Viktorija Perska

Eksperte: pasaules ekonomika cieš no koronavīrusa, un runa nav par pustriljonu zaudējumu

43
(atjaunots 03:08 22.02.2020)
Koronavīrusa radītie zaudējumi sastādīs 200-500 miljardus dolāru, ja epidēmija mazināsies jau martā, taču galveno risku pasaules ekonomikai rada ne tikai gigantiskie zaudējumi.

RĪGA, 20. februāris – Sputnik. Atsevišķas transnacionālās kompānijas apturējušas Ķīnā izvietoto rūpnīcu darbību, ņemot vērā jaunā koronavīrusa izplatību. Analītiķi meklē alternatīvas, lai nodrošinātu piegādes virknei ražotņu. Neskatoties uz nebijušo cīņu ar koronavīrusu, epidēmijai būs vērā ņemamas ģeopolitiskās sekas.

Pasaules ekonomikas zaudējumi jaunās infekcijas rezultātā var sasniegt 500 miljardus dolāru, taču pats galvenais ir līmenis, kādā pasaule ir atkarīga no Ķīnas, - to tagad ir parādījusi epidēmija, paziņoja Krievijas valdības Finanšu universitātes Starptautisko ekonomisko attiecību pētījumu institūta direktore Viktorija Perska videotilta "Koronavīruss Ķīnā: ģeopolitiskā ietekme" laikā, ko organizēja starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" multimediju preses centrs.

"Saskaņā ar kompānijas Goldman Sachs vērtējumu, kopējie zaudējumi jaunā koronavīrusa dēļ varētu sasniegt 0,15% no pasaules IKP pieauguma, tas ir 115-120 mijardus dolāru. Domāju, tā ir visai optimistiska prognoze, jo februāra sākumā neviens nedomāja, ka epidēmija tā ievilksies. Saskaņā ar mūsu aplēsēm, koronavīrusa radītie zaudējumi sastādīs 200-500 miljardus dolāru, ja epidēmija mazināsies jau martā un karantīnas periods ilgs līdz aprīlim," paziņoja Perska.

Pie tam, atzīmēja eksperte, īpaši lieli zaudējumi gada nogalē nav domājami, ņemot vērā ķīniešu tautas spējas strādāt daudz un aktīvi. Viņasprāt, lielāko risku rada pasaules ekonomikas atkarība no Ķīnas, un tās līmeni ir atspoguļojis koronavīruss.

"ĶTR ir kļuvusi par pasaules ekonomikas lokomotīvi, pateicoties globālo un reģionālo vērtības ķēdīšu veidošanai. Koronavīrusa nestie zaudējumi liecina, ka ekonomisti ir pārrēķinājušies – acīmredzama ir ļoti lieka skaita pasaules valstu atkarība no vienas valsts. Pandēmijas gadījumā uzņēmumu apstāšanās vienā valstī faktiski ved pie globālo ķēdīšu funkcionēšanas apstāšanās," paskaidroja Perska.

Par nezināmas pneimonijas uzliesmojumu Ķīnas valdība ziņoja pagājušā gada pēdējā dienā. Pētnieki konstatēja, ka to ierosina jauns koronacītuss. Pasaules veselības organizācija atzina to par starptautiskas nozīmes ārkārtas situāciju, slimībai piešķirts oficiāls nosaukums COVID-19. Patlaban zināms, ka ar to inficējušies 75,2 tūkstoši cilvēku, 2012 miruši, 15 tūkstoši - izveseļojušies.

Перская: ущерб из-за коронавируса - полтриллиона долларов, но опасность для экономики не в этом
43
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (810)
Pēc temata
Ķīnā aug koronavīrusa slimnieku skaits
PVO atzinusi koronavīrusa uzliesmojumu Ķīnā par ārkārtas situāciju
Ekonomisti ceļ trauksmi: kā koronavīrusa uzliesmojums ietekmējis pasaules tirdzniecību
"Vienīgais no Latvijas, kas pabijis Uhaņā": jaunietis atzīst, ka atvedis koronavīrusu
Finanšu ministrija

Brisele nav apmierināta ar Latvijas "pandēmijas naudas" tēriņu plānu

18
(atjaunots 08:45 08.03.2021)
Nesen Finanšu ministrija ar prieku paziņoja, ka Latvija ir viena no pirmajām dalībvalstīm, kas iesniegusi Eiropas Komisijā plānu par "ārkārtas naudas" sadali. Taču šīs izrādījās gadījums, kad Latvijai būtu bijis jārīkojas bez steigas.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latvijas plāns ne pa jokam samulsināja eiroieredņus, raksta Eduards Eldarovs portālā Bb.lv.

Divi miljardi visam

Atgādinām, ka pandēmijas un tās radītās ekonomiskās krīzes dēļ Brisele nolēmusi palaist naudas drukāšanas ierīci, proti, izveidot speciālu palīdzības fondu visu ES dalībvalstu ekonomikas atbalstam. Fondā tika nolemts "iesūknēt" 672,5 miljardus eiro. Latvijai no šīs astronomiskās summas labākajā gadījumā varētu tikt 2 miljardi eiro. Pagaidām gan mums garantēja vien 1,6 miljardus.

Ņemot vērā šo summu, Finanšu ministrija sagatavojusi plāna projektu — kā tā vēlētos iztērēt līdzekļus, kas tiks piešķirti no tā saucama Atveseļošanas un noturības mehānisma. Atzīmēsim, ka veseli 57% no šīs summas Latvijai, tāpat kā pārejām ES dalībvalstīm, ir jāatvēl digitalizācijai (20%) un klimata aizsardzībai (37%). Tādējādi visam pārējam valsts varēs iztērēt 43% šajā gadījumā no 1,6 miljardiem.

Finanšu ministrijas ierēdņu sagatavotais projekts nav apmierinājis ne tikai Briseli, bet vēl līdz tam arī sociālos partnerus — Darba devēju konfederāciju un Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Kas arī ir saprotams: pirmkārt, saskaņā ar to, lauvas tiesa līdzekļu ir jāpiešķir valsts un pašvaldību institūcijām. Turklāt šie līdzekļi diez vai veicinās ekonomikas attīstību, jo, piemēram, Rīgas dome vēlas iztērēt desmitiem miljonu eiro ekoloģiski tīra sabiedriskā transporta iepirkšanai.

Ar metrobusu uz gaišo nākotni

Vispār metrobusi tā ir visai brīnišķīga ideja, bet kāds tai ir sakars ar ekonomikas atbalsta programmas mērķiem? Jo tie nesekmēs produktu ar pievienoto vērtību radīšanu, turklāt mēs paši nekādus metrobusus neražojam, tātad liela daļa šīs naudas aizies uz ārzemēm. Jau aprēķināts, ka no 1,6 miljardiem eiro reālajai ekonomikai, proti, privātajam sektoram tiks ne vairāk kā 13 –15%.

Otrkārt, valdības sociālajiem partneriem, lai iepazītos ar plānu bija mazāk nekā 48 stundas. Rezultātā sociālie partneri ir spējuši tikai pieņemt dokumentu zināšanai un izteikt savu neapmierinātību. Tiesa šī neapmierinātība valdības lēmumu nekādi neietekmēja - projekts tika apstiprināts un nosūtīts uz Briseli. Sociālajiem partneriem gan apsolīja, ka pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju plānā varēs veikt korekcijas.

Kas tas par plānu?

Pēc plāna izskatīšanas Briselē izrādījās, ka būs jāveic ļoti daudz korekciju. Eiropieši bija neapmierināti ar daudziem plāna punktiem. Piemēram, Eiropas Komisija bija skeptiski noskaņota pret investīcijām ceļos. Valsts un vietējas nozīmes ceļiem no šā fonda Satiksmes ministrija plāno piešķirt 102,3 miljonus eiro. No vienas puses, varētu teikt, ka kvalitatīvi ceļi arī ir svarīgs ekonomikas attīstības aspekts. Nav ceļu – nav jaunu uzņēmumu, jaunu darba vietu provincē utt. Tomēr jāsaprot, ka šo grantu mērķis ir palīdzēt ES valstīm pārvarēt pandēmijas ekonomiskas sekas. Savukārt ceļu būvniecība un remonts ir valsts lokālais uzdevums, kura risināšanai jāpiesaista līdzekļi no valsts budžeta un speciālā ES fonda.

Eiropas Komisija tomēr vēlas, lai piešķirtie līdzekļi tiktu virzīti uz ekonomikas attīstību, inovācijām un reformām, kuras ļaus nodrošināt ekonomikas stabilitāti. Taču ar reformu idejām Latvijai pagaidām klājas švaki. Tādu ideju praktiski nav. Kaut valdībai vēl ir laiks pastrādāt pie kļūdām. Vismaz līdz aprīļa beigām. Ja plānu tomēr izdosies saskaņot, tad vēl šogad tuvāk rudenim varēsim saņemt 13% no šiem 1,6 miljardiem eiro. Tie mums ļoti noderēs, it īpaši ņemot vērā, ka nauda no galvenā eirofonda nākamajām septiņu gadu periodam parādīsies ne agrāk kā 2022. gada beigās.

18
Tagi:
Finanses, nauda, Latvija, Eiropas Komisija
Pēc temata
Koncepcija mainījusies: valdība pārdomājusi un veikalus neatvērs
Tūrisms: ja gribat mūs izputināt, tad vismaz brīdiniet
Latvijā aprēķināja, cik izmaksā Covid-19 ierobežojumi
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus
Kaķis, foto no arhīva

Katrai piektajai mājsaimniecībai ir grūti apmaksāt komunālos pakalpojumus

31
(atjaunots 21:24 06.03.2021)
2020. gadā dzīvokļa komunālo pakalpojumu izmaksas vienai mājsaimniecībai Latvijā vidēji sasniedza 156 eiro mēnesī.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. 2020. gadā komunālo pakalpojumu apmaksa kļuva par smagu slogu katrai piektajai mājsaimniecībai Latvijā, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Visgrūtāk apmaksāt komunālos pakalpojumus ir vientuļiem sirmgalvjiem, vecākiem par 65 gadiem (grūtības rodas 35,4%) un ģimenēm, ko veido viens vecāks un viens vai vairāki bērni (30%). Starp daudzbērnu ģimenēm (trīs un vairāk bērni) ar abiem vecākiem komunālos pakalpojumus grūti apmaksāt 19,6% - daudz lielākam skaitam, nekā starp pilnajām ģimenēm ar vienu bērnu (19,4%) vai diviem bērniem (8,1%). Visretāk grūtības šajā jomā rodas bezbērnu pāriem (4,1%).

Salīdzinājumā ar 2019. gadu mazliet krities mājsaimniecību skaits, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā aizkavējušies ar komunālo maksājumu nomaksu līdzekļu trūkuma dēļ.

2020. gadā dzīvokļa komunālo pakalpojumu izmaksas vienai mājsaimniecībai Latvijā vidēji sasniedza 156 eiro mēnesī, par 5 eiro vairāk, nekā gadu iepriekš. Pie tam izdevumu daļa mājokļa uzturēšanai vēl joprojām samazinās – 2019. gadā tā vidēji sastādīja 12,2% ienākuma, 2020. gadā – 11,8%.

Vissmagāk klājas vientuļajiem senioriem – viņi ir spiesti tērēt komunālajiem pakalpojumiem 22,1% savu ienākumu. Ģimenēs ar vienu vecāku šī daļa sastāda 16,4% ienākumu, pilnajām ģimenēm ar bērniem – 10,8%, bezbērnu ģimenēm – 11,1% no ienākumiem.
Jāpiebilst, ka, saskaņā ar Eurostat datiem, 9,6% Eiropas Savienības iedzīvotāju komunālajiem maksājumiem tērē 40% savu ienākumu.

31
Tagi:
Latvija, CSP
Pēc temata
Mediji raksta: latvieši atbrīvoti no naudas, dzīvokļiem, medicīnas un izglītības
"Novest valsti līdz epidēmijai, cilvēkus līdz kliņķim": Ušakovs kritizē valdību
VID saņēmis vairāk nekā divus tūkstošus pieteikumu kompensāciju izmaksām

"Grims kamuflāža" un ziedi veterānēm: Krievijā apsveic sievietes 8. martā

0
(atjaunots 11:40 08.03.2021)
Krievijas iedzīvotājas saņem apsveikumus no vīriešiem Starptautiskajā sieviešu dienā. Skatieties, kas notiek raķešu vienībās, un kā apsveica veterānes.

Skaistules ar Kalašņikova automātiem rokās no raķešu vienībām un daiļa dzimuma pārstāves Lielā Tēvijas kara veterānu vidū.

Skatieties, kā viņas saņēma apsveikumus 8. martā.

0