Naftas ieguve, foto no arhīva

Bloomberg: Rijāda palielinās naftas ieguves apjomus pēc OPEC neveiksmīgās apspriedes

43
(atjaunots 00:52 09.03.2020)
Saūda Arābijas ieceri palielināt naftas ieguvi eksperti uzskata par centieniem ietekmēt Krieviju un citas valstis, lai piespiestu tās atgriezties pie sarunām.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Saūda Arābija plāno aprīlī palielināt naftas ieguvi līdz desmit miljoniem barelu diennaktī, lai piespiestu Krieviju un citas valstis atsākt pārrunas ar OPEC dalībvalstīm, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Bloomberg.

Aģentūras informācijas avoti ziņo, ka Rijāda varētu vēl vairāk palielināt naftas ieguvi – līdz 12 milj. barelu diennaktī. Salīdzinājumā ar rādītājiem martā – 9,7 milj. dienā – tamlīdzīgs pieaugums novestu tirgu līdz haosam, ņemot vērā koronavīrusa epidēmiju, kas negatīvi ietekmējusi pieprasījumu.

Tamlīdzīgu ieguves palielināšanu Bloomberg uzskata par mēģinājumu maksimāli ietekmēt Krieviju un citas valstis, lai piespiestu tās atgriezties pie sarunām.

Piektdien Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks informēja ka OPEC+ darījums pārtrauks darbību no 1.aprīļa, jo Maskava nav pieņēmusi karteļa piedāvājumu papildus ierobežot naftas ieguvi koronavīrusa izplatības dēļ.

OPEC un vairāku organizācijā neiekļautu valstu (OPEC+) darījums par naftas ieguves samazināšanu darbojas no 2017. gada sākuma. Tas vairākkārt pagarināts, noteikumi mainīti. Piemēram, līdz 2019. gada beigām vienošanās paredzēja ieguves ierobežošanu par 1,2 milj. barelu diennaktī salīdzinājumā ar 2018. gada oktobra līmeni, bet 2020. gada pirmajā ceturksnī alianse samazināja ieguvi par 1,7 milj. barelu.

Koronavīrusa izplatīšanās pasaulē

2019. gada 31. decembrī Ķīnas varasiestādes informēja PVO par nezināmas pneimonijas uzliesmojumu Uhaņā, Hubejas provincē (valsts centrālā daļa).

Speciālisti noteica slimības ierosinātāju – tas ir koronavīruss 2019-nCoV. PVO atzina uzliesmojumu par starptautiskas nozīmes ārkārtas situāciju un piešķīra saslimšanai oficiālu nosaukumu – COVID-19.

Patlaban apstiprināto koronavīrusa inficēšanās gadījumu skaits kontinentālajā Ķīnā pārsniedzis 80,6 tūkstošus no tiem 3070 pacienti miruši, vairāk nekā 55,4 tūkstoši ir atveseļojušies un ir izrakstīti no slimnīcām. Visā pasaulē apstiprināto koronavīrusa gadījumu skaits pārsniedzis simt tūkstošus.

43
Tagi:
nafta, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (758)
Pēc temata
"Mēs viņu zaudējam": koronavīruss apdraud ASV tirgu un dolāru
Koronavīrusa psihoze: iedzīvotāji izpērk miltus un griķus, bet šprotes vēl palikušas
Sliktāk, nekā tirdzniecības kari: eksperts novērtēja koronavīrusa ietekmi uz ekonomiku
NASA saskatīts koronavīrusa uzliesmojuma pozitīvais aspekts
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

17
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

17
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ
Protesta akcija pret 2021. gada budžeta, foto no arhīva

Politoloģe par nodokļu reformu Latvijā: nav nekā atbaidošāka

18
(atjaunots 23:19 28.11.2020)
Nodokļu sloga pieaugums mazajiem uzņēmējiem vienlaikus ar mediķu atalgojuma pieaugumu no 2021. gada rada iespaidu, ka valdība liek sadurties abām šīm iedzīvotāju kategorijām un skatās, kas no tā iznāks.

RĪGA, 29. novembris - Sputnik. Apstiprinātā mikrouzņēmumu nodokļu reforma nav savlaicīga un izskatās ļauni no ētiskā viedokļa, ir pārliecināta politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Saeimas bijusī spīkere Ilga Kreituse. Savu viedokli viņa pauda Latvijas radio 4 pārraidē "Atklāts jautājums", vēsta Lsm.lv.

"Nepatīkamākais ir tas, ka valsts iet pie tā, ka mums it kā vajag ņemt no vieniem, lai dotu ārstiem. Nav nekā atbaidošāka politikā, nekā tāda rīcība – likt sadurties pierēm iedzīvotāju grupām un skatīties, kas iznāks. Nedomāju, ka ārsti būtu streikojuši, lai viņiem maksātu lielāku naudu, atņemot to mazajiem uzņēmējiem. Domāju, mūsu sabiedrība vēl nav nonākusi līdz tādam līmenim. Taču tā tas pašlaik izskatās: tiem atņemsim, bet jums iedosim, un jums būs labi," pārmaiņas komentēja Kreituse.

Viņa piezīmēja, ka valdība līdz galam nav izpratusi, kā funkcionē mazais bizness.

"Man ir sajūta, ka daudzi politikā vispār nesaprot, ar ko nodarbojas mūsu mazie uzņēmēji. Viņi parasti neražo datorus, tā pārsvarā ir apkalpošanas zona. Kas šodien notiek apkalpošanas jomā? Nu, aizejiet līdz Doma laukumam, paskatieties, kur jūs varēsiet iedzert kafiju.

Un atkal rodas jautājums: vai laiks ir izvēlēts pareizi? Cilvēki pat nav saņēmuši dīkstāves pabalstus, bet tu domā, kā viņiem palielināt nodokļus. (..) Ja tu man šodien saki, ka tev jāatdod puse, lai pēc tam – pēc 30 gadiem – būtu pensija... No vienas puses, tas ir pareizi. Taču ne šajā situācijā. Kā var raizēties par to, kas man būs pēc 30 gadiem, ja es nezinu, kas būs pēc trim dienām?" par valdošās koalīcijas lēmumu brīnījās politoloģe.

18
Tagi:
Latvija, nodokļu reforma
Pēc temata
Mikrouzņēmumiem nav izredžu: Saeima atbalstījusi nodokļu celšanu
Latvijā komunisti ir pie varas? Sadusmotie iedzīvotāji nolamāja kārtējo nodokļu reformu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
"Pašreiz tas ir brāķis. Teiksim godīgi": kas ir neapmierināts ar nodokļu reformas projektu
Krievijas mierneši kontrolpunktā Lačinas koridorā, foto no arhīva

Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?

0
(atjaunots 14:54 29.11.2020)
Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

No Turcijas viedokļa šī organizētā migrācija dāvā vēl vienu iespēju nopietni un uz ilgu laiku nostiprināties Dienvidkaukāzā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Bruņotais konflikts Kalnu Karabahā piesaistījis tūkstošiem algotņu no Sīrijas – viņi ieradušies karadarbības zonā ar Turcijas atbalstu un strādāja Azerbaidžānas pusē. Pēc trīspusējā līguma noslēgšanas un kara pārtraukšanas vēl joprojām nekas nav zināms par tūristu-teroristu atgriešanos dzimtenē. Pastāv iespēja, ka sīrieši ar savām ģimenēm apmetīsies Azerbaidžānai atdotajos rajonos.

Saskaņā ar telekanāla Sky News Arabia datiem, Turcijas valdība stimulē turkomānu ģimeņu migrāciju no Sīrijas ziemeļaustrumiem uz Kalnu Karabaha rajoniem (emigrantiem sola Azerbaidžānas pilsonību), lai mainītu reģiona demogrāfiju. Pie tam Turcijai jau ir pieredze tamlīdzīgas transformācijas projektā Afrinas pilsētā (Sīrijas ziemeļaustrumos), kur patlaban palikuši vien nepilni 7% pamatiedzīvotāju.

Sīrijas ziemeļaustrumu autonomās administrācijas pārstāvis Šafans al Haburi intervijā Sky News Arabia apstiprināja informāciju par Turcijas valdības iniciatīvu jautājumā par sīriešu ģimeņu pārcelšanos uz Kalnu Karabaha reģionu. Viņš uzsvēra, ka Turcijas vadība nav aizmirsusi, kā 1923.-1929.gg. Karabaha teritorijā pastāvēja "Sarkanās Kurdistānas Republika" ar galvaspilsētu Lačinas pilsētā.

Projekts nemaz nav pārlieku fantastisks. Migranti-turkomāni (tjurku emigrācijas viļņa pēcteči Tuvajos Austrumos pirms Osmāņu impērijas veidošanās) ar teroristisku pieredzi veido visnotaļ apmācītu "militāro kontingentu" un par nelielu naudu spēj piedalīties karadarbībā – vienalga, kur, un vienalga, pret ko. Savukārt Karabahas hipotētiksā pārvēršana par "Kaukāza Kosovu" dos iespēju Ankarai jebkurā brīdī aizsargāt brālīgo tautu. Turcijas parlaments jau atbalstīja bruņoto spēku nosūtīšanu uz Azerbaidžānu, un tas ir tikai sākums lielajā ģeopolitiskajā spēlē Dienvidkaukāzā. Tajā piedalīsies arī Krievijā aizliegtas teroristiskas organizācijas "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" un ekstrēmistiskie kurdu grupējumi.  

Jaunie "janičāri" Kaukāzā

Turcija oficiāli noliedz, ka nosūtītu algotņus uz Azerbaidžānu, un apgalvo, ka Armēnija atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujieniekus, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Baku klāsta, ka Armēnijas pusē ir algotņi no Sīrijas un Libānas. Tehnoloģiski tas ir iespējams, tomēr vairs nav aktuāli. Trauslajam mieram vēl ir jāpārcieš laika pārbaude. Ir jāmeklē diplomātiska izeja no strupceļa Karabahā, nevis jāpārvieto turp "kolonisti" ar apšaubāmu pagātni no Tuvajiem Austrumiem.

Atgādināšu, ka Latākijas un Alepo provincēs dzīvo aptuveni 100 tūkstoši sīriešu turkomānu, kuri saistīti ar virkni teroristisko organizāciju un ilgus gadus karo ar Sīrijas valdības spēkiem. Turcijas vadība atbalsta turkomānu bruņotās vienības. 23. novembrī mediju resurss Afrinpost informēja, ka turki atklājuši divus ofisus Afrinas kurdu reģiona centrā Sīrijas ziemeļos. Tie paredzēti ģimenēm, kuri vēlas piereģistrēties migrācijai uz Kalnu Karabahu, "uz azerbaidžāņu armijas ieņemto teritoriju". Pie tiem jau rindās stājas turkomānu ģimenes (pārsvarā – no Homsas provinces). Domājams, turkiem izdevies motivēt visus šos cilvēkus. Turcijas izlūkdienests iekļauj savā datu bāzē informāciju par viņiem pirms došanās uz Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas Kurdu kultūras centra "Ronai" vadītājs Fahraddins Pašajevs vērtēja,  ka patlaban Azerbaidžānā dzīvo aptuveni 240 tūkstoši kurdu, taču Turcija plāno pārvietot uz Kalnu Karabahu nevis Tuvo Austrumu kurdus, bet gan tikai turkomānus ar ģimenēm. Vai tas nāks par labu Azerbaidžānai, nerunājot jau par armēņu tautības iedzīvotājiem?

1923. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Kalnu Karabaha autonomajā apgabalā armēņi veidoja 94% iedzīvotāju, 6% - pārsvarā bija azerbaidžāņi, kurdi un krievi bija mazākumā. Padomju varas gados armēņu skaits Karabahā saruka līdz 77%, azerbaidžāņu – pārsniedza 21%. Karš 90. gadu sākumā ieviesa savas korekcijas. Demogrāfiskā situācija perspektīvā ir grūti prognozējama.

Armijas ikdiena

Krievijas miernešu grupējums Kalnu Karabaha armēņu daļā dara visu iespējamo, lai sakārtotu dzīvi pēc kara. Inženieru-sapieru vienības nodarbojas ar tehnisko izlūkošanu, atmīnē ceļus, evakuē sadegušo tehniku no koplietošanas ceļiem. Stepanakertā atjaunots ceļu segums, ūdens un elektrības padeve civilās infrastruktūras ēkās un dzīvojamos namos, darbojas humānās palīdzības centrs, top aeromobilais hospitālis. Krievijas mierneši pavada autobusus ar bēgļiem, mājās atgriezušies tūkstošiem cilvēku.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Saskaņā ar trīspusējo vienošanos, ko 9. novembrī parakstīja Krievijas prezidents, Azerbaidžānas valsts vadītājs un Armēnijas premjerministrs, 25. novembrī Azerbaidžānas armijas vienības iegāja Kelbadžaras rajonā, 20. novembrī Azerbaidžānas kontrolē nonāca Agdamas rajons, drīz vien (1. decembrī) – Lačinas rajons. Teritoriju nodošana Azerbaidžānai ar Krievijas miernešu starpniecību neparedz tūlītēju 1992. gadā bēgļu gaitās devušos cilvēku atgriešanos.

Karabahas tālākais liktenis lielā mērā ir atkarīgs no Azerbaidžānas armijas un militāri politiskās vadības. Armēnijas "drošības zonas" rajonu transformācija par tikpat mazapdzīvotu un bīstamu azerbaidžāņu zonu ir ļoti nevēlama. Pastāv risks, ka septiņos rajonos apmetīsies sīriešu turkomāni. Pēc 28 gadiem ir ļoti grūti atsaukt atpakaļ simtiem tūkstošu azerbaidžāņu bēgļu, kuri jau iedzīvojušies jaunajās vietās. Tā var notikt mākslīga vienas tautas aizstāšana ar citu.

Iepriekš Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, tiekoties ar Turcijas aizsardzības ministru Hulusi Akaru, ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu, izlūkdienesta vadītāju Hakanu Fidanu un sauszmes spēku komandieri Umitu Dundaru, klāstīja par Krievijas un Turcijas "līdztiesīgajām lomām" konflikta risināšanā. Valstī ir liels skaits kara padomnieku no Turcijas, it īpaši Nahičevānas autonomijā – tālu no Karabaha, taču pie robežas ar Armēniju. Tas liecina, ka Baku un Ankara sākotnēji bija gatavas lielam karam visā "Armēnijas frontē". Krievija vienlīdzīgi apturējusi karadarbību, un daudzi ar to nav apmierināti.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

24. novembrī Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka pārrunas ar Krieviju turpinās arī pēc trīspusējās vienošanās noslēgšanas, tiekot plānotas turku patruļas starp novērošanas punktiem Karabaha un, šķiet, arī pašu svarīgāko: "Mēs to īstenosim saskaņā ar savām pārrunām ar Azerbaidžānu."

Kļūst skaidrs, ka runa nav par kopīgu monitoringa centru. Ankara ir gatava rīkoties pretēji reģiona interesēm un konflikta pušu samierināšanas loģikai. Iespējams, kādam nekādi neliek mieru "jaunais miers" Karabahā.

0
Tagi:
drošība, Krievija, Sīrija, Turcija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā