Dzīvojamā māja Rīgā, foto no arhīva

Padomju laika mājokļus varētu atbrīvot no NĪN. Reģioni ir neapmierināti

31
(atjaunots 15:06 10.03.2020)
Latvijā izskanējis ierosinājums neiekasēt nodokli primārajam mājoklim ar kadastra vērtību līdz 100 000 eiro.

RĪGA, 10. marts - Sputnik. Valdības struktūrās savu ceļu sācis likumprojekts par nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim ar kadastra vērtību līdz 100 tūkstošiem eiro, vēsta Bb.lv. Daudzi par gaidāmo jaunievedumu priecājas, taču ne reģionos, kur valda bažas, ka mazināsies ienākumi valsts budžetā.

Tieslietu ministrijas iniciētie grozījumi paredz, ka primārajiem mājokļiem ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro NĪN no 2022. gada 1. janvāra nebūs jāmaksā. Ja kadastra vērtība šo slieksni pārsniegs, konkrētā dzīvojamā platība tiks aplikta ar nodokli ar koeficientu 0,2.

TM minēja konkrētu piemēru NĪN aprēķinam saskaņā ar jauno shēmu. Piemēram, dzīvokļa kadastrālā vērtība ir 150 tūkstoši eiro. No tās jāatņem neapliekamais minimums – 100 tūkstoši, bet saņemtie 50 tūkstoši jāpareizina ar koeficientu 0,2. Tātad NĪN 0,002 apmērā tiek iekasēts no 10 tūkstošiem eiro. Rezultātā par dzīvokli būs jāmaksā 20 eiro gadā. Tas ir daudz mazāk, nekā lielākā daļa iedzīvotāju maksā tagad, pat neskatoties uz atlaidēm, kas tiek piešķirtas, piemēram, ģimenēm ar bērniem.

Nekustamo īpašumu cenas liecina, ka vienas un divu istabu dzīvokļi padomju laika mājās nevar būt dārgāki par 100 tūkstošiem eiro, pat ne Rīgas centrā. Tātad tūkstošiem ģimeņu nenāksies maksāt NĪN, un pats nodoklis triju un četru istabu padomju laika dzīvokļu īpašniekiem būs simbolisks, jo to kadastra vērtība vien nenozīmīgi pārsniegs noteikto slieksni.

TM iesaka noteikt neapliekamo minimum arī zemei 10 tūkstošu eiro apmērā. Ja iecirknis maksā dārgāk, kā, piemēram, Rīgā, par atlikušo daļu nāksies maksāt nodokli. TM minēja piemēru: ja zemes kadastra vērtība ir 8 tūkstoši eiro, nodoklis nav jāmaksā. Ja tā sasniedz 40 tūkstošus, no 40 tūkstošiem jāatņem 10 tūkstoši (neapliekamais minimums) un jāpareizina ar koeficientu 0,2. Iegūtos 6 tūkstošus reizinām ar nodokli 0,015 apmērā. NĪN sastāda 90 eiro.

Reģioni ir neapmierināti

Nodokļu aprēķina jaunā sistēma satrauc reģionālo varu. Piemēram, Liepājas mērs Jānis Vilnītis norādīja, ka, atceļot NĪN vienīgajam mājoklim, pašvaldības ārpus Rīgas būs zaudētājos, vēsta Latvijas radio. Viņš uzsvēra, ka nodoklim ir būtiska nozīme pašvaldības budžeta veidošanā, jo tā ieņēmumu apmērs sasniedz vairākus miljonus eiro.

"Šī ir kārtējā ideja no Rīgas. Laikam tā mūsu Saeimas ievēlēšanas sistēma ir reāls spogulis tam, ka šobrīd rīdzinieki neredz reģionus un nesaprot to, ka Rīgas gadījumā varbūt tas strādātu, bet reģionu gadījumā tas ir otrs lielākais ienākumu avots pašvaldībām. Pašvaldībām no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašumā nodokļa ir jāuztur visa pašvaldības infrastruktūra un nauda vēl nepieciešama attīstībai," uzsvēra Liepājas mērs.

Liepājas domes priekšsēdētājs pastāstīja, ka vidēji pilsētas budžets no NĪN ieņem vairāk nekā četrus miljonus eiro. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs ik gadu Liepājā sasniedz 30 miljonus eiro.

Tiesa, aptaujātie iedzīvotāji priecājās par iespēju nemaksāt NĪN. Vilnītis piekrita, ka šīs izmaiņas būs patīkamas iedzīvotājiem, taču akcentēja, ka nekustamo īpašumu nodokli nav iespējams apiet.

"Varētu runāt par zināmu populisma devu saistībā ar šo ideju. Jāsaprot, ka iedzīvotājiem ir jāpiedalās pilsētas infrastruktūras veidošanā. (..) Nekustamā īpašuma nodoklis ir visprecīzākais nodoklis, ko nevar apiet. Citur pastāv ēnu ekonomika," sacīja Vilnītis.

31
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija, nodokļi
Pēc temata
Rokas nost no manām mājām! Latvijas iedzīvotāji pieprasa atcelt NĪN vienīgajam mājoklim
Latvijā varētu pieaugt NĪN: politiķi grūž iedzīvotājus parādu bedrē
Nekustamā īpašuma nodoklis: īpašums ar konfiskāciju
Tiesībsargs piedāvājis atcelt nodokli vienīgajam mājoklim
VID ēka, foto no arhīva

Atlaidi darbiniekus atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām

3
(atjaunots 10:51 28.09.2020)
Ja uzņēmums ir pārkāpis dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumus un neatgrieza tos, sods var sasniegt 1500 eiro.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Piešķirot nodokļu nomaksas atlikšanu, Valsts ieņēmumu dienests ņem vērā to, kā uzņēmumi līdz šim ir maksājuši nodokļus, pastāstīja iestādes vadītāja Ieva Jaunzeme telekanālam TV3.

"Visiem, kam bijusi ļoti laba, laba vai ciešama disciplīna, mēs esam pretimnākoši, savukārt tiem, kuri jau pirmskrīzes laikā nav rādījuši īpaši labu nodokļu nomaksas disciplīnu, mēs esam vai nu nogaidoši, vai atsakoši," pastāstīja Jaunzeme.

Tāpat VID turpina sekot līdzi firmu darbībai, kuras saņēmušas dīkstāves pabalstus. Visvairāk tos ir saņēmuši sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi un viesnīcas, kā arī mazumtirdzniecības darbinieki.

"Viens no šo [pabalstu saņemšanas] nosacījumiem bija saglabāt darba vietas. Tiem, kuri neilgi pēc tam atbrīvoja darbiniekus, ir pienākums atmaksāt [pabalstus], jo tā bija ar konkrētu mērķi mērķēta palīdzība," paziņoja Jaunzeme.

Ja uzņēmums ir pārkāpis dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumus un neatgrieza tos, sods var sasniegt 1500 eiro.

Ja runā par budžeta ienākumiem, šeit ir vērojamas zināmas grūtības, taču situācija nav tik slikta, kā tika gaidīts. 60% iemaksu budžetā nodrošina 1800 uzņēmumi. Kā pastāstīja Jaunzeme, 20% no tiem stāvolis ir uzlabojies, taču 50% lietām klājies sliktāk.

"Tendences nav tik sliktas, kā mēs, iespējams, gaidījām, bet tagad ir jau oktobris, un [nodokļu] ieņēmumi [valsts budžetā] atpaliek par 7-8% pievienotās vērtības nodoklī, bet darba spēka nodokļos mazākā mērā – tur varētu [atpalikt] būt 3-4%," paziņoja VID vadītāja.

Tai pašā laikā par kaut kādu lielu optimismu runāt nenākas, nobeigumā sacīja Jaunzeme.

3
Tagi:
sods, pabalsts, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Sirmgalvis parkā, foto no arhīva

Bāzes un koeficientu kāpums: tagad Latvijā tiks aprēķināta minimālā pensija

24
(atjaunots 16:25 27.09.2020)
Cik turpmāk sastādīs minimālā vecuma pensija un kādus tās aprēķināšanas principus valdība ir apstiprinājusi.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Valdība ir ņēmusi vērā Labklājības ministrijas piedāvājumu un konceptuāli vienojās par minimālo ienākumu, tostarp minimālās vecuma pensijas, palielināšanu – no nākamā gada tā sastādīs 149,60 eiro, raksta Neatkarīgā.

Vislielākā minimālā pensija ir paredzēta pensionāriem ar lielu darba stāžu – viņi saņems vairāk nekā 220 eiro mēnesī, tikmēr šobrīd "lielākais minimums" sastāda 136 eiro. Šāds pensijas pielikums var šķist ievērojams, ja neņem vērā, ka, lai saņemtu šādu minimumu, cilvēkam ir jānostrādā vairāk nekā 40 gadus, turklāt oficiāli.

Minimālā pensija no 149 līdz 220 eiro

Šonedēļ valdība atbalstīja informatīvu paziņojumu, kurā tiek apkopoti piedāvājumi par valsts izdevumiem un ienākumiem 2021. gadā un budžeta rāmjiem tuvākajiem trim gadiem. Šajā paziņojumā nospraustas arī Labklājības ministrijas iniciatīvas par minimālo ienākumu rādītāja palielināšanu. No 2021. gada 1. janvāra plānots paaugstināt minimālās vecuma un invaliditātes pensijas, sociālā nodrošinājuma pabalstu sirmgalvjiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, izmaiņas izmaksās 70,7 miljonus eiro.

Minimālo pensiju varēs saņemt, ja būs vismaz 15 gadu darba stāžs. To aprēķina pēc bāzes, kurai tiek piemērots koeficients atkarībā no stāža. Jo lielāks stāžs, jo lielāka minimālā pensija.

No nākamā gada valdība vēlas paaugstināt minimālās pensijas aprēķina bāzi līdz 136 eiro tagadējo 80 eiro vietā. (Personām ar invaliditāti bāze kļūs vēl lielāka – to pacels līdz 163 eiro esošo 122,69 eiro vietā).

Tas nozīmē, ka minimālā pensija Latvijā būs ne zemāka par 149,6 eiro, savukārt lielākā minimālā pensija sastādīs 220 eiro.

Paredzēta koeficientu celšana

Šobrīd pastāv četras stāža grupas: no 15 līdz 20 gadiem, no 21 līdz 30 gadiem, no 31 līdz 40 gadiem un no 41 un vairāk gadiem. Nākotnē Labklājības ministrija vēlētos ņemt vērā katru stāža gadu, savukārt koeficientus palielināt.

Šobrīd, nosakot minimālo vecuma pensiju, bāzei tiek piemērots koeficients 1,1. No 2025. gada to pacels līdz 1,2, savukārt par katru gadu, kurš pārsniedz minimālo stāžu, plāno palielināt pensijas apmēru par 2% no bāzes. Tā ir Labklājības ministrijas atbilde uz kritiku, saskaņā ar kuru minimālās pensijas aprēķināšana ir netaisnīga, sevišķi cilvēkiem ar nelielu stāžu un tiem, kam stāžs pārsniedz 40 gadus.

Iepriekš Satversmes tiesa uzdeva politiķiem izstrādāt pabalstu apmēra aprēķina metodoloģiju. Labklājības ministrija piedāvā noteikt, ka vecuma pensijas aprēķina bāzei būs jāsastāda 25% no tekošā mājsaimniecību ienākumu mediānas uz vienu patērētāju (šobrīd tie ir 136 eiro), savukārt personām invaliditāti kopš bērnības – 30% no ienākumu mediānas valstī (šobrīd tie ir 163 eiro).

Minimumu saņem tūkstošiem

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, Latvijā minimālo vecuma pensiju saņem vairāk nekā 30 tūkstoši pensionāru, nākamgad to skaits sastādīs 31 373 cilvēkus.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem, minimālo pensiju saņēmēju skaits tuvākajos gados samazināsies – par 100 cilvēkiem gadā. Minimālās vecuma pensijas palielināšanai budžetā vajadzēs piešķirt vairāk nekā 22 miljonus eiro.

Tie, kas nevar pretendēt uz vecuma pensiju, saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un arī to valdība vēlas palielināt. Tā apmērs arī tiks aprēķināts no ienākumu mediānas un sastādīs 20% no tās – 109 eiro. Tāds pats ir paredzēts garantētais minimālo ienākumu līmenis.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņem 1677 pensijas vecuma cilvēki. Tuvākajos gados to skaits nedaudz pieaugs, prognozē ministrija.

24
Tagi:
pensionāri, pensija, Latvija
Pēc temata
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Zagļu vidū Latvijas veikalos pieaudzis pensionāru skaits
Bezdarbnieku armija, tukša kase un sirmgalvji bez pensijām: kas sagaida Latviju
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

0
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

0
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus