Iepirkumu ratiņi lielveikalā, foto no arhīva

izdzīvot Latvijai koronavīrusa epidēmijas apstākļos? Solīto miljardu nav

431
(atjaunots 00:21 28.03.2020)
Nefinansējiet, neatskatieties uz Eiropas Komisiju, atbalstiet savējos! Latvijas valdība sola piešķirt miljardiem eiro cīņai ar krīzi, ko izraisīja ārkārtējā situācija, bet to nav... Ko darīt?

RĪGA, 28. marts — Sputnik. Sakarā ar COVID–19 Latvijā ir izsludinātā ārkārtējā situācija līdz 2020. gada 14. aprīlim un pieņemts likums par grozījumiem likumdošanā saistībā ar dīkstāvi, raksta ekonomiste Jevgēņija Zaiceva Freecity portālā.

Tas ir labi, bet nav ekonomisko seku novērtējuma sakarā ar ārkārtējo situāciju valstī. Un galvenais – netika izvērtēts ārkārtējās situācijas ilgums Latvijā.

Kas notiek?

Lūk, kas patlaban reāli notiek ar Latvijas ekonomiku koronavīrusa epidēmijas apstākļos.

Pirmkārt, ārkārtējā situācija Latvijā būs jāpagarina vismaz līdz 2020. gada 5. –10. vai pat 15. jūnijam, jo pēc valsts iedzīvotāju atgriešanās Latvijā pieaugs epidēmijas risks un inficēto cilvēku skaita palielināšanās. To skaidri pierāda saslimušo pieauguma dinamika pa dienām kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža (13.03.2020).

Otrkārt, valdībai ir jāievada reāla karantīnas sistēma, nevis tās imitācija, kad katram tiek piedāvāts pašizolēties.

No ārzemēm atbraukušo pašizolācija sniedz efektu, kaut nelielu, bet vissvarīgākais – rada cilvēkiem problēmas, kas saistītas ar darbu. Rodas nepieciešamība iziet darbā, lai to nezaudētu, jo tādejādi pietrūks naudas, lai nodrošinātu sevi un ģimeni. Tāpēc ne visi ievēro pašizolāciju, un tas stimulēs saslimušo skaita izaugsmi.

Un treškārt - privātajā sektorā pieaug ienākumu samazināšanās problēma. Tas nozīmē, ka daļa nozaru robežu slēgšanas dēļ vienkārši ir zaudējusi ienākumus (tūrisms, viesnīcas, restorāni un kafejnīcas, pasažieru pārvadātāji, reklāmas bizness, sporta un kultūras joma). To atjaunošana būs iespējama tikai pēc pusgada pēc robežu atvēršanas Eiropā un pasaulē.

Biznesa daļai (rūpniecības preču ražošana un tirdzniecība, dažāda veida pakalpojumi) krīt apgrozījums, jo cilvēki jau samazina un turpinās samazināt pirkumu apjomus (izņemot pārtiku un dezinfekcijas līdzekļus).

Arī uzņēmumiem samazinās apgrozījums, un tie ir spiesti slēgt biznesu drošības apsvērumu dēļ – medicīnas klīnikas, zobārstniecības kabineti, frizētavas, SPA, skaistumkopšanas saloni un tā tālāk. Te ir ļoti liela fizisko personu daļa, kas reģistrējuši savu saimniecisko darbību pašnodarbināto personu statusā vai kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Tai biznesa daļai, kurai COVID-19 dēļ nav vērojamas apgrozījuma samazināšanas pazīmes (pārtikas, medikamentu, dezinfekcijas un aizsardzības līdzekļu, dzīvnieku produktu ražošana un tirdzniecība) paradīsies problēmas ar apgrozāmo līdzekļu trūkumu pirmo trīs biznesa grupu dēļ – te darbosies domino princips.

Miljardu nav

Pastāv arī citas problēmas. Piemēram, ienākumu samazināšana privātajā biznesā noved pie straujas nodokļu ieņēmumu samazināšanās budžetā, tas, savukārt, neļaus īstenot valdības atbalsta programmu uzņēmējdarbībai, kas izstrādāta likumā dīkstāves gadījumam, kā arī radīs problēmas obligāto sociālo maksājumu veikšanai (mēneša izmaksas pensijām un pabalstiem līdz krīzei sastādīja 230-240 miljonus eiro) un budžeta sektora, proti valsts iestāžu un ministriju, mediķu un pedagogu, policijas, armijas un drošības dienestu uzturēšanai.

Turklāt Latvijas valdībai nav to miljardu, par kuriem tika ziņots medijos. Saskaņā ar Valsts kases datiem uz 2020. gada 1. martu valdības rīcībā bija tikai 499,586 miljoni eiro. Par to liecina Valsts kases pārskats par diviem mēnešiem, kur noradīti līdzekļu atlikumi kredītiestādēs.

Latvijā uz 29.02.2020. bija 882,838 miljoni eiro, no tiem 331,252 miljoni eiro tie ir ilgtermiņa ieguldījumi un 52 miljoni eiro – īstermiņa ieguldījumi ārpus Latvijas Bankas. Uz šo ieguldījumu izmantošanu šodien nevar rēķināties, jo bankām, kurās tā nauda atrodas, nav fiziskas iespējas atgriezt to pirms ieguldījuma termiņa beigām.

Līdzīga situācija ar naudu ārpus Latvijas - 262,411 miljoni eiro.

Problēma tāpat ir tajā ka, izstrādājot finansiālās palīdzības plānu Latvijas biznesam, valdība balstījās uz nepareizi novērtētās situācijas, proti, nepareizi aprēķinātiem finanšu līdzekļiem un ierobežojumu termiņiem. Tāpēc valdības programma ir jāpārskata atbilstoši reālajai ekonomiskajai situācijai.

Ko darīt?

Lūk, ko mēs varam darīt, lai saglabātu valsti:

1. Godīgi teikt sev, biznesam un Latvijas tautai, ka ārkārtējā situācija ilgs vismaz līdz 2020. gada jūnija vidum.

2. Ārkārtējās situācijas atcelšana iespējama tikai tad, ja tiek ievēroti karantīnas pasākumi, turklāt karantīnas noteikumi Latvijā ir jāpastiprina vismaz līdz Vācijas līmenim.

3. Karantīnas un ārkārtējās situācijas atcelšana Latvijā nenodrošinās tās iedzīvotājiem robežu atklāšanu Eiropas Savienībā un pasaulē. Robežas tiks slēgtas, kamēr pandēmija nebeigsies visās Eiropas valstīs, kā arī pasaulē.

4. Karantīnas pasākumu pastiprināšana nozīmē:

• maksimāli likt cilvēkiem palikt mājās, atļaujot viņiem iziet no mājas pēc produktiem, zālēm, pastaigāties;

• obligāti īslaicīgi slēgt visus nevajadzīgos veikalus, tirdzniecības vietas un pakalpojumu sniegšanas vietas, ražošanas telpas un birojus;

• ielu patrulēšana pilsētās (policija, zemessardze, armija), lai uzraudzītu karantīnas noteikumu ievērošanu un nodrošinātu sabiedrisko kārtību.

5. Pastiprinātas karantīnas režīma īstenošana rosina finanšu problēmu – cilvēkiem nav uzkrājumu, lai nodzīvotu divus mēnešus, nesaņemot algu, savukārt biznesam nav finanšu resursu, lai apmaksātu darbinieku dīkstāvi atbilstoši Darba likuma normām – vidējā alga, sociālās iemaksas un algu nodokļi.Tāda pati situācija rīt būs gan valdībai, gan pašvaldībām – budžetā nebūs līdzekļu to darbinieku dīkstāves apmaksāšanai nodokļu iemaksu samazināšanās dēļ.

6. Lai īstenotu pastiprinātu karantīnas režīmu, visiem darbiniekiem, kas nav nepieciešami darbavietā, jāievieš īpašs "dīkstāves" statuss. Šo darbinieku statusu darba devēji reģistrēs EDS sistēmā – tā sākuma datumu un beigu datumu.

Šim statusam jāļauj darba devējam izmaksāt tādiem darbiniekiem līdz 50% no pamatalgas, nemaksājot sociālās iemaksas un algas nodokli. Tam ir jāattiecas uz visiem, tostarp uz valsts iestāžu, ministriju, pašvaldību iestāžu un citu iestāžu darbiniekiem.

7. Valsts un pašvaldību iestādēs darbavietās ar pilnu atalgojumu un darba režīmu var tikt atstāti tikai tie darbinieki, kuri nodrošina cilvēku apkalpošanu pa telefonu, Internetā, kuri apstrādā atskaites, īsteno kontroli. Šie darbinieki var strādāt pēc speciāla grafika.

8. Struktūrām, kas turpinās strādāt sabiedrības apkalpošanas nolūkos, jāparedz dīkstāves režīms arī administrācijas darbiniekiem. Pirmām kārtām tas skar tādus lielus uzņēmumus, kā "Latvenergo", "Rīgas namu pārvaldnieks", "Rīgas Siltums" un tā tālāk.

9. Atbalsta programmai privātpersonām, kas ir saimnieciskas darbības veicēji, visticamāk, jābūt realizētai cauri pašvaldībām.

10. Ārkārtējās situācijas pilnvaru ietvaros uz laiku līdz 6 mēnešiem izsludināt kredītbrīvdienas visām personām, kurām ir gan banku kredīti, gan līzingi, gan ātrie kredīti.

11. Izbeigt tērēt laiku un resursus nodokļu izmaiņu apspriešanai, kad bizness vispār nebūs spējīgs maksāt nodokļus, jo tas nestimulē biznesu censties tos maksāt.

12. Saīsināt darbinieku atlaišanas noteikumus un procedūras uzņēmumos, kuri nespēs atjaunot biznesu pēc karantīnas un ārkārtējās situācijas atcelšanas.

13. Krīzes komitejai jāveic stingra kontrole par dezinfekcijas līdzekļiem, aizsarglīdzekļiem, pārtiku, cenām un tml., tostarp jānodrošina pietiekama sēklu materiāla esamība zemniekiem, lai pietiktu pavasara sējai, tādējādi nodrošinot valsti ar pārtikas produkciju 2020.-2021. gadam.

14. Uzlabot Krīzes komitejas komunikāciju ar iedzīvotājiem. Kontrole un sods par nepatiesas informācijas izplatīšanu, skaidrojumu programma iedzīvotājiem, izklaides programmas televīzijā un radio un tā tālāk. Organizēt izglītojošo programmu dublēšanu latviešu, krievu, kā arī angļu, vācu, franču valodā un tā tālāk (tas sniegs ienākumus skatuves māksliniekiem).

15. Pagarināt mācību gadu par vienu mēnesi vasarā, lai nodrošinātu skolēnu un studentu mācību gada atestāciju un eksāmenu kārtošanu.

Nefinansēt

16. Pārskatīt valsts izdevumus, kurus nevajag finansēt vai arī vairs nedrīkst finansēt, piemēram:

• Jaunatnes dziesmu un deju svētki;

• gatavošanos Vasaras Olimpiskajām spēlēm Japānā;

• gatavošanās dalībai starptautiskās izstādēs;

• iepirkumi un konkursi dzelzceļa elektrifikācijas ietvaros, Rail Baltica (no tās būvniecības jau faktiski ir atteikusies Igaunija) un tā tālāk.

• iesaldēt Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā;

• iesaldēt Latvijas valsts parāda izmaksas un tā tālāk.

Rezultātā piedāvātie pasākumi ļaus valstij samazināt bezdarbnieku skaitu, jo uzņēmēji būs spiesti atlaist cilvēkus pat tajās nozarēs, kur bizness spēs atjaunoties pēc karantīnas beigām.

Piedāvātā izmaksu shēma dīkstāves laikā ļaus sadalīt iedzīvotāju atbalsta sociālo slogu starp valsti un biznesu.

Neatskatīties

Pateicoties šādiem pasākumiem, bizness spēs saprātīgi samazināt darbinieku skaitu un turpināt nodokļu iemaksu veikšanu budžetā. Par jaunajiem bezdarbniekiem vairumā gadījumu kļūs tikai to uzņēmumu darbinieki, kuriem neizdosies atjaunot saimniecisko darbību pēc karantīnas un ārkārtējās situācijas atcelšanas.

Valsts spēs izpildīt savas finanšu saistības attiecībā uz pensiju un pabalstu izmaksām.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Valsts spēs apmaksāt mediķu, skolotāju, policijas un citu dienestu pakalpojumus, kuri nodrošina drošību.

Kopumā piedāvātie pasākumi ļaus mīkstināt krīzes sekas biznesam, ieviest reālu karantīnu, lai apturētu Covid-19 izplatību, būtiski nepalielināt valsts parādu, kā arī saglabāt valsts iespējas īstenot savas funkcijas.

Šos pasākumus Latvijas valdībai nav pienākums saskaņot ar Eiropas Komisiju, jo Covid-19 pandēmijas apkarošana šodien – tā ir katras valsts privātā darīšana.

431
Tagi:
ekonomiskā krīze, Latvija, koronavīruss

Ierēdņiem algu - 3000 eiro, biznesam - jaunus nodokļus: Saeima apstiprināja likumprojektus

49
(atjaunots 11:00 08.05.2021)
SEPLP un NEPLP locekļiem pacels algu līdz 3000 eiro, bet Latvijas mazo biznesu gaida nodokļu palielināšana.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. 6. maija Saeimas plenārsēdē likumprojekti tika izskatīti pēc tādas kārtas: sākumā ierēdņiem pacēla algas, un tad apsprieda nodokļu paaugstināšanu uzņēmējiem.

3000 eiro – plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem

Latvijas Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likumā. Lēmuma projekts paredz ievērojamu algu palielināšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem. Atgādinām, ka pirms gada TV un radio raidījumu uzraudzība valstī tika veikta tikai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes spēkiem. Pagājušajā gadā, pēc lēmuma pieņemšanas par sabiedrisko mediju apvienošanos vienotā struktūrā, šīs organizācijas kontrolei tika pieņemts lēmums par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidošanu. Nacionālā padome tagad kontrolē privāto elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbu.

Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu algas paaugstinās līdz 3000 eiro, bet padomes priekšsēdētājs saņems līdz 3200 eiro "uz rokām". Saskaņā ar likuma esošo redakciju, padomes locekļu atalgojums noteikts līdz 2368 eiro pirms nodokļu nomaksas, proti, 1600 eiro "uz rokām".

Attiecīgi tiks paaugstināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu un priekšsēdētāja atalgojums. Patlaban Nacionālās padomes "ierindas" loceklis saņem 2256 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 1600 eiro "uz rokām", bet padomes priekšsēdētājs – 2715 eiro (1900 eiro pēc nodokļu nomaksas).

Galvenais arguments algu paaugstināšanai bija tas, ka "profesionāļi nevēlas strādāt" par mazo naudu. Tomēr šo argumentu debatēs apstrīdēja "Saskaņas" deputāts Boriss Cilevičs: "Tie cēloņi, kāpēc profesionāļi nevēlas pieteikties darbam SEPLP, manā skatījumā, ir pilnīgi citi, nevis zemā atalgojuma dēļ. Vienkārši gribu atgādināt jums iepriekšējo NEPLP... Nacionālas padomes vadītāju un vairāku locekļu likteni. Mēs lielā vienprātībā, dažreiz pat vienbalsīgi, ievēlam šos cilvēkus NEPLP, un tad pēc dažiem mēnešiem sākas uzbrukumi viņiem, kritika, spiediens un vai mēs vienkārši atlaižam, nu diezgan apšaubāmi no likuma viedokļa, vienu vadītāju, cits vadītājs ir spiests aiziet no amatam, it kā brīvprātīgi, bet faktiski dažu partiju un dažu politiķu spiediena rezultātā. Vai jūs domājat, ka profesionāļi to neredz? Vai jūs domājat, ka patiešām profesionāļi neredz, ka padomei nav nodrošināta reāla neatkarība, ka politiskais spiediens turpinās un ka no šiem cilvēkiem koalīcija sagaida tieši pakļaušanos koalīcijas vēlmēm? Un tas, manā skatījumā, ir galvenais iemesls, kāpēc mēs nevaram piesaistīt patiešām profesionālus un kvalificētus cilvēkus."

Skanēja arī citi argumenti, piemēram, tādi, ka krīzes laikā, kad lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir palikuši bez iztikas līdzekļiem, paaugstināt valsts ierēdņu atalgojumu tādā tempā, maigi sakot, amorāli.

Koalīcijas vairākuma pozīcija pārspējusi. Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs (grozījumu ierosinātājs) autoritāti paziņoja: "SEPLP padome būs atbildīga par 40 miljoniem eiro sabiedriskā medija kopējā finansējuma, kas nāk no valsts budžeta. Par to būs atbildīgi trīs padomes locekļi. Tur vajag augstas raudzes speciālistus."

Mazajam biznesam - nodokļu paaugstināšana

Daži parlamenta otrajā lasījumā izskatītie likumprojekti attiecas uz vienkāršotas nodokļu maksāšanas sistēmas ieviešanu mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Teorētiski ideja ir laba: bankā tiek atvērts konts, kurā tiek ieskaitīti visi ienākumi, ko cilvēks saņem no saimnieciskās darbības veikšanas. Banka kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienestu automātiski ietur no ieņēmumiem nepieciešamo nodokļu summu. Uzņēmējs tiek atbrīvots no grāmatvedības kārtošanas. Igaunijā vienkāršotu nodokļu režīmu lieto aptuveni 3000 uzņēmēju.

Pagājušā gada novembrī šādu projektu piedāvāja opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis – tolaik viņa ideju izbrāķēja Finanšu ministrija, paziņojot, ka šī projekta īstenošanai un tā saskaņošanai būs nepieciešami vismaz divi gadi. Pēc visa spriežot, pietika ar mazāku laiku – pēc četriem mēnešiem šie grozījumi tika iesniegti kā Finanšu ministrijas "autorideja".

Turklāt likumprojekta izskatīšanas gaitā tika noraidīti visi opozīcijas deputātu priekšlikumi. Tostarp Dombrovska ierosinājums izmantot Francijas pieredzi – tur mazie uzņēmēji dalās trīs galvenajās kategorijās – tirgotāji, amatnieki un pakalpojumu sniedzēji – atkarībā kategorijas individuāli tiek noteiktas arī procentu likmes un gada maksimums, līdz kuram tiek piemērota atvieglota sistēma. Tas ļautu valstij vieglāk reaģēt uz katra biznesa specifiku. Taču koalīcijas vairākums šo ierosinājumu neatbalstīja.

Saeimas deputāte Ļubova Švecova vispār paudusi šaubas par to, ka vienkāršota progresīvā nodokļa iemaksas sistēma sniegs pozitīvos rezultātus. Lieta nav tāda, ka sistēma neesot efektīva, bet gan ka tā stājas spēkā ar šī gada 1. jūliju, proti, sākot ar to pašu dienu, kad sāk darboties Finanšu ministrijas veiktie grozījumi citos likumos, šeit runa ir par obligāto sociālo maksājumu ieviešanu pašnodarbinātajiem.

Pārsvarā debates parlamentā par vienkāršotas nodokļu iekasēšanas sistēmas ieviešanu bija veltītas opozīcijas deputātu prasībām atcelt nodokļu paaugstinājumu no 1. jūlija, kas sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem. Edgars Tavars, Zaļo un Zemnieku savienības deputāts, paziņoja: "Mums jāsaprot arī tas, ka, iedzenot viņus, strādājot par kalpiem, nevis par maziem saimniekiem savā mikrouzņēmuma nodokļu režīmā, bet par kalpiem pie lielajām kompānijām uz algu pilnā nodokļu režīmā, ne visi tam ir gatavi, ne visi tam piekrīt, daudzi vienkārši izvēlas pamest šo valsti."

1. jūlija nodokļu sistēmas izmaiņas pēc provizoriskām aplēsēm skars 200 000 individuālo uzņēmēju un mazā biznesa pārstāvju. Nevar izslēgt, ka daudzi no viņiem izvēlēsies, ja ne pamest valsti, tad vismaz "aiziet ēnā". Jo ne visi būs gatavi maksāt obligātās sociālās iemaksas pat tad, ja nav apgrozījuma.

49
Tagi:
nodokļi, alga, Saeima
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Sievietēm Latvijā ir problēmas ar laiku un algu: LBAS vērsās pie ministriem
Kā Latvijas iedzīvotāju ienākumi izskatās kaimiņvalstu fonā
Ne visi pensionāri saņems savus 200 eiro: kā nepieļaut pabalsta ieturēšanu par parādiem
Labklājības ministrija, foto no arhīva

Ar vienu roku dod, ar otru atņem: dīkstāves pabalstu laiks netiek iekļauts stāžā

26
(atjaunots 11:54 06.05.2021)
Labklājības ministrija izstrādājusi Valsts sociālās apdrošināšanas likuma grozījumus, kas paredz iekļaut darba stāžā pabalstu saņemšanas laiku.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju saņem dīkstāves pabalstus sakarā ar krīzi Covid-19 pandēmijas rezultātā. Tomēr, saskaņā ar pašreizējo likumu, pabalstu saņemšanas laiks netiek iekļauts stāžā, jo no šiem pabalstiem netiek atrēķināti sociālie maksājumi. Labklājības ministrija steigšus labo likumu, raksta MK-Latvija.

Patlaban sociāli neapdrošināti palikuši cilvēki, kuri saņem krīzes pabalstus: valsts dīkstāves pabalsts darbiniekiem, vecāku pabalsta izmaksu pagarināšana, piemaksa dīkstāves pabalstam par apgādībā esošu bērnu, bezdarba pabalsts, jaunā speciālista pabalsts bezdarba apstākļos.

Vienīgais izņēmums – pensiju apdrošināšana, kam krīzes pabalstu saņēmēji varēja pievienoties brīvprātīgi, apmaksājot šīs iemaksas patstāvīgi.

Tomēr Labklājības ministrija pamanījusi savu nevērību, un situācija drīz tiks labota, pateicoties Valsts sociālās apdrošināšanas likuma grozījumiem, sola resors.

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa pastāstīja, ka grozījumi paredz pielīdzināt darba stāžam krīzes pabalsta saņemšanas periodus. Šie periodi tiks uzskatīti par sociālās apdrošināšanas periodiem, kuru laikā persona bija apdrošināta kā darbinieks vai pašnodarbinātais. Tāpēc cilvēki nezaudēs tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas izmaksām un valsts pensijām.

Šos periodus plānots pielīdzināt apdrošināšanas periodiem, kas dāvā tiesības uz valsts pensiju, un tiesības uz sociālās apdrošināšanas un apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu.

Ja grozījumi tiks pieņemti, jaunos noteikumus attiecinās arī uz iepriekš izmaksātajiem krīzes pabalstiem.

Likums attieksies uz visiem obligāto iemaksu maksātājiem: darba devējiem, darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un autoratlīdzības saņēmējiem, kuri veic pensiju apdrošināšanas obligātās iemaksas un kas par šiem periodiem maksās solidaritātes sistēmas ietvaros.

26
Tagi:
darba tirgus, Latvija, pabalsts
Pēc temata
Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: kā iztērēja 500 eiro pabalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Uzņēmēji nosauca bezjēdzīgākos Covid-19 ierobežojumus

Lielās Uzvaras latviešu durkļi. Brīvībai un Mieram

0
(atjaunots 09:14 10.05.2021)
Jūsu priekšā – dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" trešā daļa. Tā tapusi par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai.

Dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" trešā daļa veltīta Latvijas atbrīvošanai no vācu okupācijas – tā bija nenovērtējama velte 130. Latvišu strēlnieku korpusa karavīriem, ko komandēja ģenerālmajors Detlavs Brantkalns.

Latvijas atbrīvošana bija ļoti svarīgs elements Staļina Astotajā triecienā – triju Baltijas frontu stratēģiskā uzbrukuma operācijā.

1944. gada 17. jūlijā 307. Latviešu strēlnieku divīzijas vienības iegāja Šķaunes ciemā dzimtajā zemē. Līdz 1944. gada jūlija beigām visa Latvijas austrumu daļa bija atbrīvota.

Latgali līdz Aiviekstes upei korpuss šķērsoja triju nedēļu laikā. Priekšā bija Lubānas-Madonas un Rīgas uzbrukuma operācijas. Padomju Latvijas galvaspilsēta Rīga tika atbrīvota 1944. gada 13. oktobrī.

Dokumentālo filmu "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" īpašā projekta "Lielās Uzvaras latviešu durkļi: Latvijas īstie varoņi" ievaros sagatavoja Sputnik Latvija par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai. Tas stāsta par latviešu ieguldījumu visu padomju tautu lielajā kopīgajā uzvarā.

0