VID

Piga dīkstāves pabalsta vietā: ar viltīgiem filtriem atņemt cilvēkiem naudu

845
(atjaunots 15:46 02.04.2020)
VID filtri atņēmuši tiesības uz dīkstāves pabalstu desmitiem tūkstošu algotu darbinieku. Izņēmumu sarakstā ir pat invalīdi.

RĪGA, 31. marts — Sputnik, Jūlija Granta. Apsolīto miljonu vietā Latvijas Valsts ieņēmumu dienests apņēmies izmaksāt par dīkstāvi mazliet vairāk nekā 51 tūkstošus eiro. Tos saņems 214 darbinieki no 62 uzņēmumiem, vidēji – 238 eiro katram. Veiksminieki izsprukuši cauri 15 filtriem, ko nodokļu dienests uzstādījis pabalstu pretendentiem.

Sākotnēji tika ziņots, ka pabalstus 700 eiro apmērā saņems 72 707 cilvēki no 17 453 uzņēmumiem, kuri cietuši darbības pārtraukšanas rezultātā.

Jau Ministru kabineta noteikumu izstrādes procesā izskanēja runas par to, ka pienācis "patiesības brīdis" zemiskiem uzņēmējiem, kuri nav savlaicīgi un pilnībā norēķinājušies ar valsti. Par to runāja, piemēram, bijusī VID vadītāja Ināra Pētersone.

Birokrātiskie prāti izgudroja 15 izņēmumus, lai atstātu pretendentus bez pabalstiem. Piemēram, uzņēmuma nodokļu parāds apmērā no 150 eiro. Marta beigās tāds bija 44 tūkstošiem juridisku un fizisku personu. 150 eiro – tas ir viens sociālais nodoklis par minimālo algu, tātad nemaksātāju sarakstā iekļūt bija gluži vienkārši. Taču pabalsta mērķis ir atbalstīs cilvēkus, nevis izrēķināties ar uzņēmējiem, par kuriem darbinieki vispār nav atbildīgi…

Tāpat izņēmumu sarakstā ir noteikums: ja triju gadu laikā pirms krīzes uzņēmējs nokavējis nodokļu nomaksu un viņam aprēķināta soda nauda, viņa darbinieki tāpat paliek ar garu degunu.

Vēl viens šķērslis – VID reģistrētās (NACE otrā redakcija, 2006.gads) uzņēmuma darbības klasifikācijas neatbilstība MK noteikumiem. Šī filtra jēga ir grūti saprotama: sen strādājošie uzņēmumi, iespējams, nepārbauda klasifikāciju un nekad agrāk kļūdas darbības kodā nav veidojušas pamatu sankcijām. Pietiek ar vienkāršu skaidrojošu vēstuli no uzņēmuma un bankas konta izrakstu, lai noteiktu, vai firma cietusi epidēmijas rezultātā.

Pabalsti nepienākas cietušā uzņēmuma valdes un padomes locekļiem. Patiešām, kāpēc būtu jābaro tie treknie runči? Viņiem tak noteikti naudas podi dārzos aprakti, aptvēra ministri. Pie tam neviens valsts uzņēmuma vadītājs, izņemot airBaltic šefu Martinu Gausu, no algas neatsakās. Dīvaini. Ar tādiem uzkrājumiem un īpašumiem…

Necilvēcīgākais izņēmums – atņemt pabalstus invalīdiem, kuri saņem pensijas. I grupai, kas agrāk centās nopelnīt iztiku, ieteikts samazināt apetīti līdz valsts pabalstam 128 eiro apmērā (196,30 eiro invalīdiem no  bērnības). II grupai – līdz 112 eiro (no bērnības – 171,77). III grupai būs jāmēģina izdzīvot ar 80 eiro (nu, lielākais – ar 122,69). Pie tam invalīdi tieši tāpat maksā sociālo nodokli no algas – viņiem ir atlaide tikai ienākumu nodokļa aprēķinā 

Līdz 30.martam izskatīti 1195 iesniegumi dīkstāves pabalstu salņemšanai 5875 algotiem darbiniekiem. VID to skaitu apšņāpis 27 reizes.

Zīmīgi, ka valsts aparāta darbiniekiem, arī VID ierēdņiem, kuri pārtraukuši apmeklētāju pieņemšanu, neviens neplāno samazināt algu. Viņiem nepienākas dīkstāves pabalsti, lai arī vajadzētu: tie tomēr ir 75% no algas bruto, taču ne vairāk kā 700 eiro. Nevienam jau roka nepacelsies izmaksāt viņiem 238 eiro.

845
Tagi:
pabalsts, Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Daudziem vienkārši nebūs naudas": cilvēki šausminās par epidēmijas sekām
Atņēma iedzīvotājiem 400 miljonus: Švecova asi kritizē atbalsta programmu
Domino efekts: krīze koronavīrusa pandēmijas dēļ pakāpeniski skars visas nozares
Sēdiet mājās: infektologs pastāstīja, kā Latvija var izvairīties no Itālijas scenārija
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

4
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

4
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija
Eiro, foto no arhīva

Uzkrājumu pat vienas algas apmērā valstī nav 64% iedzīvotāju

13
(atjaunots 14:53 19.10.2020)
Situācijā, kad cilvēkam ir viens vai vairāki no viņa materiāli atkarīgi cilvēki, taču nav uzkrājumu vai apdrošināšanas, valstī ir 29% iedzīvotāju. 64% iedzīvotāju nav uzkrājumu pat vienas algas apmērā.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aptuveni pusei iedzīvotāju Latvijā (52%) ir tuvinieki, kas atkarīgi no viņu ienākumiem, tomēr trešajai daļai nav nekādu uzkrājumu vai dzīvības apdrošināšanas, kas nelaimes gadījumā ļautu vismaz daļēji atvieglot ģimenes un tuvinieku ikdienas dzīvi. Par to liecina Swedbank pētījums, vēsta Тvnet.lv.

Situācijā, kad cilvēkam ir viens vai vairāki no viņa materiāli atkarīgi cilvēki, taču nav uzkrājumu vai apdrošināšanas, valstī ir 29% iedzīvotāju. Igaunijā šī daļa sastāda 24%, Lietuvā – tikai 17%.

Mazliet vairāk nekā 25% pētījuma dalībnieku Baltijas valstīs atzina, ka viena ģimenes apgādātāja ilgstošas slimības vai nāves gadījumā viņi varētu segt ikdienas izdevumus tikai 1-3 mēnešu laikā (Latvijā - 32%, Igaunijā - 28%, Lietuvā - 27%). Tas nozīmē, ka pēc uzkrājumu iztērēšanas būtu nepieciešamas būtiskas pārmaiņas ikdienas dzīvē, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem.

Augstākā riska grupā ir cilvēki ar vienu vai vairākiem apgādājamajiem un kredītsaistībām.

Swedbank dati liecina, ka tikai 16% aktīvo klientu ir drošības spilvens vismaz trīs mēnešalgu apmērā, taču lielākajai daļai (64%) nav uzkrājumu pat vienas algas apmērā.

Iepriekš vēstīts, ka vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā 45% mājsaimniecību Latvijā ir saskārušies ar līdzekļu trūkumu ikdienas vajadzību segšanai.

Vismaz viens aizņēmums ir 58% Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk tā ir kredītkarte (19%), mājokļa kredīts (18%) vai neliels patēriņa aizņēmums (16%). Spilgti izteiktas grūtības ir cilvēkiem, kam ir trīs vai vairāk dažādu aizņēmumu: tādas ģimenes daudz biežāk pakļautas finanšu trūkuma riskam, ja nākas segt kaut kādus ārkārtas izdevumus – 58% (pret 39% vidējiem).

13
Tagi:
iedzīvotāji, Finanses, Latvija
Pēc temata
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus
Latvijas iedzīvotāji sākuši vairāk krāt. Bet ne vairāk par tūkstoti eiro
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi