Rīgas brīvosta, foto no arhīva

Matīss: Rīgas osta pieprasījusi baltkrieviem tādu cenu, ka tagad audzē teritorijā nezāles

92
(atjaunots 11:58 09.03.2020)
Šodien perspektīvākais partneris Latvijas dzelzceļam un ostām ir Baltkrievija – tai jāpiedāvā zemi tarifi un jāļauj būvēt ostās savus termināļus, uzskata Anrijs Matīss.

RĪGA, 9. marts - Sputnik. "Latvijas dzelzceļam" nāksies atlaist ievērojamu skaitu darbinieku, un, domājams, šie cilvēki apsvērs iespēju pamest Latviju, jo nebūs iespējams atrast līdzvērtīgu darbu valstī. Iemeslus, kuru dēļ samazinājies kravu apgrozījums un kompānija spiesta atlaist lielu skaitu darbinieku, izanalizēja bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Kravu apgrozījuma krišanos valstī pamato ar Krievijas politiku, kas jau vairākus gadus plānveidīgi attīsta savu infrastruktūru un novirza kravas uz savām ostām, kā arī neparasti silto laiku, kas izraisījis ogļu patēriņa samazinājumu Eiropā, un vispār pieprasījums pēc fosilā kurināmā krīt, līdz ar to arī ir mazāk kravu ostās un uz dzelzceļa, raksta Matīss savā rakstā. Taču, viņš norāda, tik lielu kritumu nevar izskaidrot tikai ar minētajiem faktoriem vien – līdzās Latvijas ostām strādā Klaipēdā, un strādā sekmīgi: kritums janvārī ir tikai 15%, kamēr Latvijā tas ir 28,8%. Turklāt Klaipēda pirmoreiz vēsturē ir apsteigusi visas trīs Latvijas ostas kopā ņemot.

Klaipēdas ostā līdz ar Būtiņģes termināli janvārī tika iekrauti 3,99 miljoni tonnu kravu, bet Rīgā, Ventspilī un Liepājā kopā – 3,88 miljoni tonnu, atzīmēja Matīss un secināja: tātad Lietuva tomēr ir pamanījusies strādāt labāk, kravu viņiem ir vairāk, un Latvijas problēmās nav vainojami tikai ārējie apstākļi.

Pēc Matīsa domām, zināma loma kravu apjoma kritumā bijusi arī uzņēmuma vadītāju nomaiņai. Pēc divkārtējās vadības maiņas pēdējo gadu laikā sekoja pārvadājumu apjoma kritums, tad lēna atkopšanās. Kravu īpašnieki rīkojas ļoti piesardzīgi, ja viņiem nav skaidrs, cik stabils ir partneris.

Pēc Matīsa domām, biznesā ar Austrumu kaimiņvalstīm ļoti liela nozīme ir personiskiem kontaktiem, un skaidrs, ka ikvienam jaunam vadītājam nepieciešams laiks, lai tos nodibinātu un iegūtu uzticību partneru acīs. Nav jau jāsola kaut kādas politiskas piekāpšanās – bizness tomēr runā lietišķā valodā, un mūsu konkurenti Lietuvā ir pierādījuši, ka veidot kontaktus prot labāk.

Patlaban perspektīvs partneris, pēc Matīsa domām, ir Baltkrievija. Protams, ceļš no Baltkrievijas līdz Klaipēdai ir īsāks, taču Minska meklē iespēju diversificēt savu tranzītu. Baltkrievus galvenokārt interesē divi nosacījumi. Pirmkārt, tarifi. Ja Latvija spētu piedāvāt zemākus tarifus, Latvijas virziens baltkrieviem kļūtu interesantāks. Otrkārt, viņi vēlas savu infrastruktūru mūsu ostās.

Matīss atgādināja: baltkrievi savulaik vēlējās no privātiem īpašniekiem nopirkt konkrētus uzņēmumus, taču Latvijas tranzīta karu situācijā tas neizdevās. Bija arī vēlme nomāt zemi Rīgas ostā jauna naftas produktu termināļa celtniecībai, taču iepriekšējie nomnieki pieprasīja tādu cenu, ka iecerei tika pielikts punkts. Iespējams, ka tur vēl kaut ko var labot un Rīgas Brīvostas pārvalde var revidēt nomas līgumus, jo droši vien ir nosacījumi, kurus nomnieki nav izpildījuši – diezin vai iznomāšanas mērķis daudzām ostas teritorijām ir gadiem audzēt nezāles.

Tāpat bijušais satiksmes ministrs atzīmēja, ka cerībām uz lielām citu kravu plūsmām, piemēram, no Ķīnas vai Indijas nav pamata, jo šīs valstis ir tālu, Latvija viņu plūsmām ir pārāk maza, bet pa vidu Krievija ar saviem tarifiem.

Pēc politiķa domām, pašreizējos apstākļos nepieciešams ļoti intensīvi runāt gan valstu līmenī, gan ar kravu īpašniekiem Protams, uzticamību nevar iegūt īsā laikā, taču, ja ir vēlme pastāvēt un strādāt arī pēc gadiem, tad tas ir jādara.

Bijušais satiksmes ministrs ir pārliecināts, ka pašreizējos apstākļos nepieciešams runāt ar lielajām piegādes ķēdēm – tādām kā "Schenker" vai "Deutsche Bahn," kas nodrošina lielāko kravu plūsmu uz Eiropu. Bez sadarbības ar šādiem partneriem ir neiespējami piesaistīt Ķīnas kravas, viņš uzsvēra.

Savukārt LDZ finanšu stāvokļa īslaicīgai uzlabošanai, iespējams, palīdzētu kāda meitas uzņēmuma pārdošanas, kas saistīts nevis ar pamatdarbību, bet remontiem vai apsardzi, uzskata Matīss. Tāpat dzelzceļam var piesaistīt vairāk vietējo kravu, pirmkārt jau koksnes pārvadājumus, "atņemot" to autopārvadātājiem. To, pēc Matīsa domām, būtu iespējams panākt ar pievilcīgu tarifu palīdzību.

Viņš ir pārliecināts, ka tamlīdzīgos apstākļos dzelzceļam būs jāpārskata iecerētos modernizācijas projektus. Piemēram, elektrifikācijas projektu diezin vai būs iespējams veikt bez valsts līdzfinansējuma. Iespējami arī citi risinājum dzelzceļa darba stabilizācijai, atzīmēja Matīss, taču, ja arī tie nedos rezultātus, dzelzceļa infrastruktūru nāksies uzturēt uz valsts rēķina – pat ja tranzīts vairs nebūs prioritāte, bet tiks atzīts par nevajadzīgu. Valsts tik un tā būs spiesta uzturēt sliežu tīklu – pasažieru un vietējo kravu pārvadājumiem, konstatēja Matīss.

92
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Rīgas brīvosta

Ekonomists pastāstīja par rekordlielu cenu starpību Lietuvā un Polijā

35
(atjaunots 08:08 06.07.2020)
Ekonomists uzskata, ka zemās cenas Polijā saistītas ar spēcīgu konkurenci iekšējā tirgū un vājo valūtas kursu.

RĪGA, 6. jūlijs – Sputnik. Preču un pakalpojumu patēriņa cenas Polijā vidēji ir par piekto daļu zemākas nekā Lietuvā, un cenu līmeņa starpība jau sasniegusi 20%, savā lapā Facebook konstatēja Luminor ekonomists Žigimants Maurics.

"Polija atgādina Eiropas Ķīnu, kurp saplūst ne tikai lietuvieši, bet arī citu kaimiņvalstu iedzīvotāji, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus. Polijas zemās cenas nosaka augstā konkurence iekšzemes tirgū un (pārlieku) vājais Polijas zlota kurss, kas šīs krīzes laikā novājējis vēl par pieciem procentiem. Tātad cenu līmeņa starpība starp Lietuvu un Poliju, rēķinot eiro, sasniegusi rekordlielos 20 procentus," ekonomista teikto citēja Sputnik Lietuva.

Maurics piebilsa, ka pat gadījumā, ja Lietuvas iedzīvotāji nebrauc pēc Polijas precēm, kaimiņvalsts produkcija tik un tā nokļūst Lietuvas tirgū. Lietuvas ārējās tirdzniecības deficīts ar Poliju 2019. gadā sasniedza rekordu – 1,7 miljardus eiro un bija trīsreiz lielāks nekā ar Ķīnu.

Vienlaikus ekonomists ir pārliecināts, ka zemāka PVN likme pārtikas produktiem Viļņai nepalīdzēs, jo pārtikas preces veido vien ceturto daļu kopējo izdevumu. Pēc viņa domām, Lietuvas vienīgā cerība ir spēcīgāks zlota apmaiņas kurss.

Viens no faktoriem, kas varētu to pastiprināt, ir pasaules ekonomikas stabilizācija, jo Polijas zlota apmaiņas kurss krītas ekonomiskās krīzes laikā un nostiprinās izaugsmes periodā.

Tāpat Maurics uzsvēra politiskās situācijas ietekmi uz Polijas kursu, konkrēti – pašreizējās prezidenta vēlēšanas.

"Tāpēc atliek cerēt, ka Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 12. jūlijā uzvarēs kandidāts, kurš sola lielāku stabilitāti attiecībās ar ES, un ekonomiskā situācija pasaulē stabilizēsies, jo citādi mēs nevarēsim izvairīties no vēl viena starptautiskās un pārrobežu tirdzniecības rekorda šogad," viņš uzrakstīja.

Lietuvas iedzīvotāji nereti brauc uz kaimiņvalstīm pēc pirkumiem, jo tur cenas ir zemākas, nekā Lietuvā. Cita starpā viņi iegādājas pārtikas preces un alkoholu.

Iepriekš Sputnik Lietuva korespondents aprunājās ar Viļņas iedzīvotājiem, kuri brauc iepirkties uz Poliju. Cilvēki konstatēja, ka šie braucieni ļauj ietaupīt vairākus simtus eiro.

35
Tagi:
ekonomika, Polija, Lietuva
Pēc temata
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Pametam ballīti: kas sagaida Latvijas pierobežas tirdzniecību
Covid-19 ietekmējis augļu un dārzeņu tirdzniecību: kāpēc cenas mainās katru dienu
Aprīlī Latvijā augušas produktu cenas – dažas pat vairāk nekā uz pusi
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

16
(atjaunots 22:05 06.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

16
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu

Zinātnieks nonācis pie negaidīta slēdziena par koronavīrusa izcelsmi

0
(atjaunots 17:36 06.07.2020)
Oksfordas zinātnieks uzskata, ka vīruss jau pirms pandēmijas atradies vairākās valstīs un to aktivizējuši apkārtējās vides apstākļi.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Koronavīruss SARS-CoV-2 bijis miera stāvoklī jau pilgu laiku pirms uzliesmojuma Uhaņā ziemā. Tas parādījies dabisku faktoru sakritības rezultātā. Pie šāda slēdziena nonācis Oksfordas Universitātes Pierādījumu balstītas medicīnas centra (Centre for Evidence-based Medicine, CEBM) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Toms Džefersons, vēsta RIA Novosti.

Balstoties uz datiem no visas pasaules, zinātnieks pauda pārliecību, ka vīruss jau zināmu laiku atradies dažādās valstīs. piemēram, iepriekš koronavīrusa pēdas atrastas notekūdeņos Barselonā, paraugos, kas ņemti 2019. gada martā – deviņus mēnešus pirms Covid-19 pirmajiem gadījumiem Ķīnā. Pozitīvu rezultātu deva arī Turīnā un Milānā decembrī ņemtie paraugi.

© Sputnik / Максим Богодвид

"Es domāju, vīruss jau bija šeit, un ar "šeit" es domāju "visur". Pilnīgi iespējams, mums ir darīšana ar gulošu vīrusu, ko aktivizēja apkārtējās vides apstākļi," zintātnieka teikto citēja avīze The Daily Telegraph.

Viņš minēja koronavīrusa infekcijas gadījumu uz kruīzu lainera, kas devās no Dienviddžordžijas uz Buenosairesu.

"Astotajā dienā, kad pasažieri šķērsoja Vedella jūru, tika fiksēts pirmais gadījums. Vai vīruss atradās pagatavotajos ēdienos un aktivizējās pēc atsaldēšānas?" zinātnieks vaicāja.

Džefersons vilka paralēles ar "spāņu gripas" pandēmiju pagājušā gadsimta sākumā. No 1918. līdz 1920. gadam tās rezultātā gāja bojā aptuveni simt miljoni cilvēku, inficēts bija katrs trešais Zemes iedzīvotājs. Cita starpā zinātnieks pievērsa uzmanību tam, ka aptuveni 30% Rietumu Samoa iedzīvotāju nomira ar gripu, lai arī viņiem nebija kontaktu ar ārpasauli.

Speciālists uzskata, ka tas skaidrojams tikai viennozīmīgi: vīrusa ierosinātāji nenāk no nekurienes un nekur nepazūd.

"Tie vienmēr ir šeit, un reizēm kaut kas tos aktivizē, - iespējams, pasaules iedzīvotāju blīvums vai apkārtējās vides apstākļi. Tieši tas mums ir jāizpēta," paskaidroja zinātnieks.

Pēc viņa domām, vīruss var izplatīties ne tikai starp cilvēkiem gaisa pilienu ceļā, bet arī ar notekūdeņiem.

Koronavīrusa pandēmija patlaban aptvērusi gandrīz visu pasauli. Fiksēti vairāk nekā 11,1 miljonis infekcijas gadījumu, vīruss aiznesis 528 tūkstošu cilvēku dzīvības.

 

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 apdraud visu cilvēka nervu sistēmu, uzskata zinātnieki
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Akadēmiķis paskaidroja slēdzienus par koronavīrusa mākslīgo izcelsmi