Eiropas Savienības karogs. Foto no arhīva

Liekēžu dumpis: bijušās sociālisma valstis gatavas sagraut Eiropas Savienību

83
(atjaunots 03:08 22.02.2020)
Eiropas Savienības valstu līderi pulcējās ārkārtas samitam, kurā apsprieda budžetu turpmākajiem septiņiem gadiem. Brexit rezultātā ES draud akūta finansiālā krīze.

Vadošās lielvalstis iesaka optimizēt izdevumus. Nabadzīgās pieprasa galvenajiem donoriem palielināt iemaksas kopējā budžetā. Ar ko var beigties šīs diskusijas, RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Naudas nav, taču jūs turieties

Diskusijas par ES budžetu vienmēr ir asas, jo runa ir par to, cik nāksies izvilkt no pašu kabatas un likt kopējā katlā un – pats galvenais – kam un kādā apjomā šī nauda tiks.

Tomēr šogad pārrunas, šķiet, būs sarežģītākās visā ES vēsturē, uzskata EP prezidents Čārzls Mišels, jo radusies jauna problēma: Lielbritānija izstājusies no ES, tātad nekādas iemaksas vairs nesniegs.

Aplēses liecina, ka septiņu gadu laikā veidosies finanšu caurums 80 miljardu eiro apmērā. Tā nu ir jālemj, kā kompensēt zaudējumus.

Nāksies savilkt siksnu, un šī nepieciešamība krasi saasinājusi pretrunas starp donoriem, uz kuru rēķina pārsvarā veidojas ES budžets, un "nabaga radiniekiem", kuru ekonomika ir atkarīga no Briseles finansiālā atbalsta.

Donori pieprasa ierobežot izdevumus un pārskatīt finansiālās prioritātes. Tā saucamais taupīgais piecnieks – Austrija, Vācija, Nīderlande, Zviedrija un Dānija – iesaka ierobežot iemaksas ar 1% no nacionālā kopienākuma (tagad — 1,067%).

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs, Nīderlandes premjerministrs Marks Rote, Dānijas premjerministrs Mete Frederiksens un Zviedrijas premjerministrs Stefans Lēvens izklāstīja savus argumentus rakstā, ko publicēja Financial Times.

"Tagad mums vienkārši jāapzinās savu iespēju robeža, - viņi raksta. – Jāsaglabā stabilas iemaksas budžetā 1% apmērā no nacionālā kopienākuma."

Raksta autori norāda, ka donoru izdevumi pastāvīgi pieaug.

"Fnanšu slogs Eiropas Savienībā pārsvarā gulstas uz aizvien mazāka valstu skaita pleciem, - viņi uzsvēra. – Faktiski, četras mūsu valstis un Vācija nodrošina 75% maksājumu ES budžetā."

Turklāt vadošās valstis pieprasa pārskatīt prioritātes ES budžeta politikā. "Ir ārkārtīgi svarīgi koncentrēt lielāku daļu budžeta šīsdienas izaicinājumiem – novatoriskas un konkurētspējīgas ekonomikas atbalsts, cīņa ar klimata pārmaiņām, migrācijas un drošības jautājumi," atzīmēja Austrijas, Dānijas, Zviedrijas un Nīderlandes līderi.

Viņi iesaka jauno problēmu risināšanai samazināt ES izdevumus "saliedētības politikai", tas ir, savienības atpalikušāko valstu ekonomiskās attīstības finansēšānai un lauksaimniecības ražotāju atbalsta programmai.

Laupi salaupīto

"Taupīgajam piecniekam" pretī stājas ES nabadzīgāko valstu bloks, kas sevi dēvē par "saliedētības draugiem". Tās visas ir bijušās sociālistiskās valstis, kā arī Spānija, Grieķija, Portugāle, Kipra un Malta.

1.februārī "saliedētības draugi" apspriedē Portugālē vienojās stāties pretī "taupīgā piecnieka" ierosionājumiem. "Šīs iniciatīvas laupa mūsu valstīm secīgas ekonomiskās attīstības iespējas, - teikts viņu deklarācijā. – Saliedētības politikas finansējums 2021.-2027.gg. ir jāuztur 2014.-2020.gg. budžeta līmenī reālajā izteiksmē. Neviena valsts nedrīkst saskarties ar izmaksu strauju samazināšanos saliedētības budžeta ietvaros."

Savukārt jaunās problēmas, pēc  "saliedētības draugu" domām, jārisina nevis ar pašreizējo programmu ierobežojumu, bet gan palielinot nacionālās iemaksas ES budžetā gandrīz par trešo daļu – līdz 1,3% NKI.

Reakcija nāca acumirklī: Sebatjans Kurcs piedraudēja uzlikt veto, akcentējot, ka viņa valstij ir "nepieņemami" atdot ES budžetā vairāk nekā 1% NKI.

Pagājušājā nedēļā EP prezidents Čārlzs Mišels izvirzīja kompromisa variantu – palielināt nacionālās iemaksas līdz 1,1 NKI. Trūkstošos līdzekļus piedāvāts savākt ar jaunu nodokļu palīdzību – plastmasas, digitālā monopola, siltimnīcas gāzu izmešu utt.

Mišels brīdināja: saliedētības un lauksaimniecības atbalsta programmu samazināšana ir neizbēgama. Viņš iesaka samazināt saliedētības fondu par 12%. Eiropas lauksaimniecības fondu – par 14%.

Eiropas Parlaments, kam jāapstiprina budžets, to visu jau noraidījis. Tajā vairākums pieder nabagajām valstīm.

"Eiropas Parlaments nepiekritīs budžetam, kas paredz galveno programmu samazināšanu. Tā rezultātā Eiropa var atpalikt no tādām valstīm, kā Ķīna un ASV," paziņoja spīkeris Deivids Sassoli. – Tas mums nebūt nav vajadzīgs."

Viņš precizēja, ka parlamentārieši piekritīs tikai nacionālo iemaksu pieaugumam līdz 1,3% NKI. "Mums vajadzīga ambicioza ES budžeta  programma," viņš piebilda.

Eksistenciālisma krīze

Pašreizējās diskusijās runa, pēc būtības, nav par naudu, bet gan par ES jēgu un mērķiem.

Vecajai Eiropai pats galvenais ir savu pilsoņu labklājība. "Atbildīga pieeja pašreizējā situācijā nozīmē izvietot prioritātes nodokļu maksātāju interesēs," uzsvēra Austrijas, Dānijas, Zviedrijas un Nīderlandes līderi.

Bijušās sociālisma valstis cenšas uzspiest apvienotajai Eiropai citu – Krievijas savaldīšanu. Un pastāvīgi pieprasa naudu dažādiem projektiem, kam nav ekonomiskas nozīmes, taču tie demonstrē šo valstu neatkarību no Krievijas, - tādus kā dzelzceļš Rail Baltica vai SDG termināļi.

"Solidaritātes draugiem" nav žēl nekādas naudas tādām avantūrām, ja vien izdevumus apmaksā Brisele. Taču donorvalstu pacietība jau izsīkst.

Jaunais budžets ir vienbalsīgi jāatbalsta Eiropas Komisijā, taču, ņemot vērā oponentu stingro pozīciju, tas pagaidām nav iespējams. Pat ja "taupīgais piecnieks" un "saliedētības draugi" atradīs kaut kādu kompromisu, tas vēl "jāizbīda cauri" Eiropas Parlamentam. Un tas negrib ne dzirdēt par kaut kādu piekāpšanos.

Tātad, domājams, ES sāks jauno budžeta ciklu bez saskaņota finanšu likuma, un donorvalstis saglabās iemaksas līmenī, ko uzskata par taisnīgu.

"Saliedētības draugiem" sagatavota nabagu loma, kuri kaujas par bagātā kunga pamesto monētiņu. Kas pēc tam paliks pāri no sadarbības gara un eiropeiskajiem ideāliem? Grūti teikt.

83
Pēc temata
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija aizmirsusi kā jāķer zivis: ko atnesīs jaunais ES budžets
Eksperts: Lietuvas "panākumu stāsts" pārvērtīsies par "ķirbi" bez ES dāvanām
Ekonomists: Briselei nav naudas Latvijas "vējdzirnavām"
Latvijas VID ēka

Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība

15
(atjaunots 13:33 04.08.2020)
Latvijas iedzīvotāji novērtējuši kopējo nodokļu slogu valstī, kā arī izcēla grupu, kura maksā pārāk maz.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Lai arī valdībā cer ievākt vairāk nodokļu no Latvijas iedzīvotājiem, vairums cilvēku ir pārliecināti, ka jau tā daudz atdod valstij. Šādi ir pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus Twitter vietnē publicēja tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lūk, kā patlaban iedzīvotāji vērtē pašreizējo nodokļu slogu Latvijā. Kopš 2017. gada jau tā ļoti garie sarkanie stabiņi visās pozīcijās ir pastiepušies vēl garāki.

Šajā kontekstā ir "interesanti" lasīt par varas plāniem iekasēt no sabiedrības vēl lielākas summas NĪN veidā," uzrakstīja Kaktiņš.

​Respondentus palūdza raksturot nodokļus Latvijā, turklāt tika ņemti vērā visi nodokļu veidi, tai skaitā ienākumu nodoklis, PVN un tā tālāk.

Absolūtais vairākums aptaujāto (835) šogad paziņojuši, ka maksā daudz, tostarp 43% uzskata, ka maksā pārāk daudz. 2017. gadā to cilvēku skaits, kuri uzskatīja, ka maksā pārāk daudz nodokļu, bija par 3% mazāk.

Deviņi no desmit respondentiem ir pārliecināti, ka Latvijā ir liels nodokļu slogs, un katrs otrais uzskata, ka tas ir pārāk liels.

Šajā fonā asi kontrastē to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka bagātie Latvijā budžetā iemaksā daudz vai pārāk daudz, – tie ir vien 29%. Vairāk nekā trešdaļa (37%) atbildēja, ka cilvēki ar lieliem ienākumiem maksā pārāk maz.

Trīs ceturtdaļas respondentu (75%) uzskata, ka cilvēku ar vidējiem ienākumiem Latvijā maksā daudz nodokļu, tostarp 30% uzskata, ka viņi maksā pārāk daudz.

Visnesamērojamākais nodokļu slogs, pēc aptaujāto domām, Latvijā gulstas uz nabadzīgo pleciem: 89% uzskata, ka cilvēki ar maziem ienākumiem maksā daudz nodokļu, tostarp 58% paziņoja, ka trūcīgie nodokļos atdod pārāk daudz.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, publiskai apspriešanai prezentēts jaunais kadastrālās vērtības aprēķināšanas projekts, kurš daudzos gadījumos paredz tās celšanos, kas automātiski paceļ nekustamā īpašuma nodokli.

Taču Tieslietu ministrija piedāvā ieviest neapliekamo minimumu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā.

15
Pēc temata
"Gatavojamies karam?": iedzīvotāji saņēmuši Aizsardzības ministrijas bukletus
Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze
Valdība piešķirs naudu eksportētāju algām
"Tas ir vienkārši neprāts": Švecova kritizē kadastra reformu
Bankas ABLV logo, foto no arhīva

Simtiem dosjē lappušu: pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu

28
(atjaunots 14:37 03.08.2020)
Gan likvidatoru, gan konsultantu darba temps norāda uz to, ka līdz nākamā gada beigām visas pārbaudes tiks pabeigtas, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Likvidējamās ABLV Bank ieplānotās kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, savukārt norēķinus – līdz 2022. gada beigām, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks, vēsta BNN.

Pēc viņa sacītā, līdz jūnija beigām vairāk nekā 14 tūkstoši bijušo bankas klientu pilnībā atguva savus noguldījumus, šobrīd notiek vēl vairāk nekā 3000 kontu pārbaude.

"Mēs tiešām ļoti strādājam, lai 2021. gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022. gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. Protams, ar atrunu, ka tie ir no mūsu darba atkarīgie termiņi. Jautājumi, kuri nonāks tiesās, jau ir ārpus mūsu kontroles. Taču visi kreditori, kuri spēs iziet pārbaudes vai jau pirmajā līdzekļu iesaldēšanas stadijā, ja tāda būs, atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem trūkst atbilžu, līdzekļus saņems līdz 2022. gada beigām," sacīja Kovaļčuks.

Viņš uzskata, ka klientu pārbaudēs pats galvenais ir informācijas apjoms par katru no klientiem. "Ja mēs izdrukātu visu informāciju, kas par vienu lielo klientu kādam ir jāizlasa, jāizvērtē un galā jāizdara secinājumi, tad tās ir simtiem lapaspušu," pateica Kovaļčuks.

Viņš piebilda, ka informācijas izpētes procesā rodas jautājumi klientiem ar lūgumu kaut ko precizēt, paskaidrot. Ja atbildes tiek saņemtas ātri un precīzi, tad process notiek ātrāk. "Ja atbildes ir neprecīzas, nāk lēni vai nenāk vispār, tad, protams, viss notiek lēnāk," paskaidroja Kovaļčuks.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, tobrīd otro lielāko banku Latvijā, kura bija lielākā neatkarīgā privātā banka valstī, naudas atmazgāšanā, saiknē ar sakariem ar Ziemeļkorejas transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nenolēma neglābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka. Fizisko personu noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro sāka izmaksāt praktiski uzreiz, taču lielākiem – un juridisko personu noguldījumiem – tiek rīkota pārbaude pēc apstiprinātas metodoloģijas.

ABLV Bank turpina cieši sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina rīkot neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši prasībām, kuras aprakstītas regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā.

Savukārt Valsts policija 2019. gada oktobra sākumā paziņoja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē vairākus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā.

28
Tagi:
Latvija, bankas
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā
Pēc temata
PNB, ABLV, Trasta komercbanka un Latvijas Krājbanka: kā Latvija atmaksāja ieguldījumus
Piektā daļa Latvijas uzņēmēju vēlas izvest savu naudu no valsts
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
ASV noliedz FKTK paziņojumus par ABLV kontu pārbaudes metodiku
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

0
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos