Ventspils brīvosta, foto no arhīva

Vai tam Bordāns lūdza ASV sankcijas: Ventspils kravu apgrozījums krities par 40%

131
(atjaunots 10:21 11.03.2020)
Ogļu iekraušana Ventspilī janvārī-februārī samazinājās vairāk nekā 8 reizes, ostā uzskata, ka vainīgi ir KF, siltā ziema un ES "zaļā" politika, savukārt deputāts Vjačeslavs Stepaņenko ir pārliecināts, ka lieta ir ASV sankcijās.

RĪGA, 11. marts – Sputnik. Ventspils ostas termināļi janvārī-februārī apstrādāja 2,7 miljonus tonnu kravu, kas ir par 38% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Komentējot Latvijas otras lielākās ostās darba rezultātus, Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko paziņoja, ka acīmredzot tieši tam JKP lūdza ASV sankcijas.

Ostas pārstāve Inga Ieviņa paziņoja, ka vislielāko kritumu uzrādīja akmeņogļu iekraušana – divu mēnešu laikā ostā tika apstrādāts vien 171 tūkstotis tonnu šī krava veida, kas ir vairāk nekā 8 reizes mazāk, nekā pērn. Pēc viņas teiktā, tieši ogļu iekraušanas kritums ir galvenais iemesls, kādēļ notikusi tik manāma visas ostas kravu apgrozījuma rādītāju samazināšanās.

Ogļu iekraušanas samazināšanās iemesls ir pakāpeniska savu kravu novirzīšana uz pašmāju ostām Krievijā, siltā ziema un ES politika, kuras mērķis ir aizstāt fosilo degvielu ar ekoloģiski tīriem energoresursiem.

Vislielākā Ventspils ostas kravu grupa ir un paliek naftas produkti – pirmajos divos mēnešos pārkrauti 1,8 miljoni tonnu, kas aptuveni atbilst pērnā gada līmenim.

Tāpat Ventspilī janvārī-februārī notika amonjaka, šķidro ķimikāliju, minerālo mēslojumu, čuguna, feromangāna, rapša, koksnes, saules puķu, kukurūzas, kā arī konteineru un citu veidu kravu iekraušana.

Februārī vien ostā tika pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, kas ir lielākais mēneša apjoms kopš pērnā gada oktobra.

Janvārī Ventspils ostas kravu apgrozījums samazinājās par 42,8%, salīdzinot ar 2019. gada pirmo mēnesi, kopumā tika apstrādāti 1,185 miljoni tonnu kravu.

Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko, komentējot ostas darba rezultātus, paziņoja, ka "rezultāts iespaido". "Acīmredzot tieši tam JKP (Jaunās konservatīvās partijas – red.) pārstāvji prasīja amerikāņiem sankcijas! Toties tagad paši rullē. Rezultāts iespaido!" uzrakstīja viņš savā Facebook lapā.

Atgādināsim, ka 9. decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) uz tā saucamā Magņitska likuma pamata ieviesa sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils brīvostas pārvaldi Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

Šī iemesla dēļ valdība iniciēja likumprojektu par Rīgas un Ventspils ostu pārņemšanu valsts ziņā un pašvaldību pārstāvju izslēgšanu no minēto ostu valdēm.

Astoņpadsmitajā decembrī Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils osta tika svītrotas no OFAC sankciju saraksta.

131
Tagi:
tranzīts, Rīga, Ventspils, osta, Bordāns
Pēc temata
Atkal garām Latvijai: Baltkrievija atradusi jaunu naftas tranzīta maršrutu
"Latvija neprātīgi atņēma sev tranzītu": KF izvērtēja Levita izteicienus par "tilta" lomu
Tranzīts, bankas un algas nav galvenais: ekonomists atradis, par ko uzlielīt Latviju
Dombrovskis: Krievija atjaunos tranzītu pa Latviju tikai paralēlā visumā
Rīgas osta

Mazāk ogļu, vairāk graudu: jaunajos apstākļos darbojas Latvijas ostas

27
(atjaunots 13:39 20.04.2021)
Rīgas ostas kravu apgrozījums 2021. gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 15,3%, Ventspils ostas – par 3,7%, Liepājas ostas – par 1,3%.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Latvijas ostu apgrozījums šī gada pirmajos trīs mēnešos samazinājās par 8,2%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, kopumā tika pārkrautas 11,15 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Visvairāk pārkrautas beramkravas — 4,98 miljoni tonnu (-13,6% salīdzinot ar pērno gadu), tai skaitā graudu un labības produkti - 1,564 miljoni tonnu (+22,1%), šķeldas - 632,6 tūkstoši tonnu (-8,6%), ķīmiskās beramkravas - 521,1 tūkstoši tonnu (-2,5%), ogļu - 200,6 tūkstoši tonnu (-85,1%).

Lejamkravas pārkrautas 3,111 miljonu tonnu (-5,6%) apmērā. Lielākā daļa no tām ir naftas produkti - 2,932 miljoni tonnu (-6,5%).

Ģenerālkravas 2021. gada pirmajā ceturksnī pārkrautas 3,059 miljoni tonnu (-0,9%) apmērā, tai skaitā konteineros 1,102 miljonu tonnu (-7%) apmērā, kokmateriāli - 1,06 miljoni tonnu (+11%) apmērā, ro-ro kravu - 802,7 tūkstoši tonnu (-2%) apmērā.

Pārkrauto kravu apmēra ziņā pirmo vietu ieņem Rīgas ostā, kur pārkrāva 5,393 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērnajā gadā.

Ventspils ostā šī gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 3,585 miljonus tonnu kravu (-3,7%), Liepājas ostā - 1,564 miljonus tonnu (-1,3%).

Latvijas mazo ostu vidū lielākais kravas apgrozījums 2021. gada pirmajos trīs mēnešos bija Skultē – 316,7 tūkstoši tonnu (+26,3%). Mērsraga ostas kravas apgrozījums bija 143 tūkstoši tonnu (+12,5%), Salacgrīvas ostas – 127 tūkstoši tonnu (+66%).

2020. gadā Latvijas ostās tika pārkrauti 44,928 miljoni tonnu kravu, kas ir par 28% mazāk nekā 2019. gadā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, premjerministrs Krišjānis Kariņš, uzstājoties Saeimā, atzīmēja, ka tranzīta un banku sektora darba modelis Latvijā ir novecojis un nevar sekmēt valsts labklājību.

"Šī te novecojusī doma, ka tranzīts mūs glābs – tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Nu kur tas mūs aizveda? Mēs vedam, vedām naftas produktus, akmeņogles, minerālvielas, beramkravas uz mūsu ostām. Šķērsojot mūsu teritoriju, /šīs kravas/ aiziet uz ostu un tiek sūtītas uz āru. Indivīdi varbūt no tā kļūst bagāti, bet valsts no tā diemžēl nekļūst bagāta," teica valdības vadītājs.

27
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, Rīgas brīvosta
Pēc temata
Pēc pusgada būs skaidrs, kas notiks ar kravu tranzītu Latvijā
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija
Gaidāmi lieli zaudējumi: ko darīs Klaipēdas osta bez baltkrievu minerālmēsliem
Bijušais satiksmes ministrs: būtu labāk ostas likvidēt, vilcienus – sazāģēt
Naudas maks, foto no arhīva

Ierēdņi kļūst bagātāki, pārējie krīt nabadzībā: Latvijā palielinājusies sociālā plaisa

40
(atjaunots 08:28 20.04.2021)
Plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem palielinās, un koronavīruss izgaismoja nevienlīdzības problēmu, kurai gadiem ilgi centās nepievērst uzmanību.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Covid-19 krīzes ietekme parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, norāda Lauksaimniecības tirgus attīstības centra vadītāja Ingūna Gulbe, raksta ВВ.lv.

Ierēdņi kļūst bagātāki

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," sacīja Gulbe.

Viņa uzsvēra, ka valsts pārvaldē strādājošo algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi kļuvuši mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā paša laikā iedzīvotāju ienākumi, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs (gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā), ieņēmumi ir samazinājušies.

Maize bagātajiem un nabagajiem

Tāpēc, pēc Gulbes vārdiem, radās polarizācija preču sortimentā - katram tirdzniecības tīklam ir viens lēts piens, viena lēta maize, milti, cukurs un tā tālāk. "Rezultāts tam ir tāds, ka parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās veikalos - mēs varam nopirkt baltmaizi un rupjmaizi, kas maksā mazāk par eiro kilogramā, lai arī vidusmēra cilvēka pirktā maize parasti maksā ap diviem eiro kilogramā. Ražotāji un tirgotāji saprot, ka ir daļa iedzīvotāju, kurai ir jāpiedāvā viena veida preces un daļai - cita veida preces," viņa paskaidroja.

"Es, kā pircējs, pilnīgi noteikti uzskatu, ka man nav jāpērk dārgais cukurs pa 1,15 eiro kilogramā, ja to var nopirkt par 50 centiem lētākā veikalā, jo tas ir viens un tas pats cukurs, nav nekādas kvalitātes atšķirības," piebilda Gulbe.

Viņa skaidroja, ka šādas lielas un mazas cenas parādās, jo galvenais mārketinga uzdevums ir, lai cilvēki "gandarījumu un prieku samaksā daudz", tāpēc par to, ka prece ir ļoti dārga, nav jāvaino ražotāji, jo ir iespēja iegādāties arī lētākus produktus. "Tā kopumā ir māka pārdot un māka arī iepirkties," norādīja eksperte.

Vienlaikus viņa paudusi cerību, ka pārtikas cenu kāpums šogad būs mērens, jo jāņem vērā pandēmijas ietekme uz iedzīvotāju ekonomiku un pirktspēju.

Iepriekš ziņots, ka līdzīgas problēmas pastāvējušas Eiropas Savienībā arī pirms pandēmijas. Pēc Eurostat datiem, 2019. gadā Eiropas Savienībā un nabadzības un sociālās atstumtības robežas bija 92,4 miljoni cilvēku, jeb 21,1% iedzīvotāju. Tagad situācija ir vēl ļaunāka.

40
Tagi:
nabadzība
Pēc temata
Vēl nav gana nabagi: cilvēki mazāk tic tagadnei, toties cer uz gaišo nākotni
Vairāk nekā 35% Latvijas mājsaimniecību nav uzkrājumu
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Priekš kam Latvijai iedzīvotāji? ES plāno pataisīt valsti par zaļu rezervātu
 Ukrainas robeža

Sibīrija pēkšņi izrādījusies uz Ukrainas robežas

0
(atjaunots 12:45 21.04.2021)
Viss sākās ar rietumvalstu iedzīvotāju iebiedēšanu ar milzumu ziņu par "Krievijas bruņoto spēku pārsviešanu uz Ukrainas robežu". Pie tam par "Ukrainas robežu" tika pasludinātas plašas teritorijas Krievijas dziļumos.

"Krievija gatavojas uzbrukt Ukrainai", "Krievija vēlas iznīcināt Ukrainu" – tādi paniski virsraksti redzami dažādos Rietumu medijos visu pēdējo nedēļu. Analītiķi un atvaļināti ģenerāļi nāk klajā ar savām prognozēm par to, vai Maskava plāno ieņemt visu Ukrainu vai tikai kādu tās daļu, pie tam lepojas arģeogrāfiskajiem nosaukumiem, ko pirmo reizi ieraudzījuši kartēs. Tālāk – ikdienišķi spriedelējumi par to, vai sāksies trešais pasaules karš vai ne, stāsta Vladimirs Korņilovs portālā RIA Novosti.

Tas viss sākās ar rietumvalstu iedzīvotāju iebiedēšanu ar milzumu ziņu par "Krievijas bruņoto spēku pārsviešanu uz Ukrainas robežu". Pie tam par "Ukrainas robežu" tika pasludinātas plašas teritorijas Krievijas dziļumos. Piemēram,  Voroņežas iedzīvotāji uzzināja, ka arī viņi dzīvo pierobežā. Ziņojot, ka poligonā pie šīs pilsētas Krievija gatavo grupu uzbrukumam Ukrainai, neviens no Rietumu medijiem un politiķiem pat nepavaicāja: kāpēc gan Maskava nevarētu šiem nolūkiem savilkt spēkus, teiksim, pie Belgorodas, no kuras līdz Harkovai ir tikai 40 kilometri?

Krievijas Sarmat
© Photo Министерство обороны РФ

Daudzos komentētājus nemulsināja arī spēku atklātā pārvietošana un pieejamās it kā "pierobežas" bāzes, kurās tie organizēja mācības. Piemēram, britu telekanāla Sky News uzņemšanas grupa bez grūtībām nonāca līdz poligonam Voroņežas apkaimē un nofilmēja to no visām pusēm. Sižeta autore Diāna Magnaja apliecināja, ka Krievijas karavīri uzņemšanu nekavēja. Tā viņai izdevās ierakstīt "absolūti slepenus" kadrus, kuri, acīmredzot, pierāda "gatavošanos agresijai": viens kareivis trenējās pie līdztekām. Korespondente priecīgi parādīja: "Mēs redzam, kā viņi izmanto vietējo spēļu laukumu treniņiem." Tā jau var kuru katru iesildīšanos fitnesa klubā Maskavā nosaukt par "uzbrukuma sagatavošanu Ukrainai".

Pie tam kanāls nolēma video sižetā nerādīt vietējā iedzīvotāja pamatotos skaidrojumus, ko viņš sniedza reportāžas autoriem: "Te vienmēr ir mācības, katru vasaru. Beidziet visas tās runa spar karu." Skaidrs, ka tādi vārdi nekādi neiekļaujas paniskajā scenārijā, tāpēc skatītājiem tos labāk nedzirdēt.

Rietumu autori ignorē gan veselo saprātu, gan ģeogrāfiju un faktus, lai tikai pierādītu, ka Krievija gatavo agresiju. Vienā un tajā pašā rakstā itin vienkārši var salikt kopā apgalvojumus par to, ka "Krievijas spēki iebruka Ukrainā 2014. gadā" un ka tagad "Krievijas spēki tuvojas Ukrainas robežām". Neviens nepaskaidro, kurā rīdī jau "iebrukušās" armijas izvestas no Ukrainas, lai tagad atkal tuvotos.

Pentagons, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Агарышев

Tālāk par citiem gājusi britu avīze Daily Mirror. Savā vietnē tā publicēja kadrus ar šausmīgu parakstu: "Krievija palielina savu spēku skaitu pie robežas ar Austrumukrainu". Tikai fotogrāfijā redzamas mācības, kas notika Novosibirskas apgabalā, piedevām to uzņēmis telekanāls "Zvezda". Tikai pēc telekanāla protesta fotogrāfija tika nodzēsta, taču par saviem meliem avīze, protams, neatvainojās. Tā nu Mirror lasītāji droši vien vēl aizvien domā, ka Sibīrija ir vieta kaut kur pie Ukrainas robežas.

Kas īsti kopīgs visu šo panisko rakstu un video sižetu autoriem? Viņi absolūti ignorē faktu, ka ilgu laiku pirms Krievijas spēku vienību pārvietošanas sākuma sākās Ukrainas militārās tehnikas demonstratīva pārsviešana uz konflitka zonu Donbasā – tā turpinājās jau februārī un martā. To periodiski fiksēja EDSO misija, tomēr mēs neredzējām ne Eiropas mediju reportāžas par to, nedzirdējām Rietumu līderu prasības Kijevai izskadrot šīs darbības. Uz Krievijas jautājumiem Kijevas politiķi attrauca, ka Ukrainai "ir tiesības pārvietot spēkus savā teritorijā tā, kā viņi uzskata par vajadzīgu". Tā nav patiesība: Minskas protokoli ierobežo Ukrainas bruņutehnikas un artilērijas klātbūtni pie saskarsmes līnijas. Gandrīz neviens Rietumu medijs "nepamanīja" Ukrainas armijas spēku būtisko un ilgstošo pārvietošanu. Izņemot tikai neseno skandalozo CNN sižetu, kas it kā tapis "frontes līnijā". Amerikāņi patiešām parādīja Ukrainas tanku pārvietošanas kadrus, kas parādījās internetā jau janvāra sākumā. Tikai viņi to nosauca par "Krievijas bruņutehnikas pārvietošanos Ukrainas robežu virzienā". Viņus par nesamulsināja zildzeltenie vagoni ar trejzobjiem, kas nekļūdīgi liecināja, kur tapis ieraksts. Tikai vēlāk, kad par šiem primitīvajiem meliem ierunājās Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, CNN nodzēsa kadrus. Taču, tāpat kā ar Daily Mirror meliem, amerikāņi neatvainojās un nepublicēja atspēkojumu.

Arī Vācija un Francija (tās tomēr ir Minskas protokolu garanti) nekādi nepieprasīja saviem aizbilstamajiem Ukrainā skaidrojumus par bruņutehnikas pārvietošanos Donbasā. Tikai Vācijas aizsardzības ministri Annegrētu Krampu-Kārenbaueri ieinteresēja Krievijas vienību pārvietošanās valsts dziļumos. "Ja Krievijai nekas nav slēpjams, tā viegli varētu paskaidrot, kādi spēki, kurp un ar kadu mērķi pārvietojas," aizsardzības ministre ar valdzinošu naivitāti pamatoja savu zinātkāri.

Toties, kad ASV 6. flotes pārstāvim Kailam Reinsam pavaicāja, ar kādu mērķi plānota karakuģu ieiešana Melnajā jūrā, sekoja vienkārša atbilde: "Īstenojamās politikas ietvaros mēs neapspriežam nākamās operācijas vai kuģu pārvietošanās grafikus.".

Tātad Rietumu loģika ir vienkārša: Krievijai ir jāatskaitās par bruņoto spēku pārvietošanos pat savā teritorijā, bet amerikāņu karavīru tuvošanās Krievijas robežām nevienu neuztrauc.

Šajā melu un absolūti neloģisko secinājumu grēdā interesanta ir vēl viena Rietumu "kremlenologu" panikas pilno rakstu īpatnība. Teju vai katru rakstu pēdējā laikā noslēdz milzum dīvains mēģinājums saistītt notikumus Donbasā ar situāciju ap Taivānu.

Paskatieties uz dažiem svaigiem citātiem:

  • "Ķīna novēro. Ja Rietumi palaidīs gar degunu Ukrainu, kas notiks ar Taivānu?" (britu kremlenologs Edvards Lūkass, The Times);
  • "Runa nav tikai par Ukrainu – uz kārts likti daudz svarīgāki starptautiskās sistēmas elementi. Neapšaubāmi, Ķīna vērīgi seko tam, kā Rietumi reaģēs Austrumeiropā, jo Savienotās Valstis tagad cenšas atbalstīt Taivānas neatkarību" (amerikāņu atvaļināts admirālis Džeimss Stavridis, NATO spēku Eiropā komandieris, Bloomberg);
  • "Ķīna un Krievija pārbauda mūsu saliedētību. Patlaban tās rīkojas uz Krievijas un Ukrainas robežas un Taivānas šaurumā. Tās rīkojas tā, lai apzināti grautu mūsu transatlantisko drošību" (ASV admirālis Maikls Gildejs, USNI News);
  • "Lai arī ne Krievijas iebrukums Ukrainā, ne Ķīnas uzbrukums Taivānai nešķiet ticamākās tuvākās viņu ieroču žvadzināšanas sekas, tas nemazina risku pašreizējā situācijā. Abos gadījumos ASV, mūsu interešu un sabiedroto likmes ir ļoti augstas, bet mūsu efektīvās iespējas ir ierobežotas. Tāpat jāpievērš uzmanīa tam, ka abos gadijumos mūsu pretinieku militāro darbību iespēja nelīdzinās nullei" (amerikāņu politologs Deivids Rotkopfs, Daily Beast);
  • "Ukraina, tāpat kā Taivāna ir viena no nedaudzajām valstīm, kam pastāvīgi draud daudz varenāka kaimiņa iebrukums" (amerikāņu militārais analītiķis Deivids Ekss, Forbes).

Pēdējā laika tādu citātu skaits aug. Neviļus rodas doma par vienotām "norādēm" Rietumu presei. Tādu izteikumu autori pat nedomā par to, cik neatbilstoša ir viņu pieeja situācijai Donbasā un Taivānā. Kritiskos izteikumus par Krieviju viņi pamato ar "Ukrainas vienotības un suverenitātes principiem", kā arī nosoda "separātismu", kura izpausme ir Donbasa neatzītās republikas. Viņi pat nemana, ka Ķīnas gadījumā viņi izmanto absolūti antagoniskas pozīcijas, pieprasot atbalstīt neatzīto Taivānu – "separātistus". Oficiāli ASV un kolektīvie Rietumi tomēr atbalsta "vienotās Ķīnas" ideoloģiju.

Tikai, redziet, tas ne mazākajā mērā netraucē analītiķiem un medijiem draudzīgi pieprasīt no Vašingtonas atbalstu "labajiem separātistiem" Taivānā no "Ķīnas agresijas", kas tiecas atjaunot savu teritoriālo vienotību. Šie eksperti uzskata, ka ASV ir tiesības aizstāvēt Taivānu (lai arī – kur ir ASV, kur – šī sala?). Toties Krievijas tiesības aizsargāt savas intereses un savus pilsoņus, lai kur viņi atrastos, bez ierunām ir jāapstrīd. Un nekādas pretrunas Rietumi nesaskata, tikai kaut kur starp Ukrainu un Taivānu tie zaudē savus "starptautiskos principus".

0
Tagi:
viltus ziņas, Ķīna, Krievija, Ukraina, Rietumi, ASV
Pēc temata
"Apšaubāma iecere": ko izmēģina amerikāņu kara jūrnieki
Eiropa veido "Nepatiesības ministriju" cīņai pret Krieviju