Ārsts veica ar koronavīrusu inficētā pacienta apskati, foto no arhīva

Pensijas, lidojumi, pasts un piegādes: koronavīruss jau ietekmējis Latvijas ekonomiku

108
(atjaunots 12:09 02.03.2020)
Kādi uzņēmumi jau sajutuši uz savas ādas koronavīrusa COVID-19 ietekmi, kādus pensiju ieguldījumus ietekmējusi epidēmija, kas apdraud Latvijas un visas pasaules ekonomiku sliktākajā gadījumā.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. Ja koronavīrusa COVID-19 uzliesmojums patiešām novedīs pie globālas pandēmijas, iespējams, tā izraisīs recesiju gan eirozonā, gan ASV.

Tad arī Latvijā gandrīz neizbēgama ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums. Daži Latvijas uzņēmumi jau atzinuši, ka vīruss ietekmējis to biznesu, vēsta lsm.lv.

Iespējams spēcīgs šoks

Globālā pandēmija – epidēmija, kas aptver visus kontinentus. Oxford Economics aprēķināja, ka 2020. gadā gaidāms samazināts pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums par 1,1 triljonu ASV dolāru (1,3 procentpunktiem). Globālais ekonomikas pieaugums būs tikai 2,3%.

Ņujorkas fondu birža, foto no arhīva
© Sputnik / Вера Голосова

Tādā gadījumā ASV un eirozonas valstīs gaidāma recesija, bet pasaules ekonomiku gaida "īslaicīgs, taču ļoti spēcīgs šoks".

Vieglāka scenārija apstākļos gaidāms, ka pandēmija izvērtīsies tikai Āzijā – tas pasaules IKP atņems 0,4 triljonus dolāru (0,5%). Ekonomiku ietekmē rada ne tikai slimības izraisītais nāves gadījumu skaits, bet arī blakusefekti – uzņēmumu darbinieku neierašanās darbā, tūrisma samazināšanās un piegādes ķēžu izjaukšana.

"No ekonomikas viedokļa, problēma ar "Covid-19" ir ne tikai pārrāvumi ražošanas ķēdēs, tūrismā utt. Tie ir pārejoši, un no tiem var salīdzinoši ātri atgūties. Taču ASV/Eiropa jau pirms vīrusa balansēja uz recesijas robežas, un pasaulē šobrīd nav labs brīdis nekāda veida šokiem," Twitter raksta bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Bet kā ir Latvijā

Sliktākajā gadījumā koronavīruss var izraisīt recesiju arī Latvijā, uzskata Āboliņš. "Situācija ātri attīstās, un prognozēt ir grūti. Taču ir skaidrs, ka ietekme būs ne mazāka kā no Ķīnas un Āzijas ekonomikas, jo Ķīnas ekonomika pašlaik darbojas daudz zemākā līmenī salīdzinājumā ar tās potenciālu.

Pasauli ietekmēs Ķīna-ražotāja un Ķīna-patērētāja, daudzi pasaules uzņēmumi jau paziņojuši par problēmām ar piegāžu ķēdēm, tāpēc ka ražotnes Ķīnā nestrādā. Tas droši vien ietekmēs arī mūsu nozares, kuras ir atkarīgas no Ķīnas detaļām un komponentēm. Un tagad jau var teikt, ka tās Latvijas ekonomikas pieauguma prognozes, kuras bija aktuālas janvārī – par 2% pieaugumu – visdrīzāk nepiepildīsies, būs par 0,5 līdz 1,5 procentpunktiem mazāk atkarībā no tā, cik lielā mērā izdosies ierobežot vīrusa izplatīšanos.

Turklāt daudz kas būs atkarīgs ne tikai no Ķīnas, bet arī no situācijas Eiropā un Latvijā. Sliktākais variants ir globālā recesija un Latvijas IKP samazināšanās, kā arī bezdarba pieaugums. Lai gan lielu bezdarbu es negaidītu – pie mums pensijā katru gadu aiziet vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jaunieši. Negribu teikt, ka manis aprakstītais negatīvais scenārijs ar recesiju noteikti būs, taču risks ir. Un pat īslaicīgs, bet spēcīgs šoks var būt par iemeslu uzņēmumu finansiālajām problēmām, ja tiem būs jāpārdzīvo vairāki mēneši ar lielu apgrozījuma kritumu," prognozēja Āboliņš.

Kas notiek ar ceļojumiem

Vienas no pirmajām koronavīrusa rezultātā cieta aviopārvadājumu un tūrisma nozares –  kad virkne lielo aviokompāniju pārtrauca lidojumus uz Ķīnu vai samazināja to skaitu, to akciju cenas biržās nedēļas laikā strauji saruka.

Latvijas aviokompānija "airBaltic" uz Ķīnu nelido, taču jaunais vīruss ir nonācis arī līdz Eiropai – samazinājusies biļešu rezervēšana uz Milānu, Romu un Veronu.

airBaltic neplāno atcelt lidojumus uz Itāliju, atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas ekspertu informāciju, ka riski inficēties ar lipīgām slimībām lidojuma laikā ir minimāli.

Paniku tūristu vidū pagaidām nemana arī lielajā Latvijas tūroperatorā "Novatours" – februārī šajā biznesā ir "klusā sezona". Kompānijas vadītājs Leonīds Močeņovs pastāstīja, ka "Novatours" nestrādā ar Ķīnu un ar karantīnā slēgtajiem Itālijas ziemeļu reģioniem, bet slēpošanas kūrortus, uz kuriem "Novatours" sūta tūristus, koronavīruss vēl nav skāris.

"Mūsu bizness notiek parastā režīmā, taču situācija joprojām ir neskaidra un jutīga, viss var mainīties jebkurā brīdī. Mēs sekojam atbildīgo organizāciju rekomendācijām. Tāpat rīkojas visi tūroperatori un aviokompānijas pasaulē," stāstīja Močeņovs.

Kas notiek ar pensijām

Nevar gan teikt, ka koronavīrusa tēma nekādi nav ietekmējusi "Novatours" – tā mātesuzņēmums Lietuvā savas akcijas kotē biržā. Nedēļas laikā "Novaturas" akcijas cena nokritusi par 25% - no 4,2 eiro līdz 3,14 eiro.

Pēdējās nedēļas laikā ASV biržu indekss S&P 500 zaudējis apmēram 10%, atgriežoties pagājušā gada decembra līmenī. Kritums nivelējis  visu pirms Ziemassvētkiem vēroto pieaugumu. Apmēram tāpat nedēļas laikā sarucis Vācijas indekss DAX un Eiropas "Stox Europe 600", tie atgriezušies pagājušā gada septembra līmenī.

No vienas puses, gada griezumā tā vēl nav katastrofa. Pagājuša gada pirmajā pusē, kad tirgos valdīja panika ASV un Ķīnas tirdzniecības kara dēļ, akciju cenas biržās bija būtiski zemākā līmenī. No otras puses, nav stabilizācijas pazīmju, bet daži eksperti jau paziņojuši, tas ir tikai sākums, bet sliktākais vēl priekšā.

Latvijas pensiju plānu ienesīgums, kas ir tieši atkarīgs no akciju tirgu svārstībām, pēdējā nedēļā būtiski samazinājies — īpaši aktuāli tas ir aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuriem līdz 75% uzkrājumu ieguldīti akcijās. Tie līdz ceturtdienai bija zaudējuši 4 - 6% no nesenajiem maksimālajiem līmeņiem, kādi bija vēl pagājušajā nedēļā. Taču par pēdējiem 12 mēnešiem šo pensiju plānu grupas rezultāti, neskatoties uz kritumu februārī, joprojām ir visnotaļ pozitīvi - pieaugums 8 - 12%. Tiesa, tikai nedēļu agrāk, pirms panikas biržās, aktīvo pensiju plānu gada pieaugums bija 12 - 18%.

Sūtījumi no Ķīnas un uz Ķīnu

Kad virkne lielo Eiropas aviokompāniju pārtrauca reisus uz Ķīnu, sekas izjuta "Latvijas Pasts". Jau 3. februārī tas paziņoja, ka pasta sūtījumi uz Ķīnu netiks piegādāti līdz aviosatiksmes atjaunošanai.

"Cietusi arī plūsma pretējā virzienā no Ķīnas uz Latviju – sūtījumi vai nu nepienāk, vai arī iet ilgāk," pastāstīja LP preses sekretāre Gundega Vārpa.

Apstājies arī Ķīnas giganta "Aliexpress" tranzīta mezgls Rīgā, kas strādā partnerībā ar LP – janvāra beigās ''Latvijas Pasta'' operators sagaidīja simto Boeing ar sūtījumiem no Ķīnas, pēc tam plūsma apstājās.

"Ir arī sūtījumi no Latvijas uz Ķīnu – to parasti nebija daudz, un tagad mēs ceram, ka kuru katru brīdi mēs atradīsim risinājumu, kā tos nosūtīt. LP sadarbojas ar daudzām lielām aviokompānijām, taču tagad lidmašīnas uz turieni gandrīz nemaz nelido," piebilda Vārpa.

Viņa norāda, ka plūsma pretējā virzienā palēninājusies, taču nav beigusies:

"Sūtījumi no Ķīnas pienāk, Ķīna tos pārsūta tranzītā caur dažādām valstīm un pa dažādiem maršrutiem. Taču tā ir ilgāk, tālāk, mazāk, bet ir sūtījumi, kuri pagaidām nepienāk. Kravas iet pa saviem maršrutiem, mēs nevaram prognozēt – dažkārt kaut kas atnāk pēkšņi, piemēram, ja ostā ienācis kuģis, vai arī pa sauszemi. Cilvēkiem, kuri tagad kaut ko pasūta no Ķīnas, paši pārdevēji bieži atsaka, jo nevar garantēt piegādi. Taču, lai runātu par statistiku, cik daudz mainījušies apmēri, vēl nepieciešams pavērot. Pagaidām grūti prognozēt, kas būs tālāk - mēs, tāpat kā visi, lasām ziņas," skaidroja Vārpa.

Piegādes aizkavējas

Par problēmām paziņojis arī elektronikas ražotājs "HansaMatrix". Kompānija ar 24 miljonu eiro gada apgrozījumu darījusi zināmu, ka koronavīrusa uzliesmojums ietekmējis komponenšu piegādes ķēdi no Āzijas, jo daļa ražotāju apturējuši ražošanas procesu.

Uzņēmuma vadība neprognozēja epidēmijas ietekmi uz biznesu, taču brīdināja – pirmajā ceturksnī izdevumi par komponentēm var pieaugt, bet uzņēmuma rentabilitāte un apgrozījums – samazināties. Tagad kompānija mēģina atrast alternatīvus komponenšu piegādātājus.

Savukārt radioelektronikas ražotājs "SAF Tehnika" no Ķīnas saņem tikai dažas iespiedplates un atsevišķas korpusu daļas.

"Piegādātāji mūs brīdināja, ka dažas detaļas kavējas par nedēļu vai divām, taču pagaidām tas mūs neietekmē. Mums ir rezerves, plānojam tās pusgadu uz priekšu, citas Ķīnā ražotas komponentes neizmantojam, komplektēšanu veicam paši. Tas ir no vienas puses. Taču, no otras puses, komponenšu tirgus ir globāls, un nekad nevar zināt, kas var ietekmēt tavus piegādātājus. Piegāžu ķēdes ir ļoti sarežģītas. 

Var izrādīties, ka tavs iecienītais ASV vai Šveices ražotājs, kuram ir simtiem komponenšu piegādātāju, ir kritiski atkarīgs no kaut kāda sīkuma no Ķīnas, un tā dēļ visa ražošana tiek apturēta," atzina radioelektronikas ražotāja "SAF Tehnika" vadītājs Normunds Bergs.

"Minēšu vienu vēsturisku piemēru – pēc avārijas Fukušimas atomelektrostacijā noskaidrojās, ka šajā prefektūrā ir rūpnīca, kas ražo epoksīda sveķus, kas ir kritiski svarīgi elektronikas iespiedplašu ražošanā. Turklāt tā ir viena no divām šādām rūpnīcām pasaulē. Un, kad šī rūpnīca apstājās, arī nozare visā pasaulē uz kādu laiku apstājās. Tāpēc šīs saiknes pasaulē ir ļoti smalkas.

Neviens negaidīja, ka Fukušimai būs tāda ietekme, bet, kad šī kritiskā atkarība noskaidrojās, mēs visi svīdām aukstus sviedrus, lai gan no malas to neviens nemanīja," pastāstīja Bergs.

Viņš norādīja, ka sliktākajā gadījumā var pārkārtot visu piegāžu ķēdi, taču tas prasa laiku.

"Koronavīruss ir potenciāli ļoti nepatīkama lieta, tas var daudz ko ietekmēt. Pagaidām mēs to nejūtam. Tāpēc es tavu rakstu pabeigtu ar domu, ka nekas nav saprotams un būs interesanti vērot notikumu attīstību.

Un pagaidām es drīzāk uztrauktos par tiem, kuri no turienes saņem kaut kādas vienkāršas preces, sākot no tekstila un beidzot ar tehniku.

"Mikrotīkls"? (nozares līderis ar ražotnēm Latvijā un Ķīnā)? Par viņiem es pārāk neuztrauktos – viņiem ražošana ir diezgan sabalansēta," konstatēja Bergs.

Pagaidām ir rezerves, bet kas notiks tālāk?

Epidēmija pagaidām nav ietekmējusi tehnisko iekārtu un tehnoloģisko risinājumu piegādi telekomunikāciju operatoram "Tet", taču nākotnē to nevar izslēgt, pastāstīja uzņēmumā. No "Tet" veikalos piedāvātās tehnikas viedokļa, noliktavā ir "diezgan lielas rezerves" un kompānija seko situācijai.

Analoģiski klājas tirdzniecības tīklam "Maxima", kas pārdod arī Ķīnā ražotu sadzīves tehniku un preces, kā arī dažus pārtikas produktus.

"Pagaidām sarežģījumu nav – ir iepirkti diezgan lieli krājumi, un tie glabājas noliktavā. Taču perspektīvā pēc nedaudziem mēnešiem mēs varam sajust piegāžu aizkavēšanos," pavēstīja "Maxima" preses sekretāre Liene Dupate-Ugule.

"No dažiem partneriem saistībā ar atsevišķām preču grupām ir bijuši signāli, jo daļa rūpnīcu Ķīna ir slēgta. Tas attiecas uz tehniku, dažiem pārtikas produktiem, tostarp uz ķiplokiem – meklējam alternatīvus variantus Eiropas valstīs, Spānijā.  Prognozēt ir grūti, pirmo reizi esam tādā situācijā," viņa stāstīja.

108
Tagi:
Latvija, ekonomika, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (816)
Pēc temata
Lietuviešu ārsts iesaka: iedzīvotājiem nav jākrīt panikā un jāpērk griķi
Daugavpils iedzīvotāja nonākusi karantīnā Tenerifes viesnīcā
"Neklapējiet ar ausīm". Virusologs devis padomu Baltijai cīņā ar koronavīrusu
Viņķele: mēs novērosim Latvijas iedzīvotājus, kuri bijuši Itālijā
Latvijas Finanšu ministrijas ēka, foto no arhīva

Valsts parāds kāpj pāri malām: cik pandēmija izmaksājusi Latvijas budžetam?

19
(atjaunots 00:55 23.04.2021)
Prognozes rāda, ka līdz 2022. gadam Latvijas valsts parāda apjoms pārsniegs 50% no IKP. Šajā kontekstā ir saprotama valdības vēlme izbeigt atbalsta pasākumus biznesam un iedzīvotājiem.

RĪGA, 23. aprīlis — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Valdībā sākušās runas par ekonomikas atbalsta pasākumu iespējamo atcelšanu, bet Saeimā šajā laikā apspriesta pandēmijas ietekme uz budžeta stāvokli. Īstermiņa aspektā viss izskatās tīri labi, taču, ja pandēmija turpināsies, no negatīva notikumu attīstības scenārija izvairīties neizdosies.

Nodokļu ienākumi nav samazinājušies gandrīz nemaz

Budžeta stāvoklis 2020. gadā un tā izpilde 2021. gada pirmajā ceturksnī tika apspriesta Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Pirmais pārsteidzošais novērojums: 2020. gadā nodokļu ienākumu līmenis sastādīja 99,4% no nodokļiem, kas tika savākti pirms krīzes – 2019. gadā

Atsevišķu nodokļu ieplūde ir sarukusi. Ienākumi no PVN sastādīja 88% no 2020. gada plāna (- 340 miljoni eiro), lai arī, paskaidroja Finanšu ministrijā, lejupslīde lielā mērā skaidrojama ar grozījumiem pārmaksātā PVN atmaksas noteikumos. Salīdzinājumā ar 2019. gadā faktiski iekasēto PVN, tā ieplūde 2020. gadā sastādīja 96% (- 130 miljoni eiro).

Interesanta situācija veidojusies iedzīvotāju ienākumu nodokļa jomā. Lai arī plāns tika sastādīts tolaik, kad vēl neviens ne dzirdējis nebija par Covid-19, IIN plāns 2020. gadā tika pārpildīts – 103,5% (+ 61,4 miljoni eiro), tiesa, nodokļu ienākumi nav pārsnieguši 2019. gada rādītāju: 94,3%, jeb mīnus 109 milj. eiro. Par 143 miljoniem (88,1% no ieplānotā) sarukuši akcīzes nodokļa ienākumi. Savukārt galveno pozitīvo rekordu uzstādījis uzņēmumu ienākuma nodoklis: 463%, salīdzinājumā ar faktiskajiem ieņēmumiem 2019. gadā, jeb 162,7 milj. eiro absolūtajos skaitļos. Iemesls – īstenotās nodokļu reformas, jo, salīdzinājumā ar 2020. gada plānu, ienākumi sastādījuši tikai 79,5%.

Pētot nodokļu ieņēmumus mēnešu šķērsgriezumā, kļūst skaidrs: lielākā nodokļu ieņēmumu lejupslīde 2020. gadā bija redzama martā – jūnijā (par 80 milj. eiro un vairāk ik mēnesi). Lielākā lejupslīde bija maijā (- 217 milj. eiro). Otrajā pandēmijas vilnī, kas bija spēcīgāks nekā pirmais, nodokļu ieņēmumu lejupslīde vairs nebija tik ievērojama (26 miljoni novembrī, 53 miljoni – decembrī). Finanšu ministrija uzskata, ka tolaik bizness jau pielāgojās dzīvei pandēmijas apstākļos, zināma loma bija arī valdības pilnveidotajiem atbalsta pasākumiem.

Runājot par rezultātiem 2021. gada pirmajā ceturksnī, FM atzīmē, ka nodokļu iekasēšana faktiski sasniegusi pirmspandēmijas līmeni – 2020. gada pirmos trīs mēnešus. Kopumā nodokļu ieņēmumi sastādīja 103,2% no budžeta plāna šajā periodā un 99,7% - salīdzinājumā ar budžeta faktisko izpildi 2020. gada pirmajā ceturksnī. Ienākumi atpalika no plāniem, jo laikā, kad tika plānots budžets 2021. gadam, tikai retais gaidīja pandēmijas otro vilni, kas izrādīsies visai ilgstošs.

Neviens nevēlējās ekonomēt

Pie tam budžeta izdevumi strauji pieaug. Politisko partiju un to pārstāvju apetītei ministrijās pievienojās nepieciešamība atbalstīt tautsaimniecību un iedzīvotājus pandēmijas laikā (tas atainojas arī politisko partiju reitingos). 2020. gada sākumā veidotie uzkrājumi, "naudas tik daudz, kā vēl nekad", tika strauji "noēsti" 2020. gadā. Budžeta deficīts pieaug.

Saskaņā ar FM datiem, 2005. gadā kopējā budžeta izdevumi sastādīja 4,6 miljardus eiro un, pastāvīgi pieaugot (izņemot krīzi 2009.-2010. gg.), līdz 2020. gadam sasniedza 12,4 miljardus eiro, bet 2021. gadā (neskatoties uz nodokļu ienākumu krišanos) sasniegs vēsturiski maksimālo rādītāju – 14,5 miljardus eiro. Tiesa, pēc tam, 2022.-2023.gg., vidēja termiņa budžeta projekta ietvaros ieplānota to neliela lejupslīde, taču arī tad izdevumi pārsniegs 13 miljardus eiro gadā.

Lielākais līdzekļu apjoms (gan summā, gan arī no pieauguma tempu viedokļa no 2019. līdz 2021. gadam) atvēlēts sociālajiem pabalstiem. 2019. gadā tie sastādīja 3,2 miljardus, 2020. gadā – jau 3,6 miljardus, bet šogad pārsniegs 4,5 miljardus eiro.
Otrajā vietā – subsīdijas un dotācijas. 2,3 miljardi, 2,7 miljardi un 3,7 miljardi - no 2019. līdz 2021. gadam. Trešajā vietā – apbalvojumi: 2,6, 2,7 un 2,8 miljardi eiro atbilstoši.

Pluss nesakrīt ar mīnusu

Budžeta bilance par pandēmijas pirmo gadu nav optimistiska. 2021. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar šo periodu 2020. gadā, konsolidētā budžeta deficīts sastādīja 597,5 miljonus eiro. 590 milj. – valsts konsolidētā budžeta deficīts, 451 milj. – valsts pamata budžeta deficīts, 160 miljoni – valsts speciālā budžeta deficīts. Šajā fonā vairāk vai mazāk "pieklājīgi" izskatās pašvaldību konsolidētais budžets, kur deficīts ir "tikai" 6,7 milj. eiro. Tā sakot, neko daudz neietekmē.

2020. gadā budžeta deficīts sasniedza 1,57 miljardus eiro – 5,4% no IKP, daudz vairāk nekā rādītājs 2020. gada budžeta likumā (0,3% no IKP). Prognozēts, ka strukturālais deficīts augs arī nākotnē.

Saskaņā ar FM aplēsēm, apmēram 10% deficīta no IKP valstij maksāja atbalsta pasākumi, ko valdība pieņēma un īstenoja pandēmijas krīzes gada laikā. 2020. gadā visi īstenotie atbalsta pasākumi tika novērtēti 1,3 miljardu eiro apmērā (4,5% no IKP), plāns 2021. gadam – 3,1 miljards eiro (10% no IKP), taču jau pirmajā ceturksnī tautsaimniecības nozaru atbalstam atvēlēti 1,9 miljardi eiro (apmēram 6,2% IKP). Šeit tiek ņemti vērā visi atbalsta veidi – aizņēmumi un garantijas, pabalsti, nodokļu atvieglojumi, atbalsts nozarēm, ES fondu restrukturizācija.

Kur meklēt naudu?

No valsts parāda progresa viedokļa, 2008.-2009. gg. krīze Latvijai izmaksāja dārgi. Valsts parāds no 8,5% no IKP līdz 2010. gadam pieauga līdz 47,9% no IKP. Ņemot vērā IKP ikgadējo pieaugumu, jāsaprot, ka absolūtajos skaitļos valsts parāda pieauguma temps ir daudz iespaidīgāks, taču absolūtie skaitļi par 15 gadiem nav sniegti.

Tiesa, periodā no 2010. līdz 2019. gadam valsts parāda apmēru izdevies pamazām samazināt līdz 36,9% no IKP. Taču tad sākās pandēmija. 2020. gadā ārējos tirgos tika piesaistīti 1,55 miljardi eiro, iekšējā finanšu tirgū – 680 miljoni. Līdz 2021. gadam valsts parāda apmērs pieaudzis līdz 48,9% no IKP. 2021. gada martā starptautiskajos finanšu tirgos tika piesaistīti vēl 1,25 miljardi eiro ar 10 gadu termiņu. 2009. gada krīzes laikā Latvijai gandrīz nemaz nebija pieejami aizņēmumi pasaules tirgos, bet tagad tādu iespēju ir papilnam. Galu galā aizņēmums 2021. gada martā veikts ar rekordzemu kuponu likmi – 0,0%. Tiesa, procentu trūkums neatceļ nepieciešamību atmaksāt līdzekļus aizdevējiem. Līdz 2022. gadam Latvijas valsts parāda apjoms pārsniegs 50% no IKP. Pēc tam, saskaņā ar plānu, tas pamazām saruks.

Ja Eiropas Komisijas finanšu politika nemainīsies, jau 2022. gadā Latvijai ir fiskālo kritēriju "rezerve" atbalsta pasākumu īstenošanai, taču ar noteikumu, ka krīzes ietekme nebūs ilgstoša. Pretējā gadījumā valdībai nāksies spert stingrus soļus izdevumu ierobežošanai, tostarp – arī pabalstiem un biznesa atbalsta pasākumiem.

Šajā kontekstā kļūst skaidrs, kāpēc valdība aizvien biežāk pauž viedokli par to, ka laiks pamazām atcelt ekonomikas ierobežojumus, tāpat kā apspriest atbalsta pasākumu pakāpenisku atcelšanu. Tie pārāk dārgi izmaksā budžetam.

Tālākie notikumi būs atkarīgi no tā, cik efektīvi tiks izmantota no ES saņemtā nauda ekonomikas atveseļošanai. Diemžēl optimisma par prātīgiem ieguldījumiem pagaidām nav, nav arī pamata domāt, ka Latvijas valdības "sankciju domāšana" mainīsies par labu ekonomiskiem un saimnieciskiem, nevis ģeopolitiskiem apsvērumiem.

Tiesa, 2022. gadā gaidāmas Saeimas vēlēšanas. Pat tālāko tagadējai valdībai vairs nebūs jārūpējas.

19
Tagi:
Latvija, valsts parāds
Pēc temata
Rīgas ostas kravu apgrozījums samazinājās par 15%
Šlesers: Latvijas parādus maksās mūsu mazbērni
Valdība piešķirs tirdzniecības centru īpašniekiem 20 miljonus eiro
Uzņēmēji nosauca bezjēdzīgākos Covid-19 ierobežojumus
Rīgas osta

Mazāk ogļu, vairāk graudu: jaunajos apstākļos darbojas Latvijas ostas

42
(atjaunots 13:39 20.04.2021)
Rīgas ostas kravu apgrozījums 2021. gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 15,3%, Ventspils ostas – par 3,7%, Liepājas ostas – par 1,3%.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Latvijas ostu apgrozījums šī gada pirmajos trīs mēnešos samazinājās par 8,2%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, kopumā tika pārkrautas 11,15 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Visvairāk pārkrautas beramkravas — 4,98 miljoni tonnu (-13,6% salīdzinot ar pērno gadu), tai skaitā graudu un labības produkti - 1,564 miljoni tonnu (+22,1%), šķeldas - 632,6 tūkstoši tonnu (-8,6%), ķīmiskās beramkravas - 521,1 tūkstoši tonnu (-2,5%), ogļu - 200,6 tūkstoši tonnu (-85,1%).

Lejamkravas pārkrautas 3,111 miljonu tonnu (-5,6%) apmērā. Lielākā daļa no tām ir naftas produkti - 2,932 miljoni tonnu (-6,5%).

Ģenerālkravas 2021. gada pirmajā ceturksnī pārkrautas 3,059 miljoni tonnu (-0,9%) apmērā, tai skaitā konteineros 1,102 miljonu tonnu (-7%) apmērā, kokmateriāli - 1,06 miljoni tonnu (+11%) apmērā, ro-ro kravu - 802,7 tūkstoši tonnu (-2%) apmērā.

Pārkrauto kravu apmēra ziņā pirmo vietu ieņem Rīgas ostā, kur pārkrāva 5,393 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērnajā gadā.

Ventspils ostā šī gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 3,585 miljonus tonnu kravu (-3,7%), Liepājas ostā - 1,564 miljonus tonnu (-1,3%).

Latvijas mazo ostu vidū lielākais kravas apgrozījums 2021. gada pirmajos trīs mēnešos bija Skultē – 316,7 tūkstoši tonnu (+26,3%). Mērsraga ostas kravas apgrozījums bija 143 tūkstoši tonnu (+12,5%), Salacgrīvas ostas – 127 tūkstoši tonnu (+66%).

2020. gadā Latvijas ostās tika pārkrauti 44,928 miljoni tonnu kravu, kas ir par 28% mazāk nekā 2019. gadā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, premjerministrs Krišjānis Kariņš, uzstājoties Saeimā, atzīmēja, ka tranzīta un banku sektora darba modelis Latvijā ir novecojis un nevar sekmēt valsts labklājību.

"Šī te novecojusī doma, ka tranzīts mūs glābs – tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Nu kur tas mūs aizveda? Mēs vedam, vedām naftas produktus, akmeņogles, minerālvielas, beramkravas uz mūsu ostām. Šķērsojot mūsu teritoriju, /šīs kravas/ aiziet uz ostu un tiek sūtītas uz āru. Indivīdi varbūt no tā kļūst bagāti, bet valsts no tā diemžēl nekļūst bagāta," teica valdības vadītājs.

42
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, Rīgas brīvosta
Pēc temata
Pēc pusgada būs skaidrs, kas notiks ar kravu tranzītu Latvijā
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija
Gaidāmi lieli zaudējumi: ko darīs Klaipēdas osta bez baltkrievu minerālmēsliem
Bijušais satiksmes ministrs: būtu labāk ostas likvidēt, vilcienus – sazāģēt
Lidmašīna F-15E Strike Eagle, foto no arhīva

Dubulti standarti: mācības Krievijā slikti, manevri Baltijā normāla lieta

0
(atjaunots 15:51 23.04.2021)
Krievijas bruņoto spēku pārvietošanu KF teritorijā un dažu valsts teritoriālo ūdeņu rajonu slēgšanu ārvalstu karakuģiem Vašingtona uzskata par neizprovocētu eskalāciju.

Taču vienlaikus ASV Gaisa spēku iznīcinātāji Baltijas valstīs agresīvi izspēlē aviācijas triecienus "avangardā" – 150 kilometru attālumā no Sanktpēterburgas un 6000 kilometrus no Amerikas krasta. Krievija adekvāti atbild uz nepārprotamo eskalāciju un militārajiem draudiem – Rietumu kara apgabala PGA sistēmas S-400 un S-350 kontrolē katra amerikāņu iznīcinātāja lidojumu no pacelšanās līdz nosēšanās brīdim, atgādināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Amerikāņu iznīcinātāji-bumbvedēji F-15E Strike Eagle ieradušies Igaunijā, lai tās gaisa telpā izspēlētu pilotu sadarbību ar aviācijas tēmētājiem, aviācijas triecienus avangardā un gaisa mērķu pārtveršanu. Mācību zona 21. aprīlī aptvēra Emari aviobāzes, Sāremā un Hījumā salu apkaimi, tātad aviācijas triecienu prioritārie mērķi ir iespējamā pretinieka kuģi.

Tamlīdzīgas mācības Baltijas valstīs ASV GKS organizē regulāri, it kā ar mērķi pārbaudīt cīņas gatavību. Tomēr Latviju, Lietuvu un Igauniju nekad neapdraud un nekas netraucē 48. iznīcinātāju spārna pilotiem celt cīņasspēju pastāvīgās dislokācijas vietā – Leikenhitas aviobāzē Lielbritānijā (vai dzimtenē – ASV). Patiesībā Pentagons izraudzījies Baltiju, lai izspēlētu agresīvas operācijas pret Krieviju. Tādu manevru taktiskā bezjēdzība var novest pie reģionālās krīzes. Kādā no saviem lidojumiem amerikāņu iznīcinātājs var nejauši noiet no kursa, pārkāpt Krievijas robežu. Un saņemt Krievijas PGA sistēmu triecienu, kuru redzes un darbības lokā bez grūtībām iekļaujas Baltijas valstu gaisa telpa.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēstījumā Federālajai sapulcei atklāti brīdināja partnerus: tie, kas organizē jebkādas provokācijas pret Krievijas drošības interesēm, "nožēlos nodarīto tā, kā jau sen neko nav nožēlojuši". Krievijas Bruņoto spēku koncentrācija, piemēram, Melnās jūras reģionā ļauj Pentagonam un NATO tuvāk pavērot Krievijas neverbālos argumentus.

Neveiksmīgs uzdevums

19. aprīlī vairāki desmit ASV GKS iznīcinātāju F-15 un F-16 uz nenoteiktu laiku pārvietoti no Lielbritānijas uz Poliju, uz 32. aviobāzi netālu no Laskas pilsētas, 310 kilometru attālumā no Brestas pilsētas Baltkrievijā. No šejienes ir ērtāk izspēlēt lielāku vienību gaisa operācijas.

Krievijai jebkurā virzienā savu robežu tuvumā ir liels – kvalitatīvs un kvantitatīvs – militārais pārspēks. Un tā spēj operatīvi radīt spēcīgu militāro grupējumu satriecošai atbildei (pat bez kodolieročiem).

Pentagona preses sekretārs Džons Kirbijs bumbvedēju pārvietošanu uz Baltijas reģionu novērtēja kā standarta mācības, kas nekādi nav saistītas ar situāciju uz Krievijas un Ukrainas robežas. Taču Krievija vērīgi seko partneru darbiem – viņu paziņojumi pēdējā laikā pamatīgi kritušies cenā. Vladimirs Putins pauda cerību, ka "nevienam ne prātā nenāks attiecībās ar Krieviju pārkāpt tā saucamo sarkano līniju, un to, kur tā būs iezīmēta, to mēs katrā konkrētā gadījumā noteiksim paši".

Nejaušība?

20. aprīlī, kad amerikāņu iznīcinātāji jau atradās Polijā, virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem absolūti "nejauši" lidoja divi Krievijas stratēģiskie bumbvedēji-raķešnesēji Tu-160 "Baltais gulbis". Krievijas AM atzīmēja, ka Tu-160 piesedza GKS lidmašīnu Su-35S un jūras aviācijas Su-27 ekipāžas. Stratēģi pavadīja lidojumā astoņas stundas (tātad paveica vairākus "apļus" virs Baltijas). Lidojums notika atbilstoši gaisa telpas lietošanas starptautiskajiem noteikumiem. Tomēr Krievijas stratēģiskās aviācijas patruļas ir metode stabilitātes stiprināšanai.

Stratēģiskie raķešnesēji Tu-160 lidojumā izspēlē tuvošanos vietai, no kuras tiks palaistas spārnotās raķetes pa domājamā pretinieka objektiem. Ja kādam Varšavā, Viļņā, Rīgā vai Tallinā, šķiet, ka amerikāņu iznīcinātāji padara sabiedrotos Baltijā stiprākus, viņiem nav taisnība. ASV trieciena aviācijas koncentrācija Krievijas robežu tuvumā padara valstis, kurās tā uzturas, par ļoti viegli ievainojamām un patiesi bīstamām dzīvei. Lieta tāda, ka Tu-160M var uzņemt savās tilpnēs 45 tonnu arsenālu – līdz 12 mazpamanāmās un precīzās spārnotās raķetes X-101 ar darbības attālumu līdz 5500 km, ko iespējams pielietot, neieejot pretinieka PGA darbības zonā. X-101 parastās modifikācijas lādiņš sasniedz aptuveni 400 kilogramus trotila ekvivalentā. Speciālā (X-102) aprīkota ar kodoltermisko lādiņu ar jaudu no 250 kilotonnām līdz 1 megatonnai. Divi "stratēģi" Tu-160 – tās ir 24 spārnotās raķetes, un nav grūti iztēloties iznīcības mērogu Laskas, Emari aviobāzēs un citviet reāla militārā konflikta situācijā ar Krieviju.

0
Tagi:
Pentagons, ASV GS, militārās mācības, Baltija, Krievija, PGA
Pēc temata
"NATO roku darbs": kas sācies pie Krievijas robežām
Kāpēc Latvija ielaida Rīgas gaisa telpā amerikāņu bumbvedējus?
"Pavisam citas iespējas": ko ASV vēlas izmantot cīņām gaisā
"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā