Politiskais analītiķis un ekonomists Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva

Nosovičs: Latvija var necerēt saņemt ES dotācijas visa nauda aizies Itālijai

61
(atjaunots 12:20 19.03.2020)
Koronavīruss iedragāja visu, no kā veidojās Baltijas valstu ekonomika, savukārt līdzekļi, kuri vēl paliks Briselei, tā piešķirs Dienvideiropas valstīm, kuras ir spiestas pašu spēkiem cīnīties ar pandēmiju.

RĪGA, 19. marts – Sputnik. Eiropas Komisija plāno piešķirt Latvijai 792 miljonus eiro koronavīrusa epidēmijas apkarošanai, Lietuvai summa var sastādīt 1,48 miljardus, Igaunijai – 295 miljonus eiro.

Neraugoties uz to, ka Eiropas Komisijas plāni tika veidoti steigā un dotāciju summas, visticamāk, pārskatīs, pilnvērtīgu koronavīrusa izplatīšanās novēršanas pasākumu īstenošanai piešķirtās naudas Baltijas valstīm nepietiks, un pēc tam šis finansējuma avots vispār izsīks, paziņoja Sputnik Latvija politiskais analītiķis un ekonomists Aleksandrs Nosovičs.

"Iznāk, ka Baltijas valstis koronavīrusa apkarošanai saņem trīs reizes vairāk, nekā Itālija, un tas ir acīmredzams absurds. Ja programma tiks pieņemta, tas izraisīs lielu skandālu Eiropas Savienībā. Vai naudas pietiks koronavīrusa apkarošanai? Nē, nepietiks. Turklāt pēc visa notikušā Baltijai nepietiks naudas principā, jo koronavīruss šobrīd iznīcina visu Baltijas republiku pastāvēšanas modeli," paziņoja Nosovičs.

Koronavīruss iedragāja visu, no kā veidojās Baltijas valstu ekonomika, uzsvēra analītiķis.

"Ekonomikas struktūra par 50% sastāv no pakalpojumu nozares, tālāk seko Eiropas Savienības fondu dotācijas, pēc tam naudas pārvedumi no viesstrādniekiem Rietumeiropā un Ziemeļeiropā. Reālās ekonomikas, rūpnieciskās ražošanas, transporta daļa ir ārkārtīgi nenozīmīga, savukārt tās nozares, kuras veido Baltijas valstu budžetus, nonākušas apdraudējumā," paskaidroja eksperts.

Nosovičs atzīmēja, ka pirmā, ņemot vērā ārkārtas stāvokli un karantīnu, cieta pakalpojumu nozare – mazā mazumtirdzniecība, restorāni, viesnīcas.

"Tā kā ES valstis viena pēc otras internē ārzemniekus, naudas pārvedumi no viesstrādniekiem arī ir zem jautājuma zīmes tagad. Iepriekš jau bija pieņemts lēmums samazināt dotācijas no ES fondiem, bet tagad, ņemot vērā koronavīrusa radītos finanšu zaudējumus, tās vispār var atcelt. Tā niecīgā nauda, kura Briselei vēl būs palikusi, noteikti tiks piešķirta nevis Austrumeiropas, bet gan Dienvideiropas valstīm, kuras ir spiestas pašu spēkiem tikt galā ar koronavīrusa pandēmiju," uzsvēra Nosovičs.

Pēc viņa sacītā, kā pastāvēs Baltijas valstis, ņemot vērā to, ka to ekonomiskā modeļa galvenās sastāvdaļas ir sabrukušas, kļūst par mīklu. Vai rietumu sabiedrotie tās glābs, ņemot vērā jau esošās problēmas, ir atvērts jautājums, piebilda eksperts.

PVO pasludināja jaunā tipa koronavīrusa uzliesmojumu, kurš izplatījies no Ķīnas, par pandēmiju. Saskaņā ar šī brīža datiem, 176 pasaules valstīs un aizjūras teritorijās ir reģistrēti 220 199 saslimšanas gadījumi, tiek ziņots par 8982 nāvēm un 85 769 atveseļošanās gadījumiem.

61
Tagi:
Austrumeiropa, nauda, koronavīruss
Pēc temata
Kur paslēpies koronavīrusa "melnais gulbis": analītiķis nosauca ekonomikas vājo posmu
Sliktāk, nekā tirdzniecības kari: eksperts novērtēja koronavīrusa ietekmi uz ekonomiku
Pensijas, lidojumi, pasts un piegādes: koronavīruss jau ietekmējis Latvijas ekonomiku
Alus veikals, foto no arhīva

Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas

15
(atjaunots 15:29 28.02.2021)
Valsts ieņēmumu dienests aicina alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apgrozījumā iesaistītos tirgotājus veikt inventarizāciju no 1. marta.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. No 1. marta Latvijā augs alkoholisko dzērienu cenas, ņemot vērā akcīzes likmju pieaugumu, atgādināja Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā vietnē.

No 1. marta akcīze alum sastādīs vismaz 15,20 eiro par 100 litriem (tagad – 14,40 eiro), vīnam akcīze pieaugs no 106 līdz 111 eiro par 100 litriem, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1642 līdz 1724 par 100 litriem absolūtā alkohola (100% spirta).

VID novērtēja akcīzes likmju pieauguma iespējamo ietekmi uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā, - ieskaitot akcīzi un pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā sastādīs 0,01 eiro alum (5%, 0,5 litra), vīnam (0,75 litra) – 0,05 eiro, bet degvīnam (40%, 0,5 litra) – 0,2 eiro.

Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cigaretēm liks augt cenai par cigarešu paciņu par 0,12 eiro (paciņa maksā 3,50-3,60) vai 0,13 eiro (ja cigaretes maksā 3,30). Akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām pieaugs no 95,20 līdz 104,70 eiro (par 1000 gab.), tāpēc paciņa (10 gab.) tādu tabakas izstrādājumu tagad maksās par 0,11 eiro vairāk.

Akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem pieaugs arī nākamajos divos gados.

15
Tagi:
akcīzes nodoklis, Latvija
Pēc temata
Latvijas alus darītāji raizējas par "akcīzes kara" iespējamību ar Lietuvu
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Finanšu ministrija pakāpeniski palielinās alkohola akcīzi
Neatkarīgā deputāte apsūdz politiķus tabakas lobēšanā
Augstspieduma līnijas, foto no arhīva

Būs Teksasā: Latvijai prognozē enerģētisko kolapsu

58
(atjaunots 11:52 28.02.2021)
Baltijas valstu valdības nekad neatzīs, ka lēmums atslēgties no BRELL bija kļūda, neatzīs, ka tas apdraud nacionālās energosistēmas un sadārdzina elektroenerģiju.

RĪGA, 28. februāris – Sputnik. Izstāšanās no BRELL Latvijai un Lietuvai būs pārliecinošs solis pretī enerģētiskajam kolapsam – to apstiprināja augstais janvāris, kad Baltijas valstis izvairījās no enerģētiskās krīzes, tikai pateicoties saslēgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju.

Neatkarīgā enerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" publicētā atskaite liecina, ka janvārī elektroenerģijas padeve no Krievijas uz Baltijas valstīm gandrīz trīskāršojusies salīdzinājumā ar decembri, bet no Somijas saruka par 31%, no Zviedrijas – par 40%, stāsta Sputnik Lietuva.

"Tāpēc jau dalība BRELL ir laba, ka jebkādus enerģijas patēriņa pieaugumus Baltijas valstis var segt uz Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas rēķina. Gan Maskavai, gan Minskai ir jaudas proficīts, tas ļauj nepieciešamības gadījumā izstrādāt lielāku apjomu elektroenerģijas," sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja Krievijas valdības Finanšu universitātes eksperts, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.

Viņš atgādināja, ka tāda aina bija vērojama janvārī: Latvija un Lietuva patērē lielāku daudzumu enerģijas, pie tam Lietuvas-Zviedrijas enerģijas tilts strādā eksportam uz Zviedriju. Zviedriem šoziem bija vērojams būtisks enerģijas deficīts, un Latvija ar Lietuvu ne tikai pērk elektroenerģiju Krievijā, bet arī eksportē to uz Zviedriju, norādīja eksperts.

"Ja nebūtu plūsmas no Baltkrievijas un Krievijas, Baltijas valstis būtu tuvu energosistēmas kolapsam," konstatēja Juškovs.

Analītiķis paskaidroja, ka Latvija un Lietuva būtu spiestas iepirkt dārgāku enerģiju Polijā un iztērēt daudz vairāk naudas savas energosistēmas stabilizācijai nekā gadījumā, kad tās saņem enerģiju no Krievijas un Baltkrievijas. "Un Zviedrija būtu spiesta maksāt vairāk par elektroenerģiju, pie tam nav skaidrs, vai pietiku jaudas, lai to novirzītu turp," precizēja Juškovs.

"Tas kārtējo reizi rāda, ka izstāšanās no BRELL būs ne tikai dārgs prieks Baltijas valstīm, bet arī mazinās elektrosagādes drošību gan Baltijā, gan Zviedrijā, kas tagad faktiski saņem Krievijas enerģiju tranzītā caur Lietuvu," uzsvēra Sputnik sarunbiedrs.

Juškovs atzīmēja, ka politiķi nekad neatzīs, ka lēmums izstāties no BRELL būtu kļūdains, neatzīs, ka tas apdraud nacionālās energosistēmas un sadārdzina elektronerģiju. "Kolapsa vai pakāpeniskas atslēgšanas gadījumā, kā Teksasā, pārmetumi tiks adresēti enerģētiķiem, bet paši politiķi uzstās, ka lēmums bijis pareizs. Diemžēl viņi ņem vērā savus apsvērumus un neuzklausa speciālistus, bet par lēmumiem maksā vienkāršie patērētāji," secināja Juškovs.

Saskaņā ar "Elektrum Lietuva" datiem, janvārī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Lietuvā pieaugusi par 17%, Igaunijā – par 18%, Latvijā – par 19%. Maksa par elektrību Baltijas valstīs svārstījās no 11,09 līdz 121,63 eiro par megavatstundu.

Teksasas štatā ASV pēc anomālā sala februārī sākās plaši elektroenerģijas un ūdens padeves traucējumi. Varasiestādes lēsa, ka bez elektrības palikuši apmēram četri miljoni cilvēku, pie tam ekstremālie laika apstākļi sekmēja elektroenerģijas cenu "pasakainu" pieaugumu.

Līdz šim Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energotīkli strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju enerģētisko sistēmu tā saucamajā BRELL lokā. Baltijas valstis plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropas tīkliem caur diviem saslēgumiem ar Poliju. Krievija jau īstenojusi visus pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no savas energosistēmas, un pārliecinājusies par gatavību patstāvīgam darbam.

58
Tagi:
enerģētika, elektroenerģija, Latvija
Pēc temata
Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
Simtiem miljonu eiro "enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas": Kariņš par EK lēmumu
Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL

"Padzīt krievus": Lindermans par pieminekļa zādzību un krievu mediju iznīcināšanu

0
(atjaunots 19:58 28.02.2021)
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apsprieda vandālismu Jēkabpilī un krievvalodīgo mediju vajāšanu Latvijā, kā arī spriedumu Ventspils mēram Aivaram Lembergam.

Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins savā iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija apsprieda skaļākos un aktuālākos notikumus valstī.

0
Tagi:
Aivars Lembergs, krievvalodīgie, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans