Rīgas panorāma, foto no arhīva

Rīga interesē investorus: par nekustamo īpašumu centrā samaksāti 300 miljoni eiro

37
(atjaunots 10:11 24.02.2020)
Par lielāko darījumu komerciālo nekustamo īpašumu tirgū Rīgā un Rīgas rajonā kļuvusi tirdzniecības centra "Galerija Centrs" pārdošana par 75 miljoniem eiro.

RĪGA, 23. februāris - Sputnik. Darījumu apjoms komerciālo nekustamo īpašumu tirgū salīdzinājumā ar 2018. gadā nav palielinājies – tas veido 300 miljonus eiro. Ofisu un tirdzniecības platību pārdošanas darījumi veido 75% no kopējā investīciju apjoma, raksta Bb.lv.

Nekustamo īpašumu attīstības zemais temps pēdējos gados liek investoriem izvērtēt iespējas iegādāties ne tikai gatavos objektus, bet arī objektus ar attīstības potenciālu, uzsver tirgus dalībnieki.

Lielāko nekustamo īpašumu darījumu reitingā 2019. gadā iekļuvuši ne tikai tradicionālie objekti ar prognozējamu naudas plūsmu, bet arī trīs zemesgabalu iegādes darījumi tālākai attīstībai.

Skandināvu aktivitāte

Investorus aizvien vairāk interesē industriālie objekti ar prognozējamu naudas plūsmu: 2019. gadā divi ražošanas platību iegādes darījumi iekļuvuši lielāko darījumu reitingā. 2020. gada sākumā noslēgti vēl divi investīciju darījumi šajā segmentā. Tirgū vērojama interese ne tikai par gatavajiem objektiem, bet arī par apbūvējamiem zemesgabaliem – pērn tika aktīvi iegādāti zemesgabali ofisa, tirdzniecības un dzīvojamo objektu apbūvei.

Pircējs veikalā, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vietējo kapitālistu investīciju apjoms būtisks samazinājies no 43% (2018. gadā) līdz 9% pērn no kopējā darījumu apjoma. Īpaši aktīvi bija skandināvu izcelsmes investori (pārsvarā – fondi), kam pieder 44% no kopējā investīciju apjoma.

Starptautiskie investori demonstrē lielāku aktivitāti, nodrošinot 28% no kopējā investīciju apjoma nekustamajos īpašumos. Tas pārsvarā noticis, pateicoties Austrijas fonda "VIG Fund" iespaidīgajam darījumam – triju ofisa ēku iegādei Rīgas centrā.

Apbūvējamos zemesgabalus aktīvi iegādājās uzņēmēji no kaimiņvalstīm un Skandināvijas, savukārt gatavos komerciālos īpašumus biežāk iegādājās vietējie investori. 

Liels potenciāls

Baltijas valstu komerciālo nekustamo īpašumu tirgus potenciāls, ņemot vērā esošos un topošos objektus, sastāda 2 miljardus eiro gadā, norāda eksperti. Baltijas valstu tirgus attīstībā vērojami vairāki posmi. Līdz 2008. gadam vairāk nekā 45% investoru nāca no Ziemeļeiropas. Pēc tam līdz 2014. gadam 55% līdzekļu nozarē ieguldīja vietējie uzņēmēji, bet no 2015.ada vairāk nekā 50% tirgus aizņem investori no Rietumeiropas, Ziemeļeiropas un ASV.

Rīga
© Sputnik / Sergey Melkonov

2019. gadā darījumu kopsumma reģionā sasniedza miljardu eiro. Darījumi Latvijā veidoja 32% no kopējā apjoma, Lietuvā – 49%, Igaunijā – 19%. Tirgus dalībnieki liecina, ka no investoru un attīstītāju puses aug interese par ēkām, ko iespējams pārvērst par dienesta viesnīcām vai dzīvojamām mājām ar nelielām platībām, un pārsvarā tamlīdzīgas ēkas pieejamas Rīgas centrā.

Ņemot vērā pieprasījumu, 2019. gadā izremontētajām ēkām Rīgas centrā  bija raksturīga neliela dzīvokļu platība (vidēji 35-115 kvadrātmetri), kas labāk piemērota jaunajiem speciālistiem vai cilvēkiem, kuri vēlas investēt nekustamajos īpašumos, piemēram, ar mērķi izīrēt tos.

Ierobežotās platības dēļ jaunbūvju skaits galvaspilsētas centrā nav liels, izdevumi to uzturēšanai būtiski pārsniedz būvdarbu izmaksas mikrorajonos, tāpēc to platība sastāda 45-200 kvadrātmetrus, bet cena par kvadrātmetru var sasniegt vairākus tūkstošus.

37
Tagi:
cenas, nekustamais īpašums, Rīga
Pēc temata
Dzīvokļus Latvijas provincē atdod gandrīz par velti, bet neviens neņem
Cik gadus nāksies krāt dzīvoklim Rīgā
Rīgas centrs izmirst: kas pie tā ir vainīgs un ko lai dara
Eksperts par nekustamo īpašumu tirgu: demogrāfija slīd lejā, bet mēs vienalga būvējam
Projekta Rail Baltica vizualizācija. Foto no arhīva

Lietuvas premjers nosaucis Baltijas valstu prioritāro objektu

26
(atjaunots 17:23 15.07.2020)
Lietuvas Ministru prezidents cer, ka Eiropas Komisijas pārstāvis tuvākajā laikā apmeklēs valsti un savām acīm ieraudzīs Rail Baltica realizācijas gaitu.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijas transporta lietu komisārei Adinai Valeānai un pateicies par interesi un projekta Rail Baltica atbalstu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz valdības preses dienestu.

"Rail Baltica – ir dzelzceļa infrastruktūras projekta piemērs un svarīgākā Lietuvas un Baltijas valstu prioritāte. Tāpēc ir patīkami dzirdēt, ka tā ir prioritāte arī Eiropas Komisijas acīs transeiropas transporta tīkla izveidē," teikts paziņojumā.

Skvernelis atzīmēja, ka projekta īstenošana Lietuvā rit pilnā sparā. Novembrī plānots pabeigt darbus iecirknī, kas savieno Kauņu ar Kauņas intermodālo termināli. Līdz ar tā noslēgšanu pirmo reizi šajā gadsimtā dzelzceļa kravu pārvadājumi tiks veikti starp Baltijas reģionu un citām Eiropas Savienības valstīm.

Uzsvērts, ka projektam būs liela nozīme militārās mobilitātes nodrošināšanai reģionā. Lietuva sākusi darbu ar Aizsardzības ministriju un NATO, lai labāk izmantotu Rail Baltica infrastruktūru militārajā jomā.

Valdības vadītājs apstiprināja Viļņas vēlmi noslēgt projektu līdz 2026. gadam. Politiķis pauda cerību, ka eirokomisāre varēs tuvākajā laikā apmeklēt Lietuvu, lai iepazītos ar būvdarbu gaitu.

Projekts Rail Baltica ir dzelzceļš, kas savienos Baltijas valstis ar Rietumeiropu. Tas vedīs caur Berlīni, Varšavu, Viļņu, Kauņu, Rīgu un Tallinu. Bija plānots ar ūdenstransportu pagarināt maršrutu līdz Somijai, tomēr Helsinki savu dalību projektā apturēja. Projekta aplēstā vērtība – 5,8 miljardi eiro. Periodiski parādās informācija, ka būvdarbi izmaksās vairāk nekā plānots sākotnēji.

Piemēram, intervijā Sputnik Lietuva Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs paziņoja, ka projekta īstenošana būtiski ievilksies, taču daudz nopietnāks ir izmaksu straujais pieaugums. Pēc viņa domām, nav arī saprotams, kāpēc Baltijas valstīm vajadzīgs Rail Baltica.

Vēl vairāk, projekta nesenais audits, kura rezultātus publicēja Eiropas Revīzijas palāta, fiksēja nopietnus trūkumus, it īpaši trases rentabilitātes jomā. Atskaitē norādīts, ka prognozējamais pasažieru skaits nav pat kritikas vērts. Turklāt nav skaidrs, no kurienes nāks kravas, ko plānots pārvadāt pa dzelzceļu.

26
Tagi:
Lietuva, Baltija, Rail Baltica
Pēc temata
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Eksperts: Latvija samaksās dārgu cenu par vēlmi vadāt tankus pa Rail Baltica
Kafijas tase un kases čeki, foto no arhīva

VID atklājis, kādi līdzekļi nokļuvuši budžetā pēc čeku loterijas

21
(atjaunots 15:06 15.07.2020)
Pērn valstī organizēto čeku loteriju iedzīvotāji novērtēja dažādi, toties Valsts ieņēmumu dienests ir gandarīts.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētās čeku loterijas ietvaros iedzīvotāji gada laikā reģistrējuši 16,6 miljonus maksājuma dokumentu, un iesniegtajos čekos minētie dati ļāvuši VID atklāt un novērst nodokļu sistēmas pārkāpumus, palielinot budžeta ienākumus par 1,2 miljoniem eiro, vēsta jauns.lv.

Saskaņā ar loterijas rezultātiem veikto profilakses pasākumu un tematisko pārbaužu gaitā 932 uzņēmēji iesnieguši VID precizētas deklarācijas un papildus deklarējuši nodokļus par summu  1 195 731 eiro apmērā. 43 tematisko pārbaužu rezultātā piespriesti sodi par kopsummu 21 540 eiro apmērā. Tātad gada laikā valsts budžeta ieņēmumi pieauguši par 1 217 271 eiro.

Informācija, ko VID ik mēnesi saņem no čekiem un kvītīm, palīdz konstatēt būtiskus nodokļu pārkāpumus – nereģistrētu vai no uzskaites izņemtu kases aparātu lietošanu, ienākumu slēpšanu, iesniedzot deklarācijas vai reģistrācijas trūkumu PVN maksātāju reģistrā.

Loterija ļauj konstatēt riskus, kas saistīti ar "aplokšņu algām". Bez tam izrādījās, ka čeku loterija ir efektīvs kontroles līdzeklis Covid-19 krīzes laikā, jo dažus iedzīvotāju nosūtītos čekus izsnieguši uzņēmumi, kuri it kā bijuši dīkstāvē un, iespējams, nepamatoti saņem dīkstāves pabalstus, vēsta VID.

Čeku loterija Latvijā notiek pirmo reizi, taču citās pasaules valstīs tamlīdzīga metode tiek plaši pielietota un nodrošina pozitīvus rezultātus gan no sabiedrības izturēšanās pārmaiņu viedokļa, gan nes ienākumus valsts budžetā.

21
Tagi:
loterija, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
VID ir gandarīts: čeku loterijas gaitā "uzķērās" daudzi uzņēmumi
VID atklāja vietas, kur jāiepērkas, lai noteikti laimētu čeku loterijā
Ne visiem čeku loterijas uzvarētājiem izmaksās laimestu
Iedzīvotāji ir sašutuši: čeku loterija sagrāvusi jebkādu uzticēšanos VID
Britu iznīcinātājs pavada krievu lidmašīnu )))

Eksperts paskaidroja, kāpēc NATO gaisa izlūkošana pie KF robežām ir bīstama

0
(atjaunots 16:14 16.07.2020)
NATO gaisa izlūkošana pie Krievijas robežām ne mazākajā mērā nestabilizē situāciju – Krievija ir spiesta darīt visu iespējamo, lai parūpētos par savu drošību.

RĪGA, 16. jūlijs – Sputnik. Nesen Barenca un Melnās jūras gaisa telpā tika fiksētas NATO valstu izlūklidmašīnas, kas devās Krievijas valsts robežu virzienā. Ziemeļu flotes un Dienvidu kara apgabala pretgaisa aizsardzības dežurējošie spēki pacēlās gaisā, lai identificētu un pārtvertu mērķus.

Labi zināms, ka pēdējā laikā NATO pastiprinājusi izlūkošanas aktivitāti Krievijas teritorijā, radio Sputnik ēterā konstatēja militārais politologs, Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas Ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras vadītājs Andrejs Koškins.

"Alianses lidmašīnas regulāri tuvojas Krievijas Federācijas gaisa robežām, un Krievijas drošības spēki obligāti eskortē tādus izlūkus. NATO lidmašīnas pastāvīgi savāc informāciju par militāri tehnisko situāciju Krievijā, tāpēc tās piesaista atbilstošie pozīciju rajoni Krievijas teritorijā," paskaidroja militārais eksperts.

Viņš uzskata, ka NATO visiem deklarē: alianse cenšoties savaldīt Krievijas iedomāto agresiju, taču patiesībā tikai saasina situāciju.

"Maskava ir spiesta reaģēt uz tamlīdzīgām ekstrēmistiskām darbībām, kad NATO lidmašīnas pastāvīgi atrodas Krievijas gaisa robežas iespējamas pārkāpšanas režīmā. Tas nestabilizē situāciju, un Krievija ir spiesta darīt visu, lai parūpētos par savu drošību," uzsvēra Koškins.

Krievijas Aizsardzības ministrijas dati liecina, ka aizvadītajā nedēļā 30 ārvalstu lidmašīnas un divi bezpilota lidaparāti veica izlūkošanas darbības pie Krievijas robežām, KF Bruņoto spēku radiolokācijas staciju pavadīti. Astoņas reizes identifikācijai un pārtveršanai debesīs pacēlās Krievijas iznīcinātāji, to lidojumi aizritēja precīzi atbilstoši gaisa telpas lietošanas starptautiskajiem noteikumiem. Krievijas valsts robežas pārkāpumi nav pieļauti.

0
Tagi:
drošība, Krievijas Aizsardzības ministrija, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
Amerikāņu kara helikopteri Black Hawk nedēļu lidos virs Latvijas
"NATO pabrīnīsies": ar ko apbruņos Krievijas jauno iznīcinātāju
Aizsardzības ministrs ir gatavs maksāt ASV par to karaspēku uzturēšanos Latvijā