Ārsts veica ar koronavīrusu inficētā pacienta apskati, foto no arhīva

Pensijas, lidojumi, pasts un piegādes: koronavīruss jau ietekmējis Latvijas ekonomiku

104
(atjaunots 12:09 02.03.2020)
Kādi uzņēmumi jau sajutuši uz savas ādas koronavīrusa COVID-19 ietekmi, kādus pensiju ieguldījumus ietekmējusi epidēmija, kas apdraud Latvijas un visas pasaules ekonomiku sliktākajā gadījumā.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. Ja koronavīrusa COVID-19 uzliesmojums patiešām novedīs pie globālas pandēmijas, iespējams, tā izraisīs recesiju gan eirozonā, gan ASV.

Tad arī Latvijā gandrīz neizbēgama ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums. Daži Latvijas uzņēmumi jau atzinuši, ka vīruss ietekmējis to biznesu, vēsta lsm.lv.

Iespējams spēcīgs šoks

Globālā pandēmija – epidēmija, kas aptver visus kontinentus. Oxford Economics aprēķināja, ka 2020. gadā gaidāms samazināts pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums par 1,1 triljonu ASV dolāru (1,3 procentpunktiem). Globālais ekonomikas pieaugums būs tikai 2,3%.

Ņujorkas fondu birža, foto no arhīva
© Sputnik / Вера Голосова

Tādā gadījumā ASV un eirozonas valstīs gaidāma recesija, bet pasaules ekonomiku gaida "īslaicīgs, taču ļoti spēcīgs šoks".

Vieglāka scenārija apstākļos gaidāms, ka pandēmija izvērtīsies tikai Āzijā – tas pasaules IKP atņems 0,4 triljonus dolāru (0,5%). Ekonomiku ietekmē rada ne tikai slimības izraisītais nāves gadījumu skaits, bet arī blakusefekti – uzņēmumu darbinieku neierašanās darbā, tūrisma samazināšanās un piegādes ķēžu izjaukšana.

"No ekonomikas viedokļa, problēma ar "Covid-19" ir ne tikai pārrāvumi ražošanas ķēdēs, tūrismā utt. Tie ir pārejoši, un no tiem var salīdzinoši ātri atgūties. Taču ASV/Eiropa jau pirms vīrusa balansēja uz recesijas robežas, un pasaulē šobrīd nav labs brīdis nekāda veida šokiem," Twitter raksta bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Bet kā ir Latvijā

Sliktākajā gadījumā koronavīruss var izraisīt recesiju arī Latvijā, uzskata Āboliņš. "Situācija ātri attīstās, un prognozēt ir grūti. Taču ir skaidrs, ka ietekme būs ne mazāka kā no Ķīnas un Āzijas ekonomikas, jo Ķīnas ekonomika pašlaik darbojas daudz zemākā līmenī salīdzinājumā ar tās potenciālu.

Pasauli ietekmēs Ķīna-ražotāja un Ķīna-patērētāja, daudzi pasaules uzņēmumi jau paziņojuši par problēmām ar piegāžu ķēdēm, tāpēc ka ražotnes Ķīnā nestrādā. Tas droši vien ietekmēs arī mūsu nozares, kuras ir atkarīgas no Ķīnas detaļām un komponentēm. Un tagad jau var teikt, ka tās Latvijas ekonomikas pieauguma prognozes, kuras bija aktuālas janvārī – par 2% pieaugumu – visdrīzāk nepiepildīsies, būs par 0,5 līdz 1,5 procentpunktiem mazāk atkarībā no tā, cik lielā mērā izdosies ierobežot vīrusa izplatīšanos.

Turklāt daudz kas būs atkarīgs ne tikai no Ķīnas, bet arī no situācijas Eiropā un Latvijā. Sliktākais variants ir globālā recesija un Latvijas IKP samazināšanās, kā arī bezdarba pieaugums. Lai gan lielu bezdarbu es negaidītu – pie mums pensijā katru gadu aiziet vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jaunieši. Negribu teikt, ka manis aprakstītais negatīvais scenārijs ar recesiju noteikti būs, taču risks ir. Un pat īslaicīgs, bet spēcīgs šoks var būt par iemeslu uzņēmumu finansiālajām problēmām, ja tiem būs jāpārdzīvo vairāki mēneši ar lielu apgrozījuma kritumu," prognozēja Āboliņš.

Kas notiek ar ceļojumiem

Vienas no pirmajām koronavīrusa rezultātā cieta aviopārvadājumu un tūrisma nozares –  kad virkne lielo aviokompāniju pārtrauca lidojumus uz Ķīnu vai samazināja to skaitu, to akciju cenas biržās nedēļas laikā strauji saruka.

Latvijas aviokompānija "airBaltic" uz Ķīnu nelido, taču jaunais vīruss ir nonācis arī līdz Eiropai – samazinājusies biļešu rezervēšana uz Milānu, Romu un Veronu.

airBaltic neplāno atcelt lidojumus uz Itāliju, atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas ekspertu informāciju, ka riski inficēties ar lipīgām slimībām lidojuma laikā ir minimāli.

Paniku tūristu vidū pagaidām nemana arī lielajā Latvijas tūroperatorā "Novatours" – februārī šajā biznesā ir "klusā sezona". Kompānijas vadītājs Leonīds Močeņovs pastāstīja, ka "Novatours" nestrādā ar Ķīnu un ar karantīnā slēgtajiem Itālijas ziemeļu reģioniem, bet slēpošanas kūrortus, uz kuriem "Novatours" sūta tūristus, koronavīruss vēl nav skāris.

"Mūsu bizness notiek parastā režīmā, taču situācija joprojām ir neskaidra un jutīga, viss var mainīties jebkurā brīdī. Mēs sekojam atbildīgo organizāciju rekomendācijām. Tāpat rīkojas visi tūroperatori un aviokompānijas pasaulē," stāstīja Močeņovs.

Kas notiek ar pensijām

Nevar gan teikt, ka koronavīrusa tēma nekādi nav ietekmējusi "Novatours" – tā mātesuzņēmums Lietuvā savas akcijas kotē biržā. Nedēļas laikā "Novaturas" akcijas cena nokritusi par 25% - no 4,2 eiro līdz 3,14 eiro.

Pēdējās nedēļas laikā ASV biržu indekss S&P 500 zaudējis apmēram 10%, atgriežoties pagājušā gada decembra līmenī. Kritums nivelējis  visu pirms Ziemassvētkiem vēroto pieaugumu. Apmēram tāpat nedēļas laikā sarucis Vācijas indekss DAX un Eiropas "Stox Europe 600", tie atgriezušies pagājušā gada septembra līmenī.

No vienas puses, gada griezumā tā vēl nav katastrofa. Pagājuša gada pirmajā pusē, kad tirgos valdīja panika ASV un Ķīnas tirdzniecības kara dēļ, akciju cenas biržās bija būtiski zemākā līmenī. No otras puses, nav stabilizācijas pazīmju, bet daži eksperti jau paziņojuši, tas ir tikai sākums, bet sliktākais vēl priekšā.

Latvijas pensiju plānu ienesīgums, kas ir tieši atkarīgs no akciju tirgu svārstībām, pēdējā nedēļā būtiski samazinājies — īpaši aktuāli tas ir aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuriem līdz 75% uzkrājumu ieguldīti akcijās. Tie līdz ceturtdienai bija zaudējuši 4 - 6% no nesenajiem maksimālajiem līmeņiem, kādi bija vēl pagājušajā nedēļā. Taču par pēdējiem 12 mēnešiem šo pensiju plānu grupas rezultāti, neskatoties uz kritumu februārī, joprojām ir visnotaļ pozitīvi - pieaugums 8 - 12%. Tiesa, tikai nedēļu agrāk, pirms panikas biržās, aktīvo pensiju plānu gada pieaugums bija 12 - 18%.

Sūtījumi no Ķīnas un uz Ķīnu

Kad virkne lielo Eiropas aviokompāniju pārtrauca reisus uz Ķīnu, sekas izjuta "Latvijas Pasts". Jau 3. februārī tas paziņoja, ka pasta sūtījumi uz Ķīnu netiks piegādāti līdz aviosatiksmes atjaunošanai.

"Cietusi arī plūsma pretējā virzienā no Ķīnas uz Latviju – sūtījumi vai nu nepienāk, vai arī iet ilgāk," pastāstīja LP preses sekretāre Gundega Vārpa.

Apstājies arī Ķīnas giganta "Aliexpress" tranzīta mezgls Rīgā, kas strādā partnerībā ar LP – janvāra beigās ''Latvijas Pasta'' operators sagaidīja simto Boeing ar sūtījumiem no Ķīnas, pēc tam plūsma apstājās.

"Ir arī sūtījumi no Latvijas uz Ķīnu – to parasti nebija daudz, un tagad mēs ceram, ka kuru katru brīdi mēs atradīsim risinājumu, kā tos nosūtīt. LP sadarbojas ar daudzām lielām aviokompānijām, taču tagad lidmašīnas uz turieni gandrīz nemaz nelido," piebilda Vārpa.

Viņa norāda, ka plūsma pretējā virzienā palēninājusies, taču nav beigusies:

"Sūtījumi no Ķīnas pienāk, Ķīna tos pārsūta tranzītā caur dažādām valstīm un pa dažādiem maršrutiem. Taču tā ir ilgāk, tālāk, mazāk, bet ir sūtījumi, kuri pagaidām nepienāk. Kravas iet pa saviem maršrutiem, mēs nevaram prognozēt – dažkārt kaut kas atnāk pēkšņi, piemēram, ja ostā ienācis kuģis, vai arī pa sauszemi. Cilvēkiem, kuri tagad kaut ko pasūta no Ķīnas, paši pārdevēji bieži atsaka, jo nevar garantēt piegādi. Taču, lai runātu par statistiku, cik daudz mainījušies apmēri, vēl nepieciešams pavērot. Pagaidām grūti prognozēt, kas būs tālāk - mēs, tāpat kā visi, lasām ziņas," skaidroja Vārpa.

Piegādes aizkavējas

Par problēmām paziņojis arī elektronikas ražotājs "HansaMatrix". Kompānija ar 24 miljonu eiro gada apgrozījumu darījusi zināmu, ka koronavīrusa uzliesmojums ietekmējis komponenšu piegādes ķēdi no Āzijas, jo daļa ražotāju apturējuši ražošanas procesu.

Uzņēmuma vadība neprognozēja epidēmijas ietekmi uz biznesu, taču brīdināja – pirmajā ceturksnī izdevumi par komponentēm var pieaugt, bet uzņēmuma rentabilitāte un apgrozījums – samazināties. Tagad kompānija mēģina atrast alternatīvus komponenšu piegādātājus.

Savukārt radioelektronikas ražotājs "SAF Tehnika" no Ķīnas saņem tikai dažas iespiedplates un atsevišķas korpusu daļas.

"Piegādātāji mūs brīdināja, ka dažas detaļas kavējas par nedēļu vai divām, taču pagaidām tas mūs neietekmē. Mums ir rezerves, plānojam tās pusgadu uz priekšu, citas Ķīnā ražotas komponentes neizmantojam, komplektēšanu veicam paši. Tas ir no vienas puses. Taču, no otras puses, komponenšu tirgus ir globāls, un nekad nevar zināt, kas var ietekmēt tavus piegādātājus. Piegāžu ķēdes ir ļoti sarežģītas. 

Var izrādīties, ka tavs iecienītais ASV vai Šveices ražotājs, kuram ir simtiem komponenšu piegādātāju, ir kritiski atkarīgs no kaut kāda sīkuma no Ķīnas, un tā dēļ visa ražošana tiek apturēta," atzina radioelektronikas ražotāja "SAF Tehnika" vadītājs Normunds Bergs.

"Minēšu vienu vēsturisku piemēru – pēc avārijas Fukušimas atomelektrostacijā noskaidrojās, ka šajā prefektūrā ir rūpnīca, kas ražo epoksīda sveķus, kas ir kritiski svarīgi elektronikas iespiedplašu ražošanā. Turklāt tā ir viena no divām šādām rūpnīcām pasaulē. Un, kad šī rūpnīca apstājās, arī nozare visā pasaulē uz kādu laiku apstājās. Tāpēc šīs saiknes pasaulē ir ļoti smalkas.

Neviens negaidīja, ka Fukušimai būs tāda ietekme, bet, kad šī kritiskā atkarība noskaidrojās, mēs visi svīdām aukstus sviedrus, lai gan no malas to neviens nemanīja," pastāstīja Bergs.

Viņš norādīja, ka sliktākajā gadījumā var pārkārtot visu piegāžu ķēdi, taču tas prasa laiku.

"Koronavīruss ir potenciāli ļoti nepatīkama lieta, tas var daudz ko ietekmēt. Pagaidām mēs to nejūtam. Tāpēc es tavu rakstu pabeigtu ar domu, ka nekas nav saprotams un būs interesanti vērot notikumu attīstību.

Un pagaidām es drīzāk uztrauktos par tiem, kuri no turienes saņem kaut kādas vienkāršas preces, sākot no tekstila un beidzot ar tehniku.

"Mikrotīkls"? (nozares līderis ar ražotnēm Latvijā un Ķīnā)? Par viņiem es pārāk neuztrauktos – viņiem ražošana ir diezgan sabalansēta," konstatēja Bergs.

Pagaidām ir rezerves, bet kas notiks tālāk?

Epidēmija pagaidām nav ietekmējusi tehnisko iekārtu un tehnoloģisko risinājumu piegādi telekomunikāciju operatoram "Tet", taču nākotnē to nevar izslēgt, pastāstīja uzņēmumā. No "Tet" veikalos piedāvātās tehnikas viedokļa, noliktavā ir "diezgan lielas rezerves" un kompānija seko situācijai.

Analoģiski klājas tirdzniecības tīklam "Maxima", kas pārdod arī Ķīnā ražotu sadzīves tehniku un preces, kā arī dažus pārtikas produktus.

"Pagaidām sarežģījumu nav – ir iepirkti diezgan lieli krājumi, un tie glabājas noliktavā. Taču perspektīvā pēc nedaudziem mēnešiem mēs varam sajust piegāžu aizkavēšanos," pavēstīja "Maxima" preses sekretāre Liene Dupate-Ugule.

"No dažiem partneriem saistībā ar atsevišķām preču grupām ir bijuši signāli, jo daļa rūpnīcu Ķīna ir slēgta. Tas attiecas uz tehniku, dažiem pārtikas produktiem, tostarp uz ķiplokiem – meklējam alternatīvus variantus Eiropas valstīs, Spānijā.  Prognozēt ir grūti, pirmo reizi esam tādā situācijā," viņa stāstīja.

104
Tagi:
Latvija, ekonomika, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (794)
Pēc temata
Lietuviešu ārsts iesaka: iedzīvotājiem nav jākrīt panikā un jāpērk griķi
Daugavpils iedzīvotāja nonākusi karantīnā Tenerifes viesnīcā
"Neklapējiet ar ausīm". Virusologs devis padomu Baltijai cīņā ar koronavīrusu
Viņķele: mēs novērosim Latvijas iedzīvotājus, kuri bijuši Itālijā
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

6
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

6
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām par 30%

42
(atjaunots 13:04 20.01.2021)
Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā pērn samazinājās par 41,9%, bet ostās tika pārkrauts par 28% kravu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Dzelzceļš

Salīdzinājumā ar 2019. gadu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2020. gadā samazinājās par 41,9% un sastādīja 24,113 miljonus tonnu.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apjoms bija 22,047 miljoni tonnu (-44,6%), bet iekšzemes pārvadājumu apjoms palielinājās par 20,8%, līdz 2,066 miljoniem tonnu.

Tranzīta pārvadājumi sastādīja 19,028 miljonus tonnu (-47,4%), importa kravu apjoms - 2,695 miljonus tonnu (-18,9%), eksporta - 324 000 tonnu (+15,4%).

Dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumi caur ostām pērn bija 15,31 miljons tonnu (-51,6%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 3,718 miljoni tonnu (-18,%).

2019. gadā kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 15,8%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sastādīja 41,492 miljonus tonnu.

Ostas

Latvijas ostās 2020. gadā pārvadātais kravu apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu.

Visvairāk pērn Latvijas ostās tika pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu (-39,3%), tai skaitā ogles - 3,449 miljoni tonnu (-79,6%), labība un tās produkti - 6,21 miljons tonnu (+12,8%), šķeldas - 2,061 miljoni tonnu (+0,5%%), ķīmiskās kravas - 1,833 miljoni tonnu (-21,6%).

Lejamkravas tika pārkrautas 11,687 miljonu tonnu (-19,9%) apmērā. Lielāko daļu no tiem veidoja naftas produkti - 10,968 miljoni tonnu (-20,2%).

Ģenerālkravas pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā (-6,4%), tostarp konteineros pārkrautas 4,683 miljoni tonnu (-4,1%) apmērā, kokmateriāli - 3,784 miljoni tonnu (-8,1%), ro-ro kravas - 3,088 miljoni tonnu (-9,7%) apmērā.

Pēc kravas apgrozījuma pirmo vietu ieņēma Rīgas osta ar 23,68 miljoniem tonnu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostas kravu apgrozījums 2020. gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš, Liepājas ostas - 6,603 miljoni tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.

42
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, osta, dzelzceļš
Pēc temata
Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu