Nauda. Foto no arhīva

Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts

78
(atjaunots 12:51 10.03.2020)
Ja arī visi ārvalstnieki, kam bija konti Latvijas bankās, patiešām bija teroristi un noziedznieki, tagad viņi visi ir prom, karš ir galā, kontrolētāju armiju var atlaist, aicina Juris Paiders.

RĪGA, 10. marts - Sputnik. Nesen premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Latvija noslēgusi finanšu sistēmas kapitālremontu. Viens no rezultātiem, par ko sabiedrību informeja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile, - vietējie un ES ieguldījumi Latvijas bankās sastāda jau 94%, nerezidentu ieguldījumi ir pazuduši gandrīz pilnībā. Tikai ne visi ir sajūsmā līdz ar valdību, izdevumā Neatkarīgā stāsta publicists Juris Paiders.

Pirms nedēļas tika publicēts viens no jaunākajiem sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumiem, kas bija veltīts iedzīvotāju un uzņēmēju attieksmei pret reformām banku sektorā, raksta Paiders. Kādi ir SKDS aptaujas rezultāti: "53% uzņēmēju, kuru uzņēmums bija saskāries ar apkalpojošās bankas pieprasījumu pēc darījumu apstiprinošas dokumentācijas vai pēc informācijas par sadarbības partneriem, atzīst, ka minētās prasības aizņem pārāk daudz laika un neļauj veltīt laiku ar biznesu saistītām nodarbēm, 51% no šādiem uzņēmējiem uzskata, ka banku prasības ir pārspīlētas un nepamatotas, bet 32% norāda, ka tās ir personas brīvību ierobežojošas".

Ievērojama daļa (20% uzņēmēju un 16% iedzīvotāju) iedzīvotāju nepiekrīt Ministru prezidenta eiforijai par finanšu sistēmas kapitālā remonta panākumiem un uzskata, ka "tā saucamais banku sektora "kapitālais remonts" sabiedrībai nenes nekādu labumu", bet tikai "7% uzņēmēju un 11% iedzīvotāju uzskata, ka uzsāktās pārmaiņas uzlabos Latvijas starptautisko reputāciju un veicinās ekonomikas attīstību".

Kāpēc tik radikāli atšķiras vadošo Latvijas amatpersonu eiforija par pārkārtojumiem finanšu sistēmā no iedzīvotāju un uzņēmēju noskaņojuma? – lauza galvu Paiders.

Latvijā, kā ikvienā civilizētā valstī, ir spēkā likuma normas, kuru uzdevums ir ierobežot terorisma finansēšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tikai tā saucamā kapitālā remonta laikā vadošie Latvijas politiķi un finanšu sistēmas līderi iestāstīja Latvijas sabiedrībai, ka ikviena ārvalstnieka noguldījums Latvijas bankā ir sinonīms līdzekļiem, ar kuriem tiek finansēti teroristi! Latvijas publika, ar retiem izņēmumiem, to tā arī pieņēma, atgādināja Paiders.

"Rezultātā praktiski visi ārzemnieki tiek patriekti no Latvijas. Īpaši tas attiecas uz uzņēmējiem un trešo valstu investoriem, kuriem šo pārkārtojumu laikā tika radīti nepanesami apstākļi uzņēmējdarbībai - banku konti tika bloķēti, eksporta darījumi tika apturēti utt. Ja godīgi, tad uzskatīt, ka pilnīgi visi trešo valstu uzņēmēji ir teroristu finansētāji un noziedznieki, ir ksenofobijas (bailes no ārzemniekiem) agresīvā izpausme. Latvijas valdības īstenotā politika ir nosaucama nevis par kapitālo remontu, bet gan par ārzemnieku diskrimināciju ar sadomātiem ieganstiem," secināja publicists.

Viņš atzīmēja, ka ārvalstu ieguldītāji ir gandrīz padzīti no Latvijas bankām – savu naudu viņi pārveduši uz citām zemēm, kuru valdības nav ksenofobiskas.

"Tikai Latvijā ir izveidotas pārspīlēti lielas represīvas un kontrolējošas struktūras, Latvijas komercbanku vadība ir tā iebaidīta, ka neadekvāti stingri izpilda visas kontrolējošo un uzraugošo iestāžu prasības. Tā kā tagad nav citu upuru, jo ārzemnieki ir prom, aiz bezdarbības izlaidušies finanšu izlūki metas traucēt uzņēmējdarbību un bloķēt kontus nu jau vietējiem - Latvijas uzņēmējiem," viņš uzsvēra.

Drakonisko pārbaužu dēļ katrs piektais vietējais uzņēmums pārdomā iespējas pārcelt biznesu vai kapitālu uz citu valsti.

"Tas, ko valdošā vara ar lepnumu nosauca par kapitālo remontu, patiesībā bija jau tā trauslās Latvijas ekonomikas būves dauzīšana ar mūru dragājamo iekārtu," konstatēja Paiders.

Publicists brīdina: ja netiks atlaista kontrolieru armija un atsākts mierīgs darbs pēc kara ar naudas atmazgātājiem, valstij tas var beigties slikti.

"Kad karš ir pabeigts, tad armija ir jādemobilizē! (..) Nevajag bez darba palikušajai liekēžu armijai maksāt algas no nodokļu maksātāju sagādātā! Karš ir beidzies. Ir jāpāriet uz miera laika ritmu! Pietiek kapitālo remontu! Tagad mērķim ir jābūt ekonomikas attīstībai un ir steidzīgi jānosaka bargi sodi jebkuram kontrolētājam un finanšu izlūkam, ja tas nepamatoti liks šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībai," noslēgumā piebilda Paiders.

78
Tagi:
banku reforma, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Goda lieta: Latvija neiekļuva pelēkajā valstu sarakstā. Taču - par kādu cenu?
Konti netiek atvērti, kredītus nepiešķir: Latvijai ir nepieciešamas jaunas bankas
FKTK vadītāja pastāstīja, no kurienes Latvijā varētu atnākt jauna banka
Naudas atmazgāšanā apsūdzēto skaits Latvijā ir dubultojies: kur meklējams iemesls
Kalkulātors

Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts

7
(atjaunots 14:28 30.09.2020)
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks paziņoja, ka dziļākais ekonomiskais kritums jau ir pārvarēts un noskaņojums ekonomikā ir labāks, nekā iepriekš prognozēts.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas Banka publiskojusi atjaunotas galveno makroekonomikas rādītāju izmaiņu prognozes – tās izskatās visnotaļ optimistiski. Lai gan par precizitāti ekonomisti negalvo – pārliecību par nākotni bojā ģeopolitiskie riski.

Latvijas Banka samazinājusi valsts IKP krituma prognozi šim gadam no 7,5% (jūnija dati) uz 4,7%. Taču IKP prognoze 2021. gadam izskatās mazāk optimistiska – iekļauts ekonomikas pieaugums 5,1% apmērā, nevis iepriekš noteiktie 6,7%. Prognoze IKP izaugsmei 2022. gadā palikusi nemainīga – 5%. Inflācijas prognoze šim gadam paaugstināta no nulles līdz 0,2%, nākamajam gadam – no 0,2% līdz 1,4%, 2022. gadam – no 1,3% līdz 1,8%. Optimistiskāka kļuvusi bezdarba prognoze – no 9,6% tā mainīta uz 8,1%, savukārt 2021. gadā – no 10,3% uz 7,8%.

Kopumā valsts ekonomikas atkopšanās prognoze no Covid-19 krīzes sekām izskatās optimistiskāk. To diskusijas laikā ar ekonomistiem un ekspertiem uzsvēra Latvijas Bankas pārstāvji. Gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji pārdzīvoja smagu pavasara laiku ar mazākām negatīvām sekām, savukārt vasaras garumā ekonomika manāmi atjaunojās.

Diskusijas gaitā, kas tika veltīta ekonomikas attīstības prognozēm, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra: "Dziļākais krīzes punkts viennozīmīgi palicis mums aiz muguras – gan no noskaņojumu, gan no darījumu aktivitātes viedokļa. Pašlaik notiek atgriešanās process pie līdzšinējām pozīcijām. Noskaņojumi ir labāki, nekā varēja cerēt, tas ļauj domāt, ka nedz uzņēmumi, nedz mājsaimniecības neņems ilgstošāku pauzi, tātad – var negaidīt otro krīzes negatīvo seku vilni… Ienākumi nav stipri samazinājušies, tie sāka lēnāk uzkrāties, kā jau jebkādā krīze, taču izteiktu krīzes pazīmju nav."

Esošā krīze, kā norāda Kazāks, būtiski atšķiras no iepriekšējās, 2008. gada krīzes. Tad notika ekonomikas sabrukums, šobrīd vērojama tā saucamā finanšu krīze, taču pagaidām nevar teikts, vai tā sekas būs nopietnas. Turklāt, ņemot vērā situāciju pasaules finanšu tirgos, valdībai šī gada pavasarī izdevās izdevīgi refinansēt valsts ārējās saistības, kas ļāva ietaupīt aptuveni 200 miljonus uz parāda apmaksas rēķina. Milzīgu atbalstu sniedza (un sniegs) Eiropas fondi, tai skaitā ekonomikas atveseļošanas Next Generation EU programma Eiropas Savienības valstīs, kuras ir Latvijas tirdzniecības partneri.

Krīze kopumā vienādi ietekmējusi Baltijas valstu ekonomiku, taču pastāv nianses. Tā, pēc Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkases sacītā, Igaunijā un Latvijā stiprāk, nekā Lietuvā, ir cietis pakalpojumu eksports. Latvijā – stiprāk, nekā pārējās Baltijas valstīs, krīze radīja triecienu iekšzemes pieprasījumam: "Latvijas raksturīgā atšķirība ir bieža patērēšana, kura strauji saruka. Pie tam, gan Latvijas, gan Igaunijas gadījumā cieta pakalpojumu eksports."

Krīzes ietekme uz Latvijas ekonomiku būtu mazāka, ja nebūtu bijušas problēmas, kas parādījās vēl pirms Covid-19. Pie šādām Rutkaste pieskaitīja divas: apgrozījuma kritumu transporta un tranzīta nozarē un Latvijas banku sistēmas "kapitālremonts". Par pēdējā negatīvajām sekām diskusijas laikā minēja arī  Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka: "Finanšu pakalpojumu apjoma samazināšanās, diemžēl, nozīmē, ka "kapitālremontam" ir otra, negatīvā puse. Manuprāt, to ir nepieciešams mazināt pēc iespējas ātrāk. Jo banku darbs tik smagos apstākļos neuzlabo nedz investīciju klimatu valstī, nedz attieksmi no klientu puses, kuri var un kuri aizies uz citām valstīm."

Pēc nozarēm var teikt sekojošo: visstiprāk ir cietusi tūrisma un viesu apkalpošanas nozare (restorāni un viesnīcas). Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm, šī nozare izies no krīzes lēnāk, nekā pārējās. Krīze ir satricinājusi kultūras nozari – masveida pasākumi ir atcelti un pārcelti, un situācija saglabāsies vēl kādu laiku. Transporta nozare diez vai atgriezīsies pie līdzšinējiem, pirmskrīzes rādītājiem. Šajā gadījumā vainot nākas ne tik daudz "koronakrīzi", cik, piemēram, ES jūlijā apstiprinātās Mobilitātes pakotnes dēļ, kura nozīmē virkni nopietnu ierobežojumu ES austrumu valstu transporta kompānijām. Uzlabošanās pārstrādes rūpniecībā ir saistīta ar to, cik ātri no krīzes izkļūs valstis, kur tradicionāli iet eksporta plūsma no Latvijas. Labākā situācijā atrodas celtniecības nozare. Pēc Rutkastes sacītā, turpmāk katru gadu valsts ekonomika papildus saņems ap 500-600 miljoniem eiro, un lielākā daļa no šīs naudas nonāks tieši celtniecībā. "Tādēļ derētu uzmanīgāk izturēties pret pārkarsuma risku celtniecībā," sacīja Rutkaste.

Pastāv vēl viens risks, kuram uzmanību pievērsa Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis, deputāts Ivars Zariņš: "Notiek masveida naudas ieplūdināšanas ekonomikā. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka inflācija paliek zema. Tas, manuprāt, nozīmē, ka nauda aizkavējas finanšu tirgos un nenonāk līdz reālajai ekonomikai." Deputāts painteresējās – kas būs, ja ekonomikā tomēr tiks ieguldītas lielas naudas summas. Vai tas nenozīmē, ka pēc iziešanas no "koronakrīzes", ekonomika neizrādīsies citā krīze, kuru būs izraisījusi pārkaršana? Latvijas Bankas pārstāvji uzskata šādu notikumu attīstības variantu par ļoti maz iespējamu – jo šobrīd līdzekļi tiek novirzīti nozaru un darba tirgus "iesildīšanai", nevis pieprasījuma stimulēšanai, kas iedzītu inflāciju. Runājot par zemo pieprasījumu, tad šeit bremzējošu efektu rada mājsaimniecību uzvedība – tās pagaidām nelabprāt lemj par labu liekiem tēriņiem, tostarp neaktīvi kreditējas bankās, acīmredzot, gaidot prognozējamākus laikus.

Par prognozēm. No Latvijas Bankas pārstāvju uzstāšanām top skaidrs, ka, lai gan pagaidām prognozes izskatās labvēlīgi, Eiropā pieaugošā pandēmija var būtiski mainīt situāciju šī gada pēdējā ceturksnī. Pēc Kazāka sacītā, "lielu lomu Latvijas ekonomikas attīstībā spēlē ģeopolitiskie riski – attiecības starp ASV un Ķīnu, politiskie procesi Eiropas Savienībā un ar tās kaimiņvalstīm, ASV prezidenta vēlēšanas, ilgstošais Brexit. Taču galvenais risks joprojām ir un paliek koronavīruss.

7
Tagi:
Latvijas Banka, ekonomiskā krīze, ekonomika, IKP
Pēc temata
Jaunieši Eiropā zaudējuši darbu "koronakrīzes" dēļ
IKP lejupslīde Savienotajās Valstīs sasniegusi rekordu
Tagad – miljoni, vēlāk – miljardi: kā koronakrīze kaitē Latvijas budžetam
Ekonomists: Brisele izvēlas – zaudēt ienākumus vai riskēt ar cilvēku veselību
Eiro

Vai Eiropas Savienība atbrīvosies no sīknaudas

22
(atjaunots 12:30 30.09.2020)
Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, atteikšanās no viena un divu centu monētām palīdzēs ietaupīt naudu un apkārtējās vides resursus.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Eiropas Komisija uzsāk 1 un 2 centu monētu izmantošanas lietderīguma novērtējumu, vēsta Euractiv.

Vai eirozonai ir vērts atteikties no divām savām vissīkākajām monētām? Tās aizņem vietu makā un piesaista jums nosodošus apkārtējo skatienus lielveikala rindā pie kases, kad jūs sākas tās drudžaini skaitīt.

Ir arī nopietnāki iemesli atteikties no vara monētām. Tas kļūs par vēl vienu soli ceļā pie ekonomikas bez skaidrās naudas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, atteikšanās no viena un divu centu monētām palīdzēs ietaupīt naudu un apkārtējās vides resursus – vairs nevajadzēs iegūt metālu un tērēt naudu monētu ražošanai, transportēšanai un pārstrādāšanai.

ES iedzīvotāji atbalsta šo piedāvājumu. Saskaņā ar aptauju datiem, gandrīz 65% eiropiešu ir gatavi atteikties no sīkajām monētām. 3017. gadā tikai respondenti no Latvijas un Portugāles vēlējās saglabāt šos eirocentus.

Vēl viens iemesls – koronavīruss. Pētījumi vēl tiek turpināti, taču pastāv aizdomas, ka skaidra nauda palīdz vīrusam izplatīties pa visu pasauli. Varbūt monētām nav vietas jaunajā pasaulē?

Bet, varbūt, arī ir. Noliekot malā numismātu vajadzības, ir arī citi iemesli, kādēļ viena un divu centu monētas ir jāatstāj apritē. Viens no tiem ir iespējamais cenu kāpums. Patērētāji raizējas, ka pārdevēji pacels cenas īsi pirms to noapaļošanas: piemēram, kafija, kura maksāja 1,95 eiro, sadārdzināsies līdz 1,98 eiro, un lūk jums kafija par diviem eiro.

Tomēr Eiropas Komisija atgādina, ka Nīderlandē un Somijā, kur cenas jau ir noapaļotas, nekas tāds nenotika – manipulācijas ar cenām aizliedz konkurences likumi.

Arī labdarības organizācijas ir priecīgas par to, ka mūsu makos ir sīknauda, un ubagotāji Eiropas ielās. ES varasiestādēm, visticamāk, būs grūti novērtēt ekonomisko efektu vienam un otram, taču tām nāksies pacensties – Eiropas Komisija vēlas pabeigt savu pētījumu nākamgad un publicēt to 2021. gada beigās.

Ja jums piemīt azarts, varat saderēt uz pāris eirocentiem, ka ES izstrādās kaut kādus "vispārīgus noteikumus", kurus valstis vienkārši ignorēs vai aizmirsīs ieviest. Tā kā mēs vēl ilgi ik pa laikam atradīsim monētas savos dīvānos.

22
Tagi:
nauda, Eiropas Savienība
Pēc temata
Valdība atbalstīs kultūras organizācijas ar naudu
Pandēmijas dēļ eiropiešiem nākas sākt taupīt
Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ
Pats grūtākais – atrast naudu: Latvijas iedzīvotāji novērtēja biznesa uzsākšanas iespējas

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

0
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

0
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda