Kravu vagoni, foto no arhīva

Kravu tranzīts caur Latviju krities gandrīz par 60%

47
(atjaunots 10:48 17.03.2020)
Šī gada janvārī un februārī Latvijas dzelzceļš un ostas nav saņēmušas gandrīz 4 miljonus tonnu kravu, salīdzinot ar šo periodu pagājušajā gadā.

RĪGA, 17. marts — Sputnik. Šī gada divu mēnešu laikā "Latvijas dzelzceļš" pārvadājis 3,94 miljonus tonnu kravu – divreiz mazāk nekā minētajā laika periodā gadu iepriekš, vēsta "RŽD-partņer", atsaucoties uz Latvijas Satiksmes ministrijas datiem.

Šī gada janvārī un februārī starptautisko pārvadājumu daļa veidoja 3,73 miljonus tonnu kravu (-51,6%), iekšējie – 209 tūkstoši tonnu (+18,9%). Importa kravu apjoms sastādīja 544 tūkstošus tonnu (+17,5%), eksporta – 62 tūkstošus tonnu (+70%).

Tranzīta kravu apjoms sarucis līdz 3,12 miljoniem tonnu (-56,6%), pie tam dzelzceļa tranzīts caur ostām janvārī samazinājies līdz 2,71 miljonam tonnu (-56,2%). Sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju sastādījis 407 tūkstošus tonnu (-59,4%).

2019. gadā "Latvijas dzelzceļa" kravu pārvadājumi samazinājās par 15,8% salīdzinājumā ar 2018. gadu – līdz 41,49 miljoniem tonnu.

Šajā fonā kompānija "Latvijas dzelzceļš" informēja, ka šogad plāno atlaist no darba pusotru tūkstoti darbinieku – ceturto daļu uzņēmuma personāla.

13. martā "LDz" padome pieņēma lēmumu samazināt uzņēmuma valdes locekļu skaitu no četriem līdz trim cilvēkiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja postenī padome apstiprināja Māri Kleinbergu, kurš no 2019. gada augusta vadīja "Latvijas dzelzceļu". Pēc viņa vārdiem, uzņēmumā notiek organizatorisko un tehnoloģisko procesu novērtējums un optimizācija, kā arī radīts jauns koncerna biznesa modelis. Kleinbergs norādīja, ka viņa darba sākumposmā prioritātes būs cieši saistītas ar pārmaiņu procesa vadību, finansiālā līdzsvara atgriešanu un nostiprināšanu, kā arī jaunu iespēju veidošanu.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss konstatēja, ka kravu apgrozījuma krišanos valstī pamato ar Krievijas politiku, kas jau vairākus gadus plānveidīgi attīsta savu infrastruktūru un novirza kravas uz savām ostām, kā arī neparasti silto laiku, kas izraisījis ogļu patēriņa samazinājumu Eiropā, un vispār pieprasījums pēc fosilā kurināmā krīt, līdz ar to arī ir mazāk kravu ostās un uz dzelzceļa. Tomēr tik krasu kravu apgrozījuma krišanos nav iespējams pamatot tikai ar šiem faktoriem vien.

Pēc Matīsa domām, zināma loma kravu apjoma kritumā bijusi arī uzņēmuma vadītāju nomaiņai. Politiķis uzsvēra, ka biznesā ar Austrumu kaimiņvalstīm ļoti liela nozīme ir personiskiem kontaktiem un ikvienam jaunam vadītājam nepieciešams laiks, lai tos nodibinātu un iegūtu uzticību partneru acīs. Ir jābrauc pie kravu īpašniekiem, jātiekas, jārunā, jāveido partnerattiecības. Un konkurenti Lietuvā ir pierādījuši, ka viņiem tas izdodas labāk.

47
Tagi:
tranzīts, ekonomika, Latvija
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

20
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

20
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
ASV dolārs

Dāņu žurnālists pastāstīja par smagu triecienu ASV ekonomikai

40
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. ASV ekonomiku, kas vienmēr demonstrējusi spēju ātri atgūties, nāksies pārdzīvot ilgstošāko krīzi vēsturē. Šāds viedoklis pausts rakstā dāņu izdevumā Berlingske, vēsta RIA Novosti.

Koronavīruss nodarījis Savienotajām valstīm smagu kaitējumu, konstatēja raksta autors Ulriks Haralds Bī. Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš, viņš atzīmēja.

Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās un augstākais bezdarba līmenis kopš 30. gadiem licis sabrukt nodokļu ieņēmumiem laikā, kad valsts izdevumi ir pieauguši. Samazinājies patēriņš, kritušās investīcijas biznesā un mājokļu celtniecībā, besdarba pabalsta jauno pieteikumu skaits atkal pieaug, teikts materiālā.

Martā valdība novirzīja divus triljonus dolāru ekonomikas atbalstam, maijā piešķīra vēl trīs triljonus dolāru. Jūlijā sākās diskusijas par nepieciešamību piešķirt vēl triljonu dolāru, atgādināja žurnālists.

ASV vienmēr ir demonstrējušas spēju ātri atgūties, tomēr šoreiz tām, domājams, nāksies vēl dziļāk iebrukt koronavīrusa radītajā bedrē, pirms sāksies atdzimšana, konstatēja izdevums.

Koronavīrusa infekcijas jauno reģistrēto gadījumu skaits pēdējā diennaktī ASV sasniedza 57,5 tūkstošus, miruši vēl vairāk nekā 1,3 tūkstoši. Pandēmijas laikā Savienotajās Valstīs fiksēti 4 771 519 inficēšanās un 156 839 nāves gadījumi. Pēc inficēšanās izveseļojušies vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku.

40
Tagi:
ekonomiskā krīze, ASV
Pēc temata
IKP lejupslīde Savienotajās Valstīs sasniegusi rekordu
Franču žurnālists prognozējis ASV Padomju Savienības likteni
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām
"Ēra tuvojas galam": eksperti sola milzīgu naftas šoku
Dienvidosetija, foto no arhīva

Krievijas politiķis pamatoja Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanas motīvus

0
(atjaunots 18:59 08.08.2020)
2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Maskava atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, jo nevarēja pieļaut, ka Aizkaukāzs pārvērstos par pulvera mucu, konstatēja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kurš 2008. gadā bija Krievijas prezidents, vēsta RIA Novosti.

"Šodien aprit 12 gadi kopš brīža, kad mūsu valsts atbildēja uz Gruzijas toreizējā prezidenta noziedzīgo rīcību. (..) Tieši tāpēc es toreiz pieņēmu grūtu, tomēr vienīgo pareizo lēmumu – aizsargāt Abhāziju un Dienvidosetiju, vispirms pasargājot tās no agresijas, pēc tam, saskaņā ar pilsoņu lūgumu, atzīstot to pilnīgu neatkarību. Pretējā gadījumā Aizkaukāzs būtu pārvērties par pulvera mucu, un tas Krievijai, kas vienmēr atbalstījusi stabilu mieru kaimiņvalstīs, bija absolūti nepieņemami," viņš pastāstīja savā lapā sociālajā tīklā VKontakte.

Politiķis uzsvēra, ka Krievija vienmēr ir atbalstījusi stabilitāti kaimiņvalstīs un pie tam nekad nepieļaus uzbrukumu saviem pilsoņiem.

"Mūsu atbilde vienmēr būs absolūti adekvāta situācijai ar mērķi uzturēt stabilitāti un drošību gan mūsu valstī, gan visā pasaulē," atgādināja Medvedevs.

Abhāzijas Republikas karogs
© Sputnik / Алексей Никольский

2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu. Krievija, aizsargājot Dienvidosetijas iedzīvotājus, kuru vidū daudzi pieņēma Krievijas pilsonību, ieveda karaspēkus un pēc piecas dienas ilgas karadarbības padzina Gruzijas kareivjus no reģiona.

2008. gada 26. augustā Krievija atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas suverenitāti. Krievijas valdība norādīja, ka šis lēmums atbilst pašreizējai realitātei un nav pārskatām. Tomēr Tbilisi atsakās atzīt republiku neatkarību.

 

0
Tagi:
Dienvidosetija, Abhāzija