Finanses

Bank of America: ASV sākusies ekonomiskā krīze

114
(atjaunots 22:51 24.03.2020)
ASV ekonomika noslēgusi ilggadējo izaugsmes periodu un saskārusies ar recesiju, informēja Bank of America.

Plaša krīze ir neizbēgama, apliecina arī divi vadošie valsts finanšu institūti – Goldman Sachs un Morgan Stanley. Par to, cik tā būs ilga un kādas nelaimes nesīs, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Koronavīruss atņem darbu

Bank of America (BofA) uzskata, ka krīze būs viena no spēcīgākajām vēsturē. Jau otrajā ceturksnī IKP kritīsies par 12% - rekords kopš Otrā pasaules kara laikiem. Galvenie iemesli – lietišķās aktivitātes kritums un patērētāju izdevumu samazināšanās koronavīrusa dēļ.

"Mēs oficiāli paziņojam, ka ASV ekonomikā iestājusies recesija, tā pievienojusies pārējai pasaulei," teikts atskaitē, ko sagatavojuši analītiķi Bank of Amerika vadošās ekonomistes Mišelas Meieres vadībā.

Pēc viņas domām, "dziļais kritiens jau ir sācies", jo koronavīruss skāris gandrīz visus sektorus.

Tas neizbēgami novedīs pie bezdarba un iedzīvotāju ienākumu krišanās. Otrā ceturkšņa laikā darba vietas zaudēs pa miljonam amerikāņu mēnesī. Galu galā bezdarbs sasniegs 3,5 miljonus cilvēku. Šī situācija visvairāk skars izklaides industriju, transportu, viesmīlības biznesu un mazumtirdzniecību.

Jau pašlaik krasi pieaudzis cilvēku skaits, kuri vēršas pēc bezdarbnieka pabalsta, jo kompānijas atlaidušas cilvēkus kā drošības pasākumu pret Covid-19 izplatīšanos. Aizvadītajā nedēļā saņemti 281 tūkst. pieteikumu – tas ir lielākais rādītājs divu gadu laikā (analītiķi gaidīja ne vairāk kā 220 tūkstošus). Galvenie cietušie ir zemu kvalificēti darbinieki ar stundas likmi.

"Tāds ir lejup slīdošās ekonomiskās aktivitātes efekts: ārējais šoks liek patērētājiem tērēt mazāk naudas, uzņēmumi saņem mazāku peļņu un rezultātā atlaiž darbiniekus," paskaidroja Kriss Rupki, "MUFG Union Bank" galvenais finansiālais ekonomists.

Tiesa, pēc viņa domām, personāla samazināšana ir pagaidu pasākums. Darba devēji sauks atpakaļ atlaistos, tiklīdz epidēmija samazināsies. Taču nevienam nav zināms, kad tas notiks. Baltais nams pieļauj, ka cīņa ar koronavīrusu ilgs 18 mēnešus.

Abas pārējās ASV vadošās bankas – "Goldman Sachs" un "Morgan Stanley" , arī ziņo par recesijas sākumu. "Morgan Stanley" uzskata par "bāzes scenāriju" globālā IKP pieauguma palēnināšanos par 0,9% šī gada periodā. "Goldman Sachs" ir vēl pesimistiskāka – tā prognozē 1,25%.

Par to brīdināja arī Starptautisko finanšu institūts Vašingtonā. Jaunākie dati liecina, ka 2020.gadā pasaules ekonomika pieaugs nevis par 1,6%, bet gan tikai par 0,4%. IIF jau otro reizi mēneša laikā būtiski pasliktina prognozi. Jau marta sākumā eksperti minēja 2,6%.

Tagad institūta analītiķi ir pārliecināti, ka trešo daļu globālās ekonomikas apņēmusi krīzi. Piemēram, recesija ir vērojama ASV, Eiropas Savienībā un Japānā, kas veido 15,1%, 11% un 4% no pasaules IKP atbilstoši. Pēc IIF domām, kritums vilksies vismaz līdz gada vidum.

© Sputnik / Вера Голосова

Par to, ka ASV ekonomikā izaugsme ir pārtrūkusi, ziņoja arī viena no lielākajām biznesa skolām valstī – "UCLA Anderson". Tur uzskata, ka pārmaiņas uz labo pusi gaidāmas tikai septembra beigās. Valsts ekonomika saruks par 6,5% otrajā ceturksnī, par 1,9% - trešajā.

Atgādināsim, ka par recesiju ekonomisti uzskata situāciju, kurā divus ceturkšņus pēc kārtas vērojama negatīva ekonomiskā izaugsme, kas mērojama IKP – ar visu valstī ražoto preču un pakalpojumu vērtību.

BofA uzsver, ka ekonomikas krituma dziļums un tālākās atjaunošanās ātrums ir atkarīgs no valsts politikas efektivitātes. "Federālā rezervju sistēma pievērsusies finanšu sistēmas likviditātes nodrošināšanai, savukārt federālajai valdībai ir jānodarbojas ar likviditātes krīzi reālajā sektorā," aicina BofA ekonomisti.

Ekonomiku piebeigs slāneklis

Analītiķi konstatē: ar valsts ekonomika nekad nav saskarusies ar tāda mēroga problēmām – ne pēc 11.septembra teroraktiem, ne 2008.gada "lielās recesijas" laikā. Toreiz bezdarbs sasniedza 10%, bet IKP kritās vairāk nekā par 4%. Tagad, saskaņā ar ASV finanšu ministra Stīvena Mnučina prognozi, bezdarbs var pieaugt līdz 20%, ja valdība nespers agresīvus soļus, lai apturētu pandēmijas ietekmi ekonomikā.

Žurnāls The Hill atzīmē, ka epidēmijas ekonomiskās sekas ASV būtiski padziļinājis Krievijas un Saūda Arābijas strīds naftas tirgū. Tagad jau ir skaidrs, ka cenu kara pirmais upuris būs ASV slānekļa industrija.

"Lai arī OPEC vadība cer, ka cenu kritums kļūs par abu naftas smagsvarnieku samierināšanās katalizatoru, Putins, spriežot pēc visa, neplāno ātri piekāpties, norādīja "RBC Сapital Markets" izejvielu stratēģe Helima Krofta. – Šķiet, Krievija apņēmusies likvidēt amerikāņu slānekļa kompāniju daļu tirgū, atbildot uz ASV sankcijām.

Analītiķe atzīmēja, ka Trampa administrācija "ne vienu reizi vien lielījusies ar spēju sodīt pretiniekus ārpolitikā, strauji ierobežojot to naftas eksportu, un pie tam būt drošībā no cenu ietekmes, ņemot vērā solīdās iekšējās energonesēju piegādes".

Taču atšķirībā no Saūda Arābijas un Krievijas kompānijām, amerikāņu slānekļa kompānijas tagadējās cenas nepārdzīvos. Savukārt enerģētiskās nozares sarukums un pasaulē lielākā naftas ražotāja statusa zudums nodarīs milzīgu triecienu visai ekonomikai.

114
Tagi:
ekonomiskā krīze, ASV
Pēc temata
Naftas cenas un alternatīvās enerģētikas krahs. Kurš gūst labumu?
Amerika prāto, kā sodīt Krieviju par naftas tirgus sabrukumu
Sliktāk, nekā tirdzniecības kari: eksperts novērtēja koronavīrusa ietekmi uz ekonomiku
Naudas maks. Foto no arhīva

Arvien vairāk cilvēku vēlēsies aiziet ēnā: ekonomiste izvērtēja FM nodokļu piedāvājumus

33
(atjaunots 19:15 13.08.2020)
Visvairāk no reformas cietīs Latvijas iedzīvotāji, kuri saņem nelielas algas un strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, – tieši tie, kuri jau tā visvairāk cietuši koronavīrusa krīzes dēļ, atzīmēja Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu izmaiņas var izraisīt neapmierinātību sabiedrībā un mudināt ēnu ekonomikas izaugsmi, uzskata Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, vēsta tvnet.lv.

Viņa uzskata par pareizu izmaiņu galveno mērķi – novērst to cilvēku sociālo neaizsargātību, kuri strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, taču uzskata, ka piedāvātais risinājums nozīmē ievērojamu nodokļu sloga pieaugumu šādiem cilvēkiem samērā īsā periodā.

Pēc viņas sacītā, sociālā un ienākumu nodokļu sadalīšanas dēļ obligātās medicīniskās apdrošināšanas iemaksas izveidošanai nodokļa slogs vispārējā nodokļu režīmā zināmā mērā kļūst regresīvs, tādēļ visvairāk zaudēs zemo un vidējo algu saņēmēji.

"Kopumā piedāvātās izmaiņas var izraisīt sabiedrības neapmierinātību un daudziem var palielināt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā. It īpaši ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, kas vairāk un smagāk skārusi tieši zemāk apmaksātos darbiniekus un alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošos," uzsvēra Zorgenfreija.

Ekonomiste šaubās, ka piedāvātais sociālā un ienākumu nodokļu daļu sadalījums par labu medicīniskajai apdrošināšanai nodrošinās veselības aprūpei nepieciešamo naudu.

"Veselības finansēšanai no šī vingrinājuma "iezīmētie" līdzekļi ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā veselības aprūpei nepieciešamā ikgadējā finansējuma. Tas savukārt nozīmē, ka tāpat katru gadu no jauna būs jācīnās par finansējuma apmēru. Tātad ar šīm izmaiņām netiek atrisināts jautājums par nepieciešamību celt finansējumu veselības aprūpei," paziņoja Zorgenfreija.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Finanšu ministrija piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, no kuriem pirmais ir ieplānots jau uz nākamo gadu: uz sociālā un ienākumu nodokļu rēķina izcelt speciālu obligātās medicīniskās apdrošināšanas maksājumu.

33
Pēc temata
Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs
Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: kā Latvijā mainīsies nodokļi
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, nepaliekamais minimums 350 eiro
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Vecākā gadagājuma sievietes, foto no arhīva

Oktobrī notiks pensiju indeksācija: kas un cik saņems

40
(atjaunots 09:09 13.08.2020)
Latvijas Labklājības ministrija pastāstīja, kā šogad tiks indeksētas pensijas un kas kādu pielikumu saņems.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Šī gada 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļa līdz 454 eiro, paziņoja Labklājības ministrija savā mājaslapā. Pirms gada tika indeksētas pensijas un pabalsti līdz 420 eiro.

Ja pensija ir augstāka par 454 eiro, tiks indeksēta tikai tā pensijas daļa, kas ir zem šīs robežas. Palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra un piemērotā indeksa, kurš savukārt veidojas no faktisko patērētāju cenu indeksa un 50% vidējās algas apdrošināšanas iemaksām Latvijā par pagājušo gadu. Šogad izdienas pensijām, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pabalstiem tiek piemērots indekss 1,0380.

Izņēmumu sastāda politiski represētie, cilvēki ar pirmo invaliditātes grupu un Černobiļas AES avārijas seku likvidatori, kuriem pensija tiks indeksēta pilnā apjomā.

Līdzīgi kā iepriekš, šogad vecuma pensijas indeksācijā tika pielietoti dažādi indeksi, kuri ir atkarīgi no uzkrātā apdrošināšanas stāža. Piemēram, ja vecuma pensija sastāda 350 eiro, tad cilvēkam ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no oktobra tā sastādīs 363,30 eiro, ja apdrošināšanas stāžs sastāda no 30 līdz 39 gadiem – 365,61 eiro, ar stāžu no 40 līdz 44 gadiem – 367,92 eiro.

Pārrēķins joprojām tiks veikts automātiski: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir visi nepieciešamie dati, tādēļ visi, kam pienākas pensija, no 1. oktobra saņems to indeksētā veidā.

40
Tagi:
pensija
Pēc temata
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem
Sociologs: Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām strauji sarūk
Svetlana Tihanovska

Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā

0
(atjaunots 07:47 15.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska vērsusies pie Eiropas valstīm ar lūgumu palīdzēt viņai "organizēt dialogu ar Baltkrievijas valdību".

RĪGA, 15. augustsSputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka iniciēs Koordinācijas padomes izveidi republikā varas nodošanas nodrošināšanai, un uzsvēra, ka viņa ir gatava dialogam, vēsta RIA Novosti.

"Šajā padomē var strādāt pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, cienījami un pazīstami baltkrievi, profesionāļi savā nozarē. Uzdodu savai pilnvarotajai personai Olgai Kovaļkovai un advokātam Maksimam Znakam pieņemt pieteikumus par padomes locekļu izvirzīšanu no organizācijām un pilsoņu apvienībām," politiķe atklāja paziņojumā, kas publicēts Tihanovskas, Viktora Babariko un Valērija Cepkalo štābu preses dienestu Telegram kanālos.

Tihanivska aicināja atbrīvot protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus un apturēt asinsizliešanu.

"Es esmu sajūsmā par baltkrieviem. Paldies, mani dārgie! Mēs esam paveikuši neiespējamo. Mēs parādījām, ka esam vairākumā. Un šī valsts pieder mums, Baltkrievijas tautai, ne vienam cilvēkam," piezīmēja Tihanovska.

Svētdien republikā notika prezidentka vēlēšanas. Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko saņēmis 80,1% balsu, otrajā vietā – Svetlana Tihanovska ar 10,12%. Opozīcija neatzīst balsošanas rezultātus, pati Tihanovska ir pametusi valsti un atrodas Lietuvā.

Valstī notiek nesankcionētas protesta akcijas, taču likumsargi tās izkliedē. Pret akciju dalībniekiem tiek izmantota asaru gāze, ūdensmetēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Oficiālie dati rāda, ka aizturēti aptuceni septiņi tūkstoši cilvēku. Republikas IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, viņu vidū – 103 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Pēc IeM datiem, viens protestu akcijas dalībnieks gājis bojā – viņš mēģināja izmantot pret miliciju paštaisītu spridzekli.

0
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā