ABLV

PNB, ABLV, Trasta komercbanka un Latvijas Krājbanka: Latvija atmaksāja ieguldījumus

47
(atjaunots 03:07 22.02.2020)
Noguldījumu garantiju fonds ir gandrīz iztukšots, taču FKTK prognozē banku slēgšanu jau šogad. Kā aizritēja kompensāciju izmaksa pagājušajos gados un cik naudas fondam izmaksā līdzekļu rezervēšana.

RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Noguldījumu garantiju fondā atlikuši tikai divarpus desmiti miljonu eiro – to nopietni patukšojušas pērnās problēmas ar bankām. Ja Latvijā izputēs vēl viena banka, fonds būs spiests aizņemties, lai nodrošonātu ieguldītāju garantētās izmaksas, vēsta Dienas Bizness.

No kurienes nāk nauda

Noguldījumu garantiju fonds veidots, lai aizsargātu banku klientus no grūtībām gadījumos, kad kredītiestādes darbība tiek apturēta. Šādā gadījumā ikviens bankas klients – gan fiziska, gan juridiska persona – saņem atlīdzības izmaksas no fonda par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 tūkstošu eiro apmērā (kopējā summa, ja vienā bankā ir vairāki konti).

Visas Latvijā strādājošās kredītiestādes katru ceturksni veic iemaksas fondā. Tas ir zināms procents no piesaistītā ieguldījumu apjoma, koriģēts ar riska koeficientu. Pērn tirgus dalībnieki iemaksāja 17 miljonus eiro, un domājams, šogad summa būs tāda pati, jo iemaksu aprēķinu sistēma nav mainījusies. Turklāt fonds saņem ienākumus no līdzekļu pārvaldes.

Stabilitātes periodos līdzekļi fondā krājas, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams ātri nodrošināt izmaksas izputējušās bankas klientiem. Taču, ja krīzes izmaksas nākas veikt ātri, tirgus dalībnieku nauda nepaspēj uzkrāties pietiekami lielā apjomā, un to nākas ņemt no citiem avotiem.

Trīs bankas četru gadu laikā

Pēdējos gados darbību apturējušas vairākas bankas: 2016.gada martā – Trasta komercbanka, 2018.gada martā - ABLV Bank, bet 2019.gada augustā – PNB Banka.

ABLV izdevās segt visu ieguldījumu kompensācijai nepieciešamo summu uz savu līdzekļu rēķina, pārskaitot to uz Garantiju fondu. Līdz 2019.gada oktobrim klientiem tika izmaksāti 440 miljoni eiro – 91% no bankas pārskaitītajiem līdzekļiem.

Līdz novembra beigām PBN bankas klientiem tika izmaksāti 238 milj. eiro. Kopumā kompensācija izmaksāta 42,4 tūkstošiem klientu – apmēram 85% no bankas klientu kopskaita.

Kopš Trasta komercbanka likvidācijas procesa sākuma garantētā kompensācija izmaksāta aptuveni trim tūkstošiem bankas klientu vairāk nekā 57 milj. eiro apmērā.

2019.gadā fonds patukšots par 302,97 miljoniem eiro.

Jau nācies aizņemties

Finanšu un kapitāla tirgus komisija rēķina, ka 2019.gada 31.decembrī Garantiju fondā bija 25,3 miljoni eiro. Ja šogad kāda banka nokļūs smagā situācijā, tās klienti bez naudas nepaliks, jo fondam ir iespēja aizņemties naudu no citiem avotiem, skaidroja FKTK pārstāve Dace Jansone.

Jau 2018.gadā fonds noslēdza līgumu ar četrām Latvijas kredītiestādēm, ka nepieciešamības gadījumā aizņemsies tajās 300 miljonus eiro. Dati par pagājušo gadu vēl nav pieejami, taču 2018.gadā šāda līdzekļu rezervācija fondam izmaksāja pusotru miljonu eiro.

Pēdējā gadā naudu aizņemties vēl nenācās – pietika ar uzkrāto. Pēdējo reizi šāda nepieciešamība radās 2011.gadā, kad tika pārtraukta "Latvijas Krājbankas" darbība. Toreiz fondā bija mazliet vairāk nekā divi simti miljonu eiro, taču ieguldītājiem nācās izmaksāt 478 miljonus. Trūkstošo summu fondam aizdeva valsts, un tā tika atmaksāta vairākus gadus uz tirgus dalībnieku iemaksu un no "Latvijas Krājbankas" saņemto līdzekļu rēķina. Fonds samaksāja valstij vairākus miljonus "pa virsu" par līdzekļu aizdošanu.

Iepriekš vēstīts, ka FKTK jau prognozēja: banku skaits Latvijā samazināsies – jau šogad iespējama vēl triju kredītīstāžu slēgšana.

47
Pēc temata
Vispirms bankas, tagad – tranzīts: Latvija aizrautīgi dzen postā savu ekonomiku
Viena klienta dēļ? "SEB bankai" Latvijā piemērots pusotra miljona eiro naudas sods
Bloomberg: Baltijas naudas atmazgāšanas apkarošanā atklāta otrā fronte
Znotiņa par Latvijas bankām: ballīte beigusies

Ekonomists pastāstīja par rekordlielu cenu starpību Lietuvā un Polijā

43
(atjaunots 08:08 06.07.2020)
Ekonomists uzskata, ka zemās cenas Polijā saistītas ar spēcīgu konkurenci iekšējā tirgū un vājo valūtas kursu.

RĪGA, 6. jūlijs – Sputnik. Preču un pakalpojumu patēriņa cenas Polijā vidēji ir par piekto daļu zemākas nekā Lietuvā, un cenu līmeņa starpība jau sasniegusi 20%, savā lapā Facebook konstatēja Luminor ekonomists Žigimants Maurics.

"Polija atgādina Eiropas Ķīnu, kurp saplūst ne tikai lietuvieši, bet arī citu kaimiņvalstu iedzīvotāji, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus. Polijas zemās cenas nosaka augstā konkurence iekšzemes tirgū un (pārlieku) vājais Polijas zlota kurss, kas šīs krīzes laikā novājējis vēl par pieciem procentiem. Tātad cenu līmeņa starpība starp Lietuvu un Poliju, rēķinot eiro, sasniegusi rekordlielos 20 procentus," ekonomista teikto citēja Sputnik Lietuva.

Maurics piebilsa, ka pat gadījumā, ja Lietuvas iedzīvotāji nebrauc pēc Polijas precēm, kaimiņvalsts produkcija tik un tā nokļūst Lietuvas tirgū. Lietuvas ārējās tirdzniecības deficīts ar Poliju 2019. gadā sasniedza rekordu – 1,7 miljardus eiro un bija trīsreiz lielāks nekā ar Ķīnu.

Vienlaikus ekonomists ir pārliecināts, ka zemāka PVN likme pārtikas produktiem Viļņai nepalīdzēs, jo pārtikas preces veido vien ceturto daļu kopējo izdevumu. Pēc viņa domām, Lietuvas vienīgā cerība ir spēcīgāks zlota apmaiņas kurss.

Viens no faktoriem, kas varētu to pastiprināt, ir pasaules ekonomikas stabilizācija, jo Polijas zlota apmaiņas kurss krītas ekonomiskās krīzes laikā un nostiprinās izaugsmes periodā.

Tāpat Maurics uzsvēra politiskās situācijas ietekmi uz Polijas kursu, konkrēti – pašreizējās prezidenta vēlēšanas.

"Tāpēc atliek cerēt, ka Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 12. jūlijā uzvarēs kandidāts, kurš sola lielāku stabilitāti attiecībās ar ES, un ekonomiskā situācija pasaulē stabilizēsies, jo citādi mēs nevarēsim izvairīties no vēl viena starptautiskās un pārrobežu tirdzniecības rekorda šogad," viņš uzrakstīja.

Lietuvas iedzīvotāji nereti brauc uz kaimiņvalstīm pēc pirkumiem, jo tur cenas ir zemākas, nekā Lietuvā. Cita starpā viņi iegādājas pārtikas preces un alkoholu.

Iepriekš Sputnik Lietuva korespondents aprunājās ar Viļņas iedzīvotājiem, kuri brauc iepirkties uz Poliju. Cilvēki konstatēja, ka šie braucieni ļauj ietaupīt vairākus simtus eiro.

43
Tagi:
ekonomika, Polija, Lietuva
Pēc temata
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Pametam ballīti: kas sagaida Latvijas pierobežas tirdzniecību
Covid-19 ietekmējis augļu un dārzeņu tirdzniecību: kāpēc cenas mainās katru dienu
Aprīlī Latvijā augušas produktu cenas – dažas pat vairāk nekā uz pusi
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

19
(atjaunots 22:05 06.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

19
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu
Naudaszīmes, foto no arhīva

Latvija veidos fondu ar 100 miljonu eiro kapitālu krīzē cietušajiem uzņēmumiem

0
(atjaunots 01:46 08.07.2020)
Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi Latvijas plānus veidot fondu 100 miljonu eiro apmērā, kas ar kredītu un ar akcijām saistītu instrumentu starpniecību ieguldīs naudu no Covid-19 cietušajos uzņēmumos.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā darbiniece Kristīne Liepiņa pastāstīja, ka valsts informējusi EK par plāniem veidot fondu vismaz 100 milj. eiro apmērā koronavīrusa krīzē cietušo lielo Latvijas uzņēmumu likviditātes nodrošināšanai un kapitāla atbalstam, stāsta Press.lv.

Atbalsts tiks sniegts subsidējama parāda un rekapitalizācijas instrumentu formā. Valsts investēs fondā 50 miljonus eiro, komerciāli pārvaldītais Latvijas pensiju investīciju fonds – vēl tikpat daudz, teica Liepiņa.

Vienlaikus topošā fonda mērķis būs arī privāto investīciju piesaistīšana. Visiem investoriem, kuri ieguldīs līdzekļus fondā, būs jāievēro vieni un tie paši noteikumi risku sadales, atalgojuma un citu partnerības vienošanās noteikumu aspektā. Fondu vadīs Attīstības finanšu institūcija Altum.

Eiropas Komisija nolēmusi, ka Latvijas ieplānotais atbalsta pasākums atbilst ES pagaidu regulējumu noteikumiem. EK secinājusi, ka pasākums ir samērojams, piemērots un nepieciešams nopietnu problēmu novēršanai Latvijas ekonomikā.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss, Eiropas Komisija
Pēc temata
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Ārvalstu investīciju summa Latvijā sarukusi divkārt