Preču vilciens. Foto no arhīva

Atkal garām Latvijai: Baltkrievija atradusi jaunu naftas tranzīta maršrutu

71
(atjaunots 21:19 29.02.2020)
Baltkrievija izmantos Odesas ostu Ukrainā naftas piegādēm no Azerbaidžānas. Tāpat tiek gaidīta divu tankkuģu ierašanās Klaipēdā. Latvijas ostas pagaidām netiek izmantotas.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Baltkrievija joprojām meklē alternatīvas naftas piegādes: valsts vienojusies ar Azerbaidžānas Valsts naftas kompāniju (SOCAR) par divu tankkuģu kravu iegādi ar kopējo apjomu 160 tūkstošu tonnu apmērā. Nafta tiks piegādāta caur Odesas ostu. Tāpat "Belņeftehim" vienojies par piegādēm ar piecām Krievijas kompānijām, taču starp tām nav kompāniju, ar kurām valsts strādājusi agrāk, vēsta RIA Novosti.

Valsts koncerna "Belņeftehim" preses sekretārs Aleksandrs Tiščenko atklāja, ka naftas piegādes no Azerbaidžānas ieplānotas martā – runa ir par diviem tankkuģiem, kas piegādās 160 tūkstošus tonnu naftas. Tā tiks piegādāta Odesas ostā un nogādāta Baltkrievijā pa naftas cauruļvadu Odesa-Brodi.

Baltkrievijas maģistrālā naftas cauruļvada "Družba" operatora AAS "Gomeļtransņeftj" galvenais inženieris Andrejs Verigo pastāstīja, ka valsts cauruļvadu sistēma ir gatava naftas piegādēm no Ukrainas, un atzīmēja, ka nafta pa šo maršrutu pārsūknēta jau 2011.gadā, kad piegādes tāpat ritēja caur Odesas ostu.

"Operators (Ukrainas teritorijā – red.) ir "Ukrtransnafta"... tā uztur darba stāvoklī visas iekārtas. Cauruļvads nekad nav izvests no ekspluatācijas, tas ir aizpildīts ar tehnoloģisko naftu un gatavs darbam," teica Verigo.

Tāpat Baltkrievija vienojusies ar piecām vēl nenosauktām kompānijām no Krievijas par naftas piegādēm šī gada pirmajā ceturksnī par cenām bez tirgus prēmijas.

"Pieci jauni spēlētāji, ar kuriem strādāsim pirmajā ceturksnī, viņu nav mūsu tradicionālo piegādātāju sarakstā. Tas ir papildus grupas "Safmar" kompānijām, iepriekš mēs ar viņiem neesam strādājuši," teica Aleksandrs Tiščenko.

Viņš nesniedza informāciju par to, kādus apjomus jaunie partneri piegādās Baltkrievijas NPR.

Cisternas ar naftu, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Tātad tuvākajā laikā Baltkrievija gaida Klaipēdas ostā Lietuvā divus tankkuģus ar Krievijas naftu, kas iepirkta caur treideriem, divus tankkuģus ar naftu no Azerbaidžānas no Odesas ostas, kā arī vairāku Krievijas kompāniju piegādes pa maģistrālo naftas cauruļvadu "Družba".

Iepriekš Sputnik Latvija vēstīja, Līdz šim Baltkrievija iegādājās naftu tikai Krievijā. 2019.-2024. gg. Krievijā tiek īstenots tā saucamais nodokļu manevrs naftas nozarē, kas paredz pakāpeniski minimizēt naftas eksporta nodevas un palielināt tās ieguves nodokļa likmi. Šī iemesla dēļ, domājams, naftas cena Baltkrievijai pieaugs. Minska vērtēja, ka tās zaudējumi seši gadu laikā sasniegs 11 miljardus dolāru.

Pērnā gada nogalē Baltkrievija nenoslēdza līgumus par naftas piegādēm ar Krieviju, un no 1. janvāra naftas piegādes Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām tika apturēta. Abu valsts NPR – Mazirjas un "Naftan" slodze tika samazināta līdz tehnoloģiskajam minimumam.

Janvārī Baltkrievija strādāja pie jauniem naftas piegādes līgumiem. Izdevās vienoties ar naftas kompānijām, kas veido grupas "Safmar" perimetru. "Safmar" plānoja janvārī un februārī piegādāt Baltkrievijai 750 tūkstošus tonnu naftas.

Tāpat Baltkrievija meklē alternatīvas Krievijas naftai. Līdz šim saņemta informācija par vienu kontraktu – par 80 tūkstošu tonnu naftas piegādi no Norvēģijas NPR "Naftan", kas piegādāta caur Klaipēdas ostu. 20. februārī kļuva zināms, ka pa šo maršrutu tiks piegādāti vēl aptuveni 170 tūkstoši tonnu naftas – Baltkrievija nopirkusi divu tankkuģu kravu, kas ieradīsies Klaipēdā 3.-4. martā un 13.-15. martā.

Ziņots, ka Baltkrievijas valsts apvienības "Belorusņeftj" meitasuzņēmums Krievijā – naftas kompānija "Jangpur" piegādās Baltkrievijas tirgū Krievijā iegūto naftu. "Kompānija "Jangpur" patlaban pārorientēta uz naftas piegādēm Baltkrievijai, savus apjomus tā novirzīs uz Baltkrievijas tirgu," vēstīja "Belņeftehim" preses dienests. 2019. gadā kompānija "Jangpur" plānoja iegūt 206 tūkstošus tonnu naftas. Tās realizācija notiek caur "Transņeftj" sistēmu.

No Krievijas Baltkrievijā tika piegādāti aptuveni 24 miljoni tonnu naftas. Eksperti atzīmē, ka visas alternatīvās naftas piegādes Baltkrievijai būs dārgākas nekā imports no KF.

71
Tagi:
nafta, Baltkrievija
Pēc temata
Baltijas tranzīts iedzīs postā Baltkrievijas naftas pārstrādi, uzskata eksperts
ASV paziņoja, ka ir gatavas nodrošināt naftu Baltkrievijai "100% apmērā"
Nauda plastmasas glāzē, foto no arhīva

"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi

10
(atjaunots 14:19 09.08.2020)
Pat pēc Satversmes tiesas sprieduma izpildes Rietumeiropas valstu iedzīvotājiem nebūs viegli saprast, kā cilvēki Latvijā var izdzīvot ar tik mazu sociālo atbalstu, ir pārliecināts politologs Ojārs Skudra.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Pateicoties Satversmes tiesas lēmumam lietā par tiesībsarga Jura Jansona prasību, jautājums par niecīgajiem pabalstiem maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem ir izkustējies no vietas, tomēr nav iespējams pāris gadu laikā uzvarēt nabadzību un nevienlīdzību Latvijā, atzīmēja politologs Ojārs Skudra intervijā Latvijas radio 4.

Viņš paskaidroja, ka, tāpat kā citas pēcpadomju valstis, kas iestājušās ES, Latvija ir "triju trešdaļu sabiedrība", tomēr, atšķirībā no Rietumeiropas, tikai trešā daļa cilvēku dzīvo labi, bet pārējās divas trešdaļas – relatīvi slikti.

"Mūsu tā saucamā vidējā klase (ko arī var sadalīt zemajā, vidējā, augstajā) Rietumeiropā par tādu nekādā gadījumā netiktu uzskatīta," uzsvēra eksperts.

Viņš nešaubās, ka nevienlīdzības un nabadzības problēma ir jārisina, jo visi ir ieinteresēti panākt sabiedrības labklājības pieaugumu un trūkumcietēju skaita samazināšanos.

"Juris Jansons ir malacis, jo ķēries pie šīs problēmas. Tikai gribu piebilst, lai mazinātu sajūsmas saucienus: pat pildot Satversmes tiesas lēmumus, kas parādījušies, pateicoties tiesībsargam, strādājot pie to īstenošanas, Labklājības ministrija neatrisinās nevienlīdzības un nabadzības problēmu. Šīs problēmas paliks," ir pārliecināts Skudra.

Pēc viņa domām, pat tad, kad tiesas lēmums būs izpildīts un pabalsti vairs nebūs atkarīgi no politiskās konjunktūras, bet atbalsta summa tiks aprēķināta pēc konkrētas metodes, nabadzīgie iedzīvotāji joprojām būs nabadzīgi.

"Zviedrijai, Somijai, Dānijai, Lielbritānijai un tamlīdzīgām valstīm vēl joprojām vienkārši nebūs saprotams, kā cilvēki vispār var izdzīvot ar tādiem ienākumiem un tādu sociālo palīdzību," atzīmēja eksperts.

Politologs pievērsa uzmanību vēl vienam aspektam: uzvara Satversmes tiesā ļauj pašam Jurim Jansonam uzkrāt politisko kapitālu, kas var viņam palīdzēt, ja viņš izlems, piemēram, atkal balotēties prezidenta postenim. Tomēr Skudra cer, ka nabadzības apkarošanas jautājums netiks politizēts.

"Būs pavisam slikti, ja kāds mēģinās pārliecināt cilvēkus, ka viena vai divu gadu laikā mēs atrisināsim nevienlīdzības un nabadzības problēmu. Tā nenotiks. Tomēr problēma ir jārisina," uzsvēra Skudra.

Iepriekš vēstīts, ka Juris Jansons izcīnījis uzvaru jau trīs lietās Satversmes tiesā, kas attiecas uz sociālā atbalsta sistēmu: tagad politiķi būs spiesti palielināt garantēto minimālo ienākumu, pabalstu invalīdiem un pensionāriem, kā arī slieksni, pie kura cilvēki Latvijā tiks atzīti par trūkumcietējiem.

10
Tagi:
Latvija, Satversmes tiesa, tiesībsargs, Jansons
Pēc temata
Lietuva un Latvija izrādījušās starp nabadzīgākajām ES valstīm
Ekonomists: no pandēmijas radītās nabadzības neizbēgt, ja nekas netiks darīts
Kāpēc jūs esat tik nabadzīgi? Vīrietis braucis uz "skaisto Latviju", bet nokļuvis reālajā
"Koronakrīze" jau pusi Latvijas iedzīvotāju ir padarījusi nabadzīgākus
Krievijas un Ķīnas karogs, foto no arhīva

Japāņu mediji: Krievija un Ķīna pievērsušās finansiālai aliansei

13
(atjaunots 13:06 09.08.2020)
Krievijas un Ķīnas sadarbība finanšu jomā liecina, ka tās beidzot atrod apstākļus jaunas alianses veidošanai.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Krievija un Ķīna ir gandrīz divkārt samazinājušas dolāra izmantošanu abpusējos darījumos. Rezultātā abas valstis var izveidot "finansiālu aliansi", rakstā japāņu žurnālam Nikkei Alsian Review stāsta amerikāņu politologs Dmitrijs Saimss.

Viņš atzīmēja, ka 2015. gadā ASV valūtas daļa divpusējos darījumos sastādīja aptuveni 90%, bet tagad kritusies līdz 46%. pie tam eiro daļa sasniegusi vēsturisko maksimumu – 30%, tāpat kā nacionālās valūtas – 24%, vēsta RIA Novosti.

Krievijas zinātņu akadēmijas Tālo Austrumu institūta direktors Aleksejs Maslovs uzskata, ka atteikšanās no dolāra norēķinos tuvojas "izrāviena brīdim".

"Krievijas un Ķīnas sadarbība finanšu jomā liecina, ka tās beidzot atrod apstākļus jaunas alianses veidošanai. Daudzi gaidīja, ka valstis noslēgs militāru vai tirdzniecisko savienību, taču tagad viss liecina, ka tā būtu banku un finanšu alianse, jo tas var garantēt abu valstu neatkarību," viņš norādīja izdevumam.

Tā saucamās dedolarizācijas pirmsākumi meklējami 2014. gadā, kad Rietumi ieviesa sankcijas pret Krieviju. Savukārt Ķīnu pievienoties procesam piespieda prezidents Donalds Tramps, kurš pieteica Pekinai karu tirdzniecībā, stāsta raksta autors.

Process guva papildu impulsu, kad Trampa administrācija noteica nodevas Ķīnas precēm vairāku simtu miljardu dolāru apmērā. Tagad ne tikai Maskava, bet arī Pekina nolēma mazināt atkarību no dolāra, konstatēja Saimss. Rakstu pilnā apjomā publicējis portāls InoSMI.

Iepriekš Krievija un Ķīna vienojās par piekļuvi viena otras valūtai bez nepieciešamības pirkt to tirgū, kā arī vienojās par nacionālo valūtu izmantošanu abpusējos norēķinos. Pēc tam Krievijas Centrālā banka vairāk nekā par pusi samazināja aktīvus dolāros un iegādājās ceturto daļu pasaules juaņa rezervju.

Saskaņā ar pagājušā gada rezultātiem, preču apgrozījums starp Krieviju un Ķīnu pieaudzis par 3,4% un sasniedzis rekordlielu rādītāju – 110,75 miljardus dolāru.

13
Pēc temata
Nolemts: Ķīnu žņaugs ar desmit valstu spēkiem. Interesanti, vai Krieviju aicinās?
ASV apdomā tādu atriebību, lai Ķīna apskaustu Krieviju
Ķīna palīdzēs Krievijai uzvarēt naftas karā
ASV pārmet Krievijai un Ķīnai pasaules kārtības "pārbūvi"
Latvijas karogs, foto no arhīva

Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji

0
(atjaunots 14:24 09.08.2020)
Izlauzuši, pārdevuši, nojaukuši, sagrāvuši, uzbūvējuši bankas un supermārketus. Kur tā noticis? Kāpēc Latvijai nekāds karš nebūs vajadzīgs?

Portāla Pietiek.com autors stāsta par kādu valsti. Tās nosaukums gan nekur nav pieminēts. Tomēr, šķiet, vērīgs lasītājs pats novilks dažas paralēles un uzminēs, par kādu valsti ir runa (publicēts saīsinājums).

Lauzt ir vieglāk nekā celt

Ar "Pasaules valdības" un pašmāju kangaru palīdzību tika ievazāta "demokrātijas" sērga – pie varas "likumīgi" nokļuva mazskaitlīgi (pilnīgi pietiek ar 200 indivīdiem) bandītiski mafiozi grupējumi – "partijas", kuras pašu izdoto "likumu" aizsegā uzurpēja varu, nesodīti izlaupīja valsts īpašumus un dabas bagātības, nežēlīgi izmantoja un radīja neciešamus eksistences apstākļus vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Jau "demokrātijas" ieviešanas pirmajos mēnešos mākslīgi radīja masveidīgu bezdarbu – apturēja ražošanas objektu darbu, izlaupīja un izdemolēja faktiski visus smagās un vieglās rūpniecības uzņēmumus (izņemot vienu metalurģisko rūpnīcu, kurai bija ieplānots atbildīgs uzdevums – pārkausējot, neatgriezeniski iznīcināt visu likvidēto ražotņu tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojumu).

Tāds pats liktenis piemeklēja praktiski visas fabrikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumus. Iznīcināja arī vairums gaļas un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu, piena kombinātus, lauku pienotavas.

Pēc tam likvidēja vairumu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču ražotņu – maizes kombinātus, olu ražošanas fermas, visas sērkociņu un visas cukura fabrikas. Izzāģēja milzīgas mežu platības un koksni par grašiem pārdeva ārzemniekiem. Sagrieza lūžņos kuģus. Izlaupīja un iztirgoja visu kaut cik pieejamo krāsaino un melno metālu krājumus – līdz pat elektrolīniju vadiem un lietus ūdens kolektoru restēm.

Nekavējoties iznīcināja aizsardzības sistēmas rūpnīcas, likvidēja karaklausību un izformēja kaut cik kaujas spējīgu armiju. Sāka pārdot ārzemniekiem katrai tautai pašu dārgāko – zemi.

Mafijas pārziņā

Faktiski visa valsts iedzīvotāju apgāde ar pārtikas un rūpniecības precēm kļuva atkarīga no importa piegādēm, kuras kontrolēja tie paši mafiozie grupējumi. Masveidā tika uzslieti saliekamie karkasa tipa "lielveikali", kuros par dempinga cenām tirgoja importētos, ar veselībai kaitīgām vielām piesātinātos un ģenētiski modificētos pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības, faktiski "vienreizējās lietošanai" paredzētās (pārsvarā plastmasas) rūpniecības preces.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Degvielu, smērvielu un kurināmā piegādi, kā arī to tirdzniecību, nosakot spekulatīvas cenas, kontrolēja mafija.

Sagrāva izglītības sistēmu un devalvēja skolotāja profesiju. Sagrāva veselības aizsardzības sistēmu, ārstu darba apmaksu nostādīja "ārpus likuma".

Vecākās paaudzes cilvēki, saņemot pensiju zem "iztikas minimuma", palika bez medicīniskās palīdzības – nesamaksājot speciālistu konsultācijām astronomiskas summas. Uz daļēji valsts kompensētām ārstnieciskām manipulācijām bija jāgaida daudzi mēneši, bet uz operācijām – pat vairāki gadi. Tāds pats liktenis piemeklēja arī pārējos iedzīvotājus.

Laukos iznīcināja visas algotās darbavietas, likvidēja daudzas skolas, feldšeru punktus, bibliotēkas, veikalus, banku un pasta nodaļas, tautas namus un citu iedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru.

Vairākkārtīgi paaugstinot braukšanas maksu, vienlaicīgi daudzkārt samazināja sabiedriskā transporta reisu skaitu starp rajonu pilsētām un lauku apdzīvotajām vietām.

Daži saglabājušies lauksaimniecības produkcijas un piena pārstrādes uzņēmumi, kuri arī atradās mafijas rokās, noteica tik zemas produktu iepirkuma cenas, ka praktiski visas zemnieku saimniecības pārtrauca ražošanu un izputēja.

Laucinieki masveidā meklēja darbu pilsētās, jaunākie un uzņēmīgākie darba meklējumos devās uz ārzemēm, bet vecākie un nespējīgākie, palikuši praktiski bez eksistences līdzekļiem un medicīniskās aprūpes, apmira turpat uz vietas.

Zēla un plauka "prihvatizācija", kuru visai veikli izmantoja bijušā režīma funkcionāri, tā radot pamatu savam legālajam (un ne tikai) "biznesam". Līdzīgā veidā radās arī "baņķieri" un "miljonāri", kuru izvirtušo dzīvesveidu sīki jo sīki "apgaismoja" un slavēja neskaitāmie "glancētie" žurnāli un televīzija.

Praktiski visi masu informācijas līdzekļi  atradās vai nu pašmāju, vai ārzemju mafijas klanu rīcībā, kas tos izmantoja savu savtīgo mērķu īstenošanai un "demokrātisko" vērtību sludināšanai. Paaudžu paaudzēs glabātās un laika pārbaudi izturējušās nacionālās vērtības – tauta, ģimene, cieņa pret sievieti, bērnu audzināšana, uzvedības normas ģimenē, skolā un sabiedriskās vietās tika izsmietas un nozākātas. Visā informatīvajā sfērā valdīja visatļautības, vardarbības, narkomānijas, izvirtības un nesodāmas noziedzības gaisotne.

"Neatkarīga" valsts

Tātad tika izdarīts viss, lai likvidētu gan tautiskumu, gan "valsts" politisko neatkarību, gan ekonomisko patstāvību. Lai šī "valsts" (pagaidām) varētu pastāvēt tikai no lielvalstīm atvēlētajās robežās.

Tātad šis mākslīgais veidojums (saukts par "neatkarīgu valsti") faktiski bija tikai nolietotu automašīnu, lētas un veselībai bīstamas sintētiskās pārtikas noieta tirgus.

Protams, ka aiz jebkuru ievesto plaša patēriņa preču spilgti krāsainā iepakojuma slēpās štancēts, neremontējams plastmasas daikts ar maksimāli īsu kalpošanas laiku, lai pēc iespējas ātrāk tas atkal būtu jāpērk jauns. Un pats galvenais – šīs „valsts” iedzīvotāji kļuva par ārkārtīgi lēta un bezpalīdzīga darbaspēka avotu (faktiski – balto vergu tirgu).

Sākās masveidīga emigrācija – simtiem tūkstoši jaunākie, stiprākie un uzņēmīgākie, sevis un savas ģimenes iztikas meklējumos, devās svešumā.

Autors raksta, ka visi šie notikumi ir atsevišķas grāmatas vērti. Taču tiks darīts viss iespējamais, lai neviens ne tikai tādu grāmatu neizdotu, bet pat neuzrakstītu! Tie, kuri mēģinās tādu grāmatu uzrakstīt, tiks izsmieti un noķengāti. Kas notiks ar sevišķi ietiepīgajiem? Viņi var neuzmanīgi izkrist pa logu, vai nokļūs zem auto riteņiem… Kam tad patiktu lasīt savu nekrologu?

0
Tagi:
nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Eksperts: Bordāns karantīnā noteikti negarlaikojas - jau Latviju padarījis par PSRS donoru
Iznīcinot PSRS pēdas, Latvija aizskārusi biznesu: Lindermans par latvisko
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
KF atsvaidzināja Kariņa atmiņu, kurš apsūdzēja PSRS latviešu diskriminēšanā