Latvijas karogs, foto no arhīva

Goda lieta: Latvija neiekļuva pelēkajā valstu sarakstā. Taču - par kādu cenu?

53
(atjaunots 12:24 25.02.2020)
Lai nenonāktu pelēkajā valstu sarakstā, Latvija pieņēma finanšu sektora reformēšanas programmu, taču tagad bankas ir uz izdzīvošanas robežas un baidās izsniegt kredītus.

RĪGA, 25. februāris – Sputnik. Ar sastingušu sirdi Latvijas varasiestādes gaidīja Naudas atmazgāšanas apkarošanas finanšu pasākumu izstrādes grupas (Financial Action Task Force, FATF) lēmumu attiecībā uz Latvijas iekļaušanu tā dēvētajā pelēkajā valstu sarakstā. Paveicās – starptautiskie eksperti apžēloja LR. Latvija bez jebkādiem iebildumiem izpildīja visu, kas tai tika prasīts, raksta Bb.lv.

Lēmums par to, ka Latvijai nav nepieciešamības ieviest pastiprinātu uzraudzību (iekļaut pelēkajā sarakstā), tika pieņemts Parīzē FATF plenārsēdē. Organizācija nonāca pie secinājuma, ka Latvija ir izveidojusi spēcīgu un stabilu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas sistēmu.

Latvija kļuva par pirmo valsti, ko uzraudzīja Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas pasākumu novērtēšanas komisija "Moneyval" un kura izpildīja visas 40 FATF rekomendācijas. "Moneyval" ir FATF asociētais loceklis.

Baisais saraksts

Iekļaušana FATF pelēkajā sarakstā neparedz nekādas sankcijas. Tas ir tikai un vienīgi signāls starptautiskajai finanšu sistēmai par to, ka transakcijām ar šo valsti ir paaugstināts risks. Problēmas var parādīties lielākoties bankām. Tostarp, kā raksta britu izdevums The Economist, pēdējā FATF pelēkajā sarakstā 2018. gadā tika iekļauta Pakistāna, taču kaut kādu manāmu ietekmi uz šo valsti tas neradīja.

Šobrīd FATF pelēkajā sarakstā ir Bahamu salas, Botsvāna, Gana, Zimbabve, Islande, Jemena, Kambodža, Mongolija, Panama, Pakistāna, Sīrija, Trinidada un Tobago. FATF melnajā sarakstā ir tikai divas valstis: Ziemeļkoreja un Irāna.

Finanšu ministrijā paziņoja, ka finanšu sektora caurspīdīgai, stabilai un drošai darbībai Latvijā tika izstrādāti un pieņemti grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus likumā un Kredītiestāžu likumā, kuri paredz finanšu sektora "kapitālremontu".

Cik izmaksāja spēle?

Šī ir viena no ambiciozākajām finanšu sektora reformēšanas programmām Eiropā, piebilda ministrijā. Likumu grozījumi nostiprināja uz riskiem balstīto pieeju uzraudzības un kontroles iestāžu darbā, kā arī palielināja visu uzraugošo iestāžu resursus. Tiek izmantotas speciālas risku identifikācijas matricas, palielināts pārbaužu skaits klātienē.

Tostarp bankām aizliedza strādāt ar "čaulu kompānijām", ieviesta skaidras naudas deklarēšana uz valsts robežas.

"Papildu resursi un efektīvāka uzraudzība ļāva uzlabot likuma subjektu atbilstību, viņu izpratnes līmeni par riskiem un preventīvo pasākumu piemērošanas efektivitāti," atzīmēja Finanšu ministrijā.

Par ko Finanšu ministrijā nerunā, tad par to, ka visi šie pasākumi iznīcināja nerezidentu biznesu Latvijas finanšu sektoram, nostādīja uz izdzīvošanas robežas virkni banku, iebiedēja bankas tik tālu, ka tās pārstāja izsniegt kredītus iedzīvotājiem un biznesam, kā arī mazāko aizdomu gadījumā slēdz kontus ne pie kā nevainīgiem uzņēmumiem un privātpersonām. Vai šī spēlē bija to sveču vērta?

53
Tagi:
Moneyval, atmazgāšana, Latvija, nauda
Pēc temata
SVF pārbaudīs situāciju Latvijā
Totāla tīrīšana: no Latvijas bēg gan cilvēki, gan uzņēmumi
Levits: Kariņa valdība ir stabila, jo citu variantu nav
Latvijā turpinās slēgt bankas: FKTK atradusi trīs kandidātus

Ekonomists pastāstīja par rekordlielu cenu starpību Lietuvā un Polijā

43
(atjaunots 08:08 06.07.2020)
Ekonomists uzskata, ka zemās cenas Polijā saistītas ar spēcīgu konkurenci iekšējā tirgū un vājo valūtas kursu.

RĪGA, 6. jūlijs – Sputnik. Preču un pakalpojumu patēriņa cenas Polijā vidēji ir par piekto daļu zemākas nekā Lietuvā, un cenu līmeņa starpība jau sasniegusi 20%, savā lapā Facebook konstatēja Luminor ekonomists Žigimants Maurics.

"Polija atgādina Eiropas Ķīnu, kurp saplūst ne tikai lietuvieši, bet arī citu kaimiņvalstu iedzīvotāji, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus. Polijas zemās cenas nosaka augstā konkurence iekšzemes tirgū un (pārlieku) vājais Polijas zlota kurss, kas šīs krīzes laikā novājējis vēl par pieciem procentiem. Tātad cenu līmeņa starpība starp Lietuvu un Poliju, rēķinot eiro, sasniegusi rekordlielos 20 procentus," ekonomista teikto citēja Sputnik Lietuva.

Maurics piebilsa, ka pat gadījumā, ja Lietuvas iedzīvotāji nebrauc pēc Polijas precēm, kaimiņvalsts produkcija tik un tā nokļūst Lietuvas tirgū. Lietuvas ārējās tirdzniecības deficīts ar Poliju 2019. gadā sasniedza rekordu – 1,7 miljardus eiro un bija trīsreiz lielāks nekā ar Ķīnu.

Vienlaikus ekonomists ir pārliecināts, ka zemāka PVN likme pārtikas produktiem Viļņai nepalīdzēs, jo pārtikas preces veido vien ceturto daļu kopējo izdevumu. Pēc viņa domām, Lietuvas vienīgā cerība ir spēcīgāks zlota apmaiņas kurss.

Viens no faktoriem, kas varētu to pastiprināt, ir pasaules ekonomikas stabilizācija, jo Polijas zlota apmaiņas kurss krītas ekonomiskās krīzes laikā un nostiprinās izaugsmes periodā.

Tāpat Maurics uzsvēra politiskās situācijas ietekmi uz Polijas kursu, konkrēti – pašreizējās prezidenta vēlēšanas.

"Tāpēc atliek cerēt, ka Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 12. jūlijā uzvarēs kandidāts, kurš sola lielāku stabilitāti attiecībās ar ES, un ekonomiskā situācija pasaulē stabilizēsies, jo citādi mēs nevarēsim izvairīties no vēl viena starptautiskās un pārrobežu tirdzniecības rekorda šogad," viņš uzrakstīja.

Lietuvas iedzīvotāji nereti brauc uz kaimiņvalstīm pēc pirkumiem, jo tur cenas ir zemākas, nekā Lietuvā. Cita starpā viņi iegādājas pārtikas preces un alkoholu.

Iepriekš Sputnik Lietuva korespondents aprunājās ar Viļņas iedzīvotājiem, kuri brauc iepirkties uz Poliju. Cilvēki konstatēja, ka šie braucieni ļauj ietaupīt vairākus simtus eiro.

43
Tagi:
ekonomika, Polija, Lietuva
Pēc temata
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Pametam ballīti: kas sagaida Latvijas pierobežas tirdzniecību
Covid-19 ietekmējis augļu un dārzeņu tirdzniecību: kāpēc cenas mainās katru dienu
Aprīlī Latvijā augušas produktu cenas – dažas pat vairāk nekā uz pusi
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

19
(atjaunots 22:05 06.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

19
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg

0
(atjaunots 12:17 08.07.2020)
Telefonu krāpnieki atkal sarosījušies – tagad viņi izliekas ne tikai par banku darbiniekiem, bet arī kompānijas Bloomberg līdzstrādniekiem.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Latvijai pāri veļas telefona afēru vilnis – katru dienu dzirdamas kārtējās ziņas par mēģinājumiem izkrāpt naudu lētticīgiem cilvēkiem, izvilinot bankas datus vai izmantojot viltīgas finansiālās shēmas.

Šoreiz ļaundari izliekas par kompānijas Bloomberg darbiniekiem. Tas ir vadošais finansiālās informācijas piegādātājs finanšu tirgu profesionālajiem dalībniekiem.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv brīdina iedzīvotājus par riskiem.

"Uzmanību! Šodien saņemti vairāki ziņojumi par krāpniekiem, kas zvana un izliekas par Bloomberg pārstāvjiem, un aicina investēt apšaubāmās finanšu platformās. Krāpnieki sazinās krievu valodā. Aicinām šādos darījumos neiesaistīties un pēc iespējas ātrāk telefonsarunu pārtraukt!" iestāde brīdināja savā lapā Twitter.

Atgādināsim, ka pēdējā laikā Latvijā aktīvi darbojas telefona afēristi – zvanītāji sarunājas krievu valodā ar Baltijas valstīm neraksturīgu akcentu, tomēr uzdodas par vietējo banku darbiniekiem.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Pēc tam "baņķieri" ziņo klientam par mēģinājumu nesankcionēti noņemt no viņa bankas konta naudu un ierosina bloķēt šo operāciju, taču šim nolūkam viņiem nepieciešams aktivizēties ar Smart-ID palīdzību. Ja klients to izdarīja, nauda no konta vienkārši pazuda.

Piemēram, Valsts policijas Ludzas iecirknis jau ierosinājis četras krimināllietas par krāpšanos. Par tās upuriem kļuvuši Swedbank klienti. Interesanti, ka afēristiem bija zināms klienta vārds un uzvārds, kā arī personas kods. Vēl vairāk, ļaundari pat zvana no Swedbank oriģinālā numura.

Valsts policija atgādināja, ka bankas darbinieki nekad nelūgs jūsu personas datus. Nevajag tos nodot aizdomīgiem zvanītājiem.

Provizoriski dati liecina, ka krāpnieki zvanījuši no klientu centriem Ukrainā. Policija sākusi izmeklēšanu, taču tā var būt visai ilga, jo noziedznieki strādā ārvalstīs.

0
Tagi:
krāpniecība, Bloomberg
Pēc temata
Latvijā Swedbank klientu nauda ar viltīgu krāpšanu palīdzību aizplūst uz Ukrainu
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku