Kravu vagoni, foto no arhīva

Kravu tranzīts caur Latviju krities gandrīz par 60%

43
(atjaunots 10:48 17.03.2020)
Šī gada janvārī un februārī Latvijas dzelzceļš un ostas nav saņēmušas gandrīz 4 miljonus tonnu kravu, salīdzinot ar šo periodu pagājušajā gadā.

RĪGA, 17. marts — Sputnik. Šī gada divu mēnešu laikā "Latvijas dzelzceļš" pārvadājis 3,94 miljonus tonnu kravu – divreiz mazāk nekā minētajā laika periodā gadu iepriekš, vēsta "RŽD-partņer", atsaucoties uz Latvijas Satiksmes ministrijas datiem.

Šī gada janvārī un februārī starptautisko pārvadājumu daļa veidoja 3,73 miljonus tonnu kravu (-51,6%), iekšējie – 209 tūkstoši tonnu (+18,9%). Importa kravu apjoms sastādīja 544 tūkstošus tonnu (+17,5%), eksporta – 62 tūkstošus tonnu (+70%).

Tranzīta kravu apjoms sarucis līdz 3,12 miljoniem tonnu (-56,6%), pie tam dzelzceļa tranzīts caur ostām janvārī samazinājies līdz 2,71 miljonam tonnu (-56,2%). Sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju sastādījis 407 tūkstošus tonnu (-59,4%).

2019. gadā "Latvijas dzelzceļa" kravu pārvadājumi samazinājās par 15,8% salīdzinājumā ar 2018. gadu – līdz 41,49 miljoniem tonnu.

Šajā fonā kompānija "Latvijas dzelzceļš" informēja, ka šogad plāno atlaist no darba pusotru tūkstoti darbinieku – ceturto daļu uzņēmuma personāla.

13. martā "LDz" padome pieņēma lēmumu samazināt uzņēmuma valdes locekļu skaitu no četriem līdz trim cilvēkiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja postenī padome apstiprināja Māri Kleinbergu, kurš no 2019. gada augusta vadīja "Latvijas dzelzceļu". Pēc viņa vārdiem, uzņēmumā notiek organizatorisko un tehnoloģisko procesu novērtējums un optimizācija, kā arī radīts jauns koncerna biznesa modelis. Kleinbergs norādīja, ka viņa darba sākumposmā prioritātes būs cieši saistītas ar pārmaiņu procesa vadību, finansiālā līdzsvara atgriešanu un nostiprināšanu, kā arī jaunu iespēju veidošanu.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss konstatēja, ka kravu apgrozījuma krišanos valstī pamato ar Krievijas politiku, kas jau vairākus gadus plānveidīgi attīsta savu infrastruktūru un novirza kravas uz savām ostām, kā arī neparasti silto laiku, kas izraisījis ogļu patēriņa samazinājumu Eiropā, un vispār pieprasījums pēc fosilā kurināmā krīt, līdz ar to arī ir mazāk kravu ostās un uz dzelzceļa. Tomēr tik krasu kravu apgrozījuma krišanos nav iespējams pamatot tikai ar šiem faktoriem vien.

Pēc Matīsa domām, zināma loma kravu apjoma kritumā bijusi arī uzņēmuma vadītāju nomaiņai. Politiķis uzsvēra, ka biznesā ar Austrumu kaimiņvalstīm ļoti liela nozīme ir personiskiem kontaktiem un ikvienam jaunam vadītājam nepieciešams laiks, lai tos nodibinātu un iegūtu uzticību partneru acīs. Ir jābrauc pie kravu īpašniekiem, jātiekas, jārunā, jāveido partnerattiecības. Un konkurenti Lietuvā ir pierādījuši, ka viņiem tas izdodas labāk.

43
Tagi:
tranzīts, ekonomika, Latvija
Celtnieki, foto no arhīva

mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas

42
(atjaunots 13:06 29.05.2020)
Pandēmija ir mainījusi situāciju Latvijas darba tirgū; vakanto vietu skaits ir manāmi sarucis, bet patlaban pieprasītākie ir celtniecības speciālisti un kravas automašīnu vadītāji – tālbraucēji.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis Dainis Jukonis pastāstīja iknedēļas izdevumam "Vesti", ka maija sākumā bezdarbs valstī sastādīja 8% un salīdzinājumā ar martu, kad pandēmijas dēļ tika izsludināts ārkārtējās situācijas režīms, pieaudzis par 1,2%. Tāpat kā iepriekš augstākais tas ir Latgalē – 15,3%, zemākais – Rīgā (6,2%).

Tiesa, viss kļūst skaidrāks salīdzinājumā. Pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas galvaspilsētā bezdarbs pieaudzis visvairāk – par 1,5%, Latgalē – par 0,8%. Tas ir saprotams, jo Rīgā ir lielākais skaits nozaru, ko krīze skārusi īpaši sāpīgi: viesmīlības, tūrisma un restorānu bizness...

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Vakanto vietu skaits darba biržā arī ir manāmi sarucis – gandrīz par 12 tūkstošiem – 5. maijā bija brīvas 14 980 vietas. Laiki, kad visur bija vajadzīgi operatori tirdzniecības tīklos (kasieri), ir palikuši pagātnē. Tagad pieprasītākā ir kravas automašīnas vadītāja profesija – darba biržā ir 980 vakances.

Tiesa, tālbraucēji bija pieprasīti arī pirms krīzes. Darbs ir smags, autovadītāji, tāpat kā viņu kolēģi lielākajā daļā Austrumeiropas valstu, saņem daudz mazāk nekā tālbraucēji rietumvalstīs.

Tranzīta pārvadājumu uzņēmuma vadītājs pastāstīja, ka pēdējos gados viņus glābuši šoferi no Pleskavas. Viņi ir gan profesionāli, gan atbildīgi. Taču pandēmijas dēļ viņi bija spiesti atgriezties mājās, kur nekavējoties nonāca karantīnā.

Pie tam jaunajos apstākļos tālbraucēju darbs ir vēl sarežģījies. Pārbaudes uz robežām ir pastiprinājušās, pieauguši sastrēgumi. Neizpaliek arī reisi uz Itāliju, Spāniju un Franciju, kur plosās koronavīruss. Kāds kravas mašīnas vadītājs pastāstīja, ka ceļā pa tukšu pilsētu Ziemeļitālijā bija sastopami tikai policisti. Viņi... aplaudējuši, lai paustu cieņu autovadītāja darbam: šī profesija tagad saistīta ar vēl lielāku risku.

Nemirstīgais Afoņa

Tālāk vakanto vietu sarakstā redzami celtniecības specialitāšu darbinieki: betonētāji, apdares meistari, akmeņkaļi, krāsotāji-apmetēji. Vajadzīgi arī santehniķi, elektriķi, metinātāji, atslēdznieki...

Jāpiebilst, ka vakanto vietu skaita (497) ziņā santehniķi ieņem ceturto vietu. Tomēr daudzi cilvēki, kam pēdējā laikā nācies saskarties ar šīs profesijas pārstāvjiem (mainījis cauruli vannas istabā, remontējis krānu vai tualeti utt.) var teikt, ka liela daļa īsto meistaru, acīmredzot, aizbraukuši uz ārzemēm. Te palikuši tikai tādi "speči" kā leģendārās filmas "Afoņa" galvenais varonis. Grib lielu naudu, bet kvalitāte klibo ar abām kājām. To var apstiprināt arī daudzu celtniecības firmu vadītāji.

Trūkst arī labu celtnieku. Ne velti šajā jomā aizvien lielāks ir uzaicinātā darbaspēka skaits. Starp citu, pirms pandēmijas valstī oficiāli bija vairāk nekā 15 tūkstoši strādnieku no citām valstīm...

Viesstrādnieki nepieviļ

Lielākais skaits viesstrādnieku nāk no Ukrainas. Tai seko Baltkrievija, Krievija, Uzbekistāna. 2017. gadā Pilsonības un migrācijas lietu departaments izsniedza 7500 īstermiņa ielūgumus viesstrādniekiem, bet pērn – 15 300.

Ielūgums darba devējam izmaksā 100-500 eiro. Pie tam uzaicinātā darbinieka alga nevar būt mazāka nekā vidējā valstī – 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Un nav svarīgi, ko viesstrādnieks dara – kārto zivis konservu bundžās vai ķieģeļus jaunbūvē. Izņēmums pieļauts tikai lauksaimniecības darbiniekiem – viņiem var maksāt ne vairāk kā 700 eiro bruto.

Tas nav daudz. Tomēr, spriežot pēc visa, lielākā daļa darbinieku ar noteikumiem ir apmierināti, citādi viņu skaits nepieaugtu.

Pie tam no bijušās PSRS valstīm uzaicinātie ar darbu tiek galā labi un teicami – to apliecina darbu vadītāji būvobjektos un lauksaimnieki...

Kas palicis bez darba

Turpināsim stāstu par to, kā pandēmija mainījusi darba tirgu. Šajā periodā liels skaits cilvēku zaudējuši darbu un reģistrējušies biržā.

Pirmo vietu viņu vidū ieņem pārdevēji-konsultanti (684), viņiem seko mazo veikaliņu pārdevēji (596), ir pavāri (563), oficianti (318), bārmeņi (207), pavāru palīgi (112).

Vienlaikus vairākās šajās profesijās ir vakantas vietas, piemēram, vajadzīgs 291 pavārs. Tikai gribētos zināt, vai kāds pēc elitāra restorāna, viesnīcas, pazīstamas kafejnīcas gribēs strādāt sociālās iestādes, skolas vai bērnudārza ēdnīcā?

Būvmateriālu veikali zeļ un plaukst

Pie tam pandēmijas rezultātā nav cietuši visi kā viens. Būvmateriālu veikalos (it īpaši nelielajos, kas atrodami dzīvojamajos masīvos) apgrozījums aug. Daudzi cilvēki, strādājot "attālināti", nolēmuši netērēt laiku velti un ķerties pie dzīvokļu un vasarnīcu remonta. Katram sīkumam nebrauksi pakaļ uz lielo tirdzniecības centru, un ir ļoti ērti, ja viss atrodams blakus – dzīvojamā masīva veikalā. Par to, ka darba apjoms pieaudzis, pastāstīja pārdevēji būvmateriālu veikalos Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā.

Pieaudzis apgrozījums arī nelielajos  pārtikas veikalos provincē un aptiekās, it īpaši apdzīvotajās vietās netālu no Lietuvas robežas. Vietējie iedzīvotāji, kuri agrāk produktus pirka pie kaimiņiem, tagad pievērsušies pašmāju tirgotājiem. Jautājums tikai, vai tas ir uz ilgu laiku? Latvijas veikaliem un aptiekām šis ir īstais brīdis, lai papūlētos panākt, ka cilvēki arī pēc robežu atvēršanas pirktu nepieciešamo pašu mājās. Gan provincē, gan galvaspilsētā. Tomēr to var panākt nevis ar aizliegumiem un ierobežojumiem, bet gan ar veselīgu konkurenci.

Iespējams, pandēmija liks izdarīt kaut kādus secinājumus? Tostarp arī valstij, kas tikai vārdos apgalvo, ka šeit ir komfortabli apstākļi biznesam. No komfortabliem apstākļiem neviens nebēg uz citām valstīm un biznesu nepārceļ...

42
Tagi:
ekonomiskā krīze, Latvija, darba tirgus
Pēc temata
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem
Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Naudas skaitīšana, foto no arhīva

Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī 812 eiro pēc nodokļu nomaksas

13
(atjaunots 14:30 28.05.2020)
Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga par pilnu likmi valstī veidoja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, "uz rokas" – 812 eiro.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sastādīja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta BNN.

Šī gada janvārī vidējā alga bruto pieauga par 7% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedza 1101 eiro mēnesī, februārī – 7,8% (1085 eiro), bet martā – par 5% (1113 eiro).

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, 2020. gada pirmajā ceturksnī alga bruto samazinājusies par 1,2%.

Vidējā alga pamata darba vietā pēc nodokļu nomaksas 2020. gada pirmajā ceturksnī sastādīja 812 eiro. Gada laikā tā palielinājusies par 6,3%, bet salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni tā sarukusi par 0,8%.

Uz rokas saņemtās algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, sastādīja 4,3%.

2020. gada pirmajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā tikai par 4 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1104 eiro pret 1100. Valsts sektorā, kurā iekļautas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības, vidējā alga pieaugusi līdz 1061 eiro, jeb par 7,8%.

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, vidējā alga privātajā sektorā ir mazliet pieaugusi (+0,4%), bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 4,5%, ņemot vērā piemaksu un prēmiju samazināšanos.

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes rezultātā vidējā alga viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā 2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar datiem par šo periodu pērn, kritusies par 3%, bet šī gada martā, salīdzinājumā ar 2019. gada martu un 2020. gada februāri, - sarukusi par 21%.

Salīdzinājumā ar februāri vidējā alga martā sarukusi arī daiļrades, izklaides un atpūtas jomā (-1,1%), kā arī izglītībā (-0,9%).

Gada laikā visvairāk pieaugusi vidējā alga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un saimniecības priekšmetu remonts, ķīmiskās tīrītavas, frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi utt. Šajās nozarēs vidējā alga pieaugusi par 12,8%. savukārt veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomās vidējā alga pieaugusi par 11,5%.

Latvijas reģionu starpā ātrākais algu pieaugums pirmajā ceturksnī (gada izteiksmē) bija vērojams Rīgas rajonā – 10,2%. Citos reģionos, neskaitot Latgali, gada pieaugums fiksēts 5,6-5,9% apmērā. Latgalē, kur vidējā alga ir viszemākā (747 eiro), gada pieaugums sastādījis 4,9%.

13
Tagi:
Latvija, alga
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Panorāmas rats Amsterdamā

Lietuvas uzņēmums uzbūvēs Rīgā panorāmas ratu

0
(atjaunots 14:58 31.05.2020)
Panorāmas rata būvniecības projektam Uzvaras parkā Rīgā jābūt īstenotam līdz 2022. gada septembrim.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Izsoles laikā Lietuvas uzņēmums "RPR Operators" ieguva tiesības uzbūvēt Pārdaugavā Raņķa dambī panorāmas ratu, raksta Tvnet.lv.

Lēmumu par apbūvi Rīgas dome pieņēma jau 2019. gada jūlijā.

Izsole notika 2019. gada oktobrī. Par uzvarētāju kļuva Lietuvas kompānija, kura nodarbojas ar atrakciju un atpūtas parku būvniecību.

Pēc izsoles apbūvētājam nodeva zemesgabalu 5,7 tūkstošu kvadrātmetru platībā Uzvaras parkā, starp Raņķa dambi un Slokas ielu. Saskaņā ar noteikumiem, panorāmas rata augstums nedrīkst pārsniegt 60 metrus. Kompānijai tiek dotas apbūves tiesības uz 30 gadiem.

Līdz 2021. gada 30. septembrim "RPR Operators" ir jāizstrādā un jāapstiprina panorāmas rata projekts, kurš ir jāsaskaņo ar departamentu. Būvniecības beigas ir ieplānotas līdz 2022. gada septembra beigām.

Pēc Rīgas Būvvaldes pārstāvja Edgara Butāna sacītā, jau ir saņemta Lietuvas uzņēmuma būvniecības ideja par rata uzstādīšanu, lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts 2020. gada 20. jūnijā.

0
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Poļu tūristi iedarbinājuši panorāmas ratu mirušajā Pripetē
Televizori un wi-fi augstumā: Ķīnā atklāts jauns panorāmas rats