Latvijas šprotes, foto no arhīva

Lai izdzīvotu, vajadzīgs eksports, vajadzīga Krievija: vai rūpniecībai Latvijā ir nākotne

52
(atjaunots 12:52 22.02.2020)
Latvijas rūpniecībai ir lieliska vēsture. Taču vai tagad tai ir perspektīvas? Kādi faktori veicina biznesa attīstību, kādi – sprauž spieķus ratos? Kas būtu jāmaina? Kādas nozares ir perspektīvākās?

RĪGA, 22. februāris — Sputnik. Uz šiem jautājumiem "Freesity" lūdza atbildēt ekspertus – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāju Jāni Endziņu, "LNK Group" padomes priekšsēdētāju Aleksandru Milovu, LZA Ekonomikas institūta valdes priekšsēdētāju Ņinu Lindi un zivju pārstrādes uzņēmuma "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētāju Arnoldu Babri, vēsta Freesity.

Kādi faktori veicina biznesa attīstību valstī, kādi - kavē?

"Rūpniecībā iestājušies grūti laiki. Lai izdzīvotu, tai jāpievēršas eksporta tirgum, Latvijas tirgus ir pārlieku mazs. Taču tagad arī eksporta tirgū situācija ir visai sarežģīta," atbild Jānis Endziņš.

Viņš pastāstīja, ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties rūpniekiem. Pēc viņa domām, pirmais no tiem ir darbaspēka trūkums. Otrais – ar elektroenerģijas izdevumu samazināšanu saistīto pasākumu īstenošanas ilgums.

Pie tam, pēc Endziņa domām, aktuāls ir arī jautājums par mazajām algām. Pēc eksperta domām, skaidrs, ka vidējā perspektīvā jādara viss iespējamais, lai ražotāji varētu atļauties maksāt lielas algas.

Ņina Linde nosauca faktorus, kas veicina rūpniecības attīstību: "Pirmkārt, pieejamas teritorijas rūpniecības attīstībai un laba infrastruktūra. Otrkārt, labvēlīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un attīstīta tranzīta un loģistikas sistēma, dzelzceļa, ostu un aviopārvadājumu pieejamība. Un arī labas tradīcijas."

Atsevišķi viņa aprakstīja aspektus, kas kavē rūpniecības attīstību Latvijā.

"Pirmkārt, sauszemes ceļu sliktā kvalitāte, otrkārt, trūkst politiska atbalsta un vēlmes piesaistīt valstij investīcijas, tostarp – investīcijas no trešajām valstīm un Āzijas. Treškārt, neapmierinošs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbs, ceturtkārt, banku sistēmas nestabilitāte, kas atbaida potenciālos investorus un nogalina vēlmi attīstīt rūpniecību mūsu reģionā, piektkārt, darbaspēka trūkums rūpniecības sektoros," Linde visu salika pa plauktiņiem.

Savukārt Arnolds Babris pastāstīja, kāds ir viņa redzējums: "Ilgu laiku tika ierobežotas lielo uzņēmumu iespējas saņemt Eiropas finansējumu. Šeit bija manāms protekcionisms. Taču tagad tur, kur mums vajadzīgas eksporta garantijas, mēs varam saņemt līdzekļus no Attīstības finanšu institūcijas "Altum".

Viņš atzina, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, taču viņa uzņēmumam pagaidu darbinieki nav vajadzīgi.

"Esmu gatavs parakstīt līgumu ar viesstrādniekiem, kuri ir pārliecināti, ka paliks ne vismaz piecus gadus. Likumpaklausīgiem, gataviem adaptēties Latvijā," skaidroja Babris.

Aleksandrs Milovs atzina, ka ne tikai saskata rūpniecības attīstības iespējas Latvijā, bet arī pats pie tās strādā.

"Jā, ir zināmi ierobežojumi, kas saistīti ar to, ka esam nelielā valstī. Taču produkcijas realizācijai un attīstībai jāizskata nevis Latvijas, bet Eiropas Savienības tirgus. Mēs izvērtējam savas iespējas šajā mērogā," atzīmēja Milovs.

Kas jāmaina?

Uz šo jautājumu Jānis Endziņš piezīmēja, ka vispirms valstij jādara viss iespējamais, lai palīdzētu rūpniecības uzņēmumiem mazināt izdevumus resursiem, piemēram, elektrībai.

Šajā kontekstā viņš pieminēja sadales tarifa samazinājumu elektrības rēķinos, kas notika 2020.gada sākumā, un norādīja, ka tas ir liels solis uz priekšu. Pie tam, viņš optimistiski vērtē pasākumus OIK samazināšanai, kuru mērķis ir panākt elektrības rēķinu apjoma krišanos.

"Labs darbs tika paveikts, kad likumā paredzēja nulles likmi reinvestējamai peļņai. Tas atviegloja situāciju apgrozījuma līdzekļu aspektā. Turklāt valstij jārīkojas konsekventi un, kārtējo reizi pārskatot nodokļu sistēmu, nekādā gadījumā neatcelt šo nulles likmi reinvestīcijām," akcentēja Endziņš.

Turklāt viņš uzskata, ka noteikti jānovāc šķēršļi darbaspēka pieplūdumam no trešajām valstīm. Pēc viņa domām, noteikti jāpārskata birokrātiskais slogs, jo tagad ir pārāk daudz papīru un dažādu instanču, kam jātērē laiks. Uzņēmējam jāpievēršas savu produktu izstrādei, to noietam. Un proporcionāli mazāk laika jātērē birokrātiskai ķēpai.

"Daļa ražotāju nevar saņemt finansējumu kredītiestādēs. Jāsaprot, kādas programmas jāmaina, kādas jāuzsāk no jauna. Iespējams, ar "Altum" starpniecību," secināja Endziņš.

Aleksandrs Milovs, taujāts par nepieciešamajām izmaiņām, akcentēja, ka nodokļu likumdošana un prasības uzņēmējdarbībai Latvijā nav sliktākas kā citās ES valstīs.

"Turklāt pirms gada tika pieņemts ļoti pareizs likums: tagad peļņas nodokļa likme līdzinās nullei, ja peļņa tiek atkal investēta attīstībā. Tikai retā valstī ir tāpat," konstatēja Milovs.  

Savukārt Ņina Linde runāja par partnerattiecību nepieciešamību: "Mums vajadzīgs aktīvs darbs no mūsu politiķu un par investīcijām atbildīgo ierēdņu puses. Ir svarīgi uzlabot ekonomiskās attiecības ar Krieviju, atbalstīt mūsu produkcijas ekspansiju eksporta tirgos, piesaistīt ārvalstu kapitālu valstij, kā arī uzlabot kvalificēta darbaspēka sagatavošanas sistēmu un radīt apstākļus, lai viņi nepamestu Latviju."

Arnolds Babris pastāstīja, par ko valsts vēl nav padomājusi, taču pie kā jau strādā viņa uzņēmums:

"Pie mums valsts līmenī nedomā, ka reģionos ir pirmspensijas vecuma cilvēki un viņiem vajadzīgs piemērots darbs. Mēs uzņēmumā "Brīvais vilnis" radām darba vietas tādiem cilvēkiem. Taču no savas puses gribētu redzēt nodokļu sistēmu tādu, lai uzņēmums varētu pastāvēt."

Kādas nozares ir perspektīvākās?

Aleksandrs Milovs šajā kontekstā pieminēja tehnoloģijas. Viņaprāt, patlaban nav perspektīvu vai neperspektīvu darbības veidu, ir perspektīvas vai neperspektīvas tehnoloģijas. Viņš atzīmēja, ka tā ir jauna parādība, kas vērojama pēdējo piecu gadu laikā.

"Agrāk tehnoloģijas mainījās reizi vairākos gados, tagad – vairākas reizes gadā. Gan konkurence, gan panākumi ir atkarīgi tikai no tehnoloģijām, tās uzlabo darba atdevi. Tas ir konkurences galvenais elements," ir pārliecināts Milovs.

Ņina Linde atzīmēja Latvijas plašās iespējas farmaceitisko un kosmetoloģisko preparātu, tīru ekoloģisko produktu izstrādes un ražošanas, zivju, gaļas, piena pārstrādes jomā, kā arī metālapstrādes, mašīnbūves (ieskaitot elektromobiļu un militāras nozīmes iekārtu, dronu, robotehnikas) nozarēs, kā arī, protams, koksnes pārstrādē – mēbeļu, palešu utt. ražošanā.

"Vēl mums ir liels un nerealizēts tieši Latvijai raksturīgu, nacionālo, Made in Latvija produktu un preču ražošanas potenciāls – dzintara juvelierizstrādājumi, linu, keramikas izstrādājumi, siera un alus darītavu produkti un tamlīdzīgi," konstatēja Linde.

Jānis Endziņš pievērsa uzmanību pakalpojumu un informācijas tehnoloģiju nozarei.

"Patlaban pakalpojumu nozare strauji attīstās. Informācijas komunikācijas un tehnoloģijas audzē tempus septiņjūdžu soļiem un, turpinot tādā pašā garā, tās kļūs par flagmaņiem Latvijas IKP daļā. Viņiem ir ļoti liels eksporta potenciāls. Rūpniecībā pozitīva dinamika mašīnbūvē un metālapstrādē. Tikai ar katru gadu būs aizvien grūtāk ražot, jo pastāv milzīgs spiediens algu veidošanas kontekstā. Mēs redzam, ka kopējais algu lēciens ir lielāks nekā darba atdeves pieaugums," paskaidroja Endziņš.

Babris uzskata, ka perspektīva ir viņa paša biznesa nozare: "Līdz pērnā gada rudenim valdīja uzskats, ka zivju konservu ražošanas nozare nes zaudējumus, taču pēc tam, kad aizgāja galvenie spēles dalībnieki, mēs pārdalījām pasūtījumus, un mums parādījās peļņa. Kļuvām perspektīvi."

52
Tagi:
Krievija, zivjrūpniecība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Lietuva apsteigusi Latviju un Igauniju eksporta apjoma ziņā
Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit
Agrāk eksportējām uz Krieviju: Latvijā izputējis kārtējais šprotu ražotājs
Ceturtā daļa Latvijas produktu eksporta tiek nosūtīta uz Krieviju
Projekta Rail Baltica vizualizācija. Foto no arhīva

Lietuvas premjers nosaucis Baltijas valstu prioritāro objektu

26
(atjaunots 17:23 15.07.2020)
Lietuvas Ministru prezidents cer, ka Eiropas Komisijas pārstāvis tuvākajā laikā apmeklēs valsti un savām acīm ieraudzīs Rail Baltica realizācijas gaitu.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijas transporta lietu komisārei Adinai Valeānai un pateicies par interesi un projekta Rail Baltica atbalstu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz valdības preses dienestu.

"Rail Baltica – ir dzelzceļa infrastruktūras projekta piemērs un svarīgākā Lietuvas un Baltijas valstu prioritāte. Tāpēc ir patīkami dzirdēt, ka tā ir prioritāte arī Eiropas Komisijas acīs transeiropas transporta tīkla izveidē," teikts paziņojumā.

Skvernelis atzīmēja, ka projekta īstenošana Lietuvā rit pilnā sparā. Novembrī plānots pabeigt darbus iecirknī, kas savieno Kauņu ar Kauņas intermodālo termināli. Līdz ar tā noslēgšanu pirmo reizi šajā gadsimtā dzelzceļa kravu pārvadājumi tiks veikti starp Baltijas reģionu un citām Eiropas Savienības valstīm.

Uzsvērts, ka projektam būs liela nozīme militārās mobilitātes nodrošināšanai reģionā. Lietuva sākusi darbu ar Aizsardzības ministriju un NATO, lai labāk izmantotu Rail Baltica infrastruktūru militārajā jomā.

Valdības vadītājs apstiprināja Viļņas vēlmi noslēgt projektu līdz 2026. gadam. Politiķis pauda cerību, ka eirokomisāre varēs tuvākajā laikā apmeklēt Lietuvu, lai iepazītos ar būvdarbu gaitu.

Projekts Rail Baltica ir dzelzceļš, kas savienos Baltijas valstis ar Rietumeiropu. Tas vedīs caur Berlīni, Varšavu, Viļņu, Kauņu, Rīgu un Tallinu. Bija plānots ar ūdenstransportu pagarināt maršrutu līdz Somijai, tomēr Helsinki savu dalību projektā apturēja. Projekta aplēstā vērtība – 5,8 miljardi eiro. Periodiski parādās informācija, ka būvdarbi izmaksās vairāk nekā plānots sākotnēji.

Piemēram, intervijā Sputnik Lietuva Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs paziņoja, ka projekta īstenošana būtiski ievilksies, taču daudz nopietnāks ir izmaksu straujais pieaugums. Pēc viņa domām, nav arī saprotams, kāpēc Baltijas valstīm vajadzīgs Rail Baltica.

Vēl vairāk, projekta nesenais audits, kura rezultātus publicēja Eiropas Revīzijas palāta, fiksēja nopietnus trūkumus, it īpaši trases rentabilitātes jomā. Atskaitē norādīts, ka prognozējamais pasažieru skaits nav pat kritikas vērts. Turklāt nav skaidrs, no kurienes nāks kravas, ko plānots pārvadāt pa dzelzceļu.

26
Tagi:
Lietuva, Baltija, Rail Baltica
Pēc temata
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Eksperts: Latvija samaksās dārgu cenu par vēlmi vadāt tankus pa Rail Baltica
Kafijas tase un kases čeki, foto no arhīva

VID atklājis, kādi līdzekļi nokļuvuši budžetā pēc čeku loterijas

21
(atjaunots 15:06 15.07.2020)
Pērn valstī organizēto čeku loteriju iedzīvotāji novērtēja dažādi, toties Valsts ieņēmumu dienests ir gandarīts.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētās čeku loterijas ietvaros iedzīvotāji gada laikā reģistrējuši 16,6 miljonus maksājuma dokumentu, un iesniegtajos čekos minētie dati ļāvuši VID atklāt un novērst nodokļu sistēmas pārkāpumus, palielinot budžeta ienākumus par 1,2 miljoniem eiro, vēsta jauns.lv.

Saskaņā ar loterijas rezultātiem veikto profilakses pasākumu un tematisko pārbaužu gaitā 932 uzņēmēji iesnieguši VID precizētas deklarācijas un papildus deklarējuši nodokļus par summu  1 195 731 eiro apmērā. 43 tematisko pārbaužu rezultātā piespriesti sodi par kopsummu 21 540 eiro apmērā. Tātad gada laikā valsts budžeta ieņēmumi pieauguši par 1 217 271 eiro.

Informācija, ko VID ik mēnesi saņem no čekiem un kvītīm, palīdz konstatēt būtiskus nodokļu pārkāpumus – nereģistrētu vai no uzskaites izņemtu kases aparātu lietošanu, ienākumu slēpšanu, iesniedzot deklarācijas vai reģistrācijas trūkumu PVN maksātāju reģistrā.

Loterija ļauj konstatēt riskus, kas saistīti ar "aplokšņu algām". Bez tam izrādījās, ka čeku loterija ir efektīvs kontroles līdzeklis Covid-19 krīzes laikā, jo dažus iedzīvotāju nosūtītos čekus izsnieguši uzņēmumi, kuri it kā bijuši dīkstāvē un, iespējams, nepamatoti saņem dīkstāves pabalstus, vēsta VID.

Čeku loterija Latvijā notiek pirmo reizi, taču citās pasaules valstīs tamlīdzīga metode tiek plaši pielietota un nodrošina pozitīvus rezultātus gan no sabiedrības izturēšanās pārmaiņu viedokļa, gan nes ienākumus valsts budžetā.

21
Tagi:
loterija, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
VID ir gandarīts: čeku loterijas gaitā "uzķērās" daudzi uzņēmumi
VID atklāja vietas, kur jāiepērkas, lai noteikti laimētu čeku loterijā
Ne visiem čeku loterijas uzvarētājiem izmaksās laimestu
Iedzīvotāji ir sašutuši: čeku loterija sagrāvusi jebkādu uzticēšanos VID
Kompānijas ariBaltic lidmašīna lidostā Rīgā, foto no arhīva

Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ

0
(atjaunots 16:27 16.07.2020)
Rīgas lidostas pasažieru plūsma pakāpeniski pieaug, taču līdz agrākajiem rādītājiem tai vēl ir tālu. Ko sagaida lielākā aviosatiksmes mezgla vadība Baltijas valstīs.

RĪGA, 16. jūlijs — Sputnik. Starptautiskajā lidostā "Rīga" jūlijā apkalpos divarpus reizes lielāku pasažieru skaitu nekā mēnesi iepriekš, līdz pirmskrīzes rādītājiem ceļš vēl ir tāls, intervijā TV3 sacīja lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa konstatēja, ka šobrīd piepildās reālistiskās prognozes par pakāpenisku pasažieru plūsmas pieaugumu.

Jūnijā lidostā apkalpoti 55 000 pasažieru – tikai 7% no pagājušā gada attiecīgajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita, savukārt jūlijā apkalpoto pasažieru skaits varētu sasniegt 130 tūkstošus – 15% no 2019. gada jūlija rādītāja.

Odiņa pastāstīja, ka šogad lidostā "Rīga" varētu apkalpot kopumā 2,2 miljonus pasažieru, tātad apmēram 20% no pagājušajā gadā apkalpoto pasažieru skaita. Pēc viņas vārdiem, lidosta varētu sākt pamazām pieņemt darbā darbiniekus, kuri pavasarī tika atlaisti, kad tiks sasniegti 20% no pagājušā gada pasažieru apgrozījuma.

lidosta Rīga
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Odiņa norādīja, ka sākotnēji lidosta plānoja atlaist 570 darbiniekus, taču reāli tika atbrīvoti 350 cilvēki.

Šī gada aprīlī lidostas "Rīga" vadības prognozes bija drūmākas – valdīja uzskats, ka šogad lidostā varētu apkalpot kopumā 1,6 miljonus pasažieru, bet nākamgad – 4,6 miljonus pasažieru.

Pērn lidosta "Rīga" apkalpoja 7,798 miljonus pasažieru – par 10,5% vairāk nekā 2018. gadā, šī gada pirmajā pusgadā – 1,3 miljonus pasažieru, par 62,9% mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs. Koronavīrusa pandēmijas pirmajā posmā tā bieži kļuva par vārtiem jauniem pacientiem ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā. Līdzīgi gadījumi parādījušies arī tagad, pēc aviosatiksmes atjaunošanas.

0
Tagi:
lidosta Rīga, pasažieru pārvadājumi
Pēc temata
Biļetes kļūs dārgākas: lidosta "Rīga" gatavojas lidojumu atjaunošanai
Par pašizolācijas režīma neievērošanu ārzemniekiem anulēs vīzas un uzturēšanās atļaujas
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
"Aeroflot" plāno no 1. augusta atsākt reisus uz Rīgu