Cisternas, foto no arhīva

Putins piezvanījis ar negaidītu piedāvājumu un apracis Latvijas cerības uz naftas tranzītu

159
(atjaunots 14:48 22.02.2020)
Latvija cerēja, ka varēs nopelnīt ar naftas tranzītu uz Baltkrieviju caur savām ostām, taču 2020. gada sākumā to apsteidza Lietuva. Ja tagad Putins un Lukašenko vienojušies par piegādēm no Krievijas, tranzīta nebūs arī ilgtermiņa perspektīvā.

RĪGA, 22. februāris — Sputnik. Krievijas un Baltkrievijas prezidenti Vladimirs Putins un Aleksandrs Lukašenko apsprieda jautājumu par Krievijas naftas piegādēm republikā. Lukašenko pastāstīja, ka Putins piedāvājis šogad kompensēt Minskai 300 miljonus dolāru, kas izkritīs no valsts ienākumiem, ņemot vērā muitas nodevas sarukumu, tātad saglabāt 2019. gada noteikumus, vēsta BelTa.

"Vladimirs Putins piedāvāja aprēķināt, cik mēs zaudēsim 2020. gadā muitas nodevas sarukuma dēļ salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Ja pērn mēs nodevās saņēmām, pieņemsim, vienu miljardu dolāru, bet šogad tās pašas nodevas samazināšanās rezultātā (tā pastāvīgi samazinās) saņemsim 700 miljonus dolāru. Viņš teica: "Mēs kompensēsim 300 miljonus dolāru. Tostarp uz kompāniju prēmiju rēķina," teica Lukašenko.

Pēc viņa domām, tāds piedāvājums ved pie strīdu atrisināšanas. "Krievija ir gatava mums saglabāt pagājušā gada finansiālo līmeni naftai. Vismaz kaut kāda kustība uz priekšu," teica Lukašenko.

Viņš atzīmēja, ka tagad Baltkrievija to visu aprēķinās, taču "šīm aplēsēm nav gandrīz nekādas nozīmes", jo cita piedāvājuma no Krievijas puses tik un tā nav.

"Lūdza, lai mēs tirgotu naftu par pasaules cenām. Taču kompānijas tam nepiekrita. Pasaules cenai viņi lūdza vēl pieskaitīt 12 dolāru prēmiju," skaidroja Baltkrievijas prezidents.

Viņš piebilda, ka uzdevis valdības vadītājam veikt aprēķinus un beidzot panākt vienošanos par tālāko darbu šajā sfērā.

Līdz šim Baltkrievija iegādājās naftu tikai Krievijā. 2019.-2024. gg. Krievijā tiek īstenots tā saucamais nodokļu manevrs naftas nozarē, kas paredz pakāpeniski minimizēt naftas eksporta nodevas un palielināt tās ieguves nodokļa likmi. Šī iemesla dēļ, domājams, naftas cena Baltkrievijai pieaugs. Minska vērtēja, ka tās zaudējumi seši gadu laikā sasniegs 11 miljardus dolāru.

Pērnā gada nogalē Baltkrievija nenoslēdza līgumus par naftas piegādēm ar Krieviju, un no 1. janvāra naftas piegādes Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām tika apturēta. Abu valsts NPR – Mazirjas un "Naftan" slodze tika samazināta līdz tehnoloģiskajam minimumam.

Janvārī Baltkrievija strādāja pie jauniem naftas piegādes līgumiem. Izdevās vienoties ar naftas kompānijām, kas veido grupas "Safmar" perimetru. "Safmar" plānoja janvārī un februārī piegādāt Baltkrievijai 750 tūkstošus tonnu naftas.

11. februārī "Belņeftehim" informēja par tehnoloģiskās naftas izsūknēšanu no naftas cauruļvadu "Družba" sistēmas piegādēm savām NPR.

Tāpat Baltkrievija meklē alternatīvas Krievijas naftai. Līdz šim saņemta informācija par vienu kontraktu – par 80 tūkstošu tonnu naftas piegādi no Norvēģijas NPR "Naftan", kas piegādāta caur Klaipēdas ostu.

20. februārī kļuva zināms, ka pa šo maršrutu tiks piegādāti vēl aptuveni 170 tūkstoši tonnu naftas – Baltkrievija nopirkusi divu tankkuģu kravu, kas ieradīsies Klaipēdā 3.-4. martā un 13.-15. martā.

Ziņots, ka Baltkrievijas valsts apvienības "Belorusņeftj" meitasuzņēmums Krievijā – naftas kompānija "Jangpur" piegādās Baltkrievijas tirgū Krievijā iegūto naftu. "Kompānija "Jangpur" patlaban pārorientēta uz naftas piegādēm Baltkrievijai, savus apjomus tā novirzīs uz Baltkrievijas tirgu," vēstīja "Belņeftehim" preses dienests. 2019. gadā kompānija "Jangpur" plānoja iegūt 206 tūkstošus tonnu naftas. Tās realizācija notiek caur "Transņeftj" sistēmu.

No Krievijas Baltkrievijā tika piegādāti aptuveni 24 miljoni tonnu naftas. Eksperti atzīmē, ka visas alternatīvās naftas piegādes Baltkrievijai būs dārgākas nekā imports no KF.

159
Tagi:
tranzīts, Aleksandrs Lukašenko, Putins
Pēc temata
Klementjevs: Baltkrievija un Krievija nekad nesastrīdēsies savā starpā
Ja gribat tranzītu, runājiet ar Krieviju: eksministrs atgādināja Latvijai ģeogrāfiju
ASV paziņoja, ka ir gatavas nodrošināt naftu Baltkrievijai "100% apmērā"
Saeimas darbs. Foto no arhīva

Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, nepaliekamais minimums 350 eiro

4
(atjaunots 19:29 12.08.2020)
Obligātā veselības apdrošināšana, neapliekamā minimuma palielināšana līdz 350 eiro, tabakas akcīžu celšana, mikrouzņēmumu režīma reorganizācija, nekustamā īpašuma nodokļa likmju maiņa: kādas izmaiņas piedāvā Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Finanšu ministrija atklāja nodokļu izmaiņu detaļas, kuras tā piedāvā sarīkot valstī trijos posmos. Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš paskaidroja kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas reformas sarīkošanas principus sasaistē ar nekustamā īpašuma nodokļa izmainīšanu, vēsta tvnet.lv.

Veselības apdrošināšana un neapliekamais minimums

Latvijas Finanšu ministrija piedāvā uzsākt nodokļu reformu 2021. gadā ar obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Iemaksa sastādīs 5%, pārdalot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, ienākumu nodokli un solidaritātes nodokli. Tādējādi, kopējais darbaspēka nodokļu slogs netiks palielināts.

Lai novērstu nodokļa sloga palielinājumu personām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, diferencētais neapliekamais minimums tiks palielināts no 300 līdz 350 eiro mēnesī. Turklāt Finanšu ministrija piedāvā ieviest minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas darbiniekiem, kuri izmanto speciālos nodokļu režīmus un kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu. Mikrouzņēmuma nodokļa režīms tiks reorganizēts.

Otrais nodokļu izmaiņu posms sāksies 2022. gadā. Tas paredz, ka ikviens, kura saimnieciskās darbības ienākumi sastāda vairāk  nekā 20 004 eiro gadā (1667 eiro mēnesī), būs jāmaksā sociālās iemaksas no visa ienākumu apjoma.

Trešais posms ir ieplānots uz 2023. gadu un paredz prasību visiem veikt obligātas sociālās apdrošināšanas iemaksas no faktiskajiem ienākumiem, taču ne mazāk par minimālo iemaksas apjomu.

Visos nodokļu reformas posmos paredzēta pakāpeniska tabakas izstrādājumu akcīzes paaugstināšana. Mainīsies arī transportlīdzekļu nodoklis pie noteikta CO2 izmešu līmeņa, savukārt vecu mašīnu ievešanas Latvijā novēršanai paredzēts atjaunot nodokli par vieglo automobiļu reģistrāciju.

Kadastrs

Premjerministrs Krišjānis Kariņš apsolīja saprātīgus nekustamā īpašuma nodokļus, kad no 2022. gada tiks ieviesta jaunā kadastrālās vērtības aprēķina metodika. "Galvenais uzdevums ir sakārtot sistēmu," sacīja Kariņš, uzsverot, ka neatbalstīs jaunās kadastrālās vērtības projektu, ja netiks veikti aprēķini ar mērķi nepieļaut nekustamā īpašuma nodokļa likmju kāpumu.

Atgādināsim, ka Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests izstrādājuši un nodevuši sabiedrības apspriešanai jauno kadastrālās vērtības aprēķina projektu, kurš paredz tās palielināšanos daudziem objektiem. Plānots, ka jaunā kadastrālā vērtība tiks pielietota no 2022. gada 1. janvāra.

Tiek gaidīts, ka lauksaimniecības jomā gaidāms kadastrālās vērtības pieaugums zemei visā valstī.  Lauksaimniecības būvju vērtība praktiski nemainīsies vai var pat kristies amortizācijas pārrēķina dēļ.

Pieaugs kadastrālā vērtība dzīvokļiem jaunbūvēs, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās Latvijas pilsētās. Gaidāms pieaugums arī sērijveida mājokļiem, kas būvēti pirms 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē.

Kadastrālās vērtības pieaugums gaida arī privātmājas, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās pilsētās, kā arī vecākas privātmājas Rīgā un Jūrmalā. Savukārt privātmājām, kuras tika uzbūvētas reģionos līdz 2000. gadam, kur nav cenu kāpuma, kadastrālā vērtība samazināsies.

Kadastrālā vērtība palielināsies industriālās apbūves zemei, "lētai" apbūves zemei teritorijās, kur ir apbūves zemju vērtības līmenis ir ļoti tuvs zemes vērtībai, kā arī jaunām ražošanas ēkām, kuras tika uzbūvētas pēc 2000. gada. Taču ražošanas objektu kadastrālā vērtība samazināsies 45 pašvaldībās.

Gaidāms komercobjektu kadastrālās vērtības kāpums, kuri tika uzbūvēti pēc 2000. gada, Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās republikas nozīmes pilsētās, kā arī ēkām, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam, teritorijās, kur ir pieaudzis nekustamo īpašumu tirgus (pārsvarā Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē). Tai pat laikā samazināsies komercobjektu kadastrālā vērtība, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam ēkās reģionos, kur nav noticis tirgus cenu kāpums.

Tāpat Tieslietu ministrija nosūtīja Finanšu ministrijai piedāvājumus par nekustamā īpašuma nodokļa reformu, kuri paredz neapliekamā minimuma ieviešanu par nekustamo īpašumu līdz 100 tūkstošiem eiro apmērā par katru deklarēto cilvēku un zemes nodokļa ar dzīvojamo apbūvi samazināšanu par piecām reizēm – no 1,5% uz 0,3%.

Nekustamā īpašuma atlikušajai vērtībai pēc neapliekamā minimuma piemērošanas Tieslietu ministrija piedāvā piemērot samazināto koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība sastāda 80 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēts viens cilvēks, nodoklis par to netiks iekasēts. Ja mājokļa vērtība sastāda 300 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēti divi cilvēki, tad nodoklis tiks aprēķināts no 20 tūkstošiem eiro. Šādu koeficientu Tieslietu ministrija piedāvā piemērot tikai mājokļiem, kuru vērtība nepārsniedz 500 tūkstošus eiro.

4
Tagi:
kadastrs, novadu reforma, nodokļi
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Tagad – miljoni, vēlāk – miljardi: kā koronakrīze kaitē Latvijas budžetam
Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra
Eiro

Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei

25
(atjaunots 10:43 12.08.2020)
Cik parastam Latvijas iedzīvotājam vajag naudas mēnesī, lai normāli dzīvotu, un cik ir nepieciešams, lai īstenotu visus sapņus.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Pēc koronavīrusa pandēmijas Latvijas iedzīvotāju finanšu apetīte ir kritusies, liecina Pētījumu centra SKDS aptauja.

Rezultātus Twitter vietnē publicēja centra direktors Arnis Kaktiņš.

"Šogad jūlijā, lai varētu normāli dzīvot, vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam pietiktu mēnesī saņemt €1338. Tas ir par €128 mazāk nekā pirms gada, taču mazliet vairāk nekā 2018. Jāsecina, ka Covid sērga prasības pret dzīves finansiālo aspektu kopumā ir mazliet pazeminājusi," uzrakstīja Kaktiņš.

​Kopumā gada laikā Latvijas iedzīvotāju prasības ir kritušās par 9%. Pirms tam divus gadus normālai dzīvei nepieciešamā summa auga.

​​"​Arī sapņus Covid-19 ir mazliet palētinājis. Šogad jūlijā visu sapņu apmierināšanai vienam Latvijas iedzīvotājam vidēji mēnesī vajadzētu pelnīt € 3378. Tas ir par € 176 mazāk nekā pirms gada. Redzams, ka sapņi sarūk lēnāk nekā prasības pret normālu dzīvi," uzrakstīja sociologs.

​Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, jau pirmajos koronavīrusa krīzes mēnešos katrs otrais Latvijas iedzīvotājs atzīmēja labklājības krišanos.

25
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
Vēl nav pienācis laiks: ar Covid-19 saistītos ierobežojumus Latvijā nemīkstinās