Latvijas šprotes, foto no arhīva

Lai izdzīvotu, vajadzīgs eksports, vajadzīga Krievija: vai rūpniecībai Latvijā ir nākotne

54
(atjaunots 12:52 22.02.2020)
Latvijas rūpniecībai ir lieliska vēsture. Taču vai tagad tai ir perspektīvas? Kādi faktori veicina biznesa attīstību, kādi – sprauž spieķus ratos? Kas būtu jāmaina? Kādas nozares ir perspektīvākās?

RĪGA, 22. februāris — Sputnik. Uz šiem jautājumiem "Freesity" lūdza atbildēt ekspertus – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāju Jāni Endziņu, "LNK Group" padomes priekšsēdētāju Aleksandru Milovu, LZA Ekonomikas institūta valdes priekšsēdētāju Ņinu Lindi un zivju pārstrādes uzņēmuma "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētāju Arnoldu Babri, vēsta Freesity.

Kādi faktori veicina biznesa attīstību valstī, kādi - kavē?

"Rūpniecībā iestājušies grūti laiki. Lai izdzīvotu, tai jāpievēršas eksporta tirgum, Latvijas tirgus ir pārlieku mazs. Taču tagad arī eksporta tirgū situācija ir visai sarežģīta," atbild Jānis Endziņš.

Viņš pastāstīja, ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties rūpniekiem. Pēc viņa domām, pirmais no tiem ir darbaspēka trūkums. Otrais – ar elektroenerģijas izdevumu samazināšanu saistīto pasākumu īstenošanas ilgums.

Pie tam, pēc Endziņa domām, aktuāls ir arī jautājums par mazajām algām. Pēc eksperta domām, skaidrs, ka vidējā perspektīvā jādara viss iespējamais, lai ražotāji varētu atļauties maksāt lielas algas.

Ņina Linde nosauca faktorus, kas veicina rūpniecības attīstību: "Pirmkārt, pieejamas teritorijas rūpniecības attīstībai un laba infrastruktūra. Otrkārt, labvēlīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un attīstīta tranzīta un loģistikas sistēma, dzelzceļa, ostu un aviopārvadājumu pieejamība. Un arī labas tradīcijas."

Atsevišķi viņa aprakstīja aspektus, kas kavē rūpniecības attīstību Latvijā.

"Pirmkārt, sauszemes ceļu sliktā kvalitāte, otrkārt, trūkst politiska atbalsta un vēlmes piesaistīt valstij investīcijas, tostarp – investīcijas no trešajām valstīm un Āzijas. Treškārt, neapmierinošs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbs, ceturtkārt, banku sistēmas nestabilitāte, kas atbaida potenciālos investorus un nogalina vēlmi attīstīt rūpniecību mūsu reģionā, piektkārt, darbaspēka trūkums rūpniecības sektoros," Linde visu salika pa plauktiņiem.

Savukārt Arnolds Babris pastāstīja, kāds ir viņa redzējums: "Ilgu laiku tika ierobežotas lielo uzņēmumu iespējas saņemt Eiropas finansējumu. Šeit bija manāms protekcionisms. Taču tagad tur, kur mums vajadzīgas eksporta garantijas, mēs varam saņemt līdzekļus no Attīstības finanšu institūcijas "Altum".

Viņš atzina, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, taču viņa uzņēmumam pagaidu darbinieki nav vajadzīgi.

"Esmu gatavs parakstīt līgumu ar viesstrādniekiem, kuri ir pārliecināti, ka paliks ne vismaz piecus gadus. Likumpaklausīgiem, gataviem adaptēties Latvijā," skaidroja Babris.

Aleksandrs Milovs atzina, ka ne tikai saskata rūpniecības attīstības iespējas Latvijā, bet arī pats pie tās strādā.

"Jā, ir zināmi ierobežojumi, kas saistīti ar to, ka esam nelielā valstī. Taču produkcijas realizācijai un attīstībai jāizskata nevis Latvijas, bet Eiropas Savienības tirgus. Mēs izvērtējam savas iespējas šajā mērogā," atzīmēja Milovs.

Kas jāmaina?

Uz šo jautājumu Jānis Endziņš piezīmēja, ka vispirms valstij jādara viss iespējamais, lai palīdzētu rūpniecības uzņēmumiem mazināt izdevumus resursiem, piemēram, elektrībai.

Šajā kontekstā viņš pieminēja sadales tarifa samazinājumu elektrības rēķinos, kas notika 2020.gada sākumā, un norādīja, ka tas ir liels solis uz priekšu. Pie tam, viņš optimistiski vērtē pasākumus OIK samazināšanai, kuru mērķis ir panākt elektrības rēķinu apjoma krišanos.

"Labs darbs tika paveikts, kad likumā paredzēja nulles likmi reinvestējamai peļņai. Tas atviegloja situāciju apgrozījuma līdzekļu aspektā. Turklāt valstij jārīkojas konsekventi un, kārtējo reizi pārskatot nodokļu sistēmu, nekādā gadījumā neatcelt šo nulles likmi reinvestīcijām," akcentēja Endziņš.

Turklāt viņš uzskata, ka noteikti jānovāc šķēršļi darbaspēka pieplūdumam no trešajām valstīm. Pēc viņa domām, noteikti jāpārskata birokrātiskais slogs, jo tagad ir pārāk daudz papīru un dažādu instanču, kam jātērē laiks. Uzņēmējam jāpievēršas savu produktu izstrādei, to noietam. Un proporcionāli mazāk laika jātērē birokrātiskai ķēpai.

"Daļa ražotāju nevar saņemt finansējumu kredītiestādēs. Jāsaprot, kādas programmas jāmaina, kādas jāuzsāk no jauna. Iespējams, ar "Altum" starpniecību," secināja Endziņš.

Aleksandrs Milovs, taujāts par nepieciešamajām izmaiņām, akcentēja, ka nodokļu likumdošana un prasības uzņēmējdarbībai Latvijā nav sliktākas kā citās ES valstīs.

"Turklāt pirms gada tika pieņemts ļoti pareizs likums: tagad peļņas nodokļa likme līdzinās nullei, ja peļņa tiek atkal investēta attīstībā. Tikai retā valstī ir tāpat," konstatēja Milovs.  

Savukārt Ņina Linde runāja par partnerattiecību nepieciešamību: "Mums vajadzīgs aktīvs darbs no mūsu politiķu un par investīcijām atbildīgo ierēdņu puses. Ir svarīgi uzlabot ekonomiskās attiecības ar Krieviju, atbalstīt mūsu produkcijas ekspansiju eksporta tirgos, piesaistīt ārvalstu kapitālu valstij, kā arī uzlabot kvalificēta darbaspēka sagatavošanas sistēmu un radīt apstākļus, lai viņi nepamestu Latviju."

Arnolds Babris pastāstīja, par ko valsts vēl nav padomājusi, taču pie kā jau strādā viņa uzņēmums:

"Pie mums valsts līmenī nedomā, ka reģionos ir pirmspensijas vecuma cilvēki un viņiem vajadzīgs piemērots darbs. Mēs uzņēmumā "Brīvais vilnis" radām darba vietas tādiem cilvēkiem. Taču no savas puses gribētu redzēt nodokļu sistēmu tādu, lai uzņēmums varētu pastāvēt."

Kādas nozares ir perspektīvākās?

Aleksandrs Milovs šajā kontekstā pieminēja tehnoloģijas. Viņaprāt, patlaban nav perspektīvu vai neperspektīvu darbības veidu, ir perspektīvas vai neperspektīvas tehnoloģijas. Viņš atzīmēja, ka tā ir jauna parādība, kas vērojama pēdējo piecu gadu laikā.

"Agrāk tehnoloģijas mainījās reizi vairākos gados, tagad – vairākas reizes gadā. Gan konkurence, gan panākumi ir atkarīgi tikai no tehnoloģijām, tās uzlabo darba atdevi. Tas ir konkurences galvenais elements," ir pārliecināts Milovs.

Ņina Linde atzīmēja Latvijas plašās iespējas farmaceitisko un kosmetoloģisko preparātu, tīru ekoloģisko produktu izstrādes un ražošanas, zivju, gaļas, piena pārstrādes jomā, kā arī metālapstrādes, mašīnbūves (ieskaitot elektromobiļu un militāras nozīmes iekārtu, dronu, robotehnikas) nozarēs, kā arī, protams, koksnes pārstrādē – mēbeļu, palešu utt. ražošanā.

"Vēl mums ir liels un nerealizēts tieši Latvijai raksturīgu, nacionālo, Made in Latvija produktu un preču ražošanas potenciāls – dzintara juvelierizstrādājumi, linu, keramikas izstrādājumi, siera un alus darītavu produkti un tamlīdzīgi," konstatēja Linde.

Jānis Endziņš pievērsa uzmanību pakalpojumu un informācijas tehnoloģiju nozarei.

"Patlaban pakalpojumu nozare strauji attīstās. Informācijas komunikācijas un tehnoloģijas audzē tempus septiņjūdžu soļiem un, turpinot tādā pašā garā, tās kļūs par flagmaņiem Latvijas IKP daļā. Viņiem ir ļoti liels eksporta potenciāls. Rūpniecībā pozitīva dinamika mašīnbūvē un metālapstrādē. Tikai ar katru gadu būs aizvien grūtāk ražot, jo pastāv milzīgs spiediens algu veidošanas kontekstā. Mēs redzam, ka kopējais algu lēciens ir lielāks nekā darba atdeves pieaugums," paskaidroja Endziņš.

Babris uzskata, ka perspektīva ir viņa paša biznesa nozare: "Līdz pērnā gada rudenim valdīja uzskats, ka zivju konservu ražošanas nozare nes zaudējumus, taču pēc tam, kad aizgāja galvenie spēles dalībnieki, mēs pārdalījām pasūtījumus, un mums parādījās peļņa. Kļuvām perspektīvi."

54
Tagi:
Krievija, zivrūpniecība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Lietuva apsteigusi Latviju un Igauniju eksporta apjoma ziņā
Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit
Agrāk eksportējām uz Krieviju: Latvijā izputējis kārtējais šprotu ražotājs
Ceturtā daļa Latvijas produktu eksporta tiek nosūtīta uz Krieviju
Sirmgalvis parkā, foto no arhīva

Bāzes un koeficientu kāpums: tagad Latvijā tiks aprēķināta minimālā pensija

3
(atjaunots 16:25 27.09.2020)
Cik turpmāk sastādīs minimālā vecuma pensija un kādus tās aprēķināšanas principus valdība ir apstiprinājusi.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Valdība ir ņēmusi vērā Labklājības ministrijas piedāvājumu un konceptuāli vienojās par minimālo ienākumu, tostarp minimālās vecuma pensijas, palielināšanu – no nākamā gada tā sastādīs 149,60 eiro, raksta Neatkarīgā.

Vislielākā minimālā pensija ir paredzēta pensionāriem ar lielu darba stāžu – viņi saņems vairāk nekā 220 eiro mēnesī, tikmēr šobrīd "lielākais minimums" sastāda 136 eiro. Šāds pensijas pielikums var šķist ievērojams, ja neņem vērā, ka, lai saņemtu šādu minimumu, cilvēkam ir jānostrādā vairāk nekā 40 gadus, turklāt oficiāli.

Minimālā pensija no 149 līdz 220 eiro

Šonedēļ valdība atbalstīja informatīvu paziņojumu, kurā tiek apkopoti piedāvājumi par valsts izdevumiem un ienākumiem 2021. gadā un budžeta rāmjiem tuvākajiem trim gadiem. Šajā paziņojumā nospraustas arī Labklājības ministrijas iniciatīvas par minimālo ienākumu rādītāja palielināšanu. No 2021. gada 1. janvāra plānots paaugstināt minimālās vecuma un invaliditātes pensijas, sociālā nodrošinājuma pabalstu sirmgalvjiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, izmaiņas izmaksās 70,7 miljonus eiro.

Minimālo pensiju varēs saņemt, ja būs vismaz 15 gadu darba stāžs. To aprēķina pēc bāzes, kurai tiek piemērots koeficients atkarībā no stāža. Jo lielāks stāžs, jo lielāka minimālā pensija.

No nākamā gada valdība vēlas paaugstināt minimālās pensijas aprēķina bāzi līdz 136 eiro tagadējo 80 eiro vietā. (Personām ar invaliditāti bāze kļūs vēl lielāka – to pacels līdz 163 eiro esošo 122,69 eiro vietā).

Tas nozīmē, ka minimālā pensija Latvijā būs ne zemāka par 149,6 eiro, savukārt lielākā minimālā pensija sastādīs 220 eiro.

Paredzēta koeficientu celšana

Šobrīd pastāv četras stāža grupas: no 15 līdz 20 gadiem, no 21 līdz 30 gadiem, no 31 līdz 40 gadiem un no 41 un vairāk gadiem. Nākotnē Labklājības ministrija vēlētos ņemt vērā katru stāža gadu, savukārt koeficientus palielināt.

Šobrīd, nosakot minimālo vecuma pensiju, bāzei tiek piemērots koeficients 1,1. No 2025. gada to pacels līdz 1,2, savukārt par katru gadu, kurš pārsniedz minimālo stāžu, plāno palielināt pensijas apmēru par 2% no bāzes. Tā ir Labklājības ministrijas atbilde uz kritiku, saskaņā ar kuru minimālās pensijas aprēķināšana ir netaisnīga, sevišķi cilvēkiem ar nelielu stāžu un tiem, kam stāžs pārsniedz 40 gadus.

Iepriekš Satversmes tiesa uzdeva politiķiem izstrādāt pabalstu apmēra aprēķina metodoloģiju. Labklājības ministrija piedāvā noteikt, ka vecuma pensijas aprēķina bāzei būs jāsastāda 25% no tekošā mājsaimniecību ienākumu mediānas uz vienu patērētāju (šobrīd tie ir 136 eiro), savukārt personām invaliditāti kopš bērnības – 30% no ienākumu mediānas valstī (šobrīd tie ir 163 eiro).

Minimumu saņem tūkstošiem

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, Latvijā minimālo vecuma pensiju saņem vairāk nekā 30 tūkstoši pensionāru, nākamgad to skaits sastādīs 31 373 cilvēkus.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem, minimālo pensiju saņēmēju skaits tuvākajos gados samazināsies – par 100 cilvēkiem gadā. Minimālās vecuma pensijas palielināšanai budžetā vajadzēs piešķirt vairāk nekā 22 miljonus eiro.

Tie, kas nevar pretendēt uz vecuma pensiju, saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un arī to valdība vēlas palielināt. Tā apmērs arī tiks aprēķināts no ienākumu mediānas un sastādīs 20% no tās – 109 eiro. Tāds pats ir paredzēts garantētais minimālo ienākumu līmenis.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņem 1677 pensijas vecuma cilvēki. Tuvākajos gados to skaits nedaudz pieaugs, prognozē ministrija.

3
Tagi:
pensionāri, pensija, Latvija
Pēc temata
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Zagļu vidū Latvijas veikalos pieaudzis pensionāru skaits
Bezdarbnieku armija, tukša kase un sirmgalvji bez pensijām: kas sagaida Latviju
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Lietuvas parlamenta ēka. Foto no arhīva

Eksperts norādījis Lietuvai: prasībās par sankcijām pret KF trūkst loģikas

14
(atjaunots 15:59 26.09.2020)
Lietuvai vispirms pašai jāaptver, ko tā vēlas, pirms pieprasīt no Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Lietuvas parlamenta deputāti aicināja Eiropas Savienību ieviest sankciju mehānismu pret Krieviju tā saucamā "Magņitska saraksta" formātā, ņemot vērā incidentu ar blogeri Alekseju Navaļniju, un iekļaut tajā gan atsevišķas personas, gan sankcijas pret konkrētām nozarēm ekonomikā, informēja Sputnik Lietuva.

Lietuvai vajadzētu konkretizēt, par kādām tieši sankcijām ir runa, sarunā ar Sputnik Latvija ieteica Krievijas valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

""Magņitska sarakstā" bija paredzēts iekļaut konkrētas personas, kas apsūdzētas sakarā ar paša Magņitska nāvi, tās nebija ekonomiska rakstura sankcijas. Toties sektorālās sankcijas, ko ieviesa ASV un ES, attiecās uz ekonomiku. Tāpēc Lietuvas deputātiem vajadzētu aptvert, ko viņi vēlas," akcentēja Mitrahovičs.

Ja runa ir par pasākumiem pret Krievijas politiķiem un specdienestu pārstāvjiem, Brisele šādu ieceri varētu atbalstīt, uzskata eksperts.

"Taču, ja, pēc Lietuvas domām, jāievieš sankcijas pret Krievijas rūpniecību un tirdzniecību, tas diezin vai izdosies. Visas svarīgākās sankcijas pret Krieviju ES ieviesa 2014. gadā, un kopš tā laika nekādi jauni vērienīgi ierobežojumi nav bijuši," norādīja Mitrahovičs.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja pārvērtēt attiecības ar Krieviju un "turpināt tās izolāciju", ņemot vērā incidentu ar Navaļniju. Eiropas diplomātijas vadītājs Žozeps Borels norādīja, ka Brisele apņēmusies izveidot globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē un piešķirt tam Navaļnija vārdu.

Maskava uzskata ES pozīciju par atklātu un tiešu iejaukšanos KF iekšējās lietās. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova akcentēja, ka runas par Navaļnija vārda piešķiršanu sankciju režīmam izskatās kā atklāts mēģinājums piešķirt ES jaunajiem ierobežojumiem nepārprotami Krievijai nedraudzīgu vektoru.

Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņa pašsajūta strauji pasliktinājās lidmašīnā. Divas dienas vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Charite Berlīnē. Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka blogeris it kā esot bijis saindēts ar vielu no kaujas indīgo vielu grupas "Novičok". Maskava lūdza Berlīni dokumentāli apstiprināt savus paziņojumus, atzīmējot, ka, saskaņā ar izmeklējumiem Krievijā, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.

14
Tagi:
Navaļnijs, sankcijas, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
Alkohola pārdošana, foto no arhīva

Dānijā plāno aizliegt alkohola tirdzniecību pēc plkst. 20:00

0
(atjaunots 16:29 27.09.2020)
Pēc Kopenhāgenas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Kopenhāgenas mērija varētu ieviest alkohola tirdzniecības ierobežojumus, lai nakts stundās padarītu pilsētas parkus un citas pilsētas zaļās zonas mierīgākas, vēsta RIA Novosti.

Врач-нарколог, суггестолог, магистр социальной психологии Борис Фальков
© Photo из личного архива Бориса Фалькова

Kopš augusta Dānijas galvaspilsētā ir spēkā nakts ballīšu aizliegums parkos, kuras bieži vien rīko tūristi. Tas tika izdarīts pēc vietējo iedzīvotāju lūgumiem, kur sūdzējās par troksni. Dabas aizsardzības organizācijas atzīmēja, ka šādu ballīšu dēļ cita dzīvnieki un pēc tām paliek atkritumi.

Neraugoties uz aizliegumu, ballīšu skaits īpaši nesamazinājās – policisti nespēj pastāvīgi patrulēt visas pilsētas zaļās zonas, kuru ir visnotaļ daudz.

Tagad mērija grasās atrisināt problēmu radikālākā veidā – aizliedzot alkohola tirdzniecību vismaz parku un dārzu tuvumā no plkst. 20:00 līdz 6:00. Pēc pilsētas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas. Vienlaikus varasiestādes varētu pacelt naudas sodus par skaļu mūzikas atskaņošanu pēc plkst. 23:00.

Galīgais lēmums tika pieņemts septembra beigās.

0
Tagi:
tirdzniecība, alkohols, Dānija
Pēc temata
Karalieni glābs alkohols. Kā pelna Elizabete II
Vispārējs alkoholisms atcelts: alkohola pārdošana ārkārtējās situācijas laikā ir kritusies
Igaunijā var aizliegt pirkt alkoholu personām līdz 21 gada vecumam
Dodas cīņā kunga prātā. Kā alkohols noved postā amerikāņu karavīrus