Analītiķis Valērijs Vaisbergs, foto no arhīva

Pasaules ekonomiku sagaida trīs ļoti smagi mēneši, brīdina analītiķis

88
(atjaunots 14:57 27.03.2020)
Noskaņojums biznesā šobrīd ir daudz pesimistiskāks, nekā 2008. gada pasaules krīzes laikā, paziņoja analītiķis Valērijs Vaisbergs.

RĪGA, 27. marts – Sputnik. Pasaules Tirdzniecības organizācijas vadītājs Roberto Azevedo brīdina, ka pasaules ekonomikas recesija koronavīrusa pandēmijas rezultātā var izrādīties sliktāka par 2008. gada finanšu krīzi. Pēc Azevedo sacītā, ekspertu vērtējums liecina par ievērojamu pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un tirdzniecību un, attiecīgi, uz darbavietām.

Prognozes rāda, ka noskaņojumi biznesā šobrīd ir daudz pesimistiskāki, nekā 2009. gadā, apstiprināja radio Sputnik ēterā investīciju kompānijas "Region" analītiskā departamenta direktors Valērijas Vaisbergs.

"Ja mēs izskatām pandēmiju kā asu, taču īstermiņa negatīvo faktoru, iespējams, arī izeja no recesijas nebūs tik ilgstoša un smaga, kā pēc 2008. gada krīzes. Iespējams, izeja šoreiz būs sinhronāka un ātrāka, tādēļ ekonomikas lejupslīdes apmēru pagaidām salīdzināt ir nekorekti," uzskata Vaisbergs.

Neskatoties uz to, pēc eksperta sacītā, pasaules ekonomika jau cieš vērā ņemamus zaudējums, savukārt otrais ceturksnis būs "ļoti smags".

"Gada pirmajos divos mēnešos eksports no Ķīnas nokritās par 17,5%, martā tā krišanās turpināsies, lai gan tai vajadzētu kļūt lēnākai. Tiek apturēta ražošana Eiropā, Dienvidkorejā, daļēji Krievijā, Indijā. ASV sagaida ievērojamu pieaugumu bezdarba pabalstu pieprasījumam… Pirmajā ceturksnī pasaules ekonomika nenoslīdēs tik stipri, taču otrais ceturksnis būs ļoti smags," paziņoja Vaisbergs.

Krievijas Federācijas Valdības Finanšu universitātes Starptautisko ekonomisko attiecību pētījumu institūta direktore Viktorija Perska iepriekš paziņoja Sputnik, ka pasaules ekonomika 2020. gadā varētu pazaudēt no 200 līdz 500 miljardiem dolāru gadījumā, ja koronavīrusa infekcijas izplatība martā sāks samazināties, savukārt karantīnas periods ilgs līdz aprīļa beigām.

Pasaules Veselības organizācijas pārstāve Krievijā Melita Vujnoviča vakar paziņoja, ka PVO pagaidām nav prognožu par koronavīrusa pandēmijas beigu termiņu. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, šī jaunā infekcija ir pārņēmusi 199 pasaules valstis un aizjūras teritorijas, ir atklāti 537 873 inficēšanās gadījumi, no kuriem 24 149 beigušies ar letālu iznākumu, 124 564 atveseļojās. Covid-19 mirstības rādītājs šobrīd sastāda 4,5%.

88
Tagi:
ekonomiskā krīze, ekonomika, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (619)
Pēc temata
Eiropa pārdzīvos epidēmiju. Bet kā būs ar Eiropas Savienību?
Cietīs visi, bet ir bijis sliktāk: eirodeputāta "iedrošinošā" prognoze par Covid-19
Amerikāņu "izdzīvotāji" triumfē
Latvijas uzņēmēji var piezvanīt VID un palūgt nodokļu brīvdienas
Latvijā ražotie piena produkti, foto no arhīva

Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

2
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.

Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.

Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.

"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.

"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.

Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.

2
Pēc temata
Pārtikas produktiem Latvijā tērē vairāk nekā vidēji ES
Noskaidrojies, kādas summas Latvijā atvēl pārtikai un alkoholam
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Latvijā turpina mazināties pārtikas "nacionālpatriotisms"
Bankas ABLV ēka, foto no arhīva

ABLV tērē 10 miljonus eiro gadā arestētās naudas uzglabāšanai

6
(atjaunots 16:25 10.08.2020)
Izmaksas par pārbaudēm un naudas uzglabāšanu ir divas lielākās likvidējamās ABLV bankas izdevumu sadaļas, pastāstīja Andris Kovaļčuks.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Likvidējamās ABLV Bank izmaksas par naudas uzglabāšanu negatīvo likmju dēļ sastāda vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks, vēsta jauns.lv.

Kopumā bankas uzturēšanas izdevumus izdevies ievērojami samazināt, tostarp administratīvos izdevumus.

"Jau darbinieku skaita samazinājums vien liecina, ka izdevumi ir kritušies vairāk nekā uz pusi. Savukārt otra daļa ir ar likvidāciju specifiski saistītie izdevumu posteņi. Viens no tiem ir naudas glabāšanas izdevumi, kuri mums veido vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā," sacīja Kovaļčuks.

Banka cenšas samazināt šo negatīvo efektu, aktīvi piedaloties valsts vērtspapīru izsolēs. Otra lielākā izmaksu sadaļa ir pārbaužu izdevumi.

Kovaļčuks paziņoja, ka pašlaik ABLV Bank strādā aptuveni 240 cilvēki. Salīdzinājumam, 2018. gada februārī pirms slēgšanas bankā bija 670 darbinieki.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, tobrīd otro lielāko banku Latvijā, kura bija lielākā neatkarīgā privātā banka valstī, naudas atmazgāšanā, saiknē ar Ziemeļkoreju saistītām transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nenolēma glābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka.

Fizisko personu noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro sāka izmaksāt praktiski uzreiz, taču lielākiem – un juridisko personu noguldījumiem – tiek rīkota pārbaude pēc apstiprinātas metodoloģijas.

ABLV Bank turpina cieši sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina rīkot neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši prasībām, kuras aprakstītas regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā.

Savukārt Valsts policija 2019. gada oktobra sākumā paziņoja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē vairākus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā.

6
Tagi:
Latvija, bankas
Pēc temata
Banka ABLV iejaukta priekšvēlēšanu skandālā Baltkrievijā
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Divdesmit piecas valstis meklēs ABLV bankas vainas pierādījumus
Eiropas komisija izpētīs ABLV bankrota scenāriju