Rīgas osta

Rīgas ostas kravu apgrozījums nokrities par 30%

49
(atjaunots 21:37 16.03.2020)
Trīs lielāko Latvijas ostu – Rīgas, Ventspils un Liepājas – kravu apgrozījums janvārī-februārī samazinājies par vairāk nekā 16%.

RĪGA, 14. marts – Sputnik. Rīgas ostas kravu apgrozījums 2020. gada janvārī-februārī samazinājies par 27,8%, salīdzinot ar analoģisko periodu pērn, līdz 4 miljoniem tonnu, vēsta Portnews. Iekraušanas apjomu kritums vērojam arī Liepājas ostā – par 16%.

Rīgas osta

Ostas administrācijā paziņoja, ka beramo kravu iekraušanas apjoms samazinājies par 34,8%, līdz 2,4 miljoniem tonnu, lejamo kravu – par 23,2%, līdz 419,4 tūkstošiem tonnu, ģenerālo kravu – par 11%, līdz 1,2 miljoniem tonnu.

Konteineru apgrozījums ostā palielinājies par 1,4%, līdz 81 731 TEU.

Pārvadāto pasažieru skaits palielinājies par 1,2%, līdz 90 410 cilvēkiem, kruīza pasažieru nav bijis.

Liepājas osta

Liepājas osta šī gada divos mēnešos iekrāvusi 993 235 tonnas kravu, kas ir par 16% mazāk, nekā attiecīgajā periodā 2018. gadā, paziņoja Liepājas SEZ pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Beramo kravu iekraušana ostā sastādīja 661 400 tonnas (-29,3%), ģenerālo kravu - 211 000 tonnas (+14,3%), lejamo - 120 900 tonnas (1,9 reizes vairāk).

Liepājas ostas stividoru kompāniju vidū  visvairāk kravu janvārī-februārī iekrāva "Liepaja Bulk Terminal" – 306 738 tonnas (-23,9%). "Ekers Stividors LP" kravu apgrozījums sastādīja 243 531 tonnu (-25,8%), "Terrabalt" - 141 673 tonnas (-9,2%).

Februārī ostā iekrautas 422 800 tonnas kravu, to skaitā beramo - 290 900 tonnas, ģenerālo - 83 500, lejamo - 48 500 tonnas.

Iepriekš bijušais Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss atzīmēja, ka kravu apgrozījuma krišanos valstī pamato ar Krievijas politiku, kas jau vairākus gadus plānveidīgi attīsta savu infrastruktūru un novirza kravas uz savām ostām, kā arī neparasti silto laiku, kas izraisījis ogļu patēriņa samazinājumu Eiropā, un vispār pieprasījums pēc fosilā kurināmā krīt, līdz ar to arī ir mazāk kravu ostās un uz dzelzceļa, raksta Matīss savā rakstā. Taču, viņš norāda, tik lielu kritumu nevar izskaidrot tikai ar minētajiem faktoriem vien.

Pēc Matīsa domām, zināma loma kravu apjoma kritumā bijusi arī LDz vadītāju nomaiņai. Pēc Matīsa domām, biznesā ar Austrumu kaimiņvalstīm ļoti liela nozīme ir personiskiem kontaktiem, un skaidrs, ka ikvienam jaunam vadītājam nepieciešams laiks, lai tos nodibinātu un iegūtu uzticību partneru acīs. Nav jau jāsola kaut kādas politiskas piekāpšanās – bizness tomēr runā lietišķā valodā, un mūsu konkurenti Lietuvā ir pierādījuši, ka veidot kontaktus prot labāk.

49
Pēc temata
Latvija ar augstajiem "ekoloģiskajiem" nodokļiem atvēl vides aizsardzībai 0,6% IKP
Ekonomists paskaidroja, kāpēc Krievija līdz šim saglabā attiecības ar Baltiju
Latvijā novērtēja, cik izmaksās naftas cauruļvads uz Baltkrieviju
Matīss: Rīgas osta pieprasījusi baltkrieviem tādu cenu, ka tagad audzē teritorijā nezāles