Naftas urbšanas tornis

Bloomberg: Saūda Arābijai draud "neiedomājama krīze"

131
(atjaunots 22:51 24.03.2020)
Četru gadu laikā sešu Persijas līča monarhiju finansiālo aktīvu tīrais apjoms sarucis aptuveni par pustriljonu dolāru, vēsta Starptautiskais valūtas fonds.

RĪGA, 24. martsSputnik. Savulaik Persijas līča monarhijām izdevās "apseglot" naftas bagātības, taču tuvākajā nākotnē Saūda Arābiju un tās kaimiņus varētu sagaidīt nopietnas finansiālās problēmas, uzskata aģentūras Bloomberg analītiķis Deivids Fiklings.

"Tagadējais cenu karš naftas tirgos tikai paātrinās brīža tuvošanos, kad Persijas līča valstu ekonomiku nestabilajam raksturam tiks izstādīts nežēlīgs rēķins," Fiklinga teikto citēja RIA Novosti.

Kā piemēru autors aprakstīja situāciju ar Saūda Arābijas valdības finanšu aktīviem – tās CB zelta valūtas rezerves plus suverēno fondu aktīvi mīnus valdības parādi. "Tie ir samazinajušies un sastāda tika 0,1% no nacionalā iekšprodukta, bet četrus gadus – līdz 2018.gadam – tie sastādīja 50%," atgādināja analītiķis.

Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda datiem, šo četru gadu laikā sešu Persijas līča monarhiju finansiālo aktīvu tīrais apjoms sarucis aptuveni par pustriljonu dolāru un sastāda divus 2 triljonus, norādīja Fiklings.

"Ja apogejs naftas pieprasījumā nebūs vērojams pirms 2040.gada, atlikusī summa, pēc SVF ekspertu domām, beigsies līdz 2034.gadam. Ja nafta maksās 20 dolārus par barelu, aktīvi tiks izsmelti vēl ātrāk, un šo valstu kases iztukšosies jau 2027.gadā," viņš atzīmēja.

Analītiķis piezīmēja, ka, pēc SVF domām, ja naftas cena svārstīsies 50-55 dolāru diapazonā, Saūda Arābijas zelta valūtas rezerves jau 2024.gadā saruks aptuveni līdz summai, kas sastāda importa izdevumus piecu mēnešu periodā. Viņš norādīja, ka tamlīdzīgs variants ir visai satraucošs, jo jau pēc dažiem mēnešiem karalistē var iestāties "neticama krīze" un tā būs spiesta atteikties no fiksētā dolāra kursa, kas uzturēja globālo naftas tirdzniecību veselas paaudzes dzīves laikā.

Pēc autora domām, pašreizējā situācijā tamlīdzīgs variants izskatās teju vai optimistisks. Fiklings atzīmēja, ka Persijas līča monarhijām ir vajadzīgas augstas naftas cenas, lai nodrošinātu sabalansētu budžetu. Larī reģiona valstu centrālās bankas un suverēnie fondi ir sakrājuši summas, kas palīdzēs parvarēt tamlīdzīgu krīzi, zemu naftas cenu apstākļos tās var ātri izsīkt.

"Persijas līča monarhijām izdevies "apseglot" lielisku bagātības vilni un nosēdēt uz tā aptuveni pēdējo pusi gadsimta, taču jebkurš vilnis galu galā sašķīst. Nākamās paaudzes vairs nekad neieraudzīs bagātības, ko šodien izmanto Persijas līča valstis," konstatēja kolumnists.

Kopš marta sākuma naftas cenas kritušās gandrīz divas reizes, ņemot vērā pieprasījuma krišanos koronavīrusa epidēmijas rezultātā un OPEC+ darījuma laušanu, kā arī Saūda Arābijas solījumus būtiski palielināt ieguvi – pat līdz 13 miljoniem barelu diennaktī. Brent markas naftas maija fjūčeri piektdien tika tirgoti aptuveni par 27-30 dolāriem par barelu.

131
Tagi:
ekonomiskā krīze, naftas tirgus, Persijas līča valstis
Pēc temata
Naftas cenu karš: Rietumu eksperti pareģo uzvarētāju
Ar ko tas viss beigsies: ASV, Krievija un OPEC var sadalīt pasauli
Brent markas naftas cena kritusies zem 29 dolāriem par barelu
Naftas cenas un alternatīvās enerģētikas krahs. Kurš gūst labumu?
LR Ministru kabinets, foto no arhīva

Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra

13
Ekonomists Arnis Sauka pastāstīja, kāpēc jāņem vērā lēmēju izglītība, un kādi nodokļi jāpazemina vispirms.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Ja Latvijas vēlas uzveikt ēnu ekonomiku, valdībai ir jāpazemina darbaspēka nodokļi, turklāt krīze tam ir vispiemērotākais laiks, paziņoja intervijā Diena Stokholmas ekonomikas skolas Rīgas filiāles Ilgtspējīga biznesa centra direktors, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.

Kopumā viņš pozitīvi novērtēja valdības darbības ārkārtējās situācijas apstākļos un par nosauca tās par "veiksmes stāstu". Savukārt ar atbalsta sniegšanu biznesam saistītās grūtības viņš nosauca par likumsakarīgām.

"Problēma, kas gan ir likumsakarīga, ir tā, ka cilvēki pieņem lēmumus atbilstoši savai izglītībai. Ja valsts pārvaldē ir ļoti daudz juristu, tad nevajag būt pārsteigtiem, ka liela daļa reformu paliek "uz papīra". Juristi jau nav ieviesēji, viņi ir tie, kas izstrādā normatīvos aktos.

Te var vilkt paralēles ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tur strādā ļoti labi profesionāļi, bet viņi ir pieraduši līdzekļus iekasēt, nevis izmaksāt. Šī bija pirmā reize, kad VID naudu izmaksāja, un tā bija iestādei neierasta situācija. VID darbinieki skatījās datu bāzēs, kas un cik ir maksājuši nodokļus, un atbilstoši izmaksāja pabalstus.

Taču, kā to vēlāk saprata valdība, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nevar būt vienīgais atbalsta saņemšanas kritērijs, jo kaut kādus nodokļus, piemēram, PVN, taču maksā visi. Līdz ar to ir jābūt kādam garantētam atbalsta minimumam," paskaidroja Sauka.

Jebkurā gadījumā, viņš uzskata, ka esošie lēmumi ir daudz labāki par tiem, kas tika pieņemti ārkārtējās situācijas sākumā.

Attiecībā uz tālākajām darbībām, viņš uzskata, ka valdībai derētu samazināt nevis PVN, kā to piedāvā, piemēram, restorānu īpašnieki, bet gan darbaspēka nodokļus. Šāds pasākums palīdzētu samazināt ēnu ekonomiku, kura Latvijā ir milzīga.

"Krīze ir labs laiks, lai noteiktu darbaspēka nodokļu atvieglojumus. Jāatgādina, ka ēnu ekonomikas galvenā komponente ir tieši aplokšņu algas. Arī ēdināšanas nozarē samazinātam darbaspēka nodoklim būtu daudz lielāka pozitīvā ietekme nekā samazinātai PVN likmei," paziņoja ekonomists.

Viņš atzīmēja, ka nodokļiem ir liela ietekme uz ēnu ekonomikas apjomu, taču runa nav tikai par tās lielumu.

"Svarīgākais ir tas, kāda ir nodokļu sistēma kopumā, vai tā ir samērīga. Latvijā darbaspēka nodokļi ir nesamērīgi augsti," uzsvēra Sauka.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Stokholmas ekonomikas skolas Rīgas filiāles pētījums parādīja, ka pērn ēnu ekonomikas apjoms pērn gandrīz nesamazinājās (vien par 0,3%) un sastādīja 23,9% IKP.

Citās Baltijas valstīs šis rādītājs ir zemāks – Lietuvā – 22%, savukārt Igaunijā – 18,2% IKP.

13
Tagi:
ēnu ekonomika, Latvija
Pēc temata
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Nauda plastmasas glāzē, foto no arhīva

"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi

55
(atjaunots 14:19 09.08.2020)
Pat pēc Satversmes tiesas sprieduma izpildes Rietumeiropas valstu iedzīvotājiem nebūs viegli saprast, kā cilvēki Latvijā var izdzīvot ar tik mazu sociālo atbalstu, ir pārliecināts politologs Ojārs Skudra.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Pateicoties Satversmes tiesas lēmumam lietā par tiesībsarga Jura Jansona prasību, jautājums par niecīgajiem pabalstiem maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem ir izkustējies no vietas, tomēr nav iespējams pāris gadu laikā uzvarēt nabadzību un nevienlīdzību Latvijā, atzīmēja politologs Ojārs Skudra intervijā Latvijas radio 4.

Viņš paskaidroja, ka, tāpat kā citas pēcpadomju valstis, kas iestājušās ES, Latvija ir "triju trešdaļu sabiedrība", tomēr, atšķirībā no Rietumeiropas, tikai trešā daļa cilvēku dzīvo labi, bet pārējās divas trešdaļas – relatīvi slikti.

"Mūsu tā saucamā vidējā klase (ko arī var sadalīt zemajā, vidējā, augstajā) Rietumeiropā par tādu nekādā gadījumā netiktu uzskatīta," uzsvēra eksperts.

Viņš nešaubās, ka nevienlīdzības un nabadzības problēma ir jārisina, jo visi ir ieinteresēti panākt sabiedrības labklājības pieaugumu un trūkumcietēju skaita samazināšanos.

"Juris Jansons ir malacis, jo ķēries pie šīs problēmas. Tikai gribu piebilst, lai mazinātu sajūsmas saucienus: pat pildot Satversmes tiesas lēmumus, kas parādījušies, pateicoties tiesībsargam, strādājot pie to īstenošanas, Labklājības ministrija neatrisinās nevienlīdzības un nabadzības problēmu. Šīs problēmas paliks," ir pārliecināts Skudra.

Pēc viņa domām, pat tad, kad tiesas lēmums būs izpildīts un pabalsti vairs nebūs atkarīgi no politiskās konjunktūras, bet atbalsta summa tiks aprēķināta pēc konkrētas metodes, nabadzīgie iedzīvotāji joprojām būs nabadzīgi.

"Zviedrijai, Somijai, Dānijai, Lielbritānijai un tamlīdzīgām valstīm vēl joprojām vienkārši nebūs saprotams, kā cilvēki vispār var izdzīvot ar tādiem ienākumiem un tādu sociālo palīdzību," atzīmēja eksperts.

Politologs pievērsa uzmanību vēl vienam aspektam: uzvara Satversmes tiesā ļauj pašam Jurim Jansonam uzkrāt politisko kapitālu, kas var viņam palīdzēt, ja viņš izlems, piemēram, atkal balotēties prezidenta postenim. Tomēr Skudra cer, ka nabadzības apkarošanas jautājums netiks politizēts.

"Būs pavisam slikti, ja kāds mēģinās pārliecināt cilvēkus, ka viena vai divu gadu laikā mēs atrisināsim nevienlīdzības un nabadzības problēmu. Tā nenotiks. Tomēr problēma ir jārisina," uzsvēra Skudra.

Iepriekš vēstīts, ka Juris Jansons izcīnījis uzvaru jau trīs lietās Satversmes tiesā, kas attiecas uz sociālā atbalsta sistēmu: tagad politiķi būs spiesti palielināt garantēto minimālo ienākumu, pabalstu invalīdiem un pensionāriem, kā arī slieksni, pie kura cilvēki Latvijā tiks atzīti par trūkumcietējiem.

55
Tagi:
Latvija, Satversmes tiesa, tiesībsargs, Jansons
Pēc temata
Lietuva un Latvija izrādījušās starp nabadzīgākajām ES valstīm
Ekonomists: no pandēmijas radītās nabadzības neizbēgt, ja nekas netiks darīts
Kāpēc jūs esat tik nabadzīgi? Vīrietis braucis uz "skaisto Latviju", bet nokļuvis reālajā
"Koronakrīze" jau pusi Latvijas iedzīvotāju ir padarījusi nabadzīgākus
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos

0
(atjaunots 16:19 10.08.2020)
Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28%) pēdējā gada laikā ārstējās patstāvīgi, vadoties pēc Internetā atrastās informācijas, liecina aptaujas rezultāti, kuru veica aptieku tīkli "Mana Aptieka" un "Apotheka".

"Mana Aptieka" un "Apotheka" Veselības indekss ir ikgadēja aptauja, kas tiek veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centru SKDS. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 83% respondentu uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes nozares speciālistiem, taču 28% ārstējas patstāvīgi, izmantojot Internetā atrasto informāciju.

Pašārstēšanās ir daudz bīstamāka, nekā varētu likties: cilvēki bieži nepamana visus saslimšanas simptomus, atrod sev nepareizas diagnozes un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotas zāles, izmantojot nepareizo devu vai dažādu medikamentu kombināciju.

Ierastām slimībām var būt līdzīgi simptomi ar ļoti nopietnām, cilvēka dzīvību apdraudošām slimībām. Tāpat ir svarīgs simptomu ilgums, piemēram, klepus vairāku dienu garumā var nozīmēt saaukstēšanos, savukārt klepus vairāku nedēļu garumā var norādīt uz absolūti ko citu, nopietnāku slimību.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš uzsver, ka Internetā atrastajai informācijai nekad nav jākļūst par avotu diagnozes noteikšanai un vēl jo vairāk pirms ārstēšanas uzsākšanas.

"Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus," saka Kūliņš.

"Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene atzīmē, ka, pat ja cilvēks ir veicis klīnisko izmeklējumu un atlasīja ticamu informāciju Internetā, nav garantiju, ka izvēlētā ārstēšanās metode būs efektīva un droša viņa veselībai. Internetā atrasto informāciju ir vērts apspriest ar ārstu vai farmaceitu.

0
Tagi:
Latvija, zāles, medicīna
Pēc temata
Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā
Bezmaksas medicīnas Latvijā nav: bērnam mēnešiem ilgi jāgaida pat maksas vizīte