Daugavpils

Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu

83
(atjaunots 21:55 08.03.2020)
Kad Krievija aktīvi sāka attīstīt savas ostas pie Baltijas jūras, Latvijas politiķiem vajadzēja dot uzdevumu attīstīt dzelzceļu priekš mazās loģistikas, paziņoja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

RĪGA, 6. marts – Sputnik. Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš politiķiem uzvēla vainu par to, ka šobrīd Latvijas Dzelzceļam nākas atlaist darbiniekus. Taču pašvaldība ir gatava palīdzēt atrast darbu atlaistajiem, iedrošināja viņš, vēsta Tvnet.lv.

"Laikus taču zināja, ka Krievija būvē savus ostas termināļus, bet uzņēmuma vadītājs apgalvoja, ka lejamās kravas būs. Pazaudējām. Tad pārorientējās uz ogļu kravām. Arī pazaudējām. Kas paliek? Pasažieru pārvadājumu nav, popularitāti uzņem autobusi, kravu kā tādu nav. Dzelzceļš pie tā nav vainīgs, pie tā ir vainīgi politiķi, kuri jau pirms 10 vai 15 gadiem nav devuši uzdevumu attīstīt dzelzceļu cita veida pārvadājumiem - mazajai loģistikai.

Daugavpilī uz dzelzceļa nav neviena iekrāvēja, kurš varētu iekraut vagonā paleti. Viens ir, 70. gadu ražojums: bez tehniskās apskates un nevar izbraukt no teritorijas. Nav pierobežas sadarbības mazās loģistikas jomā. Arī ostas ir bremzējušas tranzītu ar ostas nodevām, jo pats dzelzceļš pēc būtības nav dārgs, tas ir konkurētspējīgs. Kad bija lejamās kravas, mēs "parādījām vidējo pirkstu" baltkrieviem. Un ko viņi darīja? Aizgāja ar savām investīcijām uz Klaipēdu. Tas ir ārpolitikas rezultāts," sacīja Elksniņš.

Pēc viņa sacītā, pašvaldība ir izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir palīdzēt atlaistajiem LDz darbiniekiem iekārtoties darbā. Elksniņš atzīmēja, ka dzelzceļnieki ir lieli profesionāļi, bet darbaspēka pietrūkst. Viņš pastāstīja, ka pilsēta cer piesaistīt uzņēmējus, kuri šobrīd autobusiem pārvadā strādniekus no Daugavpils, pārnest savu ražošanu uz turieni. Tostarp Daugavpils var būt pievilcīga vieta uzņēmumiem, kuriem nav svarīga konkrēta atrašanās vieta – zvanu centri, IT kompānijas. Daugavpils var piedāvāt tiem optimālus izdevumu nosacījumus, turklāt šeit ir lētāks darbaspēks, nekā, piemēram, Rīgā. Runājot par dzelzceļu, Daugavpilij, pēc viņa teiktā, būtu ļoti svarīgi saglabāt lokomotīvju remonta depo, un no aprīļa tās tiks remontētas tikai tur. "Man patiesi žēl, ka šāds depo tiek slēgts Rīgā," nobeigumā sacīja viņš.

2019. gadā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms, salīdzinot ar 2018. gadu, samazinājies par 15,8%, līdz 41,492 miljoniem tonnu. Šajā fonā kompānija Latvijas Dzelzceļš paziņoja par 1500 darbinieku atlaišanu šī gada laikā – tā ir ceturtā daļa no visa uzņēmumu darbinieku skaita.

83
Tagi:
tranzīts, Latvija
Pēc temata
Eksperts: Lietuvai jāsaprot, ka tā rada draudus Krievijas nacionālajai drošībai
Putins piezvanījis ar negaidītu piedāvājumu un apracis Latvijas cerības uz naftas tranzītu
"Latvija neprātīgi atņēma sev tranzītu": KF izvērtēja Levita izteicienus par "tilta" lomu
Ekonomists paskaidroja, kāpēc Krievija līdz šim saglabā attiecības ar Baltiju
Tukšs naudasmaks, foto no arhīva

Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija

26
(atjaunots 14:09 27.10.2020)
Latvija izrādījusies paskopa dīkstāves pabalstu ziņā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Bailēs par nākotni iedzīvotāji cenšas tērēt mazāk, tāpēc patēriņa tirgū vērojama lejupslīde.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik, Jūlija Granta. Baltijas valstu ekonomisko rādītāju analīze salīdzinājumā ar kaimiņiem demonstrē vismaz divkāršu patēriņa tirgus lejupslīdi. Pie tā vainojami... dīkstāves pabalsti. Tā uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa. Izmaksas bija nenozīmīgas, cilvēki vispār nesagaidīja nekādu sociālo palīdzību. Bailes par nākotni lika pievērt naudas maciņus.

Privātais patēriņš Latvijā saruka vairāk nekā par 20%, bet Igaunijā – mazāk nekā par 10%, Lietuvā – mazliet vairāk nekā par 5%. Latvija ieņem vidējo vietu iedzīvotāju skaita ziņā Baltijā, tomēr izrādījusies pati skopākā, sniedzot atbalstu krīzes apstākļos. Izmaksas nesasniedza ne 800 miljonus eiro. Lietuva izmaksāja vairāk nekā 1,4 miljardus, Igaunija – gandrīz 1,5 miljardus. Tā kā visas trīs valstis iekšzemes koppoduktu pārsvarā veido uz pakalpojumu sfēras rēķina, ekonomiku virs ūdens notur patēriņa tirgus. Lietuvā to aptvēra vislabāk: dīkstāves pabalstos tur izmaksāja divreiz vairāk nekā Latvijā, turklāt Lietuva piešķīra līdzekļus sociālajai palīdzībai, kas pārsniedza dīkstāves pabalstu apjomu.

Dombrovska darbības atbalsis

Krīzes laikā pieprasījums nekrītas tāpēc, ka samazinās cilvēku ienākumi, paskaidroja Bērziņa. Viņa akcentēja, ka pieprasījumu lielā mērā ietekmē patērētāju noskaņojumus, kuri izvēlas – tērēt naudu vai netērēt. Tāpat stāvokli ietekmē iepriekšējo krīžu pārvarēšanas pieredze.

2009. gada krīzes pieredze Latvijā ir tagadējā eirokomisāra Valda Dombrovska "veiksmes stāsts": siksnu pievilkšana un nekustamo īpašumu zaudēšana līdz ar tālāku emigrāciju.

Kopš tā laika emigrācijas iespējas ir būtiski sarukušas, hipotekāro kredītu skaits – samazinājies. Tauta atsaukusi atmiņā tikai siksnu savilkšanu un disciplinēti reaģēja. Tāpēc patērētāju pārliecības indeksa ziņā Igaunija un Lietuva 2020. gada martā kritās par 10%, bet Latvija – par 20%, pārsniedzot Eiropas vidējo rādītāju – 14%.

Uzņēmējdarbības atbalsta aspektā Kariņa valdība it kā izskatās tīri labi – šiem nolūkiem piešķirtas gandrīz tikpat lielas summas, kādas atvēlēja Lietuva, un vairāk nekā Igaunijā. Tomēr no 400 miljoniem eiro, kas iztērēti šiem mērķiem, lauvas tiesu dabūjusi nacionālā aviokompānija airBaltic. Izrādījās, ka tā nav piebarojama: aviopārvadājumi un tūrisms Latvija uzrādījuši lielāko kritumu pakalpojumu eksporta jomā. Jā, aviokompānija ir jāsaglabā, tomēr daudz vairāk vajadzīga resursu sadale. Piemēram, Igaunija steigšus finansēja valsts pasūtījumus infrastruktūras projektiem no krīzes budžeta. Latvijā tikai uzlēja asfaltu uz ceļiem, jo visam pārējam nevar ne konkursus organizēt, ne rezultātus apkopot.

Valsts palīdzība iedzīvotājiem – tas nav tikai maksātspējīgā pieprasījuma pašreizējo problēmu risinājums, runa ir arī par pamatu zem kājām nākotnē, uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste. Tāpēc ir īpaši svarīgi kritiski novērtēt paveikto un koriģēt politiku.

Krīzes pirmajā vilnī Latviju glāba pārtikas produktu (pirmās nepieciešamības preces) un elektronisko iekārtu, kā arī kokmateriāla eksports, ko Eiropa sāka pirkt mājokļu remontdarbiem apstākļos, kad citi tēriņi izrādījās neiespējami. Taču tā ir īstermiņa tendence. Nākotnē jāpieņem stratēģiski lēmumi, ņemot vērā kardinālās izmaiņas piegādes ķēdītēs.

Skaidrs, ka Eiropa vēlas tās saīsināt, padarīt drošākas un izvietot vitāli svarīgu preču un farmaceitisko līdzekļu ražotnes savā teritorijā, nevis valstīs ar lētu darbaspēku. Latvija ir tuvāk nekā Ķīna (Šveice ir aizmirsta), tomēr darba spēks te ir mazliet lētāks nekā citās valstīs. LB speciāliste uzskata, ka atlicis tikai radīt investīcijām pievilcīgu vidi. Tiesa, diezin vai to veicinās Finanšu ministrijas nesenās iniciatīvas nodokļu jomā.

Un, visbeidzot, IT strauji dodas uz priekšu, jo bizness ir pievērsies jaunu tehnoloģiju un platformu ieviešanai. Iespējams, šajā ziņā palīdzēs arī emigranti no Baltkrievijas. Viņi jau apsolījuši Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai veselu 1000 darba vietu. Ņemot vērā 80 000 bezdarbnieku, tas nav daudz, tomēr labāk nekā nekas.

26
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
Par "negodīgu" dīkstāves pabalsta pieteikšanu VID piemēros 1500 eiro naudas sodu
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību

24
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Patlaban darbu Latvijā ir uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi, viņi ir atvēruši bankas kontus, atraduši telpas un nokārtojuši formalitātes ar darbinieku pārvākšanos.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Pēc pārrunām starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un baltkrievu IT kompānijām dažas no tām nolēma pilnībā vai daļēji pārcelt savu darbību uz Latviju, vēl ar 50 uzņēmumiem pārrunas turpinās, paziņoja LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā.

Kopumā pašlaik lēmumu strādāt Latvijā pieņēma 17 kompānijas, reāli darbu uzsākuši vismaz trīs. Tās atvēra bankas kontus, atrada telpas un nokārtoja formalitātes ar darbinieku pārvākšanos. Pēc šo 17 uzņēmumu plāniem, tuvākajos mēnešos Latvijā būs izveidots vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu. Vismaz puse no kompānijām agrāk strādāja Minskas Augsto tehnoloģiju parkā, vēsta grani.lv.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

24
Tagi:
Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Ričarda Lugara vārdā nosauktā laboratorija, foto no arhīva

Aizsardzība vai eksperimenti. Ko dara amerikāņu biolaboratorijas pie Krievijas robežām

0
(atjaunots 21:02 27.10.2020)
Krievijai jau sen dara raizes bioloģiskā drošība kaimiņvalstīs. Šaubas rada amerikāņu laboratoriju darbība Gruzijā, Kazahstānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā.

"Vašingtona, aizbildinoties ar epidemioloģisko palīdzību Šanhajas sadarbības organizācijai, savāc bioloģiskos datus," konstatēja Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, tiekoties ar kolēģiem ŠSO. Ko īsti pēta amerikāņu laboratorijas? Par to portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

No karadienesta civilajā darbā

Biolaboratorijas Vidusāzijā un Kaukāzā amerikāņi sāka veidot jau pēc PSRS sabrukuma. Neko nevajadzēja būvēt: liela daļa pētījumu centru atklāti uz padomju institūtu bāzes. No 50. gadiem to specialitāte bija infekcijas slimības, mēra, tīfa un holeras vakcīnas.

Radiācijas aizsardzības kostīmi
© Sputnik / Илья Питалев

70. gados Maskavas un Vašingtonas bruņošanās sacensības papildināja bioloģiskā un ķīmiskā kara draudi. Klīda baumas, ka sociālistiskā bloka valstu laboratorijas izmēģina ieročus, ko padomju vara apņēmusies likt lietā pret Rietumiem. Nekādu prātīgu liecību tām nebija. Tomēr, kad PSRS sabruka, bija svarīgi nepieļaut noplūdes no pētnieciskajiem centriem.

Amerikāņi piedāvāja sadarbību. 90. gadu sākumā viņi palīdzēja Maskavai likvidēt ķīmisko, bioloģisko un kodolieroču krājumus bijušajās republikās. Senatori Sems Nans un Ričards Lugars izstrādāja speciālu "Draudu kopīgas likvidācijas programmu" un tās ietvaros modernizēja biolaboratorijas Vidusāzijā un Kaukāzā.

Pēc būtības, tie bija militāri objekti. Ar amerikāņu atbalstu tos pārveidoja par civiliem zinātniski pētnieciskajiem centriem. Tomēr epidemioloģiskā situācija Kazahstānā, Uzbekistānā, Tadžikistānā un Gruzijā vēl joprojām bija sarežģīta – nereti tika fiksēti holeras, hepatīta, tīfa uzliesmojumi.

Vašingtona piešķīra līdzekļus bīstamo slimību pētīšanai, taču ar noteikumu, ka laboratorijās varēs strādāt arī amerikāņu speciālisti. Reģionā savāktie štammi tika nogādāti rietumvalstu pētnieciskajos centros - amerikāņi skaidroja, ka Eiropā un ASV speciālistiem ir plašākas iespējas izpētīt vīrusu un radīt vakcīnu.

Uz Maskavas jautājumiem par to, kāpēc grantus laboratorijām piešķir no Pentagona un NATO budžetiem, amerikāņi atbildēja vienu un to pašu: pētījumu mērķis ir miermīlīgs.

Pēc Pentagona pasūtījuma

Īpaši aktuāla tēma kļuva 2018. gadā, kad Gruzijas bijušais valsts drošības ministrs Igors Giorgadze pastāstīja, ka pēc ārstēšanās Ričarda Lugara Sabiedriskās veselības aprūpes pētījumu centrā miruši desmitiem cilvēku. Viņš pieļāva, ka laboratorijā notikuši eksperimenti ar cilvēkiem.

Giorgadze pievērsa uzmanību arī augstajam bakterioloģiskās aizsardzības līmenim. Pēc viņa vārdiem, centra rīcībā ir iekārtas kaitīgu vielu izsmidzināšanai un lādiņi ar bioloģiski aktīvu materiālu.

"Kāpēc tādas lietas vajadzīgas iestādei, kuras mērķis ir iedzīvotāju aizsardzība?" taujāja bijušais ministrs. Pie tam, viņš piebilda, centra darbinieki neslēpa, ka pilda Pentagona pasūtījumus.

ASV paziņoja, ka Giorgadzes apsūdzības esot absurdas, un no jauna apliecināja, ka visi pētījumi notiek tikai ar miermīlīgiem mērķiem.

Tomēr Krievija necietīs bioloģiskos eksperimentus pie savām robežām, brīdināja Ārlietu ministrijas Bruņojuma neizplatīšanas un kontroles lietu departamenta vadītājs Vladimirs Jermakovs.

Lai gaisinātu šaubas, Gruzijas valdība uzaicināja Krievijas speciālistus apmeklēt objektus. Taču, ņemot vērā pērno krīzi Maskavas un Tbilisi attiecībās, vizīte nenotika.

Kazahstānas štammi

Maskavu satrauc arī bioloģiskās laboratorijas Kazahstānā. Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstu ārlietu ministru apspriedē maijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievija iebilst pret ASV biolaboratorijām pie valsts robežām.

Situāciju kritizēja arī Ķīna – tā pieprasīja no ASV slēgt visus Pentagona finansētos pētījumu objektus Vidusāzijā. Savukārt amerikāņi ieteica ĶTR neiejaukt reģiona valstis ASV un Ķīnas pretrunās.

Bioloģiskās laboratorijas tiek apspriestas arī ŠSO samitos. Lai arī organizācijas locekļi – Kazahstāna, Uzbekistāna un Tadžikistāna – apgalvoja, ka zinātniskie centri nav saistīti ar amerikāņu militārajiem pētījumiem, Krieviju un Ķīnu tas nepārliecināja. Izskanēja viedoklis, ka ŠSO locekļiem nāktos vērīgāk sekot tamlīdzīgai darbībai.

Drīz vien pēc izskanējušās kritikas Kazahstānas prezidents Kasims-Žomarts Tokajevs deva rīkojumu sagatavot likumu par bioloģisko drošību. Viņš uzsvēra, ka laboratorijas jāstrādā vietējiem, nevis ārvalstu speciālistiem. Valsts vadītājs nepaskaidroja, par kādiem centriem viņš runā, tomēr novērotāji precizēja: runa ir par Centrālo laboratoriju Almatā.

Tās specialitāte ir Kazahstānai raksturīgu vīrusu štammu pētījumi. Kopš 2016. gada tā strādā uz Kazahstānas Karantīnas un zoonozo infekciju zinātniskā centra bāzes, pakļauta Veselības ministrijai un tiek uzskatīta par republikas īpašumu, lai arī būvēta uz Pentagona rēķina. ASV šiem nolūkiem piešķīra 108 miljonus dolāru.

Bioloģiskā laboratorija Almatā jau vairākkārt radījusi bažas Kazahstānā. 2018. gadā valstī manāmi pieauga meningīta gadījumu skaits. Paklīda baumas, ka laboratorijā notikusi meningokoka infekcijas štamma noplūde. Žurnālisti un blogeri uzskatīja, ka amerikāņi tīšām pieļāvuši vīrusa izplatīšanos eksperimenta labad.

Kazahstānas Veselības ministrija apgalvoja, ka nekādas epidēmijas nav. "Kazahstānā ir 58 meningīta gadījumi, no tiem Almatā – 32. Relatīvie rādītāji no PVO viedokļa ir zemi," norādīja resors.

Stāvoklis ar koronavīrusu ir līdzīgs: internetā apgalvo, ka tas saistīts ar bioloģisko laboratoriju. Valdība noliedz konspiroloģiju un aicina neizplatīt paniku.

Sarežģīta epidemioloģija

Ārvalstu bioloģiskās laboratorijas ir arī Tadžikistānā. Viena no tām izveidota Dušanbē 2013. gadā uz Gastroenteroloģijas institūta bāzes. Projektu finansēja Merjē labdarības fonds (Francija), kas būvējis tādus pašus objektus Ķīnā, Mjanmā, Bangladešā un Āfrikas valstīs.

Frančiem parasti palīdzēja ANO un ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID). Investīcijas pārsniedza 3 miljonus dolāru. Arī Tadžikistānā sponsori skaidroja: tas esot nepieciešams sarežģītās epidemioloģiskās situācijas dēļ.

Vēl vienu laboratoriju 2019. gadā organizēja uz Republikas Tuberkulozes apkarošanas centra bāzes. Sponsori – USAID un Pentagons. Vietējie biologi ar ārvalstu kolēģu dalību tur pēta tuberkulozi, malāriju, hepatītu un holeru.

Pērn Tadžikistānas ziemeļos tika atklāts jauns objekts. Par to pieejama vien ierobežota informācija, finansējumu nodrošinājuši amerikāņi.

"Atdzimšana" amerikāņu stilā

ASV militāri bioloģiskajā programmā piedalās arī Uzbekistāna. 2018. gadā par to informēja Krievijas Bruņoto spēku Radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Igors Kirilovs. Viņš paskaidroja, ka Uzbekistāna palīdz amerikāņiem savākt datus par patogēniem mikroorganismiem.

Krievijas militārpersonas izteikumi radīja izbrīnu Taškentā. "Atklāti sakot, neesam par to neko dzirdējuši," Kirilova teikto komentēja republikas Aizsardzības ministrija.

Tomēr Uzbekistānas valdība nenoliedza, ka 2007. gadā amerikāņi piešķīra grantu Virusoloģijas institūtam Taškentā. Par šiem līdzekļiem vietējie speciālisti kopā ar amerikāņiem sāka pētīt brucelozi, kuras uzliesmojumi reģionā tiek fiksēti diezgan bieži. Tomēr ASV palīdzība situāciju nemainīja – nākamajā gadā saslimstība pat pārsniedza agrāko gadu rādītājus.

Ilgus gadus amerikāņi turpināja pētījumus Uzbekistānai piederošajā salā Vozroždeņije salā Arāla jūrā. Padomju laikos tur bija bioķīmiskais poligons, kur izmēģināja bakterioloģiskos ieročus. 2000. gados ASV mēģināja sameklēt poligona glabātavās Sibīrijas mēra sporas. Tādu aktivitāti Vašingtona pamatoja ar vēlmi uzlabot ekoloģisko situāciju reģionā. Taču, gluži pretēji, Uzbekistānā tika reģistrēti Sibīrijas mēra gadījumi. Paklīda baumas par tīšu noplūdi, tomēr pagaidām nav pierādījumu tam, ka infekcija būtu saistīta ar Virusoloģijas institūtu.

0
Tagi:
Pentagons, robeža, Krievija, biolaboratorijas, ASV
Pēc temata
Rietumos apstiprina ASV gatavošanos bakterioloģiskajam karam
Sliktāk par nāvi. Pie kādiem aizliegtajiem ieročiem paslepus strādā ASV
Ko bijušās PSRS tautām gatavo Pentagona laboratorijas
Krievijas žurnālisti apmeklēja Lugara laboratoriju Gruzijā
Pažēlojiet cilvēkus: Ķīna aicina ASV slēgt biolaboratorijas bijušās PSRS teritorijās