Naftas urbšanas tornis

Bloomberg: Saūda Arābijai draud "neiedomājama krīze"

135
(atjaunots 22:51 24.03.2020)
Četru gadu laikā sešu Persijas līča monarhiju finansiālo aktīvu tīrais apjoms sarucis aptuveni par pustriljonu dolāru, vēsta Starptautiskais valūtas fonds.

RĪGA, 24. martsSputnik. Savulaik Persijas līča monarhijām izdevās "apseglot" naftas bagātības, taču tuvākajā nākotnē Saūda Arābiju un tās kaimiņus varētu sagaidīt nopietnas finansiālās problēmas, uzskata aģentūras Bloomberg analītiķis Deivids Fiklings.

"Tagadējais cenu karš naftas tirgos tikai paātrinās brīža tuvošanos, kad Persijas līča valstu ekonomiku nestabilajam raksturam tiks izstādīts nežēlīgs rēķins," Fiklinga teikto citēja RIA Novosti.

Kā piemēru autors aprakstīja situāciju ar Saūda Arābijas valdības finanšu aktīviem – tās CB zelta valūtas rezerves plus suverēno fondu aktīvi mīnus valdības parādi. "Tie ir samazinajušies un sastāda tika 0,1% no nacionalā iekšprodukta, bet četrus gadus – līdz 2018.gadam – tie sastādīja 50%," atgādināja analītiķis.

Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda datiem, šo četru gadu laikā sešu Persijas līča monarhiju finansiālo aktīvu tīrais apjoms sarucis aptuveni par pustriljonu dolāru un sastāda divus 2 triljonus, norādīja Fiklings.

"Ja apogejs naftas pieprasījumā nebūs vērojams pirms 2040.gada, atlikusī summa, pēc SVF ekspertu domām, beigsies līdz 2034.gadam. Ja nafta maksās 20 dolārus par barelu, aktīvi tiks izsmelti vēl ātrāk, un šo valstu kases iztukšosies jau 2027.gadā," viņš atzīmēja.

Analītiķis piezīmēja, ka, pēc SVF domām, ja naftas cena svārstīsies 50-55 dolāru diapazonā, Saūda Arābijas zelta valūtas rezerves jau 2024.gadā saruks aptuveni līdz summai, kas sastāda importa izdevumus piecu mēnešu periodā. Viņš norādīja, ka tamlīdzīgs variants ir visai satraucošs, jo jau pēc dažiem mēnešiem karalistē var iestāties "neticama krīze" un tā būs spiesta atteikties no fiksētā dolāra kursa, kas uzturēja globālo naftas tirdzniecību veselas paaudzes dzīves laikā.

Pēc autora domām, pašreizējā situācijā tamlīdzīgs variants izskatās teju vai optimistisks. Fiklings atzīmēja, ka Persijas līča monarhijām ir vajadzīgas augstas naftas cenas, lai nodrošinātu sabalansētu budžetu. Larī reģiona valstu centrālās bankas un suverēnie fondi ir sakrājuši summas, kas palīdzēs parvarēt tamlīdzīgu krīzi, zemu naftas cenu apstākļos tās var ātri izsīkt.

"Persijas līča monarhijām izdevies "apseglot" lielisku bagātības vilni un nosēdēt uz tā aptuveni pēdējo pusi gadsimta, taču jebkurš vilnis galu galā sašķīst. Nākamās paaudzes vairs nekad neieraudzīs bagātības, ko šodien izmanto Persijas līča valstis," konstatēja kolumnists.

Kopš marta sākuma naftas cenas kritušās gandrīz divas reizes, ņemot vērā pieprasījuma krišanos koronavīrusa epidēmijas rezultātā un OPEC+ darījuma laušanu, kā arī Saūda Arābijas solījumus būtiski palielināt ieguvi – pat līdz 13 miljoniem barelu diennaktī. Brent markas naftas maija fjūčeri piektdien tika tirgoti aptuveni par 27-30 dolāriem par barelu.

135
Tagi:
ekonomiskā krīze, naftas tirgus, Persijas līča valstis
Pēc temata
Naftas cenu karš: Rietumu eksperti pareģo uzvarētāju
Ar ko tas viss beigsies: ASV, Krievija un OPEC var sadalīt pasauli
Brent markas naftas cena kritusies zem 29 dolāriem par barelu
Naftas cenas un alternatīvās enerģētikas krahs. Kurš gūst labumu?
Alus veikals, foto no arhīva

Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas

13
(atjaunots 15:29 28.02.2021)
Valsts ieņēmumu dienests aicina alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apgrozījumā iesaistītos tirgotājus veikt inventarizāciju no 1. marta.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. No 1. marta Latvijā augs alkoholisko dzērienu cenas, ņemot vērā akcīzes likmju pieaugumu, atgādināja Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā vietnē.

No 1. marta akcīze alum sastādīs vismaz 15,20 eiro par 100 litriem (tagad – 14,40 eiro), vīnam akcīze pieaugs no 106 līdz 111 eiro par 100 litriem, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1642 līdz 1724 par 100 litriem absolūtā alkohola (100% spirta).

VID novērtēja akcīzes likmju pieauguma iespējamo ietekmi uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā, - ieskaitot akcīzi un pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā sastādīs 0,01 eiro alum (5%, 0,5 litra), vīnam (0,75 litra) – 0,05 eiro, bet degvīnam (40%, 0,5 litra) – 0,2 eiro.

Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cigaretēm liks augt cenai par cigarešu paciņu par 0,12 eiro (paciņa maksā 3,50-3,60) vai 0,13 eiro (ja cigaretes maksā 3,30). Akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām pieaugs no 95,20 līdz 104,70 eiro (par 1000 gab.), tāpēc paciņa (10 gab.) tādu tabakas izstrādājumu tagad maksās par 0,11 eiro vairāk.

Akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem pieaugs arī nākamajos divos gados.

13
Tagi:
akcīzes nodoklis, Latvija
Pēc temata
Latvijas alus darītāji raizējas par "akcīzes kara" iespējamību ar Lietuvu
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Finanšu ministrija pakāpeniski palielinās alkohola akcīzi
Neatkarīgā deputāte apsūdz politiķus tabakas lobēšanā
Augstspieduma līnijas, foto no arhīva

Būs Teksasā: Latvijai prognozē enerģētisko kolapsu

37
(atjaunots 11:52 28.02.2021)
Baltijas valstu valdības nekad neatzīs, ka lēmums atslēgties no BRELL bija kļūda, neatzīs, ka tas apdraud nacionālās energosistēmas un sadārdzina elektroenerģiju.

RĪGA, 28. februāris – Sputnik. Izstāšanās no BRELL Latvijai un Lietuvai būs pārliecinošs solis pretī enerģētiskajam kolapsam – to apstiprināja augstais janvāris, kad Baltijas valstis izvairījās no enerģētiskās krīzes, tikai pateicoties saslēgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju.

Neatkarīgā enerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" publicētā atskaite liecina, ka janvārī elektroenerģijas padeve no Krievijas uz Baltijas valstīm gandrīz trīskāršojusies salīdzinājumā ar decembri, bet no Somijas saruka par 31%, no Zviedrijas – par 40%, stāsta Sputnik Lietuva.

"Tāpēc jau dalība BRELL ir laba, ka jebkādus enerģijas patēriņa pieaugumus Baltijas valstis var segt uz Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas rēķina. Gan Maskavai, gan Minskai ir jaudas proficīts, tas ļauj nepieciešamības gadījumā izstrādāt lielāku apjomu elektroenerģijas," sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja Krievijas valdības Finanšu universitātes eksperts, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.

Viņš atgādināja, ka tāda aina bija vērojama janvārī: Latvija un Lietuva patērē lielāku daudzumu enerģijas, pie tam Lietuvas-Zviedrijas enerģijas tilts strādā eksportam uz Zviedriju. Zviedriem šoziem bija vērojams būtisks enerģijas deficīts, un Latvija ar Lietuvu ne tikai pērk elektroenerģiju Krievijā, bet arī eksportē to uz Zviedriju, norādīja eksperts.

"Ja nebūtu plūsmas no Baltkrievijas un Krievijas, Baltijas valstis būtu tuvu energosistēmas kolapsam," konstatēja Juškovs.

Analītiķis paskaidroja, ka Latvija un Lietuva būtu spiestas iepirkt dārgāku enerģiju Polijā un iztērēt daudz vairāk naudas savas energosistēmas stabilizācijai nekā gadījumā, kad tās saņem enerģiju no Krievijas un Baltkrievijas. "Un Zviedrija būtu spiesta maksāt vairāk par elektroenerģiju, pie tam nav skaidrs, vai pietiku jaudas, lai to novirzītu turp," precizēja Juškovs.

"Tas kārtējo reizi rāda, ka izstāšanās no BRELL būs ne tikai dārgs prieks Baltijas valstīm, bet arī mazinās elektrosagādes drošību gan Baltijā, gan Zviedrijā, kas tagad faktiski saņem Krievijas enerģiju tranzītā caur Lietuvu," uzsvēra Sputnik sarunbiedrs.

Juškovs atzīmēja, ka politiķi nekad neatzīs, ka lēmums izstāties no BRELL būtu kļūdains, neatzīs, ka tas apdraud nacionālās energosistēmas un sadārdzina elektronerģiju. "Kolapsa vai pakāpeniskas atslēgšanas gadījumā, kā Teksasā, pārmetumi tiks adresēti enerģētiķiem, bet paši politiķi uzstās, ka lēmums bijis pareizs. Diemžēl viņi ņem vērā savus apsvērumus un neuzklausa speciālistus, bet par lēmumiem maksā vienkāršie patērētāji," secināja Juškovs.

Saskaņā ar "Elektrum Lietuva" datiem, janvārī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Lietuvā pieaugusi par 17%, Igaunijā – par 18%, Latvijā – par 19%. Maksa par elektrību Baltijas valstīs svārstījās no 11,09 līdz 121,63 eiro par megavatstundu.

Teksasas štatā ASV pēc anomālā sala februārī sākās plaši elektroenerģijas un ūdens padeves traucējumi. Varasiestādes lēsa, ka bez elektrības palikuši apmēram četri miljoni cilvēku, pie tam ekstremālie laika apstākļi sekmēja elektroenerģijas cenu "pasakainu" pieaugumu.

Līdz šim Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energotīkli strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju enerģētisko sistēmu tā saucamajā BRELL lokā. Baltijas valstis plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropas tīkliem caur diviem saslēgumiem ar Poliju. Krievija jau īstenojusi visus pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no savas energosistēmas, un pārliecinājusies par gatavību patstāvīgam darbam.

37
Tagi:
enerģētika, elektroenerģija, Latvija
Pēc temata
Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
Simtiem miljonu eiro "enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas": Kariņš par EK lēmumu
Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL