Slēgta Danske Bank filiāle Latvijā
(atjaunots 14:22 25.03.2020)
Atlikušo biznesa klientu apkalpošana nodota Danske Bank filiālei Lietuvā, bet privātie klienti – bankai Citadele.RĪGA, 25. marts — Sputnik. Šonedēļ likvidēta Danske Bank filiāle Latvijā, vēsta Tvnet.lv, atsaucoties uz Uzņēmumu reģistra datu bāzi.
Pašas filiāles vietnē norādīts, ka kredītiestāde slēgta 2020. gada 20. martā. Ziņots, ka saskaņā ar Danske Bank lēmumu par bankas pakalpojumu pārtraukšanu Baltijas valstīs filiāle Latvijā ir slēgta no pagājušās nedēļas beigām.
Jau no 2020. gada februāra beigām Danske Bank atlikušo biznesa klientu apkalpošana nodota Lietuvas filiāles ziņā, savukārt filiāles privāto klientu kredītportfeli iepriekš pārņēma banka Citadele. Toreiz Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atzīmēja, ka uzņēmuma daļu nodošana bankai Citadele neradīs negatīvu ietekmi uz Citadeles darbību un nenāks par ļaunu klientu interesēm (cita starpā tiks saglabātas tiesības un pienākumi, kas izriet no līguma ar Danske Bank filiāli). Komisija pieņēma lēmumu saskaņā ar piedāvājumu par pāreju, ko FKTK saņēma no Danske Bank 16. decembrī.
2019. gada februārī Danske Bank informēja par vēlmi pārtraukt darbību Baltijas valstīs un Krievijā. īsi pirms tam Igaunijas Finanšu inspekcija aizliedza bankas darbību valsts teritorijā.
Kariņu neizbrīnīja tas, ka ar 64 eiro nevar izdzīvot
(atjaunots 12:29 01.07.2020)
Garantētais minimālo ienākumu līmenis arī "kļūs par daļu reformu" Latvijā, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Satversmes tiesas (ST) lēmums, ka garantētais minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei, nekļuva par pārsteigumu, sacīja telekanāla "Rīga TV24" ēterā premjerministrs Krišjānis Kariņš. Pēc viņa teiktā, labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".
Satversmes tiesa 25. jūnijā nolēma, ka GMI līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tai skaitā to, kādām pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā noteikšanas metodika.
Apstrīdētā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.
Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.
Komentējot tiesas lēmumu, Kariņš paziņoja, ka tas nekļuva par kaut ko negaidītu. Premjers atzīmēja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu", tādēļ viņš gaida, kad viņa sniegs savus piedāvājumus valdībai.
"Manuprāt, mēs varēsim sakārtot šo sistēmu. Ja paskatās, tad šī valdība ir veikusi finanšu pārraudzības kapitālo remontu un mēs saņēmām labu kredītreitingu. Tāpat mēs panācām Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Arī GMI līmenis būs viena daļa no reformām," sacīja Kariņš, piebilstot, ka valdība atbalstīs ministres piedāvājumu un piešķirs finansējumu sistēmas sakārtošanai.
Tagi:
Laiks atradināties: analītiķis pastāstīja, kas notiks ar ES dotācijām Baltijai
(atjaunots 15:22 30.06.2020)
Baltijas valstis var rēķināties ar iepriekš ieplānotajām dotācijām, taču jaunu projektu finansēšana nav prognozējama.RĪGA, 30. jūnijs – Sputnik. Viļņa cer uz taisnīgu līdzekļu sadali gan no ES ilggadējā budžeta, gan no Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda. To paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda videosarunas laikā ar Eiropas Padomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu, vēsta Sputnik Lietuva.
Briselei jāpiešķir Lietuvai agrāk ieplānotie līdzekļi, taču jaunu projektu finansēšana ir ar dakšām ūdenī rakstīta, sarunā ar Sputnik Latvija savu viedokli pauda Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Ekonomikas pētījumu nodaļas vadītājs Anatolijs Bažans.
"Nedomāju, ka acumirklī tiks nogrieztas visas dotācijas, lai arī līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES kopīgā budžeta ienākumi krasi samazināsies, - zināmai daļai vajadzētu palikt. Protams, katras ES valsts valdība vēlas saņemt no kopējā budžeta pēc iespējas vairāk. Parasti šīs vēlmes tiek apmierinātas daļēji, pat tad, kad budžets bija pilnāks. Tagad iespējas samazinās, un, jo tālāk, jo mazāk valstis tiks dotētas," norādīja Bažans.
Līdz šim Eiropas Savienības valstīm nav izdevies vienoties ne par kopīgo budžetu nākamajam septiņu gadu periodam, ne arī par ekonomikas atjaunošanas fondu. ES budžeta pašreizējais projekts paredz samazināt Saliedētības fonda līdzekļus. Tas būtiski ietekmēs visu Baltijas valstu budžetu.
Covid-19 joprojām paliek Latvijā: atklāts jauns inficēšanās gadījums
(atjaunots 13:36 02.07.2020)
Visā pandēmijas laikā Latvijā ir atklāti 1122 Covid-19 inficēšanās gadījumi: 988 pacienti izveseļojušies, 30 cilvēki ir miruši.RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, Latvijā diennakts laikā ir atklāts viens jauns inficēšanās gadījums. Pēdējo 24 stundu laikā ir veikti 1716 koronavīrusa testi.
Pēdējās 24h veikti 1716 COVID-19 testi. Tests pozitīvs 1 personai. Latvijā kopā veikti 154 494 izmeklējumi, saslimušas 1122 personas un 988 izveseļojušās, 30 mirušas.
— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) July 2, 2020
Toties Latvijas slimnīcās nav nonācis neviens pacients ar Covid-19. Pašlaik stacionāros atrodas 4 pacienti. Vienam no viņiem ir smaga slimības gaita.
Pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar COVID-19 (kopā stacionāros ārstējas 5 pacienti: 4 pacienti ar vidēji smagu, 1 pacients ar smagu slimības gaitu). Kopā no stacionāra izrakstīti 180 pacienti. (@VMNVD dati)
— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) July 1, 2020
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā ir veikti 154 494 koronavīrusa testi. Pozitīvi izrādījušies 1122 cilvēku testi. 988 pacienti ir izveseļojušies, 30 cilvēki nomira. No slimnīcām ir izrakstīts 181 pacients.
Trešdien, 1. jūlijā, Latvijā tika atklāti trīs ar Covid-19 inficēti cilvēki.
Slimību profilakses un kontroles centrs palūdza visus, kas 26. jūnija brauca ar autobusiem maršrutā Valka-Rīga-Valmiera-Valka, sazināties ar epidemiologiem.
Noskaidrojies, ka viens no cilvēkiem, kam 28. jūnijā tika atklāts Covid-19, pārvietojās ar sabiedrisko transportu un varēja inficēt apkārtējos.