500 eiro naudaszīme

Uzdevums bija šo naudu eliminēt: nerezidentu noguldījumu daļa Latvijā samazinājās līdz 6%

31
(atjaunots 12:06 04.03.2020)
Finanšu regulators rīko tikšanās ar visām bankām, lai pārliecinātos, ka to biznesa plāns ir "uz pareizā ceļa" un tās arī turpmāk plāno likt uzsvaru uz eiro zonas klientu, nevis nerezidentu apkalpošanu.

RĪGA, 4. marts – Sputnik. Latvijas bankas gandrīz pilnībā atbrīvojās no nerezidentu noguldījumiem, atskaitījās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile intervijā telekanālam TV3, vēsta TVNET.

Patlaban jau 94% noguldījumu veido nauda no Latvijas un eiro zonas valstīm, tātad tikai 6% no tiem ir nerezidentu nauda. 2018. gadā nerezidentu noguldījumi sastādīja 20%, savukārt 2017. gadā – 39%.

Purgaile uzskata, ka nerezidentu nauda vienkārši gāja cauri valstij, tās nebija investīcijas valsts ekonomikā un radīja lielu risku. Tādēļ regulators lika bankām attīrīties no tās.

"Uzdevums bija šo naudu eliminēt," sacīja Purgaile, atzīmējot, ka mērķis bija gandrīz pilnībā izpildīts.

FKTK vadītāja piebilda, ka komisija vienalga turpina vērtēt dažu banku iespējamos riskus, taču konkrēti nenosauca tās. Viņa paskaidroja, ka daudzas finanšu iestādes, kuru bizness iepriekš bāzējās uz nerezidentu apkalpošanu, šobrīd cenšas transformēties un atrodas ceļā pie tā, lai to pamatdarbība tiktu saistīta ar eiro zonas klientu apkalpošanu.

Pēc Purgailes sacītā, FKTK pārstāvji tiekas ar katru banku, lai apspriestu tās nākotni un pārliecinātos, ka "tās biznesa plāns ir uz pareizā ceļa", sacīja Purgaile.

Taču viņa atteicās komentēt to, vai visām esošajām bankām ir vieta tirgū.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, februārī Naudas atmazgāšanas apkarošanas finanšu pasākumu izstrādes grupa (FATF) nolēma neiekļaut Latviju "pelēkajā sarakstā", atzīstot, ka valstij izdodas apkarot naudas atmazgāšanu.

Tiesa, gada laikā Latvijas bankas pazaudēja pusi peļņas, savukārt plānus izveidot Rīgā finanšu centru nācās aprakt zemē.

Banku attīrīšanas rezultātā cieš arī citas nozares, piemēram, tranzīta bizness, taču uzraugošās iestādes liek banku sistēmas caurspīdīgumu augstāk par klientu interesēm.

31
Tagi:
nerezidenti, atmazgāšana, nauda, FKTK
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (91)
Pēc temata
Konti netiek atvērti, kredītus nepiešķir: Latvijai ir nepieciešamas jaunas bankas
SVF pārbaudīs situāciju Latvijā
Znotiņa par Latvijas bankām: ballīte beigusies
Latvijā turpinās slēgt bankas: FKTK atradusi trīs kandidātus
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

10
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

10
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

47
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

47
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā

Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna

0
(atjaunots 07:25 05.07.2020)
Pēdējo nedēļu laikā atsevišķās Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstīs pieaudzis Covid-19 saslimstības gadījumu skaits, tāpēc Latvija papildinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama divas nedēļas ilga pašizolācija.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Koronavīrusa izplatības pieauguma dēļ atsevišķās valstīs Latvijas valstspiederīgajiem tagad jāievēro pašizolācija pēc brauciena uz Monako, Zviedriju, Luksemburgu, Portugāli, Rumāniju, Bulgāriju, Lielbritāniju un Čehiju. Divas nedēļas ilga karantīna būs jāievēro arī pēc tranzīta brauciena caur šīm valstīm, vēsta Press.lv, atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centru.

Kopš 4. jūlija prasība ievērot divas nedēļas ilgu pašizolāciju attiecināta arī uz ceļotājiem, kuri atgriežas no Čehijas un Monako, kur saslimstība pārsniegusi pieļaujamo – 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

​SPKC un Veselības ministrija iesaka bez vajadzības nepamest Latviju, jo epidemioloģiskā situācija pastāvīgi mainās.

© Sputnik / Максим Богодвид

Latvijā saslimstība patlaban sastāda 0,7 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju un joprojām krītas.

Iepriekš vēstīts, ka pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 1185 koronavīrusa testi, konstatēts viens Covid-19 gadījums.

Viens pacients ar Covid-19 nokļuvis slimnīcā. Tagad stacionāros valstī ārstējas pieci pacienti ar koronavīrusu. Vienam no viņiem slimības forma ir smaga.

Pandēmijas periodā Latvijā veikti 156784 testi un konstatēti 1123 inficētie.

Izveseļojušies 1000 cilvēki, no slimnīcām izrakstīts 181 pacients, 30 cilvēki ir miruši.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu, slimnīcās turpina ārstēties četri pacienti
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums