Jaunbūve Rīgā, foto no arhīva

Gribi dzīvot Latvijā? Maksā 500 tūkstošus eiro

46
(atjaunots 14:46 10.03.2020)
Plānots celt termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamo nekustamā īpašuma iegādes cenas slieksni līdz 500 tūkstošiem eiro.

RĪGA, 10. marts — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Valdība nolēmusi pieņemt stingrākus noteikumus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā. Ārvalstnieki varēs iegādāties dārgos nekustamos īpašumus vai ieguldīt naudu lielajā biznesā. "Lētāki" varianti tiks izslēgti.

Valsts premjerministrs Krišjānis Kariņš pēc Sadarbības padomes sēdes paziņoja, ka pretendentiem, kuri vēlas iegādāties nekustamos īpašumus, nāksies ieguldīt vismaz 500 tūkstošus eiro, lai viņi neietekmētu vietējo nekustamo īpašumu tirgu, vai ieguldīt biznesā, taču tikai uzņēmumos, kur nodarbināti vismaz 50 cilvēki un ar apgrozījumu vismaz 50 miljonu eiro apmērā.

Jaunie noteikumi vēl jāapstiprina valdībai, taču, šķiet, koalīcijas partijām iebildumu nebūs. Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas politiku plānots padarīt vēl stingrāku.

Patlaban termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai iegādājamā nekustamā īpašuma minimālā cena Rīgā un tās apkaimē vai divu aiz Rīgas reģiona robežām iegādājamo objektu summārā vērtība nevar būt zemāka par 250 000 eiro. Savukārt minimālās prasības biznesam, kurā var ieguldīt naudu ārzemnieki termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, – 20 miljoni eiro apgrozījuma.

Acīmredzot no termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai atļautajām investīcijām plānots svītrot komercbanku parādsaistību iegādi. Tāpat līdz 2015. gada 1. janvārim pastāvēja vēl viena veida investīcijas, kas deva tiesības pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju, - bezprocenta valsts obligācijas par vismaz 250 000 eiro.

Statistika liecina, ka no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 20. jūnijam termiņuzturēšanās atļaujas par investīcijām saņēmis 19 121 cilvēks: 7 735 investori un 11 386 viņu ģimenes locekļi. Šajā periodā termiņuzturēšanās atļaujas pieteikumi noraidīti 177 investoriem, vēl 1633 atļaujas anulētas. Ar termiņuzturēšanās atļaujām saistītie ieguldījumi Latvijas ekonomikā 2010.-2019.gg. sastādīja 1,5 miljardus eiro. Lielākā daļa līdzekļu – 82,9% no kopējā apjoma – ienāca no darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem. Vēl 10,5% līdzekļu (158 milj.eiro) sastādīja ieguldījumi kredītiestādēs. Savukārt investīcijas uzņēmumu kapitālā veidoja tikai 6% līdzekļu apjoma (90,6 milj.eiro).

Kopumā termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā saņēmuši vairāk nekā 60 valstu pilsoņi. Viņu vidū lielākā daļa ir Krievijas valstspiederīgie (67%). 2018.-2019.gg. līdz 30% no termiņuzturēšanās atļauju kopskaita tika izsniegtas Vjetnamas pilsoņiem, taču kopumā viņu skaits nav liels. Otro un trešo vietu termiņuzturēšanās atļauju kopskaita ziņā (apmēram pa 10%) ieņem Ķīnas un Ukrainas pilsoņi.

46
Tagi:
premjerministrs, termiņuzturēšanās atļauja, Latvija
Pēc temata
Trīs pirkstu kombinācija: bez Krievijas pircējiem cieš nekustamo īpašumu tirgus
Jūrmala aizmirsusi "treknos gadus" un krievu bagātniekus: kas šodien pērk mājokli kūrortā
Ekonomikas ministrija izstrādā jaunus kritērijus Uzturēšanās atļaujas Latvijā iegūšanai
Krievu valoda un nepareiza nauda: kādēļ Latvija tā arī neapsteidza Vāciju
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

41
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

41
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ
Protesta akcija pret 2021. gada budžeta, foto no arhīva

Politoloģe par nodokļu reformu Latvijā: nav nekā atbaidošāka

37
(atjaunots 23:19 28.11.2020)
Nodokļu sloga pieaugums mazajiem uzņēmējiem vienlaikus ar mediķu atalgojuma pieaugumu no 2021. gada rada iespaidu, ka valdība liek sadurties abām šīm iedzīvotāju kategorijām un skatās, kas no tā iznāks.

RĪGA, 29. novembris - Sputnik. Apstiprinātā mikrouzņēmumu nodokļu reforma nav savlaicīga un izskatās ļauni no ētiskā viedokļa, ir pārliecināta politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Saeimas bijusī spīkere Ilga Kreituse. Savu viedokli viņa pauda Latvijas radio 4 pārraidē "Atklāts jautājums", vēsta Lsm.lv.

"Nepatīkamākais ir tas, ka valsts iet pie tā, ka mums it kā vajag ņemt no vieniem, lai dotu ārstiem. Nav nekā atbaidošāka politikā, nekā tāda rīcība – likt sadurties pierēm iedzīvotāju grupām un skatīties, kas iznāks. Nedomāju, ka ārsti būtu streikojuši, lai viņiem maksātu lielāku naudu, atņemot to mazajiem uzņēmējiem. Domāju, mūsu sabiedrība vēl nav nonākusi līdz tādam līmenim. Taču tā tas pašlaik izskatās: tiem atņemsim, bet jums iedosim, un jums būs labi," pārmaiņas komentēja Kreituse.

Viņa piezīmēja, ka valdība līdz galam nav izpratusi, kā funkcionē mazais bizness.

"Man ir sajūta, ka daudzi politikā vispār nesaprot, ar ko nodarbojas mūsu mazie uzņēmēji. Viņi parasti neražo datorus, tā pārsvarā ir apkalpošanas zona. Kas šodien notiek apkalpošanas jomā? Nu, aizejiet līdz Doma laukumam, paskatieties, kur jūs varēsiet iedzert kafiju.

Un atkal rodas jautājums: vai laiks ir izvēlēts pareizi? Cilvēki pat nav saņēmuši dīkstāves pabalstus, bet tu domā, kā viņiem palielināt nodokļus. (..) Ja tu man šodien saki, ka tev jāatdod puse, lai pēc tam – pēc 30 gadiem – būtu pensija... No vienas puses, tas ir pareizi. Taču ne šajā situācijā. Kā var raizēties par to, kas man būs pēc 30 gadiem, ja es nezinu, kas būs pēc trim dienām?" par valdošās koalīcijas lēmumu brīnījās politoloģe.

37
Tagi:
Latvija, nodokļu reforma
Pēc temata
Mikrouzņēmumiem nav izredžu: Saeima atbalstījusi nodokļu celšanu
Latvijā komunisti ir pie varas? Sadusmotie iedzīvotāji nolamāja kārtējo nodokļu reformu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
"Pašreiz tas ir brāķis. Teiksim godīgi": kas ir neapmierināts ar nodokļu reformas projektu

Ekologi ceļ trauksmi: Barenca jūra riskē kļūt par atkritumu plankumu

0
(atjaunots 18:58 29.11.2020)
Barenca jūra var pārvērsties vienā lielā atkritumu plankumā; pie šādiem secinājumiem nonākusi zinātnieku ekspedīcija, kuri nodarbojas ar ūdens ekosistēmu piesārņojuma problēmām.

Uz katru piekrastes līnijas kilometru ir 4-5 tonnas plastmasas. Brīvprātīgie rīko speciālas "talkas" – viņi izved atkritumus un pēc tam nodod tos pārstrādei. Ne visu ir iespējams utilizēt, daļa plastmasas neder otrreizējai pārstrādei. Sekas var būt bēdīgas – ja netiks pārtraukta vienreizlietojamo priekšmetu patērēšana, tad daba vienkārši nosmaks atkritumos.

Oļesja Iļjina Maskavas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē pēta ūdens ekosistēmu plastmasas piesārņojuma problēmas. Tāpat viņa rīko zinātniskas jūras ekspedīcijas, lai izpētītu ūdens stāvokli, mikroplastmasas saturu, un nodarbojas ar piekrastes līnijas tīrīšanu. Secinājumi nav mierinoši: ja netiks izbeigta vienreizlietojamo lietu ražošana un patērēšana, nekāda utilizācija nepalīdzēs ekosistēmai.

0
Tagi:
Barenca jura, ekoloģija
Pēc temata
Barenca jūrā atrasti Otrā pasaules kara laiku ASV tanki