komentārs: "Ventspils brīvosta 2020. gadu iesāka, sastopoties ar virkni izaicinājumu. Krievijas politika pārvirzīt kravas uz savām ostām, kā arī siltā ziema un Covid-19 izraisītā krīze gandrīz pilnībā apstādinājusi akmeņogļu pārkraušanu Ventspils ostā, kas 2019. gadā veidoja trešo daļu visu kravu.

Šī situācija, ko varēja paredzēt jau iepriekš, nozīmē, ka ostu pārvaldēm jāmaina iepriekšējā stratēģija, jo esam jaunā realitātē. Neskatoties uz grūtībām, saredzam arī iespējas, piemēram, jaunu kravu segmentu piesaistē, bet te būtiski svarīga ir visu līmeņu - valsts, ostu pārvalžu, dzelzceļa pārvadātāju un termināļu elastīga un koordinēta sadarbība."

Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš seminārā atzīmēja, ka sakarā ar ostu pārvaldes modeļa izmaiņām jānodrošina visu procesu caurspīdīgums, kas ir svarīgi kreditoriem un to sadarbības partneriem. Viņš pievērsa uzmanību, ka jaunu investīciju piesaistīšanu apgrūtina apbūves tiesību regulēšana, kas palēnina ostu uzņēmumu būvprojektu īstenošanu. Zeltiņš aicina pārskatīt juridisko bāzi un kopā meklēt risinājumus, kuri palīdzēs izveidot Latvijas ostās investīcijām un uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi.

Ar cilvēkiem braukt nevēlas

Tikai nākamajā dienā informāciju par semināru apstiprināja Ventspils Brīvostas pārvalde, atbildot Ventas Balss forumā uz jautājumiem, vēsta Pietiek. Izrādījās, ka tieši tā bija pasākuma iniciators, tiesa, pārvaldē apgalvo, ka tas nebija slepens, bet gan vienkārši slēgta darba sapulce.

Tieši tā – par darba sapulci – pārvalde nosauca šo semināru savā Twitter publikācijā, kurā teikts, ka pirms pasākuma tā dalībnieki pagodināja bojāgājušo jūrnieku un zvejnieku piemiņu. Šajā paziņojumā padalījās ar ministrs Linkaits.

Starp citu, kā pateica Ventas Balss fotogrāfs, izbraukumā ar kuģīti ministrs tā arī nedevās. Kāds vietējais iedzīvotājs forumā komentēja to šādi: "Nevar izbraukt kopā ar tautu? Laikam zina, ko ēdis, baidās, ka neiemet Ventā (kādreiz labi sen līdzīgi mācīja vienu nešpetnu Ventspils milici). Kauns valdībai!"

33
Tagi:
tranzīts, kravas, Latvija, Tālis Linkaits
Pēc temata
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Latvijas tranzītam netiks Krievijas ogles pat optimistiska scenārija gadījumā
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā
Kravu tranzīts caur Latviju krities gandrīz par 60%
Latvijā audzētās ogas, foto no arhīva

Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz

18
(atjaunots 17:13 09.07.2020)
Jaunā zemnieku saimniecību un tirdzniecības tīklu sadarbības memoranda mērķis ir palīdzēt vietējiem dārzeņiem un augļiem paaugstināt piedāvāto preču apjomu vietējos veikalos, taču patērētājs vienalga beigu beigās vadās pēc cenas; risinājums ir.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Latvijas fermeri un tirdzniecības tīkli vienojās veltīt vairāk uzmanības tam, lai veikalu plauktos būtu vairāk vietējo ogu, dārzeņu un augļu. Šāda iecere ir nosprausta speciālā memorandā, kuru pirmdien, 6. jūlijā, parakstīja nozares pārstāvji, kā arī Zemkopības ministrija, vēsta TV3

Labumu no šādas pieejas ir jāgūst gan zemniekiem, gan gala patērētājiem.

"(Cilvēki varēs) saņemt kvalitatīvu Latvijas produktu ikdienā savām vajadzībām, kvalitatīvu, atbilstošu visām prasībām. Un, no otras puses, lai arī stiprinātu Latvijas vietējo ražotāju pārliecību un iespējas ražot kvalitatīvu produkciju, piegādāt viņu Latvijas tirgos," pastāstīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

"Lauksaimniekiem būs stabilitātes sajūta, viņi zinās, ka viņu produkciju ņems. Jo tas jau tomēr ir ilgtermiņa process, zemniekam ir jārēķinās ar to, cik viņam ir jāražo, cik varēs pārdot. Un arī patērētājiem būs garantija, ka viņi pirks kvalitatīvu produkciju," piebilda Lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs.

Iniciatīvu atbalstīja arī tirdzniecības tīkli. Jau šobrīd tie ir pamanījuši, ka liela daļa iedzīvotāju vēlas pirkt vietējo produkciju, taču ne visi veikali spēj to nodrošināt, jo ir nepietiekama sadarbība ar ražotājiem.

"Šis memorands ir tieši laikā un vietā. Tas ir nepārprotams signāls, ka sezonas laikā prioritāte ir Latvijas dārzeņi, ogas un augļi. Un tam būtu jādominē gandrīz visos mazumtirdzniecības veikalos. To arī vēlas pircējs," uzskata Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš uzskata, ka, lai arī sezonā Latvijas lauksaimnieki spēs saražot pietiekami daudz vietējās produkcijas, lai nodrošinātu veikalus, lielāka pieprasījuma gadījumā tiem nāksies tikt galā ar veselu virkni izaicinājumu – tie ir gan kvalitātes nodrošināšana, gan spēja piegādāt produkciju ar konkrētu biežumu.

"Un trešais arī cena. Jo šobrīd, kā rāda pēdējie pētījumi, ka cilvēki arvien vairāk orientējas uz cenu un mazāk ir nacionālpatriotiski.

Pēdējos gados mazāk izvēlas Latvijas produktu neatkarīgi no cenas. Savukārt cenas princips joprojām ir ļoti spēcīgs un ir pat pieaudzis," atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Tādēļ tirgotāji vēlētos PVN samazinājumu ne tikai Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, bet arī citiem pārtikas produktiem. Tad iedzīvotāji spētu atļauties iegādāties kvalitatīvus produktus un palīdzētu vietējiem ražotājiem pārdot savu produkciju lielākā apjomā.

18
Tagi:
Zemkopības ministrija, veikals, Latvijas prece
Pēc temata
Dārzeņi ar atlaidi un stikla taras pieņemšana: kā tauta spējusi ietekmēt varu Latvijā
Latvijā ievērojami sadārdzinājušies dārzeņi un kartupeļi
Dārzeņi Latvijā kļūs dārgāki, bet augļi Latvijas iedzīvotājiem jau sen nav pa kabatai
Latvijā var atkal palielināt PVN vietējiem dārzeņiem un augļiem
Satversmes tiesa, foto no arhīva

Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei

0
(atjaunots 17:57 10.07.2020)
Tiesībsargs vēlreiz pierādījis savu taisnību – nenodarbinātu personu ar invaliditāti un senioru pabalstu apmēri ir pretrunā ar Satversmi.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem tā esošajā apmērā ir pretrunā ar Satversmi, konstatēja Satversmes tiesa (ST).

Prasību tiesā 6. martā iesniedza tiesībsargs Juris Jansons.

Sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkiem ar invaliditāti un tiem nenodarbinātajiem cilvēkiem, kuriem nav tiesību saņemt pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību par nelaimes gadījumu darbavietā, kā arī valsts maksā viņa bērniem par apgādnieka zaudēšanu. No 1. janvāra minimālā invaliditātes pensija ir paaugstināta no 80 līdz 128 eiro mēnesī, invalīdiem kopš bērnības – no 122,69 līdz 196,30 eiro mēnesī.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2020. gada janvārī invaliditātes pensiju saņēma 74 411 Latvijas iedzīvotāji. Taču minimālā pensija ir 33 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti, gandrīz pusei no kopējā skaita. 12 215 (69%) sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēji ir invalīdi kopš bērnības. Tie ir 63% no visiem sociālās palīdzības saņēmējiem Latvijā.

Saskaņā ar Invaliditātes likumu un Valsts pensiju likumu, invaliditātes pensijas mērķis ir garantēt sociālo nodrošinājumu cilvēkam, kurš objektīvu iemeslu dēļ pavisam vai daļēji nespēj gūt ienākumus patstāvīgi.

Tiesībsargs paziņoja, ka cilvēki ar invaliditāti nostādīti pazemojošā stāvoklī un ka pabalsta nepietiekamība neļauj viņiem, piemēram, saņemt medicīniskos pakalpojumus, kas negatīvi ietekmē viņu veselību. Pēc viņa domām, pienācīgas pensijas nodrošināšana invalīdiem ir valsts pienākums, un šīs saistības ir jāizpilda nekavējoties, neraugoties uz esošo ekonomiskās attīstības līmeni valstī.

ST nonāca pie secinājuma, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētais pabalsta apmērs attiecībā uz nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem ir pretrunā ar Satversmi. Attiecībā uz šīm iedzīvotāju kategorijām norma, kura nosaka šo pabalstu apmēru, zaudēs spēku no 2021. gada 1. janvāra.

Atzīmēsim, ka šī ir jau otra skaļā lieta, kurā tiesībsargs ir guvis uzvaru. Iepriekš viņš spēja pierādīt, ka Satversmei neatbilst garantētai minimālo ienākumu līmenis. Rindā gaida trešā prasība – par nepietiekamu mediķu atalgojuma palielinājumu.

0
Tagi:
Satversmes tiesa, pabalsts, Jansons
Pēc temata
Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz – mediķu algu dēļ
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ