Eiro

Naudas atmazgāšanā apsūdzēto skaits Latvijā ir dubultojies: kur meklējams iemesls

38
(atjaunots 21:19 29.02.2020)
Prokuratūra paskaidroja, kā izdevies vairākkārt palielināt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ierosināto krimināllietu un apsūdzēto skaitu.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Aizvadītajā gadā būtiski pieaudzis krimināllietu skaits, kas ierosinātas saskaņā ar 195.pantu – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vēsta LR Prokuratūras vietne. Apsūdzēto skaits šajās lietās ir dubultojies.

Statistika liecina, ka 2019.gadā prokuratūra nodevusi tiesai 59 lietas, kurās apsūdzēti 102 cilvēki, 2018.gadā – 23 lietas ar 54 apsūdzētajiem, 2017.gadā – tikai 10 krimināllietas ar 33 apsūdzētajiem. Tātad kopumā rādītāji pedējā gada laikā ir dubultojušies.

Triju gadu laikā prokuratūra ierosinājusi 103 kriminālprocesus, kuros bija 195 apsūdzētie. 2017.gadā bija ierosinātas 16 lietas pret 40 personām, bet 2019.gadā – jau 65 lietas pret 118 personām.

Prokuratūra paskaidroja, ka būtiskais pieaugums skaidrojams ar prokuroru apmācībām naudas atmazgāšanas apkarošanas jautājumos, par tās identificēšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju. 2017.gada otrajā pusē apmācīti tika vien 30 prokurori, 2018.gadā – 193 prokurori, 2019.gadā – 330 prokurori.

Ģenerālprokuratūra māca pareizi cīnīties ar naudas atmazgāšanu ne tikai savus darbiniekus, bet arī Valsts policijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un kara policijas darbiniekus.

 "Prokuroru un izmeklēšanas iestāžu darbinieku izglītošana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā ir pamats veiksmīgai krimināllietu izmeklēšanai, tāpēc pēdējos gados prokuratūra šim jautājumam pievērsusi īpašu uzmanību. Īstenotie specializētie mācību pasākumi ir būtiski uzlabojuši un vienādojuši izmeklētāju un prokuroru izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un netiešo pierādījumu izmantošanu pierādīšanā, tostarp jaunākā tiesiskā regulējuma piemērošanā.

Mācību pasākumi viennozīmīgi jāturpina. 2019.gada decembrī Ģenerālprokuratūra sadarbība ar Valsts policiju uzsāka jaunu apmācību ciklu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, īpaši autonomās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, apkarošanas, kā arī noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas nodrošināšanas praktiskajiem aspektiem," pastāstīja Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko.

Pastiprinātu cīņu ar naudas atmazgāšanu Latvija sāka 2018.gadā, kad Moneyval eksperti kritiski novērtēja Latvijas iestāšu spēju cīnīties ar šāda veida noziegumiem.

Moneyval ieteikumu īstenošana ir viena no Krišjāņa Kariņa valdības prioritātēm, kurš paziņoja, ka sākts finanšu sektora "kapitālremonts".

2020.gada februārī noskaidrojās, ka Latvijai izdevies izvairīties no iekļaušanas Moneyval "pelēkajā sarakstā", taču finanšu sektora reformēšanas dēļ bankas nokļuvušas uz izdzīvošanas robežas un baidās izsniegt kredītus.

38
Tagi:
nauda, atmazgāšana, Latvija
Pēc temata
Totāla tīrīšana: no Latvijas bēg gan cilvēki, gan uzņēmumi
Mēs esam izdarījuši visu iespējamo: Kariņš izteicās par banku sistēmas reformu
Znotiņa par Latvijas bankām: ballīte beigusies
Latvijā turpinās slēgt bankas: FKTK atradusi trīs kandidātus