Rīgas panorāma, foto no arhīva

Rīga interesē investorus: par nekustamo īpašumu centrā samaksāti 300 miljoni eiro

38
(atjaunots 10:11 24.02.2020)
Par lielāko darījumu komerciālo nekustamo īpašumu tirgū Rīgā un Rīgas rajonā kļuvusi tirdzniecības centra "Galerija Centrs" pārdošana par 75 miljoniem eiro.

RĪGA, 23. februāris - Sputnik. Darījumu apjoms komerciālo nekustamo īpašumu tirgū salīdzinājumā ar 2018. gadā nav palielinājies – tas veido 300 miljonus eiro. Ofisu un tirdzniecības platību pārdošanas darījumi veido 75% no kopējā investīciju apjoma, raksta Bb.lv.

Nekustamo īpašumu attīstības zemais temps pēdējos gados liek investoriem izvērtēt iespējas iegādāties ne tikai gatavos objektus, bet arī objektus ar attīstības potenciālu, uzsver tirgus dalībnieki.

Lielāko nekustamo īpašumu darījumu reitingā 2019. gadā iekļuvuši ne tikai tradicionālie objekti ar prognozējamu naudas plūsmu, bet arī trīs zemesgabalu iegādes darījumi tālākai attīstībai.

Skandināvu aktivitāte

Investorus aizvien vairāk interesē industriālie objekti ar prognozējamu naudas plūsmu: 2019. gadā divi ražošanas platību iegādes darījumi iekļuvuši lielāko darījumu reitingā. 2020. gada sākumā noslēgti vēl divi investīciju darījumi šajā segmentā. Tirgū vērojama interese ne tikai par gatavajiem objektiem, bet arī par apbūvējamiem zemesgabaliem – pērn tika aktīvi iegādāti zemesgabali ofisa, tirdzniecības un dzīvojamo objektu apbūvei.

Pircējs veikalā, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vietējo kapitālistu investīciju apjoms būtisks samazinājies no 43% (2018. gadā) līdz 9% pērn no kopējā darījumu apjoma. Īpaši aktīvi bija skandināvu izcelsmes investori (pārsvarā – fondi), kam pieder 44% no kopējā investīciju apjoma.

Starptautiskie investori demonstrē lielāku aktivitāti, nodrošinot 28% no kopējā investīciju apjoma nekustamajos īpašumos. Tas pārsvarā noticis, pateicoties Austrijas fonda "VIG Fund" iespaidīgajam darījumam – triju ofisa ēku iegādei Rīgas centrā.

Apbūvējamos zemesgabalus aktīvi iegādājās uzņēmēji no kaimiņvalstīm un Skandināvijas, savukārt gatavos komerciālos īpašumus biežāk iegādājās vietējie investori. 

Liels potenciāls

Baltijas valstu komerciālo nekustamo īpašumu tirgus potenciāls, ņemot vērā esošos un topošos objektus, sastāda 2 miljardus eiro gadā, norāda eksperti. Baltijas valstu tirgus attīstībā vērojami vairāki posmi. Līdz 2008. gadam vairāk nekā 45% investoru nāca no Ziemeļeiropas. Pēc tam līdz 2014. gadam 55% līdzekļu nozarē ieguldīja vietējie uzņēmēji, bet no 2015.ada vairāk nekā 50% tirgus aizņem investori no Rietumeiropas, Ziemeļeiropas un ASV.

Rīga
© Sputnik / Sergey Melkonov

2019. gadā darījumu kopsumma reģionā sasniedza miljardu eiro. Darījumi Latvijā veidoja 32% no kopējā apjoma, Lietuvā – 49%, Igaunijā – 19%. Tirgus dalībnieki liecina, ka no investoru un attīstītāju puses aug interese par ēkām, ko iespējams pārvērst par dienesta viesnīcām vai dzīvojamām mājām ar nelielām platībām, un pārsvarā tamlīdzīgas ēkas pieejamas Rīgas centrā.

Ņemot vērā pieprasījumu, 2019. gadā izremontētajām ēkām Rīgas centrā  bija raksturīga neliela dzīvokļu platība (vidēji 35-115 kvadrātmetri), kas labāk piemērota jaunajiem speciālistiem vai cilvēkiem, kuri vēlas investēt nekustamajos īpašumos, piemēram, ar mērķi izīrēt tos.

Ierobežotās platības dēļ jaunbūvju skaits galvaspilsētas centrā nav liels, izdevumi to uzturēšanai būtiski pārsniedz būvdarbu izmaksas mikrorajonos, tāpēc to platība sastāda 45-200 kvadrātmetrus, bet cena par kvadrātmetru var sasniegt vairākus tūkstošus.

38
Tagi:
cenas, nekustamais īpašums, Rīga
Pēc temata
Dzīvokļus Latvijas provincē atdod gandrīz par velti, bet neviens neņem
Cik gadus nāksies krāt dzīvoklim Rīgā
Rīgas centrs izmirst: kas pie tā ir vainīgs un ko lai dara
Eksperts par nekustamo īpašumu tirgu: demogrāfija slīd lejā, bet mēs vienalga būvējam
Sieviete ar tukšu naudasmaku, foto no arhīva

Saņēmi 100 eiro valstij atdod 170: jaunais sociālo iemaksu modelis nesīs haosu

28
(atjaunots 12:46 25.09.2020)
Cik daudziem nāksies maksāt vairāk, ja tiks ieviesta jaunā sociālo iemaksu sistēma, un kāpēc jaunā modeļa administrēšana būs haotiska.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Ja tiks īstenots Labklājības ministrijas ierosinātais plāns par minimālo iemaksu 170 eiro apmērā, aptuveni trešajai daļai darbinieku nāksies maksāt vairāk, stāsta Neatkarīgā.

"Ja sasummē par visām darbavietām, visiem nodokļu režīmiem pret šī brīža minimālo algu 430 eiro, tādas personas, kurām būtu jāpiemaksā, tādas ir 273 tūkstoši. 180 tūkstoši no tiem ir tādi, kas strādā tikai parastajā nodokļu režīmā. Ja būs 500 eiro minimālā, tad vēl 100 tūkstoši papildus nāks klāt,"

saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Elīna Rītiņa.

Viņa atgādināja, valstī ir 80 tūkstoši darba ņēmēju, kuriem sociālās iemaksas aprēķina no algas, kas nepārsniedz 100 eiro mēnesī. Šiem darba ņēmējiem, ieviešot Labklājības ministrijas apsvērto modeli, viņiem nāksies maksāt to pašu minimālo sociālo iemaksu – 170 eiro.

Rītiņa piekrita tam, ka pakāpeniski ir jāievieš minimālās sociālās iemaksas, bet vispirms jāsaprot, kas patlaban nesaņem pietiekamu sociālo aizsardzību. Turklāt viena un tā pati persona, strādājot vairākās vietās, var būt aplikta ar nodokļiem saskaņā ar dažādām likmēm, un ir jāizlemj, kāda likme tiks ņemta vērā aprēķinos

"Tādēļ minimālā iemaksa ir jāievieš ļoti pakāpeniski un ļoti mērķtiecīgi. Ieviešot uzreiz pilnā apmērā, mērķis netiks sasniegts un būs pretreakcija. Ir ļoti svarīgi identificēt personas, saprast, cik daudz nākamajā periodā būs jāpiemaksā, un summas būtu jāievieš pakāpeniski," uzskata LTRK viceprezidente.

Būs haoss

Vēl viena problēma saistīta ar sociālo iemaksu aprēķiniem tiem, kas strādā dažādās vietās un saņem katru mēnesi citādu algu. Labklājības ministrija tādos gadījumos iesaka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai reizi trijos mēnešos saskaitīt darba ņēmēja saņemto atalgojumu un šo informāciju nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam, kas aprēķinās, vai minimālā sociālā iemaksa ir segta. Ja tā nebūs, VID nosūtīs rēķinu darba devējiem un darba ņēmējam, kas būs jāsedz trīs mēnešu laikā.

Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu kārtība radīs lielas problēmas.

"Pagaidām izskatās, ka tur ir diezgan liels haoss. Vairākās darbavietās strādā tie, kam ir mazi ienākumi. Domāju, ka būs diezgan sarežģīti ieviest sistēmu ar summēšanu un vēlāku rēķinu piesūtīšanu. Tie būs 100 tūkstoši, kas piedzīvos strauju iemaksu kāpšanu. Arī pati administrēšana būs haotiska. Būs milzu neapmierinātība ne tikai par to, ka būs jāmaksā vairāk," prognozēja D. Reizniece-Ozola.

Opozīcijas deputāti ir neapmierināti ar to, ka nodokļu reformas izstrādātāji solījuši samazināt administratīvo slogu, taču, spriežot pēc pašreizējiem piedāvājumiem, tā vēl pieaugs.

28
Tagi:
Latvija, nodokļu reforma, nodokļi
Pēc temata
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: plēsīs naudu par mašīnas vai dzīvokļa pārdošanu
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Arvien vairāk cilvēku vēlēsies aiziet ēnā: ekonomiste izvērtēja FM nodokļu piedāvājumus
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

112
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
112
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

0
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

0
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā