Iepirkumu ratiņi lielveikalā, foto no arhīva

izdzīvot Latvijai koronavīrusa epidēmijas apstākļos? Solīto miljardu nav

424
(atjaunots 00:21 28.03.2020)
Nefinansējiet, neatskatieties uz Eiropas Komisiju, atbalstiet savējos! Latvijas valdība sola piešķirt miljardiem eiro cīņai ar krīzi, ko izraisīja ārkārtējā situācija, bet to nav... Ko darīt?

RĪGA, 28. marts — Sputnik. Sakarā ar COVID–19 Latvijā ir izsludinātā ārkārtējā situācija līdz 2020. gada 14. aprīlim un pieņemts likums par grozījumiem likumdošanā saistībā ar dīkstāvi, raksta ekonomiste Jevgēņija Zaiceva Freecity portālā.

Tas ir labi, bet nav ekonomisko seku novērtējuma sakarā ar ārkārtējo situāciju valstī. Un galvenais – netika izvērtēts ārkārtējās situācijas ilgums Latvijā.

Kas notiek?

Lūk, kas patlaban reāli notiek ar Latvijas ekonomiku koronavīrusa epidēmijas apstākļos.

Pirmkārt, ārkārtējā situācija Latvijā būs jāpagarina vismaz līdz 2020. gada 5. –10. vai pat 15. jūnijam, jo pēc valsts iedzīvotāju atgriešanās Latvijā pieaugs epidēmijas risks un inficēto cilvēku skaita palielināšanās. To skaidri pierāda saslimušo pieauguma dinamika pa dienām kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža (13.03.2020).

Otrkārt, valdībai ir jāievada reāla karantīnas sistēma, nevis tās imitācija, kad katram tiek piedāvāts pašizolēties.

No ārzemēm atbraukušo pašizolācija sniedz efektu, kaut nelielu, bet vissvarīgākais – rada cilvēkiem problēmas, kas saistītas ar darbu. Rodas nepieciešamība iziet darbā, lai to nezaudētu, jo tādejādi pietrūks naudas, lai nodrošinātu sevi un ģimeni. Tāpēc ne visi ievēro pašizolāciju, un tas stimulēs saslimušo skaita izaugsmi.

Un treškārt - privātajā sektorā pieaug ienākumu samazināšanās problēma. Tas nozīmē, ka daļa nozaru robežu slēgšanas dēļ vienkārši ir zaudējusi ienākumus (tūrisms, viesnīcas, restorāni un kafejnīcas, pasažieru pārvadātāji, reklāmas bizness, sporta un kultūras joma). To atjaunošana būs iespējama tikai pēc pusgada pēc robežu atvēršanas Eiropā un pasaulē.

Biznesa daļai (rūpniecības preču ražošana un tirdzniecība, dažāda veida pakalpojumi) krīt apgrozījums, jo cilvēki jau samazina un turpinās samazināt pirkumu apjomus (izņemot pārtiku un dezinfekcijas līdzekļus).

Arī uzņēmumiem samazinās apgrozījums, un tie ir spiesti slēgt biznesu drošības apsvērumu dēļ – medicīnas klīnikas, zobārstniecības kabineti, frizētavas, SPA, skaistumkopšanas saloni un tā tālāk. Te ir ļoti liela fizisko personu daļa, kas reģistrējuši savu saimniecisko darbību pašnodarbināto personu statusā vai kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Tai biznesa daļai, kurai COVID-19 dēļ nav vērojamas apgrozījuma samazināšanas pazīmes (pārtikas, medikamentu, dezinfekcijas un aizsardzības līdzekļu, dzīvnieku produktu ražošana un tirdzniecība) paradīsies problēmas ar apgrozāmo līdzekļu trūkumu pirmo trīs biznesa grupu dēļ – te darbosies domino princips.

Miljardu nav

Pastāv arī citas problēmas. Piemēram, ienākumu samazināšana privātajā biznesā noved pie straujas nodokļu ieņēmumu samazināšanās budžetā, tas, savukārt, neļaus īstenot valdības atbalsta programmu uzņēmējdarbībai, kas izstrādāta likumā dīkstāves gadījumam, kā arī radīs problēmas obligāto sociālo maksājumu veikšanai (mēneša izmaksas pensijām un pabalstiem līdz krīzei sastādīja 230-240 miljonus eiro) un budžeta sektora, proti valsts iestāžu un ministriju, mediķu un pedagogu, policijas, armijas un drošības dienestu uzturēšanai.

Turklāt Latvijas valdībai nav to miljardu, par kuriem tika ziņots medijos. Saskaņā ar Valsts kases datiem uz 2020. gada 1. martu valdības rīcībā bija tikai 499,586 miljoni eiro. Par to liecina Valsts kases pārskats par diviem mēnešiem, kur noradīti līdzekļu atlikumi kredītiestādēs.

Latvijā uz 29.02.2020. bija 882,838 miljoni eiro, no tiem 331,252 miljoni eiro tie ir ilgtermiņa ieguldījumi un 52 miljoni eiro – īstermiņa ieguldījumi ārpus Latvijas Bankas. Uz šo ieguldījumu izmantošanu šodien nevar rēķināties, jo bankām, kurās tā nauda atrodas, nav fiziskas iespējas atgriezt to pirms ieguldījuma termiņa beigām.

Līdzīga situācija ar naudu ārpus Latvijas - 262,411 miljoni eiro.

Problēma tāpat ir tajā ka, izstrādājot finansiālās palīdzības plānu Latvijas biznesam, valdība balstījās uz nepareizi novērtētās situācijas, proti, nepareizi aprēķinātiem finanšu līdzekļiem un ierobežojumu termiņiem. Tāpēc valdības programma ir jāpārskata atbilstoši reālajai ekonomiskajai situācijai.

Ko darīt?

Lūk, ko mēs varam darīt, lai saglabātu valsti:

1. Godīgi teikt sev, biznesam un Latvijas tautai, ka ārkārtējā situācija ilgs vismaz līdz 2020. gada jūnija vidum.

2. Ārkārtējās situācijas atcelšana iespējama tikai tad, ja tiek ievēroti karantīnas pasākumi, turklāt karantīnas noteikumi Latvijā ir jāpastiprina vismaz līdz Vācijas līmenim.

3. Karantīnas un ārkārtējās situācijas atcelšana Latvijā nenodrošinās tās iedzīvotājiem robežu atklāšanu Eiropas Savienībā un pasaulē. Robežas tiks slēgtas, kamēr pandēmija nebeigsies visās Eiropas valstīs, kā arī pasaulē.

4. Karantīnas pasākumu pastiprināšana nozīmē:

• maksimāli likt cilvēkiem palikt mājās, atļaujot viņiem iziet no mājas pēc produktiem, zālēm, pastaigāties;

• obligāti īslaicīgi slēgt visus nevajadzīgos veikalus, tirdzniecības vietas un pakalpojumu sniegšanas vietas, ražošanas telpas un birojus;

• ielu patrulēšana pilsētās (policija, zemessardze, armija), lai uzraudzītu karantīnas noteikumu ievērošanu un nodrošinātu sabiedrisko kārtību.

5. Pastiprinātas karantīnas režīma īstenošana rosina finanšu problēmu – cilvēkiem nav uzkrājumu, lai nodzīvotu divus mēnešus, nesaņemot algu, savukārt biznesam nav finanšu resursu, lai apmaksātu darbinieku dīkstāvi atbilstoši Darba likuma normām – vidējā alga, sociālās iemaksas un algu nodokļi.Tāda pati situācija rīt būs gan valdībai, gan pašvaldībām – budžetā nebūs līdzekļu to darbinieku dīkstāves apmaksāšanai nodokļu iemaksu samazināšanās dēļ.

6. Lai īstenotu pastiprinātu karantīnas režīmu, visiem darbiniekiem, kas nav nepieciešami darbavietā, jāievieš īpašs "dīkstāves" statuss. Šo darbinieku statusu darba devēji reģistrēs EDS sistēmā – tā sākuma datumu un beigu datumu.

Šim statusam jāļauj darba devējam izmaksāt tādiem darbiniekiem līdz 50% no pamatalgas, nemaksājot sociālās iemaksas un algas nodokli. Tam ir jāattiecas uz visiem, tostarp uz valsts iestāžu, ministriju, pašvaldību iestāžu un citu iestāžu darbiniekiem.

7. Valsts un pašvaldību iestādēs darbavietās ar pilnu atalgojumu un darba režīmu var tikt atstāti tikai tie darbinieki, kuri nodrošina cilvēku apkalpošanu pa telefonu, Internetā, kuri apstrādā atskaites, īsteno kontroli. Šie darbinieki var strādāt pēc speciāla grafika.

8. Struktūrām, kas turpinās strādāt sabiedrības apkalpošanas nolūkos, jāparedz dīkstāves režīms arī administrācijas darbiniekiem. Pirmām kārtām tas skar tādus lielus uzņēmumus, kā "Latvenergo", "Rīgas namu pārvaldnieks", "Rīgas Siltums" un tā tālāk.

9. Atbalsta programmai privātpersonām, kas ir saimnieciskas darbības veicēji, visticamāk, jābūt realizētai cauri pašvaldībām.

10. Ārkārtējās situācijas pilnvaru ietvaros uz laiku līdz 6 mēnešiem izsludināt kredītbrīvdienas visām personām, kurām ir gan banku kredīti, gan līzingi, gan ātrie kredīti.

11. Izbeigt tērēt laiku un resursus nodokļu izmaiņu apspriešanai, kad bizness vispār nebūs spējīgs maksāt nodokļus, jo tas nestimulē biznesu censties tos maksāt.

12. Saīsināt darbinieku atlaišanas noteikumus un procedūras uzņēmumos, kuri nespēs atjaunot biznesu pēc karantīnas un ārkārtējās situācijas atcelšanas.

13. Krīzes komitejai jāveic stingra kontrole par dezinfekcijas līdzekļiem, aizsarglīdzekļiem, pārtiku, cenām un tml., tostarp jānodrošina pietiekama sēklu materiāla esamība zemniekiem, lai pietiktu pavasara sējai, tādējādi nodrošinot valsti ar pārtikas produkciju 2020.-2021. gadam.

14. Uzlabot Krīzes komitejas komunikāciju ar iedzīvotājiem. Kontrole un sods par nepatiesas informācijas izplatīšanu, skaidrojumu programma iedzīvotājiem, izklaides programmas televīzijā un radio un tā tālāk. Organizēt izglītojošo programmu dublēšanu latviešu, krievu, kā arī angļu, vācu, franču valodā un tā tālāk (tas sniegs ienākumus skatuves māksliniekiem).

15. Pagarināt mācību gadu par vienu mēnesi vasarā, lai nodrošinātu skolēnu un studentu mācību gada atestāciju un eksāmenu kārtošanu.

Nefinansēt

16. Pārskatīt valsts izdevumus, kurus nevajag finansēt vai arī vairs nedrīkst finansēt, piemēram:

• Jaunatnes dziesmu un deju svētki;

• gatavošanos Vasaras Olimpiskajām spēlēm Japānā;

• gatavošanās dalībai starptautiskās izstādēs;

• iepirkumi un konkursi dzelzceļa elektrifikācijas ietvaros, Rail Baltica (no tās būvniecības jau faktiski ir atteikusies Igaunija) un tā tālāk.

• iesaldēt Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā;

• iesaldēt Latvijas valsts parāda izmaksas un tā tālāk.

Rezultātā piedāvātie pasākumi ļaus valstij samazināt bezdarbnieku skaitu, jo uzņēmēji būs spiesti atlaist cilvēkus pat tajās nozarēs, kur bizness spēs atjaunoties pēc karantīnas beigām.

Piedāvātā izmaksu shēma dīkstāves laikā ļaus sadalīt iedzīvotāju atbalsta sociālo slogu starp valsti un biznesu.

Neatskatīties

Pateicoties šādiem pasākumiem, bizness spēs saprātīgi samazināt darbinieku skaitu un turpināt nodokļu iemaksu veikšanu budžetā. Par jaunajiem bezdarbniekiem vairumā gadījumu kļūs tikai to uzņēmumu darbinieki, kuriem neizdosies atjaunot saimniecisko darbību pēc karantīnas un ārkārtējās situācijas atcelšanas.

Valsts spēs izpildīt savas finanšu saistības attiecībā uz pensiju un pabalstu izmaksām.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Valsts spēs apmaksāt mediķu, skolotāju, policijas un citu dienestu pakalpojumus, kuri nodrošina drošību.

Kopumā piedāvātie pasākumi ļaus mīkstināt krīzes sekas biznesam, ieviest reālu karantīnu, lai apturētu Covid-19 izplatību, būtiski nepalielināt valsts parādu, kā arī saglabāt valsts iespējas īstenot savas funkcijas.

Šos pasākumus Latvijas valdībai nav pienākums saskaņot ar Eiropas Komisiju, jo Covid-19 pandēmijas apkarošana šodien – tā ir katras valsts privātā darīšana.

424
Tagi:
ekonomiskā krīze, Latvija, koronavīruss
Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

"jūtas" 280 miljoni eiro airBaltic, vai nav pamaz? Dombrovskis par "izmisuma budžetu"

4
(atjaunots 16:19 28.10.2020)
2021. gada budžets liecina par izmisumu, uzskata neatkarīgais Saeimas deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Galvenais punkts Latvijas budžetā 2021. gadam – beidzot izpildīt solījumu par algu pielikumu mediķiem. Tomēr metodes tā izpildei ir apšaubāmas, uzskata Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Valsts galveno finanšu dokumentu viņš nosauca par "izmisuma budžetu".

"Izmisuma budžets. Tāds, šķiet, ir visaptverošākais šī projekta raksturojums. Tas nebūt nav noticis Covid-19 dēļ. Visa budžeta galvenais mērķis ir beidzot izpildīt Saeimas pieņemto likumu par būtisku atalgojuma pieaugumu mediķiem. Tam pakļauts gandrīz viss pārējais. Tikai vai tā nebūs Pirra uzvara? Metodes mērķa sasniegšanai ir gaužām apšaubāmas," Dombrovskis pastāstīja savā lapā Facebook.

Viņš uzskaitīja budžeta galvenos punktus, kas, pēc viņa domām, ir apšaubāmi no sociālā taisnīguma un ekonomikas attīstības viedokļa.

"Atņemt līdzekļus pašvaldībām (ienākumu nodokļa pārdalīšana), iznīcināt mazajam biznesam un pašnodarbinātajiem labvēlīgus nodokļu režīmus. Kā būs ar pārējiem? Skolu un bērnudārzu skolotājiem? Augstskolu pasniedzējiem? Policistiem un ugunsdzēsējiem?

Toties aizsardzības ministram viss ir kārtībā. Viņa budžets nākamam gadam – tie vairs nav obligātie 2% no IKP. Tur jau ir visi 2,4% - no IKP. Tas ir, vēl 120 miljoni eiro. Salīdzinājumam – mediķiem trūka 183 miljonu.

Labklājības ministrijai – vērā ņemams izdevumu pieaugums sociālajiem pabalstiem. Tikai lielākā daļa (par 71 miljonu eiro) – Satversmes tiesas lēmumu dēļ. Tas ir – piespiedu kārtā.

Satiksmes ministrs Linkaits par savu sfēru un plāniem tuvākajiem trim gadiem runāja maz. Parādīja prezentāciju ar 30 slaidiem, bet ne vārda par tranzīta nozari. Ne vārda par to, kā klājas vairāk nekā 280 miljoniem eiro no nodokļu maksātāju naudas airBaltic, vai tiem drīz nevajadzēs papildinājums.

Ar lielu interesi vēroju Finanšu ministriju un tās revolucionāro pārliecību, ka ir jāsalauž īpašie nodokļu režīmi mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Diemžēl loģiskie argumenti pret šo revolucionāro pārliecību ir bezspēcīgi.

Uz ārlietu, tāpat kā uz aizsardzības rēķina pie mums netaupa. Ārlietu ministrs Rinkēvičs plāno nākamgad tomēr atvērt jaunu vēstniecību Austrālijā – 888 tūkstoši eiro.

Bet kā ir ar mūsu ambīcijām ekonomikā? Arī šajā ziņā ir ļoti interesanti. Ekonomikas ministrs Vitenbergs uzskata, ka eksporta izaugsmei un darba vietu radīšanai vajadzīgs jauns valsts tēls. Par 3,9 miljoniem eiro. Bija dziedošā zeme. Bija magnētiskā Latvija. Laikam jau saprata, ka neviens no šiem nosaukumiem nesarūpēs eksporta pieaugumu. Tomēr ministrs neskumst – iztērēs vēl gandrīz četrus miljonus eiro jaunam "tēlam". Ja nu pēkšņi izdosies? Nu, vismaz kāda PR aģentūra labi nopelnīs," uzrakstīja Dombrovskis.


4
Tagi:
budžets, airBaltic, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas
"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija
"Arī Ulmani netiesāja par apvērsumu": Šmits par to, kāpēc nevar pieņemt budžetu attālināti
Tukšs naudasmaks, foto no arhīva

Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija

32
(atjaunots 14:09 27.10.2020)
Latvija izrādījusies paskopa dīkstāves pabalstu ziņā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Bailēs par nākotni iedzīvotāji cenšas tērēt mazāk, tāpēc patēriņa tirgū vērojama lejupslīde.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik, Jūlija Granta. Baltijas valstu ekonomisko rādītāju analīze salīdzinājumā ar kaimiņiem demonstrē vismaz divkāršu patēriņa tirgus lejupslīdi. Pie tā vainojami... dīkstāves pabalsti. Tā uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa. Izmaksas bija nenozīmīgas, cilvēki vispār nesagaidīja nekādu sociālo palīdzību. Bailes par nākotni lika pievērt naudas maciņus.

Privātais patēriņš Latvijā saruka vairāk nekā par 20%, bet Igaunijā – mazāk nekā par 10%, Lietuvā – mazliet vairāk nekā par 5%. Latvija ieņem vidējo vietu iedzīvotāju skaita ziņā Baltijā, tomēr izrādījusies pati skopākā, sniedzot atbalstu krīzes apstākļos. Izmaksas nesasniedza ne 800 miljonus eiro. Lietuva izmaksāja vairāk nekā 1,4 miljardus, Igaunija – gandrīz 1,5 miljardus. Tā kā visas trīs valstis iekšzemes koppoduktu pārsvarā veido uz pakalpojumu sfēras rēķina, ekonomiku virs ūdens notur patēriņa tirgus. Lietuvā to aptvēra vislabāk: dīkstāves pabalstos tur izmaksāja divreiz vairāk nekā Latvijā, turklāt Lietuva piešķīra līdzekļus sociālajai palīdzībai, kas pārsniedza dīkstāves pabalstu apjomu.

Dombrovska darbības atbalsis

Krīzes laikā pieprasījums nekrītas tāpēc, ka samazinās cilvēku ienākumi, paskaidroja Bērziņa. Viņa akcentēja, ka pieprasījumu lielā mērā ietekmē patērētāju noskaņojumus, kuri izvēlas – tērēt naudu vai netērēt. Tāpat stāvokli ietekmē iepriekšējo krīžu pārvarēšanas pieredze.

2009. gada krīzes pieredze Latvijā ir tagadējā eirokomisāra Valda Dombrovska "veiksmes stāsts": siksnu pievilkšana un nekustamo īpašumu zaudēšana līdz ar tālāku emigrāciju.

Kopš tā laika emigrācijas iespējas ir būtiski sarukušas, hipotekāro kredītu skaits – samazinājies. Tauta atsaukusi atmiņā tikai siksnu savilkšanu un disciplinēti reaģēja. Tāpēc patērētāju pārliecības indeksa ziņā Igaunija un Lietuva 2020. gada martā kritās par 10%, bet Latvija – par 20%, pārsniedzot Eiropas vidējo rādītāju – 14%.

Uzņēmējdarbības atbalsta aspektā Kariņa valdība it kā izskatās tīri labi – šiem nolūkiem piešķirtas gandrīz tikpat lielas summas, kādas atvēlēja Lietuva, un vairāk nekā Igaunijā. Tomēr no 400 miljoniem eiro, kas iztērēti šiem mērķiem, lauvas tiesu dabūjusi nacionālā aviokompānija airBaltic. Izrādījās, ka tā nav piebarojama: aviopārvadājumi un tūrisms Latvija uzrādījuši lielāko kritumu pakalpojumu eksporta jomā. Jā, aviokompānija ir jāsaglabā, tomēr daudz vairāk vajadzīga resursu sadale. Piemēram, Igaunija steigšus finansēja valsts pasūtījumus infrastruktūras projektiem no krīzes budžeta. Latvijā tikai uzlēja asfaltu uz ceļiem, jo visam pārējam nevar ne konkursus organizēt, ne rezultātus apkopot.

Valsts palīdzība iedzīvotājiem – tas nav tikai maksātspējīgā pieprasījuma pašreizējo problēmu risinājums, runa ir arī par pamatu zem kājām nākotnē, uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste. Tāpēc ir īpaši svarīgi kritiski novērtēt paveikto un koriģēt politiku.

Krīzes pirmajā vilnī Latviju glāba pārtikas produktu (pirmās nepieciešamības preces) un elektronisko iekārtu, kā arī kokmateriāla eksports, ko Eiropa sāka pirkt mājokļu remontdarbiem apstākļos, kad citi tēriņi izrādījās neiespējami. Taču tā ir īstermiņa tendence. Nākotnē jāpieņem stratēģiski lēmumi, ņemot vērā kardinālās izmaiņas piegādes ķēdītēs.

Skaidrs, ka Eiropa vēlas tās saīsināt, padarīt drošākas un izvietot vitāli svarīgu preču un farmaceitisko līdzekļu ražotnes savā teritorijā, nevis valstīs ar lētu darbaspēku. Latvija ir tuvāk nekā Ķīna (Šveice ir aizmirsta), tomēr darba spēks te ir mazliet lētāks nekā citās valstīs. LB speciāliste uzskata, ka atlicis tikai radīt investīcijām pievilcīgu vidi. Tiesa, diezin vai to veicinās Finanšu ministrijas nesenās iniciatīvas nodokļu jomā.

Un, visbeidzot, IT strauji dodas uz priekšu, jo bizness ir pievērsies jaunu tehnoloģiju un platformu ieviešanai. Iespējams, šajā ziņā palīdzēs arī emigranti no Baltkrievijas. Viņi jau apsolījuši Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai veselu 1000 darba vietu. Ņemot vērā 80 000 bezdarbnieku, tas nav daudz, tomēr labāk nekā nekas.

32
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
Par "negodīgu" dīkstāves pabalsta pieteikšanu VID piemēros 1500 eiro naudas sodu
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
BelAES, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, no izbijusies Lietuva pirms BelAES palaišanas

0
(atjaunots 16:32 28.10.2020)
Lietuva ir aptvērusi, jo zaudējusi: reģiona valstu piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas ir viens no svarīgākajiem faktoriem ekonomikas atjaunošanā pēc pandēmijas.

RĪGA, 28. oktobris – Sputnik. Lietuva nosūtījusi Baltkrievijas Ārlietu ministrijai protesta notu jautājumā par Baltkrievijas AES pirmā bloka gaidāmo startu, vēsta Sputnik Lietuva. Viļņa nosauca to par "sasteigtu" un "bīstamu lietuviešiem, baltkrieviem un ES pilsoņiem".

Baltkrievijas atomelektrostacijas palaišana ir ļoti svarīga visa reģiona ekonomikai, ieskaitot Krieviju, Baltkrieviju un Baltijas valstis, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja ekonomists Vladislavs Giņko.

"Patlaban reģiona ekonomika ir nokļuvusi tuvu zemākajam attīstības punktam, pie tā novedusi koronavīrusa pandēmija. Visu reģiona valstu ekonomikas ir saskārušās ar vērienīgiem izaicinājumiem, bijušas spiestas pārveidoties. Tas attiecas gan uz sašķidrināto gāzi, gan elektroenerģijas piegādēm, gan valstu tirdzniecisko apgrozījumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka darbu sāks Baltkrievijas AES, – kad reģiona valstu ekonomika sāks augt, elektroenerģijas pieprasījums būs viens no svarīgākajiem," paskaidroja Giņko.

Eksperts norādīja, ka valstīs, kam ir droša piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas, ekonomika atjaunosies ātrāk.

"BelAES dāvās jaunas enerģētiskās iespējas Baltkrievijas un Krievijas ekonomikai, bet Lietuva saprot, ka tādēļ cietīs sakāvi," akcentēja Giņko.

Kad Krievijas un Baltkrievijas enerģētisko kopprojektu cenšas nepamatoti un nelaicīgi kritizēt, skaidrs, ka tas notiek politisku apsvērumu dēļ, norādīja eksperts. "Tādējādi cenšas aizskart arī Krieviju," viņš piebilda.

Pirmā atomstacija Baltkrievijā ir lielākais Maskavas un Minskas kopprojekts kodolenerģētikas nozarē. Stacija ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo noteikto jaudu 2400 MW apjomā uzbūvēta Astravjecas pilsētā Grodņas apgabalā saskaņā ar mūsdienīgu Krievijā izstrādātu 3+ paaudzes projektu, kas atbilst visām starptautiskajām normām un IAEA rekomendācijām drošības jomā.

Kopš Baltkrievijas AES būvdarbu sākuma Lietuva turpina plašu kampaņu – tās politiķi apgalvo, ka stacija nav droša. Viļņa uzskata, ka atomstacija apdraudot Lietuvu, un aicināja kaimiņus boikotēt Baltkrievijā ražoto elektroenerģiju. Oktobrī BelAES pirmajā blokā tika aizsākta ķēdes reakcija minimāli kontrolējamā līmenī. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka AES pirmā energobloka starts ieplānots 7. novembrī.

0
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, elektroenerģija, Lietuva, BelAES
Pēc temata
BelAES saņēma atļauju pirmā energobloka palaišanai
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
"Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus": Lietuvā strīdas par BelAES boikotēšanu
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas