RĪGA, 3. marts – Sputnik. Vidējā alga par pilnu likmi pirms nodokļu samaksas Latvijā pērn sastādīja 1076 eiro, kas ir par 7,2% vairāk, nekā 2018. gadā, tiek ziņots Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā.
Vidējā alga, kas tiek saņemta "uz rokām", sastādīja 793 eiro, kas ir 73,7% no bruto algas. Gada laikā tā palielinājusies par 6,8%, taču tās pieaugums bijis par 0,4% zemāks par algas pieauguma tempa pirms nodokļu samaksas.
Reālais darba algas neto pieaugums sastādīja 3,9%.
Privātajā sektorā vidējā alga pēc visu nodokļu samaksas 2019. gadā sastādīja 1067 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1103 eiro, vispārējās valdības sektorā (valsts un pašvaldības iestādes, valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības) – 1055 eiro.
Pērn visātrāk auga vidējās algas veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 13,2%.
Administratīvajās un apkalpojošajās iestādēs vidējā alga auga par 10,9%, to veicināja darbinieku skaita samazinājums, kas strādā pilnu likmi, laikā, kad algu fonds palielinājās.
Būvniecības nozarē algas palielinājās par 10,3%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 9,8 %, ūdens apgādes, notekūdeņu nozarē – par 9,2 %.
Aizritējušajā gadā septiņās nozarēs vidējā mēnešalga par pilnas likmes darbu bija virs vidējās algas valstī – tās ir finanses un apdrošināšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, enerģētika, valsts pārvalde, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozare.
Vismazākā vidējā alga bija tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē – 767 eiro, citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sevī sabiedrisko un politisko organizāciju darbu, sadzīves priekšmetu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas salonu, apbedīšanas un citus pakalpojumus – 819 eiro, kā arī izglītībā – 866 eiro.
Iepriekš Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks sniedza prognozi attiecībā uz algu izaugsmes tempiem 2020. gadā. Pēc viņa sacītā, visticamāk, tie kļūs ievērojami lēnāki. Latvijas Banka sniedz prognozi izaugsmes samazinājumam līdz 6%. Taču uzņēmumi vēlētos vēl vairāk samazināt izaugsmes tempus.
