Tukšs birojs, foto no arhīva

Pabalsts un konsultācijas: kas jāzina par kolektīvo atlaišanu Latvijā

61
(atjaunots 10:34 20.03.2020)
Latvijā sākusies kolektīvā atlaišana koronavīrusa epidēmijas dēļ; ja darbinieks nonācis kolektīvās atlaišanas sarakstā, viņam obligāti pienākas pabalsts, kura apmērs ir atkarīgs no tā termiņa, ko viņš pavadījis šajā darbavietā.

RĪGA, 20. marts – Sputnik. Katru gadu Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) saņem aptuveni 20 paziņojumus par kolektīvo atlaišanu. Šogad nepilnu trīs mēnešu laikā jau ir saņemti 10 šādi paziņojumi, no tiem 5 pēdējās nedēļas laikā koronavīrusa pandēmijas seku dēļ, vēsta Neatkarīga

Runa ir par darbinieku atlaišanu skaitā no 429 līdz 454 cilvēkiem, kuri ir nodarbināti transporta un noliktavu, viesnīcu un restorānu biznesa, vairumtirdzniecībā un pārstrādes rūpniecības nozarē.

Plašāk par kolektīvo atlaišanu

Saskaņā ar Darba likumu, par kolektīvo tiek uzskatīta atlaišana, kad mēneša laikā darbu zaudē zināma daļa darbinieku atkarībā no to kopējā skaita. Piemēram, ja uzņēmumā ir vairāk nekā 300 darbinieku, tad par kolektīvo uzskata 30 un vairāk cilvēku atlaišanu. Tiek ņemti vērā arī tie gadījumi, kad darba devējs nav lauzis darba līgumu, taču darba attiecības tiek izbeigtas citu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai spējām, ja šo iemeslu parādīšanos veicinājis darba devējs. Noteikumi, kuri skar kolektīvās atlaišanas, nav attiecināmi pret valsts sektoru.

Lai pasargātu gan darba devējus, gan darbiniekus, abām pusēm ir jāievēro Darba likumā paredzētie nosacījumi.

Tā kā darbinieks atrodas sliktākā stāvolī, jo kādā laika periodā kļūst par bezdarbnieku, darba devējam tiek uzlikta virkne saistību. Viņam ir jāpaziņo par atlaišanu NVA rakstiskā veidā un ne vēlāk kā 30 dienas pirms atlaišanas. Izņēmumu gadījumos Nodarbinātības valsts aģentūra var pagarināt šo termiņu līdz 60 dienām.

Priekšlaicīgās informēšanas mērķis ir iespēju robežās samazināt sekas, kas rodas atlaišanas gadījumos, kuri nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai prasmēm.

Darba devējam savlaicīgi jāuzsāk konsultācijas ar darbinieku pārstāvjiem, lai iespēju robežās samazinātu atlaisto skaitu un veicinātu to, lai šie cilvēki pēc iespējas drīzāk varētu atrast jaunu darbu.

Kad Nodarbinātības valsts aģentūra saņem ziņas par gaidāmajām masveida atlaišanām, tā pirmām kārtām cenšas noskaidrot, vai kolektīvo atlaišanu izraisījušo problēmu iespējams atrisināt vai vismaz samazināt atlaižamo cilvēku skaitu. Tiek noteikti nepieciešamie pasākumi, kuri varētu veicināt konkrētā darbinieka konkurētspēju, lai viņš spētu saglabāt savu darbavietu vai arī atrast jaunu.

Pienākas atlaišanas pabalsts

Saskaņā ar Darba likumu, kolektīvā atlaišana ir viens no pamatojumiem, kas garantē kompensācijas saņemšanu.

Atlaišanas pabalsta apmērs ir atkarīgs no laika, ko darbinieks ir nostrādājis šajā uzņēmumā. Ja viņš šajā darbavietā ir pavadījis mazāk nekā 5 gadus, pabalsts sastāda vienu vidējo mēnešalgu, bet ja vairāk par 20 gadiem – vidējo algu par četriem mēnešiem.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, aviācijas arodbiedrības apsūdz lidsabiedrību airBaltic augstākminēto procedūru neievērošanā, jo viņi nesaņēma savlaicīgu informāciju par kolektīvo atlaišanu. Tagad arodbiedrības pieprasa apturēt atlaišanas, kā arī aicina valdību veikt ārkārtas pasākumus transporta nozares atbalstam.

61
Tagi:
NVA, atlaišana, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (759)
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

41
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

41
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ
Protesta akcija pret 2021. gada budžeta, foto no arhīva

Politoloģe par nodokļu reformu Latvijā: nav nekā atbaidošāka

37
(atjaunots 23:19 28.11.2020)
Nodokļu sloga pieaugums mazajiem uzņēmējiem vienlaikus ar mediķu atalgojuma pieaugumu no 2021. gada rada iespaidu, ka valdība liek sadurties abām šīm iedzīvotāju kategorijām un skatās, kas no tā iznāks.

RĪGA, 29. novembris - Sputnik. Apstiprinātā mikrouzņēmumu nodokļu reforma nav savlaicīga un izskatās ļauni no ētiskā viedokļa, ir pārliecināta politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Saeimas bijusī spīkere Ilga Kreituse. Savu viedokli viņa pauda Latvijas radio 4 pārraidē "Atklāts jautājums", vēsta Lsm.lv.

"Nepatīkamākais ir tas, ka valsts iet pie tā, ka mums it kā vajag ņemt no vieniem, lai dotu ārstiem. Nav nekā atbaidošāka politikā, nekā tāda rīcība – likt sadurties pierēm iedzīvotāju grupām un skatīties, kas iznāks. Nedomāju, ka ārsti būtu streikojuši, lai viņiem maksātu lielāku naudu, atņemot to mazajiem uzņēmējiem. Domāju, mūsu sabiedrība vēl nav nonākusi līdz tādam līmenim. Taču tā tas pašlaik izskatās: tiem atņemsim, bet jums iedosim, un jums būs labi," pārmaiņas komentēja Kreituse.

Viņa piezīmēja, ka valdība līdz galam nav izpratusi, kā funkcionē mazais bizness.

"Man ir sajūta, ka daudzi politikā vispār nesaprot, ar ko nodarbojas mūsu mazie uzņēmēji. Viņi parasti neražo datorus, tā pārsvarā ir apkalpošanas zona. Kas šodien notiek apkalpošanas jomā? Nu, aizejiet līdz Doma laukumam, paskatieties, kur jūs varēsiet iedzert kafiju.

Un atkal rodas jautājums: vai laiks ir izvēlēts pareizi? Cilvēki pat nav saņēmuši dīkstāves pabalstus, bet tu domā, kā viņiem palielināt nodokļus. (..) Ja tu man šodien saki, ka tev jāatdod puse, lai pēc tam – pēc 30 gadiem – būtu pensija... No vienas puses, tas ir pareizi. Taču ne šajā situācijā. Kā var raizēties par to, kas man būs pēc 30 gadiem, ja es nezinu, kas būs pēc trim dienām?" par valdošās koalīcijas lēmumu brīnījās politoloģe.

37
Tagi:
Latvija, nodokļu reforma
Pēc temata
Mikrouzņēmumiem nav izredžu: Saeima atbalstījusi nodokļu celšanu
Latvijā komunisti ir pie varas? Sadusmotie iedzīvotāji nolamāja kārtējo nodokļu reformu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
"Pašreiz tas ir brāķis. Teiksim godīgi": kas ir neapmierināts ar nodokļu reformas projektu

Ekologi ceļ trauksmi: Barenca jūra riskē kļūt par atkritumu plankumu

0
(atjaunots 18:58 29.11.2020)
Barenca jūra var pārvērsties vienā lielā atkritumu plankumā; pie šādiem secinājumiem nonākusi zinātnieku ekspedīcija, kuri nodarbojas ar ūdens ekosistēmu piesārņojuma problēmām.

Uz katru piekrastes līnijas kilometru ir 4-5 tonnas plastmasas. Brīvprātīgie rīko speciālas "talkas" – viņi izved atkritumus un pēc tam nodod tos pārstrādei. Ne visu ir iespējams utilizēt, daļa plastmasas neder otrreizējai pārstrādei. Sekas var būt bēdīgas – ja netiks pārtraukta vienreizlietojamo priekšmetu patērēšana, tad daba vienkārši nosmaks atkritumos.

Oļesja Iļjina Maskavas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē pēta ūdens ekosistēmu plastmasas piesārņojuma problēmas. Tāpat viņa rīko zinātniskas jūras ekspedīcijas, lai izpētītu ūdens stāvokli, mikroplastmasas saturu, un nodarbojas ar piekrastes līnijas tīrīšanu. Secinājumi nav mierinoši: ja netiks izbeigta vienreizlietojamo lietu ražošana un patērēšana, nekāda utilizācija nepalīdzēs ekosistēmai.

0
Tagi:
Barenca jura, ekoloģija
Pēc temata
Barenca jūrā atrasti Otrā pasaules kara laiku ASV tanki