Naudas maks, foto no arhīva

Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju

63
(atjaunots 10:07 24.02.2020)
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) publicēja bēdīgus skaitļus attiecībā uz Latvijas demogrāfiju; spriežot pēc šiem skaitļiem, drīz Latvijā nebūs kas strādā un nebūs no kā maksāt pensijas.

RĪGA, 24. februāris – Sputnik. Latvijā iedzīvotāju skaits vecumā no 20 līdz 64 gadiem līdz 2060. gadam samazināsies par aptuveni 40%, prognozē eksperti ESAO pētījumā "Pensiju pārskats - 2019" (Pensions at a Glance 2019), raksta Bb.lv.

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, par darbspējīgiem tiek uzskatīti cilvēki vecumā no 15 gadiem līdz pensionēšanās vecumam, kas 2025. gadā Latvijā sasniegs 65 gadus.

ESAO prognozē, ka visās organizācijas dalībvalstīs iedzīvotāju skaits vecumā no 20 līdz 64 gadiem samazināsies par 10%. Taču Latvijā un Lietuvā šie procesi notiks ātrāk. Latvija atrodas trešajā vietā ESAO valstu vidū darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās ātruma ziņā. Savukārt veco ļaužu daļas palielināšanās rada draudu pensiju sistēmas funkcionēšanai.

Pagājušajā nedēļā ekonomikas doktors, pensiju lietu eksperts Edgars Voļskis tikšanās laikā ar Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem paziņoja, ka nākotnē demogrāfisko procesu dēļ var rasties drauds pirmā līmeņa pensiju sistēmas pastāvēšanai. Tātad, ja iedzīvotāju skaits nepieaugs, pensionāri varēs rēķināties tikai ar saviem uzkrājumiem. Šeit mēs jau runājam par pensiju sistēmas krahu, jo veidot uzkrājumus neviens nevienam jau tā nav aizliedzis. Priekš tad valsts vispār ir vajadzīga?

Veciem cilvēkiem neklājas viegli

Saskaņā ar ESAO datiem, cilvēku vidū, kas ir vecāki par 65 gadiem, 32,7% atrodas uz nabadzības sliekšņa, tas nozīmē, ka viņu ienākumi ir zemāki par 50% no iedzīvotāju ienākumu mediānas. Latvijā uz nabadzības sliekšņa dzīvo 38,8% vecāka gadagājuma sieviešu un 20% vecāka gadagājuma vīriešu. Taču tā kā Latvijā ir viena no lielākajām starpībām mūža garumā starp vīriešiem un sievietēm, tad šie rezultāti atspoguļo vienu un to pašu parādību.

Tāpat ESAO pētījumā teikts, ka nodarbinātība vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem Latvijā aug ātrāk, nekā citās ESAO valstīs: 30% salīdzinājumā ar vidējo rādītāju 17%. Vēl ātrāk nodarbinātība šajā grupā aug tikai Vācijā, Slovākijā un Nīderlandē.

Ko darīt?

Pētījumā tiek minēts arī tas, ka līdz 2060. gadam dzimstība Latvijā pieaugs no 1,72 līdz 1,80 jaundzimušajiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Taču vienalga tas ir tālu no nepieciešamā līmeņa, kas ir 2,1 bērns uz vienu sievieti, kas nodrošina iedzīvotāju dabisko pieaugumu. Tiesa, tā nav nevienā Eiropas valstī.

Radikāli palielināt dzimstību valstī ir neiespējami. To nespēja panākt pat bagātākās Eiropas valstis. Turklāt visiem ir zināms fakts: jo bagātāka valsts, jo zemāka tur ir dzimstība. Kas tad atliek Latvijai? šeit ir tikai divi varianti: vai nu straujš nodokļu kāpums, vai nu migrantu ievešana. Stipri pacelt nodokļus nebagātajā LR būtu katastrofa. Atliek migrācija, kas atrisinātu problēmu ļoti ātri. Paskatieties: pirms pāris gadiem Lietuva nedaudz atviegloja imigrācijas prasības un pagājušo gadu noslēdza ar iedzīvotāju skaita pieaugumu. Pirmo reizi 30 gadu laikā!

Tādu pašu triku varētu izdarīt arī Latvija, taču pagaidām politiskā griba šādam solim valdošajām partijām nav vērojama.

63
Tagi:
pensija, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Ko 2020. gads atnesis Latvijas pensionāriem – esošajiem un topošajiem
Jārēķinās tikai ar sevi pašu: Latvija nākotnē nespēs maksāt pensijas
Eksperts: "zaļās" enerģētikas labad Latvija ierasti upurēs pensijas
"Pensiju saņemu skaidrā naudā": ASV sankciju dēļ Lembergs pazaudēja kontus, bet ne ietekmi

2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām par 30%

39
(atjaunots 13:04 20.01.2021)
Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā pērn samazinājās par 41,9%, bet ostās tika pārkrauts par 28% kravu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Dzelzceļš

Salīdzinājumā ar 2019. gadu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2020. gadā samazinājās par 41,9% un sastādīja 24,113 miljonus tonnu.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apjoms bija 22,047 miljoni tonnu (-44,6%), bet iekšzemes pārvadājumu apjoms palielinājās par 20,8%, līdz 2,066 miljoniem tonnu.

Tranzīta pārvadājumi sastādīja 19,028 miljonus tonnu (-47,4%), importa kravu apjoms - 2,695 miljonus tonnu (-18,9%), eksporta - 324 000 tonnu (+15,4%).

Dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumi caur ostām pērn bija 15,31 miljons tonnu (-51,6%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 3,718 miljoni tonnu (-18,%).

2019. gadā kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 15,8%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sastādīja 41,492 miljonus tonnu.

Ostas

Latvijas ostās 2020. gadā pārvadātais kravu apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu.

Visvairāk pērn Latvijas ostās tika pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu (-39,3%), tai skaitā ogles - 3,449 miljoni tonnu (-79,6%), labība un tās produkti - 6,21 miljons tonnu (+12,8%), šķeldas - 2,061 miljoni tonnu (+0,5%%), ķīmiskās kravas - 1,833 miljoni tonnu (-21,6%).

Lejamkravas tika pārkrautas 11,687 miljonu tonnu (-19,9%) apmērā. Lielāko daļu no tiem veidoja naftas produkti - 10,968 miljoni tonnu (-20,2%).

Ģenerālkravas pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā (-6,4%), tostarp konteineros pārkrautas 4,683 miljoni tonnu (-4,1%) apmērā, kokmateriāli - 3,784 miljoni tonnu (-8,1%), ro-ro kravas - 3,088 miljoni tonnu (-9,7%) apmērā.

Pēc kravas apgrozījuma pirmo vietu ieņēma Rīgas osta ar 23,68 miljoniem tonnu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostas kravu apgrozījums 2020. gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš, Liepājas ostas - 6,603 miljoni tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.

39
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, osta, dzelzceļš
Pēc temata
Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu
Mihails Hazins

Ekonomists: ASV jaunā administrācija pat necentīsies saglabāt valsts varenību

39
(atjaunots 16:19 19.01.2021)
Ne Trampam, ne Baidenam nav nekādas konstruktīvas pozīcijas par to, kā rīkoties krīzes apstākļos, uzskata ekonomists Mihails Hazins.

RĪGA, 19. janvāris – Sputnik. Uzbrukums Kapitolijam parādīja, ka ASV iestājas jauna ēra, kurā vairs noteikti nebūs "tāpat kā agrāk", radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā konstatēja ekonomists Mihails Hazins.

"ASV jaunā administrācija pat nepūlēsies saglabāt Savienoto Valstu varenību. Vienīgais, kas tai ir vajadzīgs, ir vispasaules dolāru sistēma, kas ļauj iekasēt no visiem nodevas," Hazina viedokli citēja Sputnik Baltkrievija.

Viņš atgādināja, ka sākotnēji amerikāņu sistēmas pamatā bija globālā konservatīvā projekta idejas. Tomēr vispirms varu ASV pārtvēra liberāļi, pēc tam 1913. gadā radīja modeli ar Federālo rezervju sistēmu pamatā, un 1944. gadā pacēla vispasaules līmenī Rietumu darba dalīšanas sistēmu.

"Ne Trampam, ne Baidena nav ne jausmas, ko darīt krīzes apstākļos. Paši Baidens un Tramps ir veidojušies pirms 1975. gada, bet visi viņu padotie – jau pēc tam, kad visu sistēmu, arī ekonomiku jau pārtvēra baņķieri. Un cilvēki nesaprot, kā darīt kaut ko atšķirīgu no šī liberālā modeļa," uzskata eksperts.

Pēc Hazina domām, ASV jaunā vadība jau tagad cenšas likvidēt vecos – konservatīvos un arhetipiskos fundamentus, jo tie nepieļauj straujas kustības. Taču bez straujām kustībām vairs nav iespējams saglabāt status quo.

39
Tagi:
ASV
Pēc temata
Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā
Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju
Bankomāts

Bankomāti "mūk" prom no ielām, skaidrā nauda pieejama mazāk

0
(atjaunots 09:05 22.01.2021)
Kāpēc Latvijas pilsētu ielās pazūd bankomāti? Vai tad tos lieto retāk? Izrādās, cilvēki tomēr skaidro naudu noņem, un bankomāti vēl aizvien ir populāri.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Iespējams, esat pamanījuši, ka daudzi bankomāti vairs neatrodas ierastajās vietās. Tos aizvien biežāk pārvieto iekštelpās. Šādu tendenci apstiprina Latvijas lielāko banku pārstāvji. Daudzi bankomāti, kas bija pieejami visu diennakti, tiek pārvietoti uz lielveikalu vai citu plaši apmeklētu būvju iekštelpām un turpmāk pieejami tikai konkrētās iestādes darba laikā, stāsta Skaties.lv, atsaucoties uz "900 sekundes".

Centrtieces spēks

Viens piemērs: Sarkandaugavā, Rīgā, Tilta ielā agrāk bija Swedbank filiāle, un bankomāts pieejams no ielas, tagad šādas iespējas vairs nav

"Bankomāti maina atrašanās vietu," apstiprināja Swedbank pārstāvis Jānis Krops, norādot, ka bankomātu izzušana ir tikai šķietama. Swedbank ir gandrīz 370 bankomāti Latvijā, un aizvadītajā gadā to skaits pat par diviem bankomātiem esot pieaudzis. Tomēr ielās tie redzami arvien retāk.

"Te ir taisnība, ka bankomāti mēdz "migrēt" uz tirdzniecību centriem, vienkārši tāpēc, ka mēs tur biežāk uzturamies," atzina Swedbank pārstāvis.

Ne tikai Swedbank bankomāti ir biežāk pieejami lielveikalos, tāpat notiek arī ar citām Latvijas populārākajām bankām.

"Mēs skatāmies, lai tos bankomātus tiešām izmanto," norādīja bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs. Viņš atgādināja, ka lielveikalos bankomātus lieto vairāk cilvēku. Taču tas ir tikai viens no pārmaiņu iemesliem.

"Jā, vairāk tie bankomāti pārceļo uz iekštelpām, tas saistīts arī ar drošības apsvērumiem, jo iekštelpās cilvēki jūtas drošāk un pieprasījums lielāks," piebilda bankas valdes loceklis.

Banku pārstāvji spiesti atzīt, ka bankomāti, kas izvietoti ielās, cieš no vandālisma. "Cilvēki mēģina salauzt kaut ko," konstatēja SEB Bankas pārstāve Jeļena Novaka. Viņa  atzina, ka bankomātu pārcelšana uz iekštelpām diemžēl nozīmē ierobežotu pieejamību: "Jāsaprot, ka bankomāts ir iekšā, tad pieejamība ir saistīta ar veikala darba laiku, ja bankomāts ārā, tad tas pieejams diennakti."

Negribam maksāt "svešiem"

Taču ir arī labās ziņas. Piemēram, SEB banka ir atjaunojusi iespēju lauku novados izņemt naudu mazumtirdzniecības veikalos, kuru sarakstu var atrast bankas mājaslapā. Tāpat arī citu banku mājaslapās ir sadarbības veikalu saraksti.

Tomēr aizvien biežāk seniori žēlojas, ka sarūk bankomātu un banku filiāļu skaits – kad vajadzīga skaidrā nauda, sirmgalvji spiesti izmantot "svešas" bankas bankomātu.

"Es ar savu Swedbank kartiņu noņēmu nelielu summu Luminor bankomātā. Komisija bija 2,15 eiro! Patvaļa! Man taču ir grūti aiziet līdz citam bankomātam!" bija sašutis pensionārs.

Patiešām, tagad senioriem ir daudz vairāk grūtību, ņemot vērā izmaiņas ierastajā dzībē. Bankas organizē optimizāciju, filiāļu un bankomātu skaits sarūk, tomēr skaidrā nauda vēl aizvien ir vajadzīga. Īpaši neērti ir pensionāriem – ne visiem ir dators, ne visi saprot, kā un kas darbojas.

Piedevām lielas raizas sagādā komisijas nauda, ko banka iekasē par naudas saņemšanu no "sveša" bankomāta. Tātad tās summa ir jānoskaidro iepriekš.

Noņem retāk, toties biežāk

Bankas Luminor sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Kronberga pastāstīja, ka pērn vidējā no bankomātiem izņemtās naudas summa nav mainījusies, tomēr pandēmijas ietekmē krities bankomātu lietošanas biežums, tātad cilvēki izņem naudu retāk, toties lielākas summas.

Tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm no bankomātiem izņemtās summas ir vismazākās. Lietuvā tās ir par 32% lielākas, Igaunijā – par 18%. Pirmajos pandēmijas mēnešos bija vērojama liela bankomātu izmantošanas un izņemto summu lejupslīde.

Iedzīvotāji aizvien aktīvāk izmanto dažādus bezskaidras naudas norēķinus, tomēr skaidrās naudas nozīme nebūt nekrītas. Pērn augustā līdz 32% kritās skaidrās naudas īpatsvars norēķinos – tas ir zemākais rādītājs pēdējos gados. Tomēr no bankomātiem izņemtās skaidrās naudas apjoms ir aptuveni saglabājies.

0
Tagi:
nauda, bankas
Pēc temata
Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī
Simt tūkstoši nav domāti visiem: ieguldītājiem jābūt gataviem likumīgi nesaņemt neko
Krievija vēlas pastiprināt Latvijas maksājumu sistēmas kontroli