Ārsts veica ar koronavīrusu inficētā pacienta apskati, foto no arhīva

Pensijas, lidojumi, pasts un piegādes: koronavīruss jau ietekmējis Latvijas ekonomiku

93
(atjaunots 12:09 02.03.2020)
Kādi uzņēmumi jau sajutuši uz savas ādas koronavīrusa COVID-19 ietekmi, kādus pensiju ieguldījumus ietekmējusi epidēmija, kas apdraud Latvijas un visas pasaules ekonomiku sliktākajā gadījumā.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. Ja koronavīrusa COVID-19 uzliesmojums patiešām novedīs pie globālas pandēmijas, iespējams, tā izraisīs recesiju gan eirozonā, gan ASV.

Tad arī Latvijā gandrīz neizbēgama ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums. Daži Latvijas uzņēmumi jau atzinuši, ka vīruss ietekmējis to biznesu, vēsta lsm.lv.

Iespējams spēcīgs šoks

Globālā pandēmija – epidēmija, kas aptver visus kontinentus. Oxford Economics aprēķināja, ka 2020. gadā gaidāms samazināts pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums par 1,1 triljonu ASV dolāru (1,3 procentpunktiem). Globālais ekonomikas pieaugums būs tikai 2,3%.

Ņujorkas fondu birža, foto no arhīva
© Sputnik / Вера Голосова

Tādā gadījumā ASV un eirozonas valstīs gaidāma recesija, bet pasaules ekonomiku gaida "īslaicīgs, taču ļoti spēcīgs šoks".

Vieglāka scenārija apstākļos gaidāms, ka pandēmija izvērtīsies tikai Āzijā – tas pasaules IKP atņems 0,4 triljonus dolāru (0,5%). Ekonomiku ietekmē rada ne tikai slimības izraisītais nāves gadījumu skaits, bet arī blakusefekti – uzņēmumu darbinieku neierašanās darbā, tūrisma samazināšanās un piegādes ķēžu izjaukšana.

"No ekonomikas viedokļa, problēma ar "Covid-19" ir ne tikai pārrāvumi ražošanas ķēdēs, tūrismā utt. Tie ir pārejoši, un no tiem var salīdzinoši ātri atgūties. Taču ASV/Eiropa jau pirms vīrusa balansēja uz recesijas robežas, un pasaulē šobrīd nav labs brīdis nekāda veida šokiem," Twitter raksta bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Bet kā ir Latvijā

Sliktākajā gadījumā koronavīruss var izraisīt recesiju arī Latvijā, uzskata Āboliņš. "Situācija ātri attīstās, un prognozēt ir grūti. Taču ir skaidrs, ka ietekme būs ne mazāka kā no Ķīnas un Āzijas ekonomikas, jo Ķīnas ekonomika pašlaik darbojas daudz zemākā līmenī salīdzinājumā ar tās potenciālu.

Pasauli ietekmēs Ķīna-ražotāja un Ķīna-patērētāja, daudzi pasaules uzņēmumi jau paziņojuši par problēmām ar piegāžu ķēdēm, tāpēc ka ražotnes Ķīnā nestrādā. Tas droši vien ietekmēs arī mūsu nozares, kuras ir atkarīgas no Ķīnas detaļām un komponentēm. Un tagad jau var teikt, ka tās Latvijas ekonomikas pieauguma prognozes, kuras bija aktuālas janvārī – par 2% pieaugumu – visdrīzāk nepiepildīsies, būs par 0,5 līdz 1,5 procentpunktiem mazāk atkarībā no tā, cik lielā mērā izdosies ierobežot vīrusa izplatīšanos.

Turklāt daudz kas būs atkarīgs ne tikai no Ķīnas, bet arī no situācijas Eiropā un Latvijā. Sliktākais variants ir globālā recesija un Latvijas IKP samazināšanās, kā arī bezdarba pieaugums. Lai gan lielu bezdarbu es negaidītu – pie mums pensijā katru gadu aiziet vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jaunieši. Negribu teikt, ka manis aprakstītais negatīvais scenārijs ar recesiju noteikti būs, taču risks ir. Un pat īslaicīgs, bet spēcīgs šoks var būt par iemeslu uzņēmumu finansiālajām problēmām, ja tiem būs jāpārdzīvo vairāki mēneši ar lielu apgrozījuma kritumu," prognozēja Āboliņš.

Kas notiek ar ceļojumiem

Vienas no pirmajām koronavīrusa rezultātā cieta aviopārvadājumu un tūrisma nozares –  kad virkne lielo aviokompāniju pārtrauca lidojumus uz Ķīnu vai samazināja to skaitu, to akciju cenas biržās nedēļas laikā strauji saruka.

Latvijas aviokompānija "airBaltic" uz Ķīnu nelido, taču jaunais vīruss ir nonācis arī līdz Eiropai – samazinājusies biļešu rezervēšana uz Milānu, Romu un Veronu.

airBaltic neplāno atcelt lidojumus uz Itāliju, atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas ekspertu informāciju, ka riski inficēties ar lipīgām slimībām lidojuma laikā ir minimāli.

Paniku tūristu vidū pagaidām nemana arī lielajā Latvijas tūroperatorā "Novatours" – februārī šajā biznesā ir "klusā sezona". Kompānijas vadītājs Leonīds Močeņovs pastāstīja, ka "Novatours" nestrādā ar Ķīnu un ar karantīnā slēgtajiem Itālijas ziemeļu reģioniem, bet slēpošanas kūrortus, uz kuriem "Novatours" sūta tūristus, koronavīruss vēl nav skāris.

"Mūsu bizness notiek parastā režīmā, taču situācija joprojām ir neskaidra un jutīga, viss var mainīties jebkurā brīdī. Mēs sekojam atbildīgo organizāciju rekomendācijām. Tāpat rīkojas visi tūroperatori un aviokompānijas pasaulē," stāstīja Močeņovs.

Kas notiek ar pensijām

Nevar gan teikt, ka koronavīrusa tēma nekādi nav ietekmējusi "Novatours" – tā mātesuzņēmums Lietuvā savas akcijas kotē biržā. Nedēļas laikā "Novaturas" akcijas cena nokritusi par 25% - no 4,2 eiro līdz 3,14 eiro.

Pēdējās nedēļas laikā ASV biržu indekss S&P 500 zaudējis apmēram 10%, atgriežoties pagājušā gada decembra līmenī. Kritums nivelējis  visu pirms Ziemassvētkiem vēroto pieaugumu. Apmēram tāpat nedēļas laikā sarucis Vācijas indekss DAX un Eiropas "Stox Europe 600", tie atgriezušies pagājušā gada septembra līmenī.

No vienas puses, gada griezumā tā vēl nav katastrofa. Pagājuša gada pirmajā pusē, kad tirgos valdīja panika ASV un Ķīnas tirdzniecības kara dēļ, akciju cenas biržās bija būtiski zemākā līmenī. No otras puses, nav stabilizācijas pazīmju, bet daži eksperti jau paziņojuši, tas ir tikai sākums, bet sliktākais vēl priekšā.

Latvijas pensiju plānu ienesīgums, kas ir tieši atkarīgs no akciju tirgu svārstībām, pēdējā nedēļā būtiski samazinājies — īpaši aktuāli tas ir aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuriem līdz 75% uzkrājumu ieguldīti akcijās. Tie līdz ceturtdienai bija zaudējuši 4 - 6% no nesenajiem maksimālajiem līmeņiem, kādi bija vēl pagājušajā nedēļā. Taču par pēdējiem 12 mēnešiem šo pensiju plānu grupas rezultāti, neskatoties uz kritumu februārī, joprojām ir visnotaļ pozitīvi - pieaugums 8 - 12%. Tiesa, tikai nedēļu agrāk, pirms panikas biržās, aktīvo pensiju plānu gada pieaugums bija 12 - 18%.

Sūtījumi no Ķīnas un uz Ķīnu

Kad virkne lielo Eiropas aviokompāniju pārtrauca reisus uz Ķīnu, sekas izjuta "Latvijas Pasts". Jau 3. februārī tas paziņoja, ka pasta sūtījumi uz Ķīnu netiks piegādāti līdz aviosatiksmes atjaunošanai.

"Cietusi arī plūsma pretējā virzienā no Ķīnas uz Latviju – sūtījumi vai nu nepienāk, vai arī iet ilgāk," pastāstīja LP preses sekretāre Gundega Vārpa.

Apstājies arī Ķīnas giganta "Aliexpress" tranzīta mezgls Rīgā, kas strādā partnerībā ar LP – janvāra beigās ''Latvijas Pasta'' operators sagaidīja simto Boeing ar sūtījumiem no Ķīnas, pēc tam plūsma apstājās.

"Ir arī sūtījumi no Latvijas uz Ķīnu – to parasti nebija daudz, un tagad mēs ceram, ka kuru katru brīdi mēs atradīsim risinājumu, kā tos nosūtīt. LP sadarbojas ar daudzām lielām aviokompānijām, taču tagad lidmašīnas uz turieni gandrīz nemaz nelido," piebilda Vārpa.

Viņa norāda, ka plūsma pretējā virzienā palēninājusies, taču nav beigusies:

"Sūtījumi no Ķīnas pienāk, Ķīna tos pārsūta tranzītā caur dažādām valstīm un pa dažādiem maršrutiem. Taču tā ir ilgāk, tālāk, mazāk, bet ir sūtījumi, kuri pagaidām nepienāk. Kravas iet pa saviem maršrutiem, mēs nevaram prognozēt – dažkārt kaut kas atnāk pēkšņi, piemēram, ja ostā ienācis kuģis, vai arī pa sauszemi. Cilvēkiem, kuri tagad kaut ko pasūta no Ķīnas, paši pārdevēji bieži atsaka, jo nevar garantēt piegādi. Taču, lai runātu par statistiku, cik daudz mainījušies apmēri, vēl nepieciešams pavērot. Pagaidām grūti prognozēt, kas būs tālāk - mēs, tāpat kā visi, lasām ziņas," skaidroja Vārpa.

Piegādes aizkavējas

Par problēmām paziņojis arī elektronikas ražotājs "HansaMatrix". Kompānija ar 24 miljonu eiro gada apgrozījumu darījusi zināmu, ka koronavīrusa uzliesmojums ietekmējis komponenšu piegādes ķēdi no Āzijas, jo daļa ražotāju apturējuši ražošanas procesu.

Uzņēmuma vadība neprognozēja epidēmijas ietekmi uz biznesu, taču brīdināja – pirmajā ceturksnī izdevumi par komponentēm var pieaugt, bet uzņēmuma rentabilitāte un apgrozījums – samazināties. Tagad kompānija mēģina atrast alternatīvus komponenšu piegādātājus.

Savukārt radioelektronikas ražotājs "SAF Tehnika" no Ķīnas saņem tikai dažas iespiedplates un atsevišķas korpusu daļas.

"Piegādātāji mūs brīdināja, ka dažas detaļas kavējas par nedēļu vai divām, taču pagaidām tas mūs neietekmē. Mums ir rezerves, plānojam tās pusgadu uz priekšu, citas Ķīnā ražotas komponentes neizmantojam, komplektēšanu veicam paši. Tas ir no vienas puses. Taču, no otras puses, komponenšu tirgus ir globāls, un nekad nevar zināt, kas var ietekmēt tavus piegādātājus. Piegāžu ķēdes ir ļoti sarežģītas. 

Var izrādīties, ka tavs iecienītais ASV vai Šveices ražotājs, kuram ir simtiem komponenšu piegādātāju, ir kritiski atkarīgs no kaut kāda sīkuma no Ķīnas, un tā dēļ visa ražošana tiek apturēta," atzina radioelektronikas ražotāja "SAF Tehnika" vadītājs Normunds Bergs.

"Minēšu vienu vēsturisku piemēru – pēc avārijas Fukušimas atomelektrostacijā noskaidrojās, ka šajā prefektūrā ir rūpnīca, kas ražo epoksīda sveķus, kas ir kritiski svarīgi elektronikas iespiedplašu ražošanā. Turklāt tā ir viena no divām šādām rūpnīcām pasaulē. Un, kad šī rūpnīca apstājās, arī nozare visā pasaulē uz kādu laiku apstājās. Tāpēc šīs saiknes pasaulē ir ļoti smalkas.

Neviens negaidīja, ka Fukušimai būs tāda ietekme, bet, kad šī kritiskā atkarība noskaidrojās, mēs visi svīdām aukstus sviedrus, lai gan no malas to neviens nemanīja," pastāstīja Bergs.

Viņš norādīja, ka sliktākajā gadījumā var pārkārtot visu piegāžu ķēdi, taču tas prasa laiku.

"Koronavīruss ir potenciāli ļoti nepatīkama lieta, tas var daudz ko ietekmēt. Pagaidām mēs to nejūtam. Tāpēc es tavu rakstu pabeigtu ar domu, ka nekas nav saprotams un būs interesanti vērot notikumu attīstību.

Un pagaidām es drīzāk uztrauktos par tiem, kuri no turienes saņem kaut kādas vienkāršas preces, sākot no tekstila un beidzot ar tehniku.

"Mikrotīkls"? (nozares līderis ar ražotnēm Latvijā un Ķīnā)? Par viņiem es pārāk neuztrauktos – viņiem ražošana ir diezgan sabalansēta," konstatēja Bergs.

Pagaidām ir rezerves, bet kas notiks tālāk?

Epidēmija pagaidām nav ietekmējusi tehnisko iekārtu un tehnoloģisko risinājumu piegādi telekomunikāciju operatoram "Tet", taču nākotnē to nevar izslēgt, pastāstīja uzņēmumā. No "Tet" veikalos piedāvātās tehnikas viedokļa, noliktavā ir "diezgan lielas rezerves" un kompānija seko situācijai.

Analoģiski klājas tirdzniecības tīklam "Maxima", kas pārdod arī Ķīnā ražotu sadzīves tehniku un preces, kā arī dažus pārtikas produktus.

"Pagaidām sarežģījumu nav – ir iepirkti diezgan lieli krājumi, un tie glabājas noliktavā. Taču perspektīvā pēc nedaudziem mēnešiem mēs varam sajust piegāžu aizkavēšanos," pavēstīja "Maxima" preses sekretāre Liene Dupate-Ugule.

"No dažiem partneriem saistībā ar atsevišķām preču grupām ir bijuši signāli, jo daļa rūpnīcu Ķīna ir slēgta. Tas attiecas uz tehniku, dažiem pārtikas produktiem, tostarp uz ķiplokiem – meklējam alternatīvus variantus Eiropas valstīs, Spānijā.  Prognozēt ir grūti, pirmo reizi esam tādā situācijā," viņa stāstīja.

93
Tagi:
Latvija, ekonomika, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (566)
Pēc temata
Lietuviešu ārsts iesaka: iedzīvotājiem nav jākrīt panikā un jāpērk griķi
Daugavpils iedzīvotāja nonākusi karantīnā Tenerifes viesnīcā
"Neklapējiet ar ausīm". Virusologs devis padomu Baltijai cīņā ar koronavīrusu
Viņķele: mēs novērosim Latvijas iedzīvotājus, kuri bijuši Itālijā

Ekonomists pastāstīja par rekordlielu cenu starpību Lietuvā un Polijā

31
(atjaunots 08:08 06.07.2020)
Ekonomists uzskata, ka zemās cenas Polijā saistītas ar spēcīgu konkurenci iekšējā tirgū un vājo valūtas kursu.

RĪGA, 6. jūlijs – Sputnik. Preču un pakalpojumu patēriņa cenas Polijā vidēji ir par piekto daļu zemākas nekā Lietuvā, un cenu līmeņa starpība jau sasniegusi 20%, savā lapā Facebook konstatēja Luminor ekonomists Žigimants Maurics.

"Polija atgādina Eiropas Ķīnu, kurp saplūst ne tikai lietuvieši, bet arī citu kaimiņvalstu iedzīvotāji, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus. Polijas zemās cenas nosaka augstā konkurence iekšzemes tirgū un (pārlieku) vājais Polijas zlota kurss, kas šīs krīzes laikā novājējis vēl par pieciem procentiem. Tātad cenu līmeņa starpība starp Lietuvu un Poliju, rēķinot eiro, sasniegusi rekordlielos 20 procentus," ekonomista teikto citēja Sputnik Lietuva.

Maurics piebilsa, ka pat gadījumā, ja Lietuvas iedzīvotāji nebrauc pēc Polijas precēm, kaimiņvalsts produkcija tik un tā nokļūst Lietuvas tirgū. Lietuvas ārējās tirdzniecības deficīts ar Poliju 2019. gadā sasniedza rekordu – 1,7 miljardus eiro un bija trīsreiz lielāks nekā ar Ķīnu.

Vienlaikus ekonomists ir pārliecināts, ka zemāka PVN likme pārtikas produktiem Viļņai nepalīdzēs, jo pārtikas preces veido vien ceturto daļu kopējo izdevumu. Pēc viņa domām, Lietuvas vienīgā cerība ir spēcīgāks zlota apmaiņas kurss.

Viens no faktoriem, kas varētu to pastiprināt, ir pasaules ekonomikas stabilizācija, jo Polijas zlota apmaiņas kurss krītas ekonomiskās krīzes laikā un nostiprinās izaugsmes periodā.

Tāpat Maurics uzsvēra politiskās situācijas ietekmi uz Polijas kursu, konkrēti – pašreizējās prezidenta vēlēšanas.

"Tāpēc atliek cerēt, ka Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 12. jūlijā uzvarēs kandidāts, kurš sola lielāku stabilitāti attiecībās ar ES, un ekonomiskā situācija pasaulē stabilizēsies, jo citādi mēs nevarēsim izvairīties no vēl viena starptautiskās un pārrobežu tirdzniecības rekorda šogad," viņš uzrakstīja.

Lietuvas iedzīvotāji nereti brauc uz kaimiņvalstīm pēc pirkumiem, jo tur cenas ir zemākas, nekā Lietuvā. Cita starpā viņi iegādājas pārtikas preces un alkoholu.

Iepriekš Sputnik Lietuva korespondents aprunājās ar Viļņas iedzīvotājiem, kuri brauc iepirkties uz Poliju. Cilvēki konstatēja, ka šie braucieni ļauj ietaupīt vairākus simtus eiro.

31
Tagi:
ekonomika, Polija, Lietuva
Pēc temata
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Pametam ballīti: kas sagaida Latvijas pierobežas tirdzniecību
Covid-19 ietekmējis augļu un dārzeņu tirdzniecību: kāpēc cenas mainās katru dienu
Aprīlī Latvijā augušas produktu cenas – dažas pat vairāk nekā uz pusi
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

16
(atjaunots 22:05 06.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

16
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu

Zinātnieks nonācis pie negaidīta slēdziena par koronavīrusa izcelsmi

0
(atjaunots 17:36 06.07.2020)
Oksfordas zinātnieks uzskata, ka vīruss jau pirms pandēmijas atradies vairākās valstīs un to aktivizējuši apkārtējās vides apstākļi.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Koronavīruss SARS-CoV-2 bijis miera stāvoklī jau pilgu laiku pirms uzliesmojuma Uhaņā ziemā. Tas parādījies dabisku faktoru sakritības rezultātā. Pie šāda slēdziena nonācis Oksfordas Universitātes Pierādījumu balstītas medicīnas centra (Centre for Evidence-based Medicine, CEBM) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Toms Džefersons, vēsta RIA Novosti.

Balstoties uz datiem no visas pasaules, zinātnieks pauda pārliecību, ka vīruss jau zināmu laiku atradies dažādās valstīs. piemēram, iepriekš koronavīrusa pēdas atrastas notekūdeņos Barselonā, paraugos, kas ņemti 2019. gada martā – deviņus mēnešus pirms Covid-19 pirmajiem gadījumiem Ķīnā. Pozitīvu rezultātu deva arī Turīnā un Milānā decembrī ņemtie paraugi.

© Sputnik / Максим Богодвид

"Es domāju, vīruss jau bija šeit, un ar "šeit" es domāju "visur". Pilnīgi iespējams, mums ir darīšana ar gulošu vīrusu, ko aktivizēja apkārtējās vides apstākļi," zintātnieka teikto citēja avīze The Daily Telegraph.

Viņš minēja koronavīrusa infekcijas gadījumu uz kruīzu lainera, kas devās no Dienviddžordžijas uz Buenosairesu.

"Astotajā dienā, kad pasažieri šķērsoja Vedella jūru, tika fiksēts pirmais gadījums. Vai vīruss atradās pagatavotajos ēdienos un aktivizējās pēc atsaldēšānas?" zinātnieks vaicāja.

Džefersons vilka paralēles ar "spāņu gripas" pandēmiju pagājušā gadsimta sākumā. No 1918. līdz 1920. gadam tās rezultātā gāja bojā aptuveni simt miljoni cilvēku, inficēts bija katrs trešais Zemes iedzīvotājs. Cita starpā zinātnieks pievērsa uzmanību tam, ka aptuveni 30% Rietumu Samoa iedzīvotāju nomira ar gripu, lai arī viņiem nebija kontaktu ar ārpasauli.

Speciālists uzskata, ka tas skaidrojams tikai viennozīmīgi: vīrusa ierosinātāji nenāk no nekurienes un nekur nepazūd.

"Tie vienmēr ir šeit, un reizēm kaut kas tos aktivizē, - iespējams, pasaules iedzīvotāju blīvums vai apkārtējās vides apstākļi. Tieši tas mums ir jāizpēta," paskaidroja zinātnieks.

Pēc viņa domām, vīruss var izplatīties ne tikai starp cilvēkiem gaisa pilienu ceļā, bet arī ar notekūdeņiem.

Koronavīrusa pandēmija patlaban aptvērusi gandrīz visu pasauli. Fiksēti vairāk nekā 11,1 miljonis infekcijas gadījumu, vīruss aiznesis 528 tūkstošu cilvēku dzīvības.

 

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (566)
Pēc temata
Covid-19 apdraud visu cilvēka nervu sistēmu, uzskata zinātnieki
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Akadēmiķis paskaidroja slēdzienus par koronavīrusa mākslīgo izcelsmi