Daugavpils

Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu

72
(atjaunots 21:55 08.03.2020)
Kad Krievija aktīvi sāka attīstīt savas ostas pie Baltijas jūras, Latvijas politiķiem vajadzēja dot uzdevumu attīstīt dzelzceļu priekš mazās loģistikas, paziņoja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

RĪGA, 6. marts – Sputnik. Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš politiķiem uzvēla vainu par to, ka šobrīd Latvijas Dzelzceļam nākas atlaist darbiniekus. Taču pašvaldība ir gatava palīdzēt atrast darbu atlaistajiem, iedrošināja viņš, vēsta Tvnet.lv.

"Laikus taču zināja, ka Krievija būvē savus ostas termināļus, bet uzņēmuma vadītājs apgalvoja, ka lejamās kravas būs. Pazaudējām. Tad pārorientējās uz ogļu kravām. Arī pazaudējām. Kas paliek? Pasažieru pārvadājumu nav, popularitāti uzņem autobusi, kravu kā tādu nav. Dzelzceļš pie tā nav vainīgs, pie tā ir vainīgi politiķi, kuri jau pirms 10 vai 15 gadiem nav devuši uzdevumu attīstīt dzelzceļu cita veida pārvadājumiem - mazajai loģistikai.

Daugavpilī uz dzelzceļa nav neviena iekrāvēja, kurš varētu iekraut vagonā paleti. Viens ir, 70. gadu ražojums: bez tehniskās apskates un nevar izbraukt no teritorijas. Nav pierobežas sadarbības mazās loģistikas jomā. Arī ostas ir bremzējušas tranzītu ar ostas nodevām, jo pats dzelzceļš pēc būtības nav dārgs, tas ir konkurētspējīgs. Kad bija lejamās kravas, mēs "parādījām vidējo pirkstu" baltkrieviem. Un ko viņi darīja? Aizgāja ar savām investīcijām uz Klaipēdu. Tas ir ārpolitikas rezultāts," sacīja Elksniņš.

Pēc viņa sacītā, pašvaldība ir izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir palīdzēt atlaistajiem LDz darbiniekiem iekārtoties darbā. Elksniņš atzīmēja, ka dzelzceļnieki ir lieli profesionāļi, bet darbaspēka pietrūkst. Viņš pastāstīja, ka pilsēta cer piesaistīt uzņēmējus, kuri šobrīd autobusiem pārvadā strādniekus no Daugavpils, pārnest savu ražošanu uz turieni. Tostarp Daugavpils var būt pievilcīga vieta uzņēmumiem, kuriem nav svarīga konkrēta atrašanās vieta – zvanu centri, IT kompānijas. Daugavpils var piedāvāt tiem optimālus izdevumu nosacījumus, turklāt šeit ir lētāks darbaspēks, nekā, piemēram, Rīgā. Runājot par dzelzceļu, Daugavpilij, pēc viņa teiktā, būtu ļoti svarīgi saglabāt lokomotīvju remonta depo, un no aprīļa tās tiks remontētas tikai tur. "Man patiesi žēl, ka šāds depo tiek slēgts Rīgā," nobeigumā sacīja viņš.

2019. gadā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms, salīdzinot ar 2018. gadu, samazinājies par 15,8%, līdz 41,492 miljoniem tonnu. Šajā fonā kompānija Latvijas Dzelzceļš paziņoja par 1500 darbinieku atlaišanu šī gada laikā – tā ir ceturtā daļa no visa uzņēmumu darbinieku skaita.

72
Tagi:
tranzīts, Latvija
Pēc temata
Eksperts: Lietuvai jāsaprot, ka tā rada draudus Krievijas nacionālajai drošībai
Putins piezvanījis ar negaidītu piedāvājumu un apracis Latvijas cerības uz naftas tranzītu
"Latvija neprātīgi atņēma sev tranzītu": KF izvērtēja Levita izteicienus par "tilta" lomu
Ekonomists paskaidroja, kāpēc Krievija līdz šim saglabā attiecības ar Baltiju
Celtnieki, foto no arhīva

mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas

37
(atjaunots 13:06 29.05.2020)
Pandēmija ir mainījusi situāciju Latvijas darba tirgū; vakanto vietu skaits ir manāmi sarucis, bet patlaban pieprasītākie ir celtniecības speciālisti un kravas automašīnu vadītāji – tālbraucēji.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis Dainis Jukonis pastāstīja iknedēļas izdevumam "Vesti", ka maija sākumā bezdarbs valstī sastādīja 8% un salīdzinājumā ar martu, kad pandēmijas dēļ tika izsludināts ārkārtējās situācijas režīms, pieaudzis par 1,2%. Tāpat kā iepriekš augstākais tas ir Latgalē – 15,3%, zemākais – Rīgā (6,2%).

Tiesa, viss kļūst skaidrāks salīdzinājumā. Pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas galvaspilsētā bezdarbs pieaudzis visvairāk – par 1,5%, Latgalē – par 0,8%. Tas ir saprotams, jo Rīgā ir lielākais skaits nozaru, ko krīze skārusi īpaši sāpīgi: viesmīlības, tūrisma un restorānu bizness...

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Vakanto vietu skaits darba biržā arī ir manāmi sarucis – gandrīz par 12 tūkstošiem – 5. maijā bija brīvas 14 980 vietas. Laiki, kad visur bija vajadzīgi operatori tirdzniecības tīklos (kasieri), ir palikuši pagātnē. Tagad pieprasītākā ir kravas automašīnas vadītāja profesija – darba biržā ir 980 vakances.

Tiesa, tālbraucēji bija pieprasīti arī pirms krīzes. Darbs ir smags, autovadītāji, tāpat kā viņu kolēģi lielākajā daļā Austrumeiropas valstu, saņem daudz mazāk nekā tālbraucēji rietumvalstīs.

Tranzīta pārvadājumu uzņēmuma vadītājs pastāstīja, ka pēdējos gados viņus glābuši šoferi no Pleskavas. Viņi ir gan profesionāli, gan atbildīgi. Taču pandēmijas dēļ viņi bija spiesti atgriezties mājās, kur nekavējoties nonāca karantīnā.

Pie tam jaunajos apstākļos tālbraucēju darbs ir vēl sarežģījies. Pārbaudes uz robežām ir pastiprinājušās, pieauguši sastrēgumi. Neizpaliek arī reisi uz Itāliju, Spāniju un Franciju, kur plosās koronavīruss. Kāds kravas mašīnas vadītājs pastāstīja, ka ceļā pa tukšu pilsētu Ziemeļitālijā bija sastopami tikai policisti. Viņi... aplaudējuši, lai paustu cieņu autovadītāja darbam: šī profesija tagad saistīta ar vēl lielāku risku.

Nemirstīgais Afoņa

Tālāk vakanto vietu sarakstā redzami celtniecības specialitāšu darbinieki: betonētāji, apdares meistari, akmeņkaļi, krāsotāji-apmetēji. Vajadzīgi arī santehniķi, elektriķi, metinātāji, atslēdznieki...

Jāpiebilst, ka vakanto vietu skaita (497) ziņā santehniķi ieņem ceturto vietu. Tomēr daudzi cilvēki, kam pēdējā laikā nācies saskarties ar šīs profesijas pārstāvjiem (mainījis cauruli vannas istabā, remontējis krānu vai tualeti utt.) var teikt, ka liela daļa īsto meistaru, acīmredzot, aizbraukuši uz ārzemēm. Te palikuši tikai tādi "speči" kā leģendārās filmas "Afoņa" galvenais varonis. Grib lielu naudu, bet kvalitāte klibo ar abām kājām. To var apstiprināt arī daudzu celtniecības firmu vadītāji.

Trūkst arī labu celtnieku. Ne velti šajā jomā aizvien lielāks ir uzaicinātā darbaspēka skaits. Starp citu, pirms pandēmijas valstī oficiāli bija vairāk nekā 15 tūkstoši strādnieku no citām valstīm...

Viesstrādnieki nepieviļ

Lielākais skaits viesstrādnieku nāk no Ukrainas. Tai seko Baltkrievija, Krievija, Uzbekistāna. 2017. gadā Pilsonības un migrācijas lietu departaments izsniedza 7500 īstermiņa ielūgumus viesstrādniekiem, bet pērn – 15 300.

Ielūgums darba devējam izmaksā 100-500 eiro. Pie tam uzaicinātā darbinieka alga nevar būt mazāka nekā vidējā valstī – 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Un nav svarīgi, ko viesstrādnieks dara – kārto zivis konservu bundžās vai ķieģeļus jaunbūvē. Izņēmums pieļauts tikai lauksaimniecības darbiniekiem – viņiem var maksāt ne vairāk kā 700 eiro bruto.

Tas nav daudz. Tomēr, spriežot pēc visa, lielākā daļa darbinieku ar noteikumiem ir apmierināti, citādi viņu skaits nepieaugtu.

Pie tam no bijušās PSRS valstīm uzaicinātie ar darbu tiek galā labi un teicami – to apliecina darbu vadītāji būvobjektos un lauksaimnieki...

Kas palicis bez darba

Turpināsim stāstu par to, kā pandēmija mainījusi darba tirgu. Šajā periodā liels skaits cilvēku zaudējuši darbu un reģistrējušies biržā.

Pirmo vietu viņu vidū ieņem pārdevēji-konsultanti (684), viņiem seko mazo veikaliņu pārdevēji (596), ir pavāri (563), oficianti (318), bārmeņi (207), pavāru palīgi (112).

Vienlaikus vairākās šajās profesijās ir vakantas vietas, piemēram, vajadzīgs 291 pavārs. Tikai gribētos zināt, vai kāds pēc elitāra restorāna, viesnīcas, pazīstamas kafejnīcas gribēs strādāt sociālās iestādes, skolas vai bērnudārza ēdnīcā?

Būvmateriālu veikali zeļ un plaukst

Pie tam pandēmijas rezultātā nav cietuši visi kā viens. Būvmateriālu veikalos (it īpaši nelielajos, kas atrodami dzīvojamajos masīvos) apgrozījums aug. Daudzi cilvēki, strādājot "attālināti", nolēmuši netērēt laiku velti un ķerties pie dzīvokļu un vasarnīcu remonta. Katram sīkumam nebrauksi pakaļ uz lielo tirdzniecības centru, un ir ļoti ērti, ja viss atrodams blakus – dzīvojamā masīva veikalā. Par to, ka darba apjoms pieaudzis, pastāstīja pārdevēji būvmateriālu veikalos Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā.

Pieaudzis apgrozījums arī nelielajos  pārtikas veikalos provincē un aptiekās, it īpaši apdzīvotajās vietās netālu no Lietuvas robežas. Vietējie iedzīvotāji, kuri agrāk produktus pirka pie kaimiņiem, tagad pievērsušies pašmāju tirgotājiem. Jautājums tikai, vai tas ir uz ilgu laiku? Latvijas veikaliem un aptiekām šis ir īstais brīdis, lai papūlētos panākt, ka cilvēki arī pēc robežu atvēršanas pirktu nepieciešamo pašu mājās. Gan provincē, gan galvaspilsētā. Tomēr to var panākt nevis ar aizliegumiem un ierobežojumiem, bet gan ar veselīgu konkurenci.

Iespējams, pandēmija liks izdarīt kaut kādus secinājumus? Tostarp arī valstij, kas tikai vārdos apgalvo, ka šeit ir komfortabli apstākļi biznesam. No komfortabliem apstākļiem neviens nebēg uz citām valstīm un biznesu nepārceļ...

37
Tagi:
ekonomiskā krīze, Latvija, darba tirgus
Pēc temata
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem
Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Naudas skaitīšana, foto no arhīva

Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī 812 eiro pēc nodokļu nomaksas

12
(atjaunots 14:30 28.05.2020)
Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga par pilnu likmi valstī veidoja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, "uz rokas" – 812 eiro.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sastādīja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta BNN.

Šī gada janvārī vidējā alga bruto pieauga par 7% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedza 1101 eiro mēnesī, februārī – 7,8% (1085 eiro), bet martā – par 5% (1113 eiro).

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, 2020. gada pirmajā ceturksnī alga bruto samazinājusies par 1,2%.

Vidējā alga pamata darba vietā pēc nodokļu nomaksas 2020. gada pirmajā ceturksnī sastādīja 812 eiro. Gada laikā tā palielinājusies par 6,3%, bet salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni tā sarukusi par 0,8%.

Uz rokas saņemtās algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, sastādīja 4,3%.

2020. gada pirmajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā tikai par 4 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1104 eiro pret 1100. Valsts sektorā, kurā iekļautas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības, vidējā alga pieaugusi līdz 1061 eiro, jeb par 7,8%.

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, vidējā alga privātajā sektorā ir mazliet pieaugusi (+0,4%), bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 4,5%, ņemot vērā piemaksu un prēmiju samazināšanos.

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes rezultātā vidējā alga viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā 2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar datiem par šo periodu pērn, kritusies par 3%, bet šī gada martā, salīdzinājumā ar 2019. gada martu un 2020. gada februāri, - sarukusi par 21%.

Salīdzinājumā ar februāri vidējā alga martā sarukusi arī daiļrades, izklaides un atpūtas jomā (-1,1%), kā arī izglītībā (-0,9%).

Gada laikā visvairāk pieaugusi vidējā alga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un saimniecības priekšmetu remonts, ķīmiskās tīrītavas, frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi utt. Šajās nozarēs vidējā alga pieaugusi par 12,8%. savukārt veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomās vidējā alga pieaugusi par 11,5%.

Latvijas reģionu starpā ātrākais algu pieaugums pirmajā ceturksnī (gada izteiksmē) bija vērojams Rīgas rajonā – 10,2%. Citos reģionos, neskaitot Latgali, gada pieaugums fiksēts 5,6-5,9% apmērā. Latgalē, kur vidējā alga ir viszemākā (747 eiro), gada pieaugums sastādījis 4,9%.

12
Tagi:
Latvija, alga
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Sikspārnis, foto no arhīva

"Tirgus bija viens no upuriem": Ķīna apstrīdēja sākotnējo versiju par Covid-19 izcelsmi

0
(atjaunots 14:16 30.05.2020)
Ķīnas zinātnieki noskaidroja, ka tirgus Uhaņā nevarēja kļūt par Covid-19 inficēšanās avotu, taču tur vīruss guva plašu izplatību.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Ķīnas Nacionālā slimību profilakses un kontroles centra zinātnieki izpētīja paraugus no Huanaņas tirgus Uhaņā, kurš tiek uzskatīts par pirmo koronavīrusa izplatības punktu, vēsta RIA Novosti.

Министерство обороны РФ

Speciālisti izpētīja dzīvnieku paraugus, kas tika pārdoti Huanaņas tirgū. Taču viņu Covid-19 testi uzrādīja negatīvus rezultātus.

Pētnieki skaidro, ka šie dzīvnieki nevarēja inficēt pircējus. Tātad, inficēšanās avots atradās nevis tirgū, bet kaut kur citur.

Nacionālā slimību profilakses un kontroles centra vadītājs Gao Fu publicēja speciālistu slēdzienu: "Tirgus bija viens no inficēšanās upuriem."

Taču zinātnieki apstiprināja, ka inficēšanās pirmavots bija sikspārņi, kā jau iepriekš ziņots. Pēc tam caur "starpdzīvnieku" Covid-19 tika nodots cilvēkiem. Savukārt tirgus Uhaņā kļuva par vīrusa masveida izplatības vietu.

Cilvēki Huanaņas tirgū jau inficējās nevis no dzīvnieka, bet gan viens no otra.

Kā viss sākās

2019. gada 31. decembrī Ķīnas valdība informēja Pasaules veselības organizāciju par nezināmas pneimonijas uzliesmojumu Uhaņas pilsētā valsts centrālajā daļā. Speciālisti identificēja patogēnu – tas bija jauns koronavīruss.

PVO atzina uzliesmojumu par starptautiska mēroga ārkārtas situāciju un piešķīra slimībai oficiālu nosaukumu – Covid-19. Vēlāk slimības izplatība pasaulē tika atzīta par pandēmiju.

Slimība izplatījusies visā pasaulē. Eiropas Savienība slēgusi robežas. Daudzās valstīs noteikta stingra karantīna. Savukārt Ķīna jau informēja, ka vīrusu valstī izdevies apturēt.

Uhaņa, no kurienes izplatījās slimība, bija slēgta gandrīz 76 dienas – no 23. janvāra. Bija aizliegts iebraukt pilsētā un pamest to, tikai ar īpašu atļauju.

Septītā aprīļa naktī varasiestādes atvēra ceļus, kas ved no pilsētas, un atļāva cilvēkiem izbraukt savās automašīnās.

Taču Covid-19 izplatījies praktiski visā pasaulē. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, kopumā ir vairāk nekā 6 miljoni inficēto, vairāk nekā 367 tūkstoši no tiem ir miruši.

0
Tagi:
Ķīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ne tikai koronavīruss. Ar ko var inficēties no savvaļas dzīvnieku gaļas
PVO komentēja ASV versiju par Covid-19 mākslīgo izcelsmi
Koronavīruss un citas kaites. Ar kādām slimībām cilvēki inficējušies no dzīvniekiem
Akadēmiķis paskaidroja slēdzienus par koronavīrusa mākslīgo izcelsmi