Papīra kuģītis, foto no arhīva

Piektā daļa Latvijas uzņēmēju vēlas izvest savu naudu no valsts

56
(atjaunots 14:06 25.02.2020)
Latvijas uzņēmēji arvien biežāk aizdomājas par savu kontu vai pat pašu kompāniju izvešanu uz kaimiņvalstīm – vietējās bankas pēc kapitālremonta rada uzņēmējdarbībai aizvien vairāk problēmu.

RĪGA, 25. februāris – Sputnik. Par kontu atvēršanu citas valsts bankās pēdējā laikā domājuši 17% uzņēmēju, savukārt daži jau atvēruši kontu ārzemēs, liecina SKDS aptaujas dati, raksta avīze Dienas Bizness.

Pēdējā gada laikā Latvijas finanšu sektora prasības klientiem – gan privātpersonām, gan juridiskajām personām – ir kļuvušas ievērojami bargākas, kā dēļ bizness pakāpeniski aiziet pie apkalpošanas citu ES valstu bankās. Turklāt daži uzņēmumi, kas apsver iespēju atvērt kontu ārzemēs, ir lielas kompānijas, kas ir svarīgas Latvijai kā nodokļu maksātāji, darba devēji, preču un pakalpojumu patērētāji.

"Pašreizējā brīdī, kad finanšu nozare atrodas ievērojamu pārmaiņu priekšnojautās, ir svarīgi iegūt objektīvu, ticamu un salīdzinošu informāciju par to, kā sabiedrība uztver notiekošo. Uzņēmēju, kā arī vienkāršu cilvēku paļaušanās uz valdības, Latvijas Bankas un regulatora darbību ir ļoti būtiska, jo no tā patiesībā ir atkarīgi nodokļu iekasēšanas rezultāti un uzticamība nacionālai valstij kopumā. Ja politikas realizētāji nespēs pārliecināt tautu par savu darbu pareizību, valsts kase nepildīsies, bet uzņēmēji vēlēsies savus uzņēmumus pārdislocēt ārpus Latvijas," šādu viedokli paudis Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs Ringolds Balodis.

Atgādināsim, ka banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu un saikni ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, kā arī par ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu pašlikvidēties, jo ne ECB, ne Latvijas Banka to neglāba.

Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veica labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.

Latvijas bizness, publicisti un vairāki politiķi negatīvi vērtē Latvijas valdību par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, lai arī šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem ieplūda arī valsts budžetā nodokļu veidā.

56
Tagi:
ekonomika, nauda, Uzņēmēji, Latvija
Pēc temata
Cīņa ar ēnu: Latvija piešķirs ceturtdaļmiljonu eiro ēnu ekonomikas apkarošanai
"X stunda" Latvijai jau ir pienākusi: Krievija izmetusi to no ekonomisko interešu jomas
Ekonomikas ziņas, kā ziņas no frontes: kas jādara Latvijai bez tranzīta un Eiropas fondiem
Tranzīts, bankas un algas nav galvenais: ekonomists atradis, par ko uzlielīt Latviju
Kāpostu ražas savākšana. Foto no arhīva

ES pieņēma jaunus agrārās reformas nosacījumus: Latvijas fermas kļūs ekoloģiskākas

3
(atjaunots 15:24 22.10.2020)
Saskaņā ar panāktajām vienošanām fermeriem turpmāk būs pienākums pieturēties pie augstākiem ekoloģiskajiem standartiem saimniecībā.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Trešdien, 21. oktobrī, ES dalībvalstu ministri atbalstīja kompromisa piedāvājumu, ko izvirzīja Vācija, par vērienīgas agrārās reformas veikšanu. Sēde notika Luksemburgā, raksta Bb.lv.

Tiek ziņots, ka saskaņā ar panāktajām vienošanām fermeriem turpmāk būs pienākums pieturēties pie augstākiem ekoloģiskajiem standartiem saimniecībā. Turklāt mazie lauksaimniecības ražotāji tiks pakļauti vienkāršotai kontrolei, "kura ļaus samazināt administratīvo slodzi un tai pašā laikā nodrošinās viņu ieguldījumu ekoloģisko un klimatisko mērķu sasniegšanā".

Visbeidzot, katrai ES valstij būs jāsasaista vismaz 20% tieši lauksaimniecības izmaksu ar fermeru dalību ekoloģiskajās programmās. Lai šie līdzekļi netiktu pazaudēti – gadījumā, ja iesaiste šādās programmās būs nepietiekama, – ir paredzēta divu gadu "apmācību fāze". Tās gaitā norādītie līdzekļi var tikt piesaistīti, ievērojot citus kritērijus.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, neraugoties uz ES lauksaimniecības dotāciju pieaugumu, fermeri sūrojas, ka beigās saimniecības var saņemt pat mazāk, nekā iepriekš sistēmas trūkumu dēļ.

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienības brīža starpība tiešajos maksājumos starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm turpina būt viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Sākumā jaunajām valstīm maksāja tikai 55% no vidējā ES līmeņa un solīja pakāpeniski palielināt šo apjomu. Taču arī šodien, pēc 16 gadiem kopš iestāšanās ES, Latvijas zemnieki joprojām saņem krietni mazāku atbalstu, nekā veco Eiropas valstu zemnieki, un, patiesībā, saņem vismazāk ES vidū.

3
Tagi:
ES, Latvija, lauksaimniecība
Pēc temata
Saeimas komisija neatbalstīja PVN samazināšanu pienam, maizei un gaļai
Iedzīvotājus aicina pasargāt dārzeņus un augļus no sadārdzinājuma
Latvieši nevēlas līst ārā no vagoniņiem Anglijā pat par 600 eiro: uz laukiem Latvijā neiet
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Meitene ar klēpjdatoru, foto no arhīva

Mikrouzņēmumu režīma reorganizācija atstās bez darba desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju

10
(atjaunots 12:10 22.10.2020)
Finanšu ministrijas projekts paredz, ka 32 tagadējie mikrouzņēmumu darbinieki pārstās strādāt vai kļūs par pašnodarbinātajiem; taču ir vēl arī desmitiem tūkstošu autortiesību honorāru saņēmēju un pašnodarbināto, kuriem nodokļu slogs kļūs nepanesams.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Ja mikrouzņēmumu nodokļu (MUN) režīma reorganizācija tiks īstenota pēc Finanšu ministrijas plāna, šajā režīmā turpinās strādāt tikai 16 tūkstoši, jeb 21%, no tagad tajā reģistrētajiem 80 tūkstošiem darbinieku. Ko darīs pārējie 64 tūkstoši? Finanšu ministrija domā, ka vismaz puse no viņiem, 31 tūkstoši kļūs par algotiem darbiniekiem. Taču arī tiem 16 tūkstošiem, kuri spēs turpināt darbu mikrouzņēmumu režīmā, neklāsies saldi: viņiem nodokļu slogs pieaugs par 67%-100%, atkarībā no apgrozījuma apmēra, raksta Neatkarīgā.

Miljonus budžetā

MUN tika ieviests Latvijā pirms desmit gadiem, lai palīdzētu mazajam biznesam uzsākt uzņēmējdarbību un pamudinātu tos, kas strādā pelēkajā zonā, legalizēt savu darbību. Sākumā MUN sastādīja 9% no apgrozījuma. Pirmajā gadā valsts šādā veidā saņēma aptuveni 40 tūkstošus eiro, pēc tam jau daudzus miljonus katru gadu. Pirms dažiem gadiem nodokļu likmi pacēla līdz 15%. Pērn budžeta ienākumi no šī nodokļa pārsniedza 81 miljonu eiro.

Šobrīd mikrouzņēmuma nodoklis ar apgrozījumu līdz 40 000 eiro gadā sastāda 15%, savukārt virs 40 000 eiro – 20%. Nodoklis ir jāmaksā četras reizes gadā no katra ceturkšņa apgrozījuma. Mikrouzņēmuma darbinieka (ieskaitot tā īpašnieka) ienākumi nedrīkst pārsniegt 720 eiro mēnesī.

No nākamā gada Finanšu ministrija plāno ierobežot mikrouzņēmumu režīmu. Turpmāk tas būs piemērojams tikai uz tā īpašnieku, pārējiem darbiniekiem būs jāpiemēro vispārējais nodokļu režīms. Tas nozīmē, ka pat ģimenes uzņēmumā, kur strādā vairāk nekā viens cilvēks, darbaspēka nodokļu slogs būs tikpat liels, kā lielos uzņēmumos.

Vai visi mikrouzņēmumu darbinieki turēs līdzšinējo darbinieku skaitu, ja viņiem nāksies maksāt par viņiem nodokļus vispārējā režīmā? Visticamāk, ka nē.

Arī īpašniekiem neklāsies saldi

Nodoklis mikrouzņēmuma īpašniekam arī ievērojami pieaugs – ja gada apgrozījums ir mazāks par 25 000 eiro, likme būs 25%, savukārt virs šīs summas – 40%. Tas nozīmē, ka mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu 40 000 eiro, kuri šobrīd maksā 6000 eiro nodoklī, pie jaunās kārtības maksās teju 2 reizes vairāk – 12 500 eiro. Turklāt, ja mikrouzņēmuma īpašnieka alga būs zemāka par minimālo, viņam nāksies piemaksāt obligāto valsts obligātās apdrošināšanas iemaksu.

Finanšu ministrijas projekts paredz, ka mikrouzņēmuma režīmā nevarēs strādāt PVN maksātājs, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Tiesa, mikrouzņēmuma darbinieka algas ierobežojuma vairs nebūs.

Grozījumiem jāstājas spēkā no nākamā gada, taču tiem, kas piereģistrēsies kā MUN maksātāji līdz 2020. gada 31. decembrim, līdz 2021. gada 1. jūlijam būs spēkā esošā kārtība.

Projekts iekļauts budžeta pavadošo likumprojektu paketē. Tas vēl ir jāapstiprina Saeimai.

Ierobežos darba iespējas

Finanšu ministrijas darba tirgus prognozes ir visnotaļ optimistiskas: iestāde uzskata, ka 32 tūkstoši esošo MUN maksātāju kļūt par parastiem algotiem darbiniekiem. Tas būs iespējams, ja daļa mikrouzņēmumu spēs maksāt nodokļus par saviem darbiniekiem vispārējā režīmā vai ja šie cilvēki atradīs darbu citā uzņēmumā.

Vēl 32 tūkstoši cilvēku, saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, pēc nodokļu izmaiņām vai nu vispār paliks bez darba, vai arīdzan kļūs par saimnieciskās darbības subjektiem. Taču ir svarīgi ņemt vērā, ka reforma skars gan saimnieciskās darbības subjektus, gan autoru honorāru saņēmējus. Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm, no 92 tūkstošiem saimnieciskās darbības subjektu paliks tikai 28 tūkstošie, jeb 30%, savukārt 32 tūkstoši kļūs par parastiem algotiem darbiniekiem vai arī strādās uz līguma pamata. Tāpat Finanšu ministrija sagaida, ka aptuveni 12% esošo autoru honorāru saņēmēju pēc reformas pāries vispārējā nodokļu režīmā.

Tātad kopumā, saskaņā ar iestādes aprēķiniem, pēc izmaiņām aptuveni 69 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pretendēs uz algota darbinieka pozīciju. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras portālā 20. oktobrī bija vien 3650 vakances, CV-Online portālā bija 6792 darba sludinājumi.

Ko darīs pašreizējie mikrouzņēmumu darbinieki, kuru darba devēji nespēs maksāt par viņiem nodokļus vispārējā režīmā un būs spiesti atlaist viņus? Ko darīs autoru honorāru saņēmēji un pašnodarbinātie, kuriem nodokļu slogs kļūs nepanesams? Vai tiešām viņiem visiem atradīsies darbavietas? Tie ir jautājumi, uz kuriem šobrīd nav atbildes.

10
Tagi:
Latvija, nodokļi, nodokļu reforma, MUN
Pēc temata
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: mikrouzņēmumu īpašniekiem jāpadomā par nākotni
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
Covid-19 antivielu testi, foto no arhīva

Latvijā miruši divi cilvēki ar Covid-19, atklāts 161 jauns inficēšanās gadījums

0
(atjaunots 17:20 22.10.2020)
Aizritējušajā diennaktī Latvijā tika veikts rekordliels Covid-19 testu skaits – 5510, reģistrēts 161 inficēšanās gadījums.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 5510 koronavīrusa testi, reģistrēts 161 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs. Divi cilvēki ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi nomira – abi piederēja pie vecuma grupas no 80 līdz 95 gadiem. Kopumā Latvijā koronavīrusa infekcija ir apstiprināta 3958 cilvēkiem, 1357 izveseļojās. Kopā veikti 408 179 testi.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēts 31 cilvēks ar Covid-19. Slimnīcās šobrīd ārstējas 105 pacienti, 98 no viņiem ir vidēji smaga slimības gaita, septiņi cilvēki atrodas smagā stāvoklī.

No pirmdienas, 26. oktobra, Latvijā tiek atcelti bezmaksas koronavīrusa testi visiem gribētājiem – turpmāk koronavīrusa testu varēs veikt tikai ar ģimenes ārsta vai slimnīcas speciālista nosūtījumu.

Ierobežot testēšanu Veselības ministrijai lika izveidojušās rindas uz testēšanu. Šobrīd daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuriem nav Covid-19 simptomu, vienalga vēlas nodot analīzes. Rezultātā laboratorijas izjūt paaugstinātu slodzi, savukārt cilvēkiem nākas ilgāk gaidīt iespēju veikt testu.

0
Tagi:
statistika, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni