Tukšas kabatas, foto no arhīva

Bezdarbnieku armija, tukša kase un sirmgalvji bez pensijām: kas sagaida Latviju

238
(atjaunots 11:50 18.03.2020)
Ja koronavīrusa epidēmija ievilksies, tā dārgi izmaksās Latvijai – uzņēmumu un bezdarbnieku atbalstam vajadzīga nauda, taču budžetā tās nav. Nav arī iespēju aizpildīt kasi – nozarēs, kas baroja valsti, valda krīze.

RĪGA, 18. marts — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūra saņēmusi informāciju no trim uzņēmumiem par kadru samazināšanu COVID-19 epidēmijas dēļ. Neviens neslēpj, ka tas ir tikai sākums. Valsts apsolījusi atvēlēt miljardu eiro uzņēmumu atbalstam, taču budžetā tādas naudas nav, – to nāksies aizņemties ārzemēs vai paņemt no pensiju uzkrājumiem. Jebkurā gadījumā nāksies norēķināties, raksta žurnālists Aleksandrs Vasiļjevs.

Viņš norādīja, ka pagaidām par kadru samazināšanu ziņojusi "airBaltic" un vēl divas nenosauktas kompānijas pārvadājumu un tūrisma jomā, taču drīz tām pievienosies viesmīlības un restorānu biznesa uzņēmumi.

"Tādiem lieliem transporta uzņēmumiem ar valsts kapitālu, kā "airBaltic", drīz pievienosies simtiem, jau ne tūkstošiem restorānu un viesnīcu biznesa darbinieku. It īpaši no nelielām firmām, kas apkalpo tūrisma nozari Latvijas ekonomikā, - tās nepārcietīs ilgstošu piespiedu dīkstāvi un bankrotēs," raksta Vasiļjevs savā lapā Facebook.

Viņš ieteica paturēt prātā, ka jau pērnā gada nogalē "Latvijas dzelzceļš" paziņoja par darbinieku masveida atlaišanu – 1500 cilvēkiem. Vairākus simtus darbinieku plānoja atlaist Latvijas uzņēmumi, kas apkalpo plašo ostu saimniecību Ventspilī un Rīgā.

"Un tagad jauns pieplūdums bezdarbnieku armijā! Atliek tikai just līdzi šiem cilvēkiem. Visu situāciju apgrūtina arī tas, ka NVD līdz 14. aprīlim izmanto attālināto apkalpošanas formu, tātad viņi nevarēs iesniegt dokumentus, lai saņemtu bezdarbnieka statusu. Tātad – arī bezdarbnieka pabalstu. Grūti teikt, kā šie cilvēki un viņu ģimenes varēs vienkārši izdzīvot karantīnas apstākļos," uzrakstīja Vasiļjevs.

Pēc viņa domām, premjerministra Krišjāņa Kariņa apsolīto miljardu eiro palīdzībai krīzes situācijā nokļuvušiem uzņēmumiem tāpat būs grūti sameklēt.

"Līdz šim nav skaidrs, kā mūsu valdība plāno to dabūt. Vai tik šis paziņojums presei nebija tīri propagandisks mēģinājums mazināt sabiedriskas neapmierinātības vilni. Un nekas vairāk! Skaidrs, ka valsts budžetā tādu līdzekļu nav un nevar būt. Vēl vairāk, tagad nav paredzama nekāda izaugsme Latvijas ekonomikai, uz ko tik ļoti cerēja Ministru kabinets. Tās vietā būs straujš kritums. Tas neizbēgami maksimāli ierobežos budžeta ienākumu posteņus, palielinās izdevumus. Un diezin vai izdosies līdzsvarot budžetu," uzskata Vasiļjevs.

Viņš paskaidroja, ka līdzekļus būtu iespējams aizņemties ārzemēs vai paņemt no pilsoņu pensiju uzkrājumiem. "Tātad vai nu valdības parādus nāksies nomaksāt iedzīvotāju nākamajām paaudzēm, vai bez pensijām jau vistuvākajā laikā izrādīsies mūsu pensionāri," viņš secināja.

Tāpat Vasiļjevs pievērsa uzmanību, ka skandālā ap koronavīrusu palikusi nepamanīta Latvijas Satiksmes ministrijas informācija par ekonomikas tranzīta sfēras darba rezultātiem 2020. gada pirmo divu mēnešu laikā. Un tie nemaz neiepriecina.

Salīdzinājumā ar 2019. gada pirmajiem diviem mēnešiem, Latvijas jūras ostu kravu apgrozījums samazinājies no 11,4 miljoniem tonnu līdz nepilniem 8 miljoniem – par 30,2%.

"Latvijas dzelzceļš" šajā pašā periodā "iepriecinājis" ar vēl lielāku kravu pārvadājumu apjomu samazināšanos – par 50%. Savukārt kravu tranzīts caur ostām sarucis par 56,2%, viss sauszemes tranzīts – par 59,4%.

Tā ir vēl viena skumīga ilustrācija tam, kā tiek risināta problēma, lai sekmīgi uzpildītu ar ienākumiem Latvijas valsts budžetu," secināja Vasiļjevs.

238
Tagi:
krīze, ekonomika, koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (567)
Pēc temata
Kur paslēpies koronavīrusa "melnais gulbis": analītiķis nosauca ekonomikas vājo posmu
Pensijas, lidojumi, pasts un piegādes: koronavīruss jau ietekmējis Latvijas ekonomiku
Sliktāk, nekā tirdzniecības kari: eksperts novērtēja koronavīrusa ietekmi uz ekonomiku

Ekonomists pastāstīja par rekordlielu cenu starpību Lietuvā un Polijā

43
(atjaunots 08:08 06.07.2020)
Ekonomists uzskata, ka zemās cenas Polijā saistītas ar spēcīgu konkurenci iekšējā tirgū un vājo valūtas kursu.

RĪGA, 6. jūlijs – Sputnik. Preču un pakalpojumu patēriņa cenas Polijā vidēji ir par piekto daļu zemākas nekā Lietuvā, un cenu līmeņa starpība jau sasniegusi 20%, savā lapā Facebook konstatēja Luminor ekonomists Žigimants Maurics.

"Polija atgādina Eiropas Ķīnu, kurp saplūst ne tikai lietuvieši, bet arī citu kaimiņvalstu iedzīvotāji, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus. Polijas zemās cenas nosaka augstā konkurence iekšzemes tirgū un (pārlieku) vājais Polijas zlota kurss, kas šīs krīzes laikā novājējis vēl par pieciem procentiem. Tātad cenu līmeņa starpība starp Lietuvu un Poliju, rēķinot eiro, sasniegusi rekordlielos 20 procentus," ekonomista teikto citēja Sputnik Lietuva.

Maurics piebilsa, ka pat gadījumā, ja Lietuvas iedzīvotāji nebrauc pēc Polijas precēm, kaimiņvalsts produkcija tik un tā nokļūst Lietuvas tirgū. Lietuvas ārējās tirdzniecības deficīts ar Poliju 2019. gadā sasniedza rekordu – 1,7 miljardus eiro un bija trīsreiz lielāks nekā ar Ķīnu.

Vienlaikus ekonomists ir pārliecināts, ka zemāka PVN likme pārtikas produktiem Viļņai nepalīdzēs, jo pārtikas preces veido vien ceturto daļu kopējo izdevumu. Pēc viņa domām, Lietuvas vienīgā cerība ir spēcīgāks zlota apmaiņas kurss.

Viens no faktoriem, kas varētu to pastiprināt, ir pasaules ekonomikas stabilizācija, jo Polijas zlota apmaiņas kurss krītas ekonomiskās krīzes laikā un nostiprinās izaugsmes periodā.

Tāpat Maurics uzsvēra politiskās situācijas ietekmi uz Polijas kursu, konkrēti – pašreizējās prezidenta vēlēšanas.

"Tāpēc atliek cerēt, ka Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 12. jūlijā uzvarēs kandidāts, kurš sola lielāku stabilitāti attiecībās ar ES, un ekonomiskā situācija pasaulē stabilizēsies, jo citādi mēs nevarēsim izvairīties no vēl viena starptautiskās un pārrobežu tirdzniecības rekorda šogad," viņš uzrakstīja.

Lietuvas iedzīvotāji nereti brauc uz kaimiņvalstīm pēc pirkumiem, jo tur cenas ir zemākas, nekā Lietuvā. Cita starpā viņi iegādājas pārtikas preces un alkoholu.

Iepriekš Sputnik Lietuva korespondents aprunājās ar Viļņas iedzīvotājiem, kuri brauc iepirkties uz Poliju. Cilvēki konstatēja, ka šie braucieni ļauj ietaupīt vairākus simtus eiro.

43
Tagi:
ekonomika, Polija, Lietuva
Pēc temata
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Pametam ballīti: kas sagaida Latvijas pierobežas tirdzniecību
Covid-19 ietekmējis augļu un dārzeņu tirdzniecību: kāpēc cenas mainās katru dienu
Aprīlī Latvijā augušas produktu cenas – dažas pat vairāk nekā uz pusi
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

19
(atjaunots 22:05 06.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

19
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu
Telekanāla RT birojs Maskavā, foto no arhīva

Eksperts: RT var vērsties tiesā aizlieguma Latvijā un Lietuvā dēļ

0
(atjaunots 13:12 09.07.2020)
RT vadības lēmums aizstāvēt savas tiesības tiesā būs absolūti likumsakarīgs un pamatots, paziņoja Krievijas Žurnālistu savienības viceprezidents Timurs Šafirs.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija, sekojot Latvijas piemēram, vakar aizliedza vairāku RT telekanālu brīvu retranslāciju un izplatību Internetā. Par ieganstu aizliegumam Lietuvā nosauca to pašu, ko Latvijā – RT it kā atrodas mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektora Dmitrija Kiseļova kontrolē, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas.

Krievijas Žurnālistu savienības (KŽS) vērtējums Baltijas demaršam attiecībā pret RT nav mainījies, atzīmēja KŽS viceprezidents, Starptautiskās Žurnālistu federācijas izpildkomitejas loceklis Timurs Šafirs.

"Latvijas un Lietuvas varasiestāžu rīcība nekādā veidā neatbilst žurnālistikas un vārda brīvības aizsardzības principiem, kuri tiek deklarēti Eiropā. Pamatojumi šādam lēmumam – ka RT it kā kontrolē Dmitrijs Kiseļovs – izraisa neizpratni: acīmredzot, cilvēki jauc RT un mediju grupu "Rossija segodņa". Taču tas pat nav svarīgi, jebkurā gadījumā šāda rīcība nepakļaujas nekādam loģiskam izskaidrojumam, tas ir tieša spiediena un tiešas cenzūras akts," paziņoja Šafirs Sputnik Latvija.

Pēc viņa sacītā, būs absolūti likumsakarīgi, ja RT vadība nolems aizstāvēt savas tiesības tiesā.

"Veikt kaut kādus līdzvērtīgus atbildes pasākumus šeit ir neefektīvi, un Lietuvas mediji arī neraida tādā apjomā Krievijā. Nekādu līdzvērtīgu pasākumu nevar būt, šajā gadījumā tajos nav nepieciešamības. Ir pārkāptas žurnālistu un telekanāla intereses un tiesības, tās ir jāaizstāv likumdošanas lauciņā," paskaidroja Šafirs.

Viņš atzīmēja, ka RT lēmums vērsties tiesā būs absolūti normāla prakse, turklāt tāpēc, ka paziņojumos par retranslācijas aizliegumu bija nevīžīgi aicinājumi Eiropas valstīm rīkoties tādā pašā veidā.

 RT un starptautiskās ziņu aģentūras Rossija segodņa galvenā redaktore Margarita Simoņana, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Трефилов

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

0
Tagi:
vārda brīvība, tiesa, aizliegums, Lietuva, Latvija, RT
Pēc temata
Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā