Ārsts veica ar koronavīrusu inficētā pacienta apskati, foto no arhīva

Pensijas, lidojumi, pasts un piegādes: koronavīruss jau ietekmējis Latvijas ekonomiku

94
(atjaunots 12:09 02.03.2020)
Kādi uzņēmumi jau sajutuši uz savas ādas koronavīrusa COVID-19 ietekmi, kādus pensiju ieguldījumus ietekmējusi epidēmija, kas apdraud Latvijas un visas pasaules ekonomiku sliktākajā gadījumā.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. Ja koronavīrusa COVID-19 uzliesmojums patiešām novedīs pie globālas pandēmijas, iespējams, tā izraisīs recesiju gan eirozonā, gan ASV.

Tad arī Latvijā gandrīz neizbēgama ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums. Daži Latvijas uzņēmumi jau atzinuši, ka vīruss ietekmējis to biznesu, vēsta lsm.lv.

Iespējams spēcīgs šoks

Globālā pandēmija – epidēmija, kas aptver visus kontinentus. Oxford Economics aprēķināja, ka 2020. gadā gaidāms samazināts pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums par 1,1 triljonu ASV dolāru (1,3 procentpunktiem). Globālais ekonomikas pieaugums būs tikai 2,3%.

Ņujorkas fondu birža, foto no arhīva
© Sputnik / Вера Голосова

Tādā gadījumā ASV un eirozonas valstīs gaidāma recesija, bet pasaules ekonomiku gaida "īslaicīgs, taču ļoti spēcīgs šoks".

Vieglāka scenārija apstākļos gaidāms, ka pandēmija izvērtīsies tikai Āzijā – tas pasaules IKP atņems 0,4 triljonus dolāru (0,5%). Ekonomiku ietekmē rada ne tikai slimības izraisītais nāves gadījumu skaits, bet arī blakusefekti – uzņēmumu darbinieku neierašanās darbā, tūrisma samazināšanās un piegādes ķēžu izjaukšana.

"No ekonomikas viedokļa, problēma ar "Covid-19" ir ne tikai pārrāvumi ražošanas ķēdēs, tūrismā utt. Tie ir pārejoši, un no tiem var salīdzinoši ātri atgūties. Taču ASV/Eiropa jau pirms vīrusa balansēja uz recesijas robežas, un pasaulē šobrīd nav labs brīdis nekāda veida šokiem," Twitter raksta bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Bet kā ir Latvijā

Sliktākajā gadījumā koronavīruss var izraisīt recesiju arī Latvijā, uzskata Āboliņš. "Situācija ātri attīstās, un prognozēt ir grūti. Taču ir skaidrs, ka ietekme būs ne mazāka kā no Ķīnas un Āzijas ekonomikas, jo Ķīnas ekonomika pašlaik darbojas daudz zemākā līmenī salīdzinājumā ar tās potenciālu.

Pasauli ietekmēs Ķīna-ražotāja un Ķīna-patērētāja, daudzi pasaules uzņēmumi jau paziņojuši par problēmām ar piegāžu ķēdēm, tāpēc ka ražotnes Ķīnā nestrādā. Tas droši vien ietekmēs arī mūsu nozares, kuras ir atkarīgas no Ķīnas detaļām un komponentēm. Un tagad jau var teikt, ka tās Latvijas ekonomikas pieauguma prognozes, kuras bija aktuālas janvārī – par 2% pieaugumu – visdrīzāk nepiepildīsies, būs par 0,5 līdz 1,5 procentpunktiem mazāk atkarībā no tā, cik lielā mērā izdosies ierobežot vīrusa izplatīšanos.

Turklāt daudz kas būs atkarīgs ne tikai no Ķīnas, bet arī no situācijas Eiropā un Latvijā. Sliktākais variants ir globālā recesija un Latvijas IKP samazināšanās, kā arī bezdarba pieaugums. Lai gan lielu bezdarbu es negaidītu – pie mums pensijā katru gadu aiziet vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jaunieši. Negribu teikt, ka manis aprakstītais negatīvais scenārijs ar recesiju noteikti būs, taču risks ir. Un pat īslaicīgs, bet spēcīgs šoks var būt par iemeslu uzņēmumu finansiālajām problēmām, ja tiem būs jāpārdzīvo vairāki mēneši ar lielu apgrozījuma kritumu," prognozēja Āboliņš.

Kas notiek ar ceļojumiem

Vienas no pirmajām koronavīrusa rezultātā cieta aviopārvadājumu un tūrisma nozares –  kad virkne lielo aviokompāniju pārtrauca lidojumus uz Ķīnu vai samazināja to skaitu, to akciju cenas biržās nedēļas laikā strauji saruka.

Latvijas aviokompānija "airBaltic" uz Ķīnu nelido, taču jaunais vīruss ir nonācis arī līdz Eiropai – samazinājusies biļešu rezervēšana uz Milānu, Romu un Veronu.

airBaltic neplāno atcelt lidojumus uz Itāliju, atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas ekspertu informāciju, ka riski inficēties ar lipīgām slimībām lidojuma laikā ir minimāli.

Paniku tūristu vidū pagaidām nemana arī lielajā Latvijas tūroperatorā "Novatours" – februārī šajā biznesā ir "klusā sezona". Kompānijas vadītājs Leonīds Močeņovs pastāstīja, ka "Novatours" nestrādā ar Ķīnu un ar karantīnā slēgtajiem Itālijas ziemeļu reģioniem, bet slēpošanas kūrortus, uz kuriem "Novatours" sūta tūristus, koronavīruss vēl nav skāris.

"Mūsu bizness notiek parastā režīmā, taču situācija joprojām ir neskaidra un jutīga, viss var mainīties jebkurā brīdī. Mēs sekojam atbildīgo organizāciju rekomendācijām. Tāpat rīkojas visi tūroperatori un aviokompānijas pasaulē," stāstīja Močeņovs.

Kas notiek ar pensijām

Nevar gan teikt, ka koronavīrusa tēma nekādi nav ietekmējusi "Novatours" – tā mātesuzņēmums Lietuvā savas akcijas kotē biržā. Nedēļas laikā "Novaturas" akcijas cena nokritusi par 25% - no 4,2 eiro līdz 3,14 eiro.

Pēdējās nedēļas laikā ASV biržu indekss S&P 500 zaudējis apmēram 10%, atgriežoties pagājušā gada decembra līmenī. Kritums nivelējis  visu pirms Ziemassvētkiem vēroto pieaugumu. Apmēram tāpat nedēļas laikā sarucis Vācijas indekss DAX un Eiropas "Stox Europe 600", tie atgriezušies pagājušā gada septembra līmenī.

No vienas puses, gada griezumā tā vēl nav katastrofa. Pagājuša gada pirmajā pusē, kad tirgos valdīja panika ASV un Ķīnas tirdzniecības kara dēļ, akciju cenas biržās bija būtiski zemākā līmenī. No otras puses, nav stabilizācijas pazīmju, bet daži eksperti jau paziņojuši, tas ir tikai sākums, bet sliktākais vēl priekšā.

Latvijas pensiju plānu ienesīgums, kas ir tieši atkarīgs no akciju tirgu svārstībām, pēdējā nedēļā būtiski samazinājies — īpaši aktuāli tas ir aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuriem līdz 75% uzkrājumu ieguldīti akcijās. Tie līdz ceturtdienai bija zaudējuši 4 - 6% no nesenajiem maksimālajiem līmeņiem, kādi bija vēl pagājušajā nedēļā. Taču par pēdējiem 12 mēnešiem šo pensiju plānu grupas rezultāti, neskatoties uz kritumu februārī, joprojām ir visnotaļ pozitīvi - pieaugums 8 - 12%. Tiesa, tikai nedēļu agrāk, pirms panikas biržās, aktīvo pensiju plānu gada pieaugums bija 12 - 18%.

Sūtījumi no Ķīnas un uz Ķīnu

Kad virkne lielo Eiropas aviokompāniju pārtrauca reisus uz Ķīnu, sekas izjuta "Latvijas Pasts". Jau 3. februārī tas paziņoja, ka pasta sūtījumi uz Ķīnu netiks piegādāti līdz aviosatiksmes atjaunošanai.

"Cietusi arī plūsma pretējā virzienā no Ķīnas uz Latviju – sūtījumi vai nu nepienāk, vai arī iet ilgāk," pastāstīja LP preses sekretāre Gundega Vārpa.

Apstājies arī Ķīnas giganta "Aliexpress" tranzīta mezgls Rīgā, kas strādā partnerībā ar LP – janvāra beigās ''Latvijas Pasta'' operators sagaidīja simto Boeing ar sūtījumiem no Ķīnas, pēc tam plūsma apstājās.

"Ir arī sūtījumi no Latvijas uz Ķīnu – to parasti nebija daudz, un tagad mēs ceram, ka kuru katru brīdi mēs atradīsim risinājumu, kā tos nosūtīt. LP sadarbojas ar daudzām lielām aviokompānijām, taču tagad lidmašīnas uz turieni gandrīz nemaz nelido," piebilda Vārpa.

Viņa norāda, ka plūsma pretējā virzienā palēninājusies, taču nav beigusies:

"Sūtījumi no Ķīnas pienāk, Ķīna tos pārsūta tranzītā caur dažādām valstīm un pa dažādiem maršrutiem. Taču tā ir ilgāk, tālāk, mazāk, bet ir sūtījumi, kuri pagaidām nepienāk. Kravas iet pa saviem maršrutiem, mēs nevaram prognozēt – dažkārt kaut kas atnāk pēkšņi, piemēram, ja ostā ienācis kuģis, vai arī pa sauszemi. Cilvēkiem, kuri tagad kaut ko pasūta no Ķīnas, paši pārdevēji bieži atsaka, jo nevar garantēt piegādi. Taču, lai runātu par statistiku, cik daudz mainījušies apmēri, vēl nepieciešams pavērot. Pagaidām grūti prognozēt, kas būs tālāk - mēs, tāpat kā visi, lasām ziņas," skaidroja Vārpa.

Piegādes aizkavējas

Par problēmām paziņojis arī elektronikas ražotājs "HansaMatrix". Kompānija ar 24 miljonu eiro gada apgrozījumu darījusi zināmu, ka koronavīrusa uzliesmojums ietekmējis komponenšu piegādes ķēdi no Āzijas, jo daļa ražotāju apturējuši ražošanas procesu.

Uzņēmuma vadība neprognozēja epidēmijas ietekmi uz biznesu, taču brīdināja – pirmajā ceturksnī izdevumi par komponentēm var pieaugt, bet uzņēmuma rentabilitāte un apgrozījums – samazināties. Tagad kompānija mēģina atrast alternatīvus komponenšu piegādātājus.

Savukārt radioelektronikas ražotājs "SAF Tehnika" no Ķīnas saņem tikai dažas iespiedplates un atsevišķas korpusu daļas.

"Piegādātāji mūs brīdināja, ka dažas detaļas kavējas par nedēļu vai divām, taču pagaidām tas mūs neietekmē. Mums ir rezerves, plānojam tās pusgadu uz priekšu, citas Ķīnā ražotas komponentes neizmantojam, komplektēšanu veicam paši. Tas ir no vienas puses. Taču, no otras puses, komponenšu tirgus ir globāls, un nekad nevar zināt, kas var ietekmēt tavus piegādātājus. Piegāžu ķēdes ir ļoti sarežģītas. 

Var izrādīties, ka tavs iecienītais ASV vai Šveices ražotājs, kuram ir simtiem komponenšu piegādātāju, ir kritiski atkarīgs no kaut kāda sīkuma no Ķīnas, un tā dēļ visa ražošana tiek apturēta," atzina radioelektronikas ražotāja "SAF Tehnika" vadītājs Normunds Bergs.

"Minēšu vienu vēsturisku piemēru – pēc avārijas Fukušimas atomelektrostacijā noskaidrojās, ka šajā prefektūrā ir rūpnīca, kas ražo epoksīda sveķus, kas ir kritiski svarīgi elektronikas iespiedplašu ražošanā. Turklāt tā ir viena no divām šādām rūpnīcām pasaulē. Un, kad šī rūpnīca apstājās, arī nozare visā pasaulē uz kādu laiku apstājās. Tāpēc šīs saiknes pasaulē ir ļoti smalkas.

Neviens negaidīja, ka Fukušimai būs tāda ietekme, bet, kad šī kritiskā atkarība noskaidrojās, mēs visi svīdām aukstus sviedrus, lai gan no malas to neviens nemanīja," pastāstīja Bergs.

Viņš norādīja, ka sliktākajā gadījumā var pārkārtot visu piegāžu ķēdi, taču tas prasa laiku.

"Koronavīruss ir potenciāli ļoti nepatīkama lieta, tas var daudz ko ietekmēt. Pagaidām mēs to nejūtam. Tāpēc es tavu rakstu pabeigtu ar domu, ka nekas nav saprotams un būs interesanti vērot notikumu attīstību.

Un pagaidām es drīzāk uztrauktos par tiem, kuri no turienes saņem kaut kādas vienkāršas preces, sākot no tekstila un beidzot ar tehniku.

"Mikrotīkls"? (nozares līderis ar ražotnēm Latvijā un Ķīnā)? Par viņiem es pārāk neuztrauktos – viņiem ražošana ir diezgan sabalansēta," konstatēja Bergs.

Pagaidām ir rezerves, bet kas notiks tālāk?

Epidēmija pagaidām nav ietekmējusi tehnisko iekārtu un tehnoloģisko risinājumu piegādi telekomunikāciju operatoram "Tet", taču nākotnē to nevar izslēgt, pastāstīja uzņēmumā. No "Tet" veikalos piedāvātās tehnikas viedokļa, noliktavā ir "diezgan lielas rezerves" un kompānija seko situācijai.

Analoģiski klājas tirdzniecības tīklam "Maxima", kas pārdod arī Ķīnā ražotu sadzīves tehniku un preces, kā arī dažus pārtikas produktus.

"Pagaidām sarežģījumu nav – ir iepirkti diezgan lieli krājumi, un tie glabājas noliktavā. Taču perspektīvā pēc nedaudziem mēnešiem mēs varam sajust piegāžu aizkavēšanos," pavēstīja "Maxima" preses sekretāre Liene Dupate-Ugule.

"No dažiem partneriem saistībā ar atsevišķām preču grupām ir bijuši signāli, jo daļa rūpnīcu Ķīna ir slēgta. Tas attiecas uz tehniku, dažiem pārtikas produktiem, tostarp uz ķiplokiem – meklējam alternatīvus variantus Eiropas valstīs, Spānijā.  Prognozēt ir grūti, pirmo reizi esam tādā situācijā," viņa stāstīja.

94
Tagi:
Latvija, ekonomika, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (682)
Pēc temata
Lietuviešu ārsts iesaka: iedzīvotājiem nav jākrīt panikā un jāpērk griķi
Daugavpils iedzīvotāja nonākusi karantīnā Tenerifes viesnīcā
"Neklapējiet ar ausīm". Virusologs devis padomu Baltijai cīņā ar koronavīrusu
Viņķele: mēs novērosim Latvijas iedzīvotājus, kuri bijuši Itālijā
VID ēka, foto no arhīva

Atlaidi darbiniekus atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām

7
(atjaunots 10:51 28.09.2020)
Ja uzņēmums ir pārkāpis dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumus un neatgrieza tos, sods var sasniegt 1500 eiro.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Piešķirot nodokļu nomaksas atlikšanu, Valsts ieņēmumu dienests ņem vērā to, kā uzņēmumi līdz šim ir maksājuši nodokļus, pastāstīja iestādes vadītāja Ieva Jaunzeme telekanālam TV3.

"Visiem, kam bijusi ļoti laba, laba vai ciešama disciplīna, mēs esam pretimnākoši, savukārt tiem, kuri jau pirmskrīzes laikā nav rādījuši īpaši labu nodokļu nomaksas disciplīnu, mēs esam vai nu nogaidoši, vai atsakoši," pastāstīja Jaunzeme.

Tāpat VID turpina sekot līdzi firmu darbībai, kuras saņēmušas dīkstāves pabalstus. Visvairāk tos ir saņēmuši sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi un viesnīcas, kā arī mazumtirdzniecības darbinieki.

"Viens no šo [pabalstu saņemšanas] nosacījumiem bija saglabāt darba vietas. Tiem, kuri neilgi pēc tam atbrīvoja darbiniekus, ir pienākums atmaksāt [pabalstus], jo tā bija ar konkrētu mērķi mērķēta palīdzība," paziņoja Jaunzeme.

Ja uzņēmums ir pārkāpis dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumus un neatgrieza tos, sods var sasniegt 1500 eiro.

Ja runā par budžeta ienākumiem, šeit ir vērojamas zināmas grūtības, taču situācija nav tik slikta, kā tika gaidīts. 60% iemaksu budžetā nodrošina 1800 uzņēmumi. Kā pastāstīja Jaunzeme, 20% no tiem stāvolis ir uzlabojies, taču 50% lietām klājies sliktāk.

"Tendences nav tik sliktas, kā mēs, iespējams, gaidījām, bet tagad ir jau oktobris, un [nodokļu] ieņēmumi [valsts budžetā] atpaliek par 7-8% pievienotās vērtības nodoklī, bet darba spēka nodokļos mazākā mērā – tur varētu [atpalikt] būt 3-4%," paziņoja VID vadītāja.

Tai pašā laikā par kaut kādu lielu optimismu runāt nenākas, nobeigumā sacīja Jaunzeme.

7
Tagi:
sods, pabalsts, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Sirmgalvis parkā, foto no arhīva

Bāzes un koeficientu kāpums: tagad Latvijā tiks aprēķināta minimālā pensija

30
(atjaunots 16:25 27.09.2020)
Cik turpmāk sastādīs minimālā vecuma pensija un kādus tās aprēķināšanas principus valdība ir apstiprinājusi.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Valdība ir ņēmusi vērā Labklājības ministrijas piedāvājumu un konceptuāli vienojās par minimālo ienākumu, tostarp minimālās vecuma pensijas, palielināšanu – no nākamā gada tā sastādīs 149,60 eiro, raksta Neatkarīgā.

Vislielākā minimālā pensija ir paredzēta pensionāriem ar lielu darba stāžu – viņi saņems vairāk nekā 220 eiro mēnesī, tikmēr šobrīd "lielākais minimums" sastāda 136 eiro. Šāds pensijas pielikums var šķist ievērojams, ja neņem vērā, ka, lai saņemtu šādu minimumu, cilvēkam ir jānostrādā vairāk nekā 40 gadus, turklāt oficiāli.

Minimālā pensija no 149 līdz 220 eiro

Šonedēļ valdība atbalstīja informatīvu paziņojumu, kurā tiek apkopoti piedāvājumi par valsts izdevumiem un ienākumiem 2021. gadā un budžeta rāmjiem tuvākajiem trim gadiem. Šajā paziņojumā nospraustas arī Labklājības ministrijas iniciatīvas par minimālo ienākumu rādītāja palielināšanu. No 2021. gada 1. janvāra plānots paaugstināt minimālās vecuma un invaliditātes pensijas, sociālā nodrošinājuma pabalstu sirmgalvjiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, izmaiņas izmaksās 70,7 miljonus eiro.

Minimālo pensiju varēs saņemt, ja būs vismaz 15 gadu darba stāžs. To aprēķina pēc bāzes, kurai tiek piemērots koeficients atkarībā no stāža. Jo lielāks stāžs, jo lielāka minimālā pensija.

No nākamā gada valdība vēlas paaugstināt minimālās pensijas aprēķina bāzi līdz 136 eiro tagadējo 80 eiro vietā. (Personām ar invaliditāti bāze kļūs vēl lielāka – to pacels līdz 163 eiro esošo 122,69 eiro vietā).

Tas nozīmē, ka minimālā pensija Latvijā būs ne zemāka par 149,6 eiro, savukārt lielākā minimālā pensija sastādīs 220 eiro.

Paredzēta koeficientu celšana

Šobrīd pastāv četras stāža grupas: no 15 līdz 20 gadiem, no 21 līdz 30 gadiem, no 31 līdz 40 gadiem un no 41 un vairāk gadiem. Nākotnē Labklājības ministrija vēlētos ņemt vērā katru stāža gadu, savukārt koeficientus palielināt.

Šobrīd, nosakot minimālo vecuma pensiju, bāzei tiek piemērots koeficients 1,1. No 2025. gada to pacels līdz 1,2, savukārt par katru gadu, kurš pārsniedz minimālo stāžu, plāno palielināt pensijas apmēru par 2% no bāzes. Tā ir Labklājības ministrijas atbilde uz kritiku, saskaņā ar kuru minimālās pensijas aprēķināšana ir netaisnīga, sevišķi cilvēkiem ar nelielu stāžu un tiem, kam stāžs pārsniedz 40 gadus.

Iepriekš Satversmes tiesa uzdeva politiķiem izstrādāt pabalstu apmēra aprēķina metodoloģiju. Labklājības ministrija piedāvā noteikt, ka vecuma pensijas aprēķina bāzei būs jāsastāda 25% no tekošā mājsaimniecību ienākumu mediānas uz vienu patērētāju (šobrīd tie ir 136 eiro), savukārt personām invaliditāti kopš bērnības – 30% no ienākumu mediānas valstī (šobrīd tie ir 163 eiro).

Minimumu saņem tūkstošiem

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, Latvijā minimālo vecuma pensiju saņem vairāk nekā 30 tūkstoši pensionāru, nākamgad to skaits sastādīs 31 373 cilvēkus.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem, minimālo pensiju saņēmēju skaits tuvākajos gados samazināsies – par 100 cilvēkiem gadā. Minimālās vecuma pensijas palielināšanai budžetā vajadzēs piešķirt vairāk nekā 22 miljonus eiro.

Tie, kas nevar pretendēt uz vecuma pensiju, saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un arī to valdība vēlas palielināt. Tā apmērs arī tiks aprēķināts no ienākumu mediānas un sastādīs 20% no tās – 109 eiro. Tāds pats ir paredzēts garantētais minimālo ienākumu līmenis.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņem 1677 pensijas vecuma cilvēki. Tuvākajos gados to skaits nedaudz pieaugs, prognozē ministrija.

30
Tagi:
pensionāri, pensija, Latvija
Pēc temata
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Zagļu vidū Latvijas veikalos pieaudzis pensionāru skaits
Bezdarbnieku armija, tukša kase un sirmgalvji bez pensijām: kas sagaida Latviju
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Hakeris, foto no arhīva

Lietuvā pastāstīja, pasargāt savus profilus sociālajos tīklos no to uzlaušanas

0
(atjaunots 13:59 28.09.2020)
Saskaņā ar sakaru operatora pasūtītā pētījuma datiem, vairums Lietuvas iedzīvotāju izmanto pārāk vieglas paroles, noraida dubulto autentifikāciju un aizmirst iziet no saviem profiliem darbavietā.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Mobilo sakaru operators Lietuvā pastāstīja, kā pasargāt savus profilus Internetā no to uzlaušanas, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz "Bite Lietuva" preses dienestu.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ikgadējie tiešsaistes drošības pētījumi liecina par vienu un to pašu problēmu: cilvēki izmanto vājas paroles savu profilu aizsardzībai un reti maina tās. Šī problēma saasinājās pandēmijas laikā, jo darbs no mājām pastiprināja datu aizsardzības un konfidencialitātes draudus.

Saskaņā ar Lietuvas iedzīvotāju reprezentatīvās aptaujas datiem, kas tika veikta pēc "Bite Lietuva" pasūtījuma, paroles, kas satur personīgu informāciju, tādu kā cilvēka vārdu vai dzimšanas datumu, joprojām tiek plaši izmantotas.

"Bite Lietuva" tehniskais direktors Gints Butens pastāstīja, ka 78% respondentu izmanto tikai vienu vai dažas paroles piekļuvei dažādiem profiliem.

"Šāda uzvedība biežāk ir sastopama starp personām ar vidējiem un zemiem ienākumiem, kā arī nelielu pilsētu vai ciemu iedzīvotāju vidū. Uzlaužot vienu paroli, ļaunprāši, visticamāk, spēs iekļūt arī citos lietotāja profilos," paskaidroja viņš.

Gandrīz ceturtā daļa (22%) respondentu izmanto personīgu informāciju savās parolēs. Vārdu parolē izmanto 40%, dzimšanas datumu – 35%, mājdzīvnieka vārdu – 17%.

Vārdi, kurus nevar uzminēt

Butens iesaka, lai izveidotu drošu paroli, kuru ir grūti uzminēt, ir jāizvairās no jebkādas personīgas informācijas izmantošanas: neizmantojiet dzimšanas datumu, pasta indeksu, telefona numuru vai savu radinieku dzimšanas datumus.

Luminor
© Sputnik / Sergey Melkonov

"Pieredzējušiem noziedzniekiem būs nepieciešams vidēji ap 10 sekundēm, lai uzlauztu šādu profilu. Galu galā, šos datus var viegli uzzināt, iedziļinoties sociālajos tīklos vai pat uzminot," sacīja viņš.

Vienkārša skaitļu vai lielo burtu iekļaušana parolē palielinās profila uzlaušanas laiku. Taču Bite veiktā aptauja liecina, ka cilvēki tiecas izvēlēties maksimāli vienkāršas paroles – gandrīz puse Lietuvas iedzīvotāju (48%) izmanto speciālos simbolus tikai, ja to prasa programma.

Dubultā autentifikācija (2FA) – tā ir papildu sociālo profilu un personīgās informācijas aizsardzība. Tas ir praktiski visdrošākais veids, kā pasargāt profilu, jo lietotāja autentifikācijai tiek izmantota papildu ierīce.

Tā pārbauda cilvēka identitāti divos posmos: pirmajā posmā tiek izmantota drošības parole, savukārt otrajā posmā automātiski tiek veidota hipersaite, pie kuras profils pieslēdzas pie katras ieslēgšanas.

Pat ja parole ir uzlauzta, ar šīs tehnoloģijas palīdzību iespējams pasargāt savu profilu, vienkārši noraidot neatpazīto mēģinājumu ieiet sistēmā.

Mācīties paroles no galvas

Vairums (59%) aptaujāto lietuviešu atceras visas savas paroles, kas tiek izmantotas Internetā, no galvas. Daži pieraksta paroles piezīmju blociņā (22%) un 12% slēpj paroles telefona piezīmēs.

Paroļu pārvaldnieks ir viens no efektīvākajiem drošu un sarežģītu paroļu izveidošanas veidiem. Nevajag iegaumēt duci sarežģītu savienojumu, vienkārši jāatzīmē viens, un visi pārējie tiks droši piefiksēti draiverī.

Daudzi paroļu pārvaldnieki šodien arī piedāvā dubulto autentifikāciju (2FA) vai auditu: programma pastāvīgi pārbauda un sniedz informāciju par vājām, vecām, atkārtotām kombinācijām un ģenerē jaunas katram profilam.

Šodien tirgū ir liels skaits paroļu pārvaldnieku. Vairums no tiem ir maksas, taču iespējams lejupielādēt bezmaksas versiju ar nedaudz mazāku funkciju skaitu. Šo variantu šodien piedāvā Keeper, Dashlane, 1Password un daudzi citi.

Iziet no profila

Lai pasargātu personīgu informāciju un datus, ir svarīgi iziet no sava profila katru reizi, kad beidzas darbs, sevišķi ja tiek izmantoti koplietošanas datori.

Saskaņā ar Bite pasūtīto aptauju, gandrīz ceturtā daļa respondentu (29%) nekad neiziet no Gmail vai Facebook. Trešā daļa respondentu (33%) cenšas, taču ne vienmēr par to atceras, un tikai 38% obligāti iziet.

Butens atzīmēja, ka, pat ja lietotājs ir pārliecināts par savu paroļu drošumu, tās ir jāmaina vismaz reizi mēnesī.
0
Tagi:
Kiberdrošība
Pēc temata
Android lietotājus brīdina par vīrusu, no kura nav iespējams atbrīvoties
Jūs esat uzlauzti: hakeri tikuši pie Latvijas ierēdņu un Valsts policijas parolēm
Wikileaks publicējis CIP dokumentus par programmām viedierīču uzlaušanai