Eiropas Savienības karogs. Foto no arhīva

Liekēžu dumpis: bijušās sociālisma valstis gatavas sagraut Eiropas Savienību

84
(atjaunots 03:08 22.02.2020)
Eiropas Savienības valstu līderi pulcējās ārkārtas samitam, kurā apsprieda budžetu turpmākajiem septiņiem gadiem. Brexit rezultātā ES draud akūta finansiālā krīze.

Vadošās lielvalstis iesaka optimizēt izdevumus. Nabadzīgās pieprasa galvenajiem donoriem palielināt iemaksas kopējā budžetā. Ar ko var beigties šīs diskusijas, RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Naudas nav, taču jūs turieties

Diskusijas par ES budžetu vienmēr ir asas, jo runa ir par to, cik nāksies izvilkt no pašu kabatas un likt kopējā katlā un – pats galvenais – kam un kādā apjomā šī nauda tiks.

Tomēr šogad pārrunas, šķiet, būs sarežģītākās visā ES vēsturē, uzskata EP prezidents Čārzls Mišels, jo radusies jauna problēma: Lielbritānija izstājusies no ES, tātad nekādas iemaksas vairs nesniegs.

Aplēses liecina, ka septiņu gadu laikā veidosies finanšu caurums 80 miljardu eiro apmērā. Tā nu ir jālemj, kā kompensēt zaudējumus.

Nāksies savilkt siksnu, un šī nepieciešamība krasi saasinājusi pretrunas starp donoriem, uz kuru rēķina pārsvarā veidojas ES budžets, un "nabaga radiniekiem", kuru ekonomika ir atkarīga no Briseles finansiālā atbalsta.

Donori pieprasa ierobežot izdevumus un pārskatīt finansiālās prioritātes. Tā saucamais taupīgais piecnieks – Austrija, Vācija, Nīderlande, Zviedrija un Dānija – iesaka ierobežot iemaksas ar 1% no nacionālā kopienākuma (tagad — 1,067%).

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs, Nīderlandes premjerministrs Marks Rote, Dānijas premjerministrs Mete Frederiksens un Zviedrijas premjerministrs Stefans Lēvens izklāstīja savus argumentus rakstā, ko publicēja Financial Times.

"Tagad mums vienkārši jāapzinās savu iespēju robeža, - viņi raksta. – Jāsaglabā stabilas iemaksas budžetā 1% apmērā no nacionālā kopienākuma."

Raksta autori norāda, ka donoru izdevumi pastāvīgi pieaug.

"Fnanšu slogs Eiropas Savienībā pārsvarā gulstas uz aizvien mazāka valstu skaita pleciem, - viņi uzsvēra. – Faktiski, četras mūsu valstis un Vācija nodrošina 75% maksājumu ES budžetā."

Turklāt vadošās valstis pieprasa pārskatīt prioritātes ES budžeta politikā. "Ir ārkārtīgi svarīgi koncentrēt lielāku daļu budžeta šīsdienas izaicinājumiem – novatoriskas un konkurētspējīgas ekonomikas atbalsts, cīņa ar klimata pārmaiņām, migrācijas un drošības jautājumi," atzīmēja Austrijas, Dānijas, Zviedrijas un Nīderlandes līderi.

Viņi iesaka jauno problēmu risināšanai samazināt ES izdevumus "saliedētības politikai", tas ir, savienības atpalikušāko valstu ekonomiskās attīstības finansēšānai un lauksaimniecības ražotāju atbalsta programmai.

Laupi salaupīto

"Taupīgajam piecniekam" pretī stājas ES nabadzīgāko valstu bloks, kas sevi dēvē par "saliedētības draugiem". Tās visas ir bijušās sociālistiskās valstis, kā arī Spānija, Grieķija, Portugāle, Kipra un Malta.

1.februārī "saliedētības draugi" apspriedē Portugālē vienojās stāties pretī "taupīgā piecnieka" ierosionājumiem. "Šīs iniciatīvas laupa mūsu valstīm secīgas ekonomiskās attīstības iespējas, - teikts viņu deklarācijā. – Saliedētības politikas finansējums 2021.-2027.gg. ir jāuztur 2014.-2020.gg. budžeta līmenī reālajā izteiksmē. Neviena valsts nedrīkst saskarties ar izmaksu strauju samazināšanos saliedētības budžeta ietvaros."

Savukārt jaunās problēmas, pēc  "saliedētības draugu" domām, jārisina nevis ar pašreizējo programmu ierobežojumu, bet gan palielinot nacionālās iemaksas ES budžetā gandrīz par trešo daļu – līdz 1,3% NKI.

Reakcija nāca acumirklī: Sebatjans Kurcs piedraudēja uzlikt veto, akcentējot, ka viņa valstij ir "nepieņemami" atdot ES budžetā vairāk nekā 1% NKI.

Pagājušājā nedēļā EP prezidents Čārlzs Mišels izvirzīja kompromisa variantu – palielināt nacionālās iemaksas līdz 1,1 NKI. Trūkstošos līdzekļus piedāvāts savākt ar jaunu nodokļu palīdzību – plastmasas, digitālā monopola, siltimnīcas gāzu izmešu utt.

Mišels brīdināja: saliedētības un lauksaimniecības atbalsta programmu samazināšana ir neizbēgama. Viņš iesaka samazināt saliedētības fondu par 12%. Eiropas lauksaimniecības fondu – par 14%.

Eiropas Parlaments, kam jāapstiprina budžets, to visu jau noraidījis. Tajā vairākums pieder nabagajām valstīm.

"Eiropas Parlaments nepiekritīs budžetam, kas paredz galveno programmu samazināšanu. Tā rezultātā Eiropa var atpalikt no tādām valstīm, kā Ķīna un ASV," paziņoja spīkeris Deivids Sassoli. – Tas mums nebūt nav vajadzīgs."

Viņš precizēja, ka parlamentārieši piekritīs tikai nacionālo iemaksu pieaugumam līdz 1,3% NKI. "Mums vajadzīga ambicioza ES budžeta  programma," viņš piebilda.

Eksistenciālisma krīze

Pašreizējās diskusijās runa, pēc būtības, nav par naudu, bet gan par ES jēgu un mērķiem.

Vecajai Eiropai pats galvenais ir savu pilsoņu labklājība. "Atbildīga pieeja pašreizējā situācijā nozīmē izvietot prioritātes nodokļu maksātāju interesēs," uzsvēra Austrijas, Dānijas, Zviedrijas un Nīderlandes līderi.

Bijušās sociālisma valstis cenšas uzspiest apvienotajai Eiropai citu – Krievijas savaldīšanu. Un pastāvīgi pieprasa naudu dažādiem projektiem, kam nav ekonomiskas nozīmes, taču tie demonstrē šo valstu neatkarību no Krievijas, - tādus kā dzelzceļš Rail Baltica vai SDG termināļi.

"Solidaritātes draugiem" nav žēl nekādas naudas tādām avantūrām, ja vien izdevumus apmaksā Brisele. Taču donorvalstu pacietība jau izsīkst.

Jaunais budžets ir vienbalsīgi jāatbalsta Eiropas Komisijā, taču, ņemot vērā oponentu stingro pozīciju, tas pagaidām nav iespējams. Pat ja "taupīgais piecnieks" un "saliedētības draugi" atradīs kaut kādu kompromisu, tas vēl "jāizbīda cauri" Eiropas Parlamentam. Un tas negrib ne dzirdēt par kaut kādu piekāpšanos.

Tātad, domājams, ES sāks jauno budžeta ciklu bez saskaņota finanšu likuma, un donorvalstis saglabās iemaksas līmenī, ko uzskata par taisnīgu.

"Saliedētības draugiem" sagatavota nabagu loma, kuri kaujas par bagātā kunga pamesto monētiņu. Kas pēc tam paliks pāri no sadarbības gara un eiropeiskajiem ideāliem? Grūti teikt.

84
Pēc temata
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija aizmirsusi kā jāķer zivis: ko atnesīs jaunais ES budžets
Eksperts: Lietuvas "panākumu stāsts" pārvērtīsies par "ķirbi" bez ES dāvanām
Ekonomists: Briselei nav naudas Latvijas "vējdzirnavām"

2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām par 30%

18
(atjaunots 13:04 20.01.2021)
Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā pērn samazinājās par 41,9%, bet ostās tika pārkrauts par 28% kravu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Dzelzceļš

Salīdzinājumā ar 2019. gadu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2020. gadā samazinājās par 41,9% un sastādīja 24,113 miljonus tonnu.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apjoms bija 22,047 miljoni tonnu (-44,6%), bet iekšzemes pārvadājumu apjoms palielinājās par 20,8%, līdz 2,066 miljoniem tonnu.

Tranzīta pārvadājumi sastādīja 19,028 miljonus tonnu (-47,4%), importa kravu apjoms - 2,695 miljonus tonnu (-18,9%), eksporta - 324 000 tonnu (+15,4%).

Dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumi caur ostām pērn bija 15,31 miljons tonnu (-51,6%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 3,718 miljoni tonnu (-18,%).

2019. gadā kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 15,8%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sastādīja 41,492 miljonus tonnu.

Ostas

Latvijas ostās 2020. gadā pārvadātais kravu apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu.

Visvairāk pērn Latvijas ostās tika pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu (-39,3%), tai skaitā ogles - 3,449 miljoni tonnu (-79,6%), labība un tās produkti - 6,21 miljons tonnu (+12,8%), šķeldas - 2,061 miljoni tonnu (+0,5%%), ķīmiskās kravas - 1,833 miljoni tonnu (-21,6%).

Lejamkravas tika pārkrautas 11,687 miljonu tonnu (-19,9%) apmērā. Lielāko daļu no tiem veidoja naftas produkti - 10,968 miljoni tonnu (-20,2%).

Ģenerālkravas pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā (-6,4%), tostarp konteineros pārkrautas 4,683 miljoni tonnu (-4,1%) apmērā, kokmateriāli - 3,784 miljoni tonnu (-8,1%), ro-ro kravas - 3,088 miljoni tonnu (-9,7%) apmērā.

Pēc kravas apgrozījuma pirmo vietu ieņēma Rīgas osta ar 23,68 miljoniem tonnu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostas kravu apgrozījums 2020. gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš, Liepājas ostas - 6,603 miljoni tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.

18
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, osta, dzelzceļš
Pēc temata
Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu
Mihails Hazins

Ekonomists: ASV jaunā administrācija pat necentīsies saglabāt valsts varenību

36
(atjaunots 16:19 19.01.2021)
Ne Trampam, ne Baidenam nav nekādas konstruktīvas pozīcijas par to, kā rīkoties krīzes apstākļos, uzskata ekonomists Mihails Hazins.

RĪGA, 19. janvāris – Sputnik. Uzbrukums Kapitolijam parādīja, ka ASV iestājas jauna ēra, kurā vairs noteikti nebūs "tāpat kā agrāk", radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā konstatēja ekonomists Mihails Hazins.

"ASV jaunā administrācija pat nepūlēsies saglabāt Savienoto Valstu varenību. Vienīgais, kas tai ir vajadzīgs, ir vispasaules dolāru sistēma, kas ļauj iekasēt no visiem nodevas," Hazina viedokli citēja Sputnik Baltkrievija.

Viņš atgādināja, ka sākotnēji amerikāņu sistēmas pamatā bija globālā konservatīvā projekta idejas. Tomēr vispirms varu ASV pārtvēra liberāļi, pēc tam 1913. gadā radīja modeli ar Federālo rezervju sistēmu pamatā, un 1944. gadā pacēla vispasaules līmenī Rietumu darba dalīšanas sistēmu.

"Ne Trampam, ne Baidena nav ne jausmas, ko darīt krīzes apstākļos. Paši Baidens un Tramps ir veidojušies pirms 1975. gada, bet visi viņu padotie – jau pēc tam, kad visu sistēmu, arī ekonomiku jau pārtvēra baņķieri. Un cilvēki nesaprot, kā darīt kaut ko atšķirīgu no šī liberālā modeļa," uzskata eksperts.

Pēc Hazina domām, ASV jaunā vadība jau tagad cenšas likvidēt vecos – konservatīvos un arhetipiskos fundamentus, jo tie nepieļauj straujas kustības. Taču bez straujām kustībām vairs nav iespējams saglabāt status quo.

36
Tagi:
ASV
Pēc temata
Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā
Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju
CSN

Sarežģīts krustojums, retākā mašīna un roku veiklība: krāpnieki Rīgas ielās

0
(atjaunots 17:07 20.01.2021)
Ik gadu Latvijas apdrošināšanas kompānijām Latvijā izkrāp desmitiem tūkstošu eiro par tīšām izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Rīgā ir daži krustojumi, ko krāpnieki izmanto, lai sarīkotu tīšu CSN un pēc tam piepelnītos, izkrāpjot naudu no apdrošināšanas kompānijām, informē Latvijas Televīzija.

Viena no tādām vietām atrodas Brīvības pieminekļa pakājē. Ik gadu, izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem.

"Tie, kuri brauc no Brīvības ielas, var veikt šeit tikai pagriezienu pa kreisi: no kreisās malējās un vidējās joslas principā var tēmēt jebkurā no trim joslām, kas ir uz Raiņa bulvāra. Šī situācija parasti izraisa konfliktu par vidējās joslas ieņemšanu," satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.

Autovadītāji, kas brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu, veicot pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži ieņem vidējo joslu, arī visi autovadītāji, kas brauc pa kreiso joslu un vēlas doties uz stacijas pusi, tāpat ieņem vidējo joslu, un sākas problēmas.

"Krustojuma vidū, kad sākas manevri, sāk strādāt labās rokas princips, un principā, tas, kurš nāk no vidējās joslas, tam ir priekšroka – viņš var ieņemt jebkuru joslu, it kā gar degunu nobraucot tam, kurš atrodas kreisajā malējā joslā uz Brīvības ielas. Tā ir viena no vietām, kas ir ļoti piemērota krāpšanas gadījumu īstenošanai," stāsta Irbītis.

Rīgā ir autovadītāji, kuri dodas ielās "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem. Uzņēmumi katru gadu saskaras ar desmitiem šādu gadījumu, tomēr pierādīt, ka tā bija krāpniecība ir sarežģīti. No likuma viedokļa pret krāpniekiem nav jābrauc.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja Jāņa Abāšina vārdiem, līdzīgas vietas, ko izmanto krāpnieki, izmanto krāpnieki, ir Deglava un Stirnu ielas pagrieziens un Mūkusalas aplis.

"Parasti šīs krāpšanas notiek ar retākām mašīnām, sauksim tā – mašīnām, kādu uz mūsu ielām ir ļoti maz. Lai šādas mašīnas saremontētu, ir ļoti ilgi jāgaida rezerves daļas vai šo rezerves daļu nav, un tad apdrošinātājs ir sagatavojis tāmi – tāme ir gatava, un ir jāgaida mēnesis vai divi šīs rezerves daļas. Un klients saka – maksājiet man naudā! Tad apdrošinātājs izmaksā naudā, un tad šo automašīnu salabo nevis solīdi servisā, bet auto saremontē kaut kur garāžā pilnīgi pa lēto," paskaidroja Abāšins.

Pēc viņa vārdiem, izķert tādus krāpniekus var, kad tiek piefiksēts, ka tie ar apskaužamu regularitāti nonāk līdzīgā satiksmes negadījumā.

"Zinot to, ka tagad ļoti daudziem mašīnās ir kameras, zinot to, ka daudziem telefoni filmē mašīnās, un zinot to, ka šis cilvēks reizi trīs mēnešos parādās kā cietušais apdrošinātāju datu bāzēs, tad paiet laiciņš un šādus cilvēkus izķer," viņš teica.

Neskatoties uz to, ka Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra krustojums jau sen sevi ir pierādījis kā pateicīgu vietu krāpniecībai, nekādi satiksmes uzlabojumi joprojām nebija veikti.

0
Tagi:
CSN
Pēc temata
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem