Ventspils brīvosta, foto no arhīva

Vai tam Bordāns lūdza ASV sankcijas: Ventspils kravu apgrozījums krities par 40%

130
(atjaunots 10:21 11.03.2020)
Ogļu iekraušana Ventspilī janvārī-februārī samazinājās vairāk nekā 8 reizes, ostā uzskata, ka vainīgi ir KF, siltā ziema un ES "zaļā" politika, savukārt deputāts Vjačeslavs Stepaņenko ir pārliecināts, ka lieta ir ASV sankcijās.

RĪGA, 11. marts – Sputnik. Ventspils ostas termināļi janvārī-februārī apstrādāja 2,7 miljonus tonnu kravu, kas ir par 38% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Komentējot Latvijas otras lielākās ostās darba rezultātus, Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko paziņoja, ka acīmredzot tieši tam JKP lūdza ASV sankcijas.

Ostas pārstāve Inga Ieviņa paziņoja, ka vislielāko kritumu uzrādīja akmeņogļu iekraušana – divu mēnešu laikā ostā tika apstrādāts vien 171 tūkstotis tonnu šī krava veida, kas ir vairāk nekā 8 reizes mazāk, nekā pērn. Pēc viņas teiktā, tieši ogļu iekraušanas kritums ir galvenais iemesls, kādēļ notikusi tik manāma visas ostas kravu apgrozījuma rādītāju samazināšanās.

Ogļu iekraušanas samazināšanās iemesls ir pakāpeniska savu kravu novirzīšana uz pašmāju ostām Krievijā, siltā ziema un ES politika, kuras mērķis ir aizstāt fosilo degvielu ar ekoloģiski tīriem energoresursiem.

Vislielākā Ventspils ostas kravu grupa ir un paliek naftas produkti – pirmajos divos mēnešos pārkrauti 1,8 miljoni tonnu, kas aptuveni atbilst pērnā gada līmenim.

Tāpat Ventspilī janvārī-februārī notika amonjaka, šķidro ķimikāliju, minerālo mēslojumu, čuguna, feromangāna, rapša, koksnes, saules puķu, kukurūzas, kā arī konteineru un citu veidu kravu iekraušana.

Februārī vien ostā tika pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, kas ir lielākais mēneša apjoms kopš pērnā gada oktobra.

Janvārī Ventspils ostas kravu apgrozījums samazinājās par 42,8%, salīdzinot ar 2019. gada pirmo mēnesi, kopumā tika apstrādāti 1,185 miljoni tonnu kravu.

Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko, komentējot ostas darba rezultātus, paziņoja, ka "rezultāts iespaido". "Acīmredzot tieši tam JKP (Jaunās konservatīvās partijas – red.) pārstāvji prasīja amerikāņiem sankcijas! Toties tagad paši rullē. Rezultāts iespaido!" uzrakstīja viņš savā Facebook lapā.

Atgādināsim, ka 9. decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) uz tā saucamā Magņitska likuma pamata ieviesa sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils brīvostas pārvaldi Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

Šī iemesla dēļ valdība iniciēja likumprojektu par Rīgas un Ventspils ostu pārņemšanu valsts ziņā un pašvaldību pārstāvju izslēgšanu no minēto ostu valdēm.

Astoņpadsmitajā decembrī Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils osta tika svītrotas no OFAC sankciju saraksta.

130
Tagi:
tranzīts, Rīga, Ventspils, osta, Bordāns
Pēc temata
Atkal garām Latvijai: Baltkrievija atradusi jaunu naftas tranzīta maršrutu
"Latvija neprātīgi atņēma sev tranzītu": KF izvērtēja Levita izteicienus par "tilta" lomu
Tranzīts, bankas un algas nav galvenais: ekonomists atradis, par ko uzlielīt Latviju
Dombrovskis: Krievija atjaunos tranzītu pa Latviju tikai paralēlā visumā
Eiro naudaszīmes un kalkulators, foto no arhīva

Rožkalns: Latvija palielinājusi investīciju pieplūdumu pēc veiksmīgas pretošanās Covid-19

20
(atjaunots 12:34 29.10.2020)
2020. gadā Latvijā ienāca divas reizes vairāk investīciju, nekā pērn, lai gan visā pasaulē investīciju kritums sastādījis 30%; speciālisti saista šādu dinamiku ar Latvijas sniegumiem pirmā koronavīrusa viļņa laikā.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Kaspars Rožkalns paziņoja, ka 2020. gadā iestāde piesaistījusi divas reizes vairāk līdzekļu, nekā 2019. gadā. Kopumā investīcijas šogad sastādīja 294 miljonus eiro, raksta Lsm.lv.

Saskaņā ar ANO datiem, pasaules investīciju zaudējumi koronavīrusa dēļ sastādīja 30%, tomēr Latvijai izdevās veiksmīgi pārdzīvot šo periodu un piesaistīt investoru uzmanību.

Rožkalns uzsvēra, ka aģentūra īsteno stratēģiju, kuras mērķis ir fokusēties uz investoriem, kuri kļūs par preču un pakalpojumu eksportētājiem, kas turpmāk atnesīs lielu peļņu. Piemēram, svarīgu nišu ieņem IT kompānijas, tai skaitā baltkrievu. LIAA vadītājs pastāstīja, ka uz Latviju šobrīd plāno pārcelties aptuveni 1000 darbinieku no Baltkrievijas IT sektora. Sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju aģentūra palīdzēja baltkrievu speciālistiem atvērt kontus Latvijas bankās, tādēļ visas prasības, attiecībā uz naudas atmazgāšanu, darbiniekiem ir izpildītas.

Iepriekš vēstīts, ka Baltkrievu investoriem izstrādāta īpaša atvieglota pieteikumu iesniegšanas kārtību – "koridora pieeja". Uzņēmumiem, kuri vēlas pārcelt darbību uz Latviju, jāaizpilda standartizēta anketa par uzņēmumu. Pēc tam šīs anketas tiek izsūtītas Latvijas bankām, kuras diennakts laikā izvērtē, vai vēlas sākt sarunas. Savukārt lēmumu, ar kuru no attiecīgajām bankām sākt pārrunas, pieņem Baltkrievijas uzņēmums.

Baltkrievijas uzņēmumu pieteikumus paātrinātā kārtībā izskata komanda, kurā strādā Ekonomikas ministrijas un LIIA pārstāvji sadarbībā ar citiem resoriem. Nākas risināt jautājumus, kas saistīti ne tikai ar kontu atvēršanu, bet arī, piemēram, ar uzturēšanās atļauju piešķiršanu speciālistiem un viņu ģimenēm.

20
Tagi:
LIAA, investīcijas, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Kā "jūtas" 280 miljoni eiro airBaltic, vai nav pamaz? Dombrovskis par "izmisuma budžetu"
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
Covid-19 liek Latvijas iedzīvotājiem atteikties no ikgadējā atvaļinājuma
ES eksperti: Latvija labi pielāgojas Covid-19 krīzes apstākļiem
Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

"jūtas" 280 miljoni eiro airBaltic, vai nav pamaz? Dombrovskis par "izmisuma budžetu"

52
(atjaunots 16:19 28.10.2020)
2021. gada budžets liecina par izmisumu, uzskata neatkarīgais Saeimas deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Galvenais punkts Latvijas budžetā 2021. gadam – beidzot izpildīt solījumu par algu pielikumu mediķiem. Tomēr metodes tā izpildei ir apšaubāmas, uzskata Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Valsts galveno finanšu dokumentu viņš nosauca par "izmisuma budžetu".

"Izmisuma budžets. Tāds, šķiet, ir visaptverošākais šī projekta raksturojums. Tas nebūt nav noticis Covid-19 dēļ. Visa budžeta galvenais mērķis ir beidzot izpildīt Saeimas pieņemto likumu par būtisku atalgojuma pieaugumu mediķiem. Tam pakļauts gandrīz viss pārējais. Tikai vai tā nebūs Pirra uzvara? Metodes mērķa sasniegšanai ir gaužām apšaubāmas," Dombrovskis pastāstīja savā lapā Facebook.

Viņš uzskaitīja budžeta galvenos punktus, kas, pēc viņa domām, ir apšaubāmi no sociālā taisnīguma un ekonomikas attīstības viedokļa.

"Atņemt līdzekļus pašvaldībām (ienākumu nodokļa pārdalīšana), iznīcināt mazajam biznesam un pašnodarbinātajiem labvēlīgus nodokļu režīmus. Kā būs ar pārējiem? Skolu un bērnudārzu skolotājiem? Augstskolu pasniedzējiem? Policistiem un ugunsdzēsējiem?

Toties aizsardzības ministram viss ir kārtībā. Viņa budžets nākamam gadam – tie vairs nav obligātie 2% no IKP. Tur jau ir visi 2,4% - no IKP. Tas ir, vēl 120 miljoni eiro. Salīdzinājumam – mediķiem trūka 183 miljonu.

Labklājības ministrijai – vērā ņemams izdevumu pieaugums sociālajiem pabalstiem. Tikai lielākā daļa (par 71 miljonu eiro) – Satversmes tiesas lēmumu dēļ. Tas ir – piespiedu kārtā.

Satiksmes ministrs Linkaits par savu sfēru un plāniem tuvākajiem trim gadiem runāja maz. Parādīja prezentāciju ar 30 slaidiem, bet ne vārda par tranzīta nozari. Ne vārda par to, kā klājas vairāk nekā 280 miljoniem eiro no nodokļu maksātāju naudas airBaltic, vai tiem drīz nevajadzēs papildinājums.

Ar lielu interesi vēroju Finanšu ministriju un tās revolucionāro pārliecību, ka ir jāsalauž īpašie nodokļu režīmi mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Diemžēl loģiskie argumenti pret šo revolucionāro pārliecību ir bezspēcīgi.

Uz ārlietu, tāpat kā uz aizsardzības rēķina pie mums netaupa. Ārlietu ministrs Rinkēvičs plāno nākamgad tomēr atvērt jaunu vēstniecību Austrālijā – 888 tūkstoši eiro.

Bet kā ir ar mūsu ambīcijām ekonomikā? Arī šajā ziņā ir ļoti interesanti. Ekonomikas ministrs Vitenbergs uzskata, ka eksporta izaugsmei un darba vietu radīšanai vajadzīgs jauns valsts tēls. Par 3,9 miljoniem eiro. Bija dziedošā zeme. Bija magnētiskā Latvija. Laikam jau saprata, ka neviens no šiem nosaukumiem nesarūpēs eksporta pieaugumu. Tomēr ministrs neskumst – iztērēs vēl gandrīz četrus miljonus eiro jaunam "tēlam". Ja nu pēkšņi izdosies? Nu, vismaz kāda PR aģentūra labi nopelnīs," uzrakstīja Dombrovskis.


52
Tagi:
budžets, airBaltic, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas
"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija
"Arī Ulmani netiesāja par apvērsumu": Šmits par to, kāpēc nevar pieņemt budžetu attālināti
Krievijas vakcīna pret Covid-19

Uzmanību, krāpnieki: eiropiešiem sola vakcinēšanās tūres uz Krieviju

0
(atjaunots 19:31 29.10.2020)
Eiropas Savienībā krāpnieki jau ir sākuši organizēt tūres tiem, kas vēlas saņemt Krievijas vakcīnu pret Covid-19.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Biznesmenis no Čehijas piedāvā eiropiešiem tūres uz Krieviju, lai piedalītos masveida vakcinācijas programmā pret Covid-19, taču KF Veselības ministrijā uzņēmēju dēvē par krāpnieku, vēsta "Kommersant".

Prāgā dzīvojošais Krievijā dzimušais biznesmenis Andrejs Konstantinovs plāno organizēt Eiropas tūristiem tūres, kuras ietver sevī vakcināciju pret Covid-19. Kopējā tūres cena sākas no 30 tūkstošiem Čehijas kronu (aptuveni 1090 eiro), braucienu organizēšanai biznesmenis plāno ķerties klāt masveida vakcinācijas uzsākšanas laikā Krievijā.

Veselības ministrijas vadītāja palīgs Aleksejs Kuzņecovs nosauca šo tūrisma projektu par vienkāršu krāpšanu.

"Vakcinācija pret Covid-19 uz komerciāla pamata, turklāt tūristiem, nav iespējama. Vakcinācija jau notiek, un pilsoņiem tā ir par brīvu, absolūta prioritāte vakcinācijā ir Krievijas iedzīvotājiem. Un tikai pēc iekšējo vajadzību apmierināšanas, kad būs vakcinētas visas riska grupas un visi gribētāji, varēs runāt par kaut kādām komerciālām piegādēm," paziņoja viņš.

Čehijas Veselības ministrijas un ekspertu sabiedrības pārstāvji paziņoja, ka neiesaka valsts pilsoņiem šādus ceļojumus.

KF Veselības ministrija augustā piereģistrēja pasaulē pirmo vakcīnu Covid-19 profilaksei, kuru izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktais zinātniski pētnieciskais centrs, – "Sputnik V". Oktobrī piereģistrēja vēl vienu Krievijas preparātu "EpiVacCorona", kurš tapis "Rospotrebnadzor" centrā "Vektor". Tāpat klīniskie izmēģinājumi šobrīd notiek arī Krievijas Zinātņu akadēmijas Čumakova imunbioloģisko preparātu izpētes un izstrādes centra vakcīnai.

Pēc veselības ministra Mihaila Muraško sacītā, masveida vakcinācija sāksies pēc vakcīnas palaišanas ražošanā lielos apjomos un būs brīvprātīga un bez maksas.

0
Tagi:
Čehija, krāpniecība, vakcīna
Pēc temata
Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu
Britu vakcīnas izmēģinājumu dalībnieka nāve: KF pastāstīja, kāpēc testi turpinās
Kā jūtas brīvprātīgie, kuri pirmie izmēģināja Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
Amerikai nepietiek naudas vakcīnai