ABLV

PNB, ABLV, Trasta komercbanka un Latvijas Krājbanka: Latvija atmaksāja ieguldījumus

49
(atjaunots 03:07 22.02.2020)
Noguldījumu garantiju fonds ir gandrīz iztukšots, taču FKTK prognozē banku slēgšanu jau šogad. Kā aizritēja kompensāciju izmaksa pagājušajos gados un cik naudas fondam izmaksā līdzekļu rezervēšana.

RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Noguldījumu garantiju fondā atlikuši tikai divarpus desmiti miljonu eiro – to nopietni patukšojušas pērnās problēmas ar bankām. Ja Latvijā izputēs vēl viena banka, fonds būs spiests aizņemties, lai nodrošonātu ieguldītāju garantētās izmaksas, vēsta Dienas Bizness.

No kurienes nāk nauda

Noguldījumu garantiju fonds veidots, lai aizsargātu banku klientus no grūtībām gadījumos, kad kredītiestādes darbība tiek apturēta. Šādā gadījumā ikviens bankas klients – gan fiziska, gan juridiska persona – saņem atlīdzības izmaksas no fonda par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 tūkstošu eiro apmērā (kopējā summa, ja vienā bankā ir vairāki konti).

Visas Latvijā strādājošās kredītiestādes katru ceturksni veic iemaksas fondā. Tas ir zināms procents no piesaistītā ieguldījumu apjoma, koriģēts ar riska koeficientu. Pērn tirgus dalībnieki iemaksāja 17 miljonus eiro, un domājams, šogad summa būs tāda pati, jo iemaksu aprēķinu sistēma nav mainījusies. Turklāt fonds saņem ienākumus no līdzekļu pārvaldes.

Stabilitātes periodos līdzekļi fondā krājas, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams ātri nodrošināt izmaksas izputējušās bankas klientiem. Taču, ja krīzes izmaksas nākas veikt ātri, tirgus dalībnieku nauda nepaspēj uzkrāties pietiekami lielā apjomā, un to nākas ņemt no citiem avotiem.

Trīs bankas četru gadu laikā

Pēdējos gados darbību apturējušas vairākas bankas: 2016.gada martā – Trasta komercbanka, 2018.gada martā - ABLV Bank, bet 2019.gada augustā – PNB Banka.

ABLV izdevās segt visu ieguldījumu kompensācijai nepieciešamo summu uz savu līdzekļu rēķina, pārskaitot to uz Garantiju fondu. Līdz 2019.gada oktobrim klientiem tika izmaksāti 440 miljoni eiro – 91% no bankas pārskaitītajiem līdzekļiem.

Līdz novembra beigām PBN bankas klientiem tika izmaksāti 238 milj. eiro. Kopumā kompensācija izmaksāta 42,4 tūkstošiem klientu – apmēram 85% no bankas klientu kopskaita.

Kopš Trasta komercbanka likvidācijas procesa sākuma garantētā kompensācija izmaksāta aptuveni trim tūkstošiem bankas klientu vairāk nekā 57 milj. eiro apmērā.

2019.gadā fonds patukšots par 302,97 miljoniem eiro.

Jau nācies aizņemties

Finanšu un kapitāla tirgus komisija rēķina, ka 2019.gada 31.decembrī Garantiju fondā bija 25,3 miljoni eiro. Ja šogad kāda banka nokļūs smagā situācijā, tās klienti bez naudas nepaliks, jo fondam ir iespēja aizņemties naudu no citiem avotiem, skaidroja FKTK pārstāve Dace Jansone.

Jau 2018.gadā fonds noslēdza līgumu ar četrām Latvijas kredītiestādēm, ka nepieciešamības gadījumā aizņemsies tajās 300 miljonus eiro. Dati par pagājušo gadu vēl nav pieejami, taču 2018.gadā šāda līdzekļu rezervācija fondam izmaksāja pusotru miljonu eiro.

Pēdējā gadā naudu aizņemties vēl nenācās – pietika ar uzkrāto. Pēdējo reizi šāda nepieciešamība radās 2011.gadā, kad tika pārtraukta "Latvijas Krājbankas" darbība. Toreiz fondā bija mazliet vairāk nekā divi simti miljonu eiro, taču ieguldītājiem nācās izmaksāt 478 miljonus. Trūkstošo summu fondam aizdeva valsts, un tā tika atmaksāta vairākus gadus uz tirgus dalībnieku iemaksu un no "Latvijas Krājbankas" saņemto līdzekļu rēķina. Fonds samaksāja valstij vairākus miljonus "pa virsu" par līdzekļu aizdošanu.

Iepriekš vēstīts, ka FKTK jau prognozēja: banku skaits Latvijā samazināsies – jau šogad iespējama vēl triju kredītīstāžu slēgšana.

49
Pēc temata
Vispirms bankas, tagad – tranzīts: Latvija aizrautīgi dzen postā savu ekonomiku
Viena klienta dēļ? "SEB bankai" Latvijā piemērots pusotra miljona eiro naudas sods
Bloomberg: Baltijas naudas atmazgāšanas apkarošanā atklāta otrā fronte
Znotiņa par Latvijas bankām: ballīte beigusies
Egils Levits

Latvijas prezidents atzina, ka banku pakalpojumi nav vienādi pieejami visiem

6
(atjaunots 10:04 30.09.2020)
Banku sektors ir cieši saistīts ar valsts drošību un tās imidžu, paziņoja Latvijas prezidents Egils Levits.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Valstij ir jāprot pārvaldīt riski, nevis izvairīties no tiem, banku pakalpojumiem nākotnē jākļūst pieejamiem vienlīdzīgā kvalitātē visiem Latvijas iedzīvotājiem, paziņoja prezidents Egils Levits konferencē "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti", vēsta Mixnews.

Valsts vadītājs atzīmēja, ka bankas vienmēr ir spēlējušas svarīgu lomu Latvijas labklājības celšanā. Banku kredītportfeļa ilgtspēja var kļūt par pamatu Latvijas ekonomikai arī nākotnē.

Lai gan Latvijas banku sektors ir piedzīvojis vairākas krīzes, tas nenozīmē, ka no bankām ir jābaidās. "Mēs esam pieredzējuši banku bankrotus, banku maiņu, to ienākšanu un aiziešanu no Latvijas, bet tās ir cieši saistītas ar Latvijas ārējo tēlu un valsts drošību," sacīja Levits.

Pēc viņa sacītā, valstij ir jāprot veiksmīgi pārvaldīt riski, nevis jāizvairās no tiem.

Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda pārliecību, ka drīzumā Latvijā tiks izveidots mehānisms, kurš pilnībā izslēdz "netīrās" naudas apgrozījumu. Prokurors piebilda, ka bez finanšu aprites Latvijas ekonomika nav iespējama.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka piekrīt prezidenta domām par to, ka banku pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem visiem, taču šobrīd, viņasprāt, par aizdomīgiem uzskata visus klientus.

"Ir ļoti svarīgi, lai Latvija nepārvēršas par policejisku valsti, lai gan jau tagad visi bankas klienti tiek uzskatīti par aizdomās turamajiem," sacīja Šteinbuka.

Atgādināsim, ka Latvijā sākās banku tīrīšana pēc skandāla ar ABLV Bank, kuru 2018. gadā ASV Finanšu ministrija apsūdzēja naudas atmazgāšanā, saiknē ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo gan ECB, gan Latvijas Banka nolēma to neglābt.

2018. gada augustā Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu vērtēšanas komisijas Moneyval eksperti sniedza kritisku vērtējumu Latvijas iestāžu spējām novērst šādas pretlikumīgas darbības un ierobežot personu darbību, kuri finansē masu iznīcināšanas ieroču izplatību. Pret Latviju tika piemērots pastiprināts pastiprinātas kontroles režīms, jo valsts saņēma zemu un vidēju vērtējumu virknē kritēriju.

Pēc tam Latvijas banku sistēma tika pakļauta plašām izmaiņām, galvenā no kurām bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajām čaulas kompānijām. "Netīrās" naudas apkarošana izvērtās ar tik lielu spēku, ka "kampaņas" varā nonāca arī firmas, kuras veic visnotaļ caurspīdīgu uzņēmējdarbību, maksā nodokļus un neizmanto ofšoru jurisdikcijas. Uz tā pamata vien, ka viņi ir nerezidenti, un tādēļ uzskatāmi par "aizdomīgiem", viņiem sāka slēgt kontus un atteikt jaunu atvēršanā, pieprasīt kaudzi dokumentu, kuri apliecina līdzekļu izcelsmi, iesaldēt aktīvus līdz apstākļu noskaidrošanas beigām.

2020. gada janvārī Moneyval novērtēja progresu, kuru sasniegušas Latvijas varasiestādes, izpildot 11 rekomendācijas, taču saglabāja Latvijai īpašas uzraudzības statusu. Februārī kļuva zināms, ka Latvijai izdevās izbēgt no iekļaušanas finanšu ziņā nedrošo valstu "pelēkajā sarakstā".

6
Tagi:
bankas, Egils Levits
Pēc temata
Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām
Vecrīga

Kam vajadzīgs airBaltic, ja nebūs tūristu? Latvija grauj vēl vienu ekonomikas sektoru

33
(atjaunots 13:58 29.09.2020)
Tūrisma nozares zaudējumi ir milzīgi, taču valdība uz doto brīdi ir izmaksājusi tikai 10 miljonus eiro atbalsta kārtā, savukārt pēc decembra naudas vispār nebūs.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Latvijas valdībai steidzami jāizstrādā tūrisma nozares atbalsta pasākumi, kura cieš lielas grūtības koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ. Ar piešķirto finansējumu nepietiek, un pēc iziešanas no pandēmijas Latvija var palikt bez vēl vienas svarīgas ekonomikas nozares, uzskata politiķi Vjačeslavs Dombrovskis un Nils Ušakovs.

Abi komentēja tūrisma sektora stāvokli pēc raidījuma "de facto" iznākšanas Latvijas Televīzijā.

Naudas nav

Raidījumā teikts, ka daļa tūrisma sektora uzņēmumu un viesnīcu jau ir slēgti, savukārt tie, kas vēl ir palikuši, cerēja noturēties vismaz līdz nākamā gada pavasarim, kad nozarē parasti sākas kustība. Taču atbildīgās ministrijas liek noprast, ka ir jāpārkvalificējas – tieša naudas atbalsta vairs nebūs.

Dīkstāves pabalsti, kurus līdz vasaras vidum varēja saņemt tūrisma kompānijas, šobrīd ir aizstātas ar subsīdijām 30% apmērā no pērnā gada sociālajām iemaksām. Līdz šim tās tika izmaksātas 414 uzņēmumiem par kopējo summu gandrīz 10 miljonu eiro apmērā. Taču decembrī programma beigsies.

"Tā jau nav abstrakta nauda.  Tā ir nauda, kas ir aizņemta. Un cik tad ilgi sabiedrība var gaidīt, kamēr kāda nozare nestrādā, un aizņemties, aizņemties, aizņemties, un šo parādu likt uz visu pārējo sabiedrību. (…) Līdz ar to ir jāskatās uz pārkvalifikāciju," sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko arī norādīja, ka valsts nevar uzturēt nozari divus, trīs gadus.

Nav tūristu – nav airBaltic

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot situāciju tūrisma sektorā Latvijā, pārmet varasiestādēm bezdarbību.

"Es uzskatu, ka premjeram nekavējoties jāieslēdz vienā telpā kopā trīs ministri - finanšu, satiksmes un ekonomikas ministru. Pēdējais no tiem atbild par tūrismu. Un nekādā gadījumā nedrīkst viņus izlaist, pirms viņi nav vienojušies par tūrisma nozares nākotni," uzrakstīja Dombrovskis savā Facebook lapā.

Viņš atzīmēja, ka valdība jau ir piešķīrusi vairāku miljonu finanšu atbalstu nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, bet ja nebūs tūristu, tad kompānijai nebūs ko pārvadāt.

"Galu galā, ja tūrisma nozari vajag "pārkvalificēt", tad nav īsti skaidrs, kāpēc valdība piešķīra AirBaltic vairāk nekā 280 miljonus eiro jaunu lidmašīnu iegādei. Ja reiz mēs izsvītrojam tūrismu, tad ko un uz kurieni šīs lidmašīnas pārvadās? Ja reiz mēs svītrojam laukā tūrismu, tad svītrojam arī jaunās lidmašīnas! Ja atstājam jaunās lidmašīnas, tad steidzami jārisina jautājums par atbalstu tūrisma nozarei," uzskata deputāts.

Tā vietā, atzīmēja viņš, nākamajā valdības sēdē no Ekonomikas ministrijas galvenais jautājums ir "valsts vienotā tēla" izstrāde.

"Ministrija pamatoti norāda, ka "Valsts tēla veidošanas pamatā ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kurp valsts virzās un ko vēlas sasniegt." Šā "vienotā tēla" izveidei ministrijai nākamā gadā ir nepieciešami 1,4 miljoni eiro, un vēl 367 tūkstoši eiro 2022.gadā. Tajā skaitā visdažādākajām informatīvajām kampaņām - piemēram, 100 tūkstoši eiro, lai šo kopējo tēlu izskaidrotu Latvijas iedzīvotājiem. Un vēl 5 jaunas štata vietas ierēdņiem, protams.

Es, protams, pilnīgi piekrītu tam, ka ir nepieciešama "skaidra izpratne par to, kurp valsts virzās un ko vēlas sasniegt". Es nezinu, vai uz to var atbildēt divu gadu laikā, iztērējot 1.7 miljonus eiro. Bet būtu jauki PIRMS visa šī vienoties par atbildi uz jautājumu - valstij ir vajadzīga tūrisma nozarē, jā vai nē?" beigās raksta Dombrovskis.

Piebeidza tranzītu un bankas, nākamais būs tūrisms

Bijušais Rīgas mērs, esošais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs arī komentēja situāciju tūrismā. Viņaprāt, naudas nozares atbalstam piešķirt kritiski par maz.

"2009. gadā tūristu skaits Rīgā bija 600 tūkstoši, pērn – ap 3 miljoniem. Ir uzceltas viesnīcas, restorāni, desmitiem tūkstošu darbavietu, 4% no IKP. Pa šo laiku uzņēmēji un strādājošie nodokļos ir samaksājuši simtiem miljonu eiro. Tagad nozarēm un cilvēkiem ir nepieciešama valdības palīdzība, lai pārziemotu un izdzīvotu līdz pandēmijas beigām. Valdība palīdzēja - krīzes laikā, nozarei piešķīra apmēram 10 miljonus eiro," uzrakstīja Ušakovs savā Facebook lapā.

Viņš atzīmēja, ka ES grasās piešķirt Latvijai krīzes pārvarēšanai aptuveni 4,5 miljardus eiro, no kuriem aptuveni puse pat nav jāatgriež.

"Vai jūs zināt, kam viņi nesen ierosināja tērēt apmēram 50 miljonus eiro no šīs Eiropas naudas? Jaunai radio un televīzijas ēkas celtniecībai! Un visai nozarei tika piešķirti 10 miljoni. Latvijas valdība, nevis ES un neviens cits, bet tikai Latvijas politiķi ar savām rokām iznīcināja ražošanas nozari, sākot no VEF līdz cukuram, tad bankas ar tranzītu. Tagad viņi vēro vēl vienas nozares bojāeju," secina politiķis.

33
Tagi:
tūristi, Nils Ušakovs, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības
Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ
Nīcā un Pāvilostā sūdzas par lietuviešu tūristu huligāniskajām izdarībām
Jaunie cilvēki ar koferiem. Foto no arhīva

Emigrācija padara Latviju latviskāku: kas patīk un kas nepatīk emigrantiem ārzemēs

0
(atjaunots 10:14 30.09.2020)
Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans izanalizēja emigrācijas datus no 2009. gada līdz šodienai, kā arī veica prognozi, kas var notikt ar aizbraucēju plūsmu saistībā ar koronavīrusa pandēmiju pasaulē.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Kopš 21. gadsimta sākuma Latvija pazaudējusi 315 tūkstošus pilsoņu – tie ir aizbraukušie mīnuss atgriezušies. Ko mūsu cilvēki meklē tālajās tālēs, kāpēc ne vienmēr atrod, kā uz lēmumu aizbraukt vai atgriezties ietekmēja skolu valodas reforma, Ukrainas karadarbības un Latvijas darbaspēka galvenā recipienta – Lielbritānijas – izstāšanās no ES. Kāds efekts jāgaida no pandēmijas?

Par šiem tematiem prāto LU profesors Mihails Hazans – jaunā lielā migrācijas pētījuma līdzautors, kuru veic LU Filozofijas un socioloģijas institūts, raksta Freecity ar atsauci uz žurnālu "Otkritij gorod".

Plūsma mazinājusies

Iepriekšējais vērienīgais emigrācijas pētījums tika rīkots 2014. gadā, savukārt reemigrācijas – 2016. gadā. Pa šiem gadiem izbraukšanas plūsma ir optimistiski mazinājusies. Salīdzinājumā ar 2014. gadu, ja vadās pēc CSP datiem, emigrācijas plūsma 2018. gadā samazinājusies par 27%, savukārt nākošajā gadā – par veseliem 40%. Profesors Hazans, balstoties uz pieņemošo valstu datiem, vērtē emigrācijas samazināšanos nedaudz pieticīgāk – 20%.

Mainījies arī iemeslu profils, kuru dēļ Latvijas pilsoņi pieņem lēmumu nedzīvot Latvijā.

Pēckrīzes gados, no 2009. līdz 2012. gadam, Latvija pazaudēja 125 tūkstošus cilvēku. Šajā periodā aktīvi brauca prom tie, kas iepriekš neplānoja  pamest valsti, taču izlēma par labu pārmaiņām, dažu mēnešu laikā pazaudējot darbu vai pārliecību par rītdienu sev un bērniem.

Laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam valsts pazaudēja vēl 80 tūkstošus iedzīvotāju. Tobrīd migrācija jau bija pārvērtusies jaunā normā – 2014. gadā vairāk nekā 90% Latvijas iedzīvotāju bija draugi un radinieki ārzemēs, kuri varēja palīdzēt ar padomu vai darbiem pirms aizbraukšanas un pirmajā laikā pēc ierašanās ārzemēs. Starp emigrantiem manāmi palielinājusies cilvēku daļa ar augstāko izglītību, kurus no valsts izstūma neekonomiski iemesli.

Nelatvieši brauc prom biežāk

Reemigrantu skaits pēdējo gadu laikā turas attiecīgi stabili: 2015.-2017. gadā dzimtenē atgriezās vairāk nekā 5000 Latvijas pilsoņu gadā, savukārt 2018.-2019. gadā – nedaudz mazāk. Tie ir oficiālie dati. Mihaila Hazana alternatīvie vērtējumi rāda, ka atriezošos plūsma ir aptuveni divas reizes jaudīgāka, turklāt pēdējos pāris gadus vērojama palielināšanās tendence.

Nelatviešu daļa emigrantu vidū visos gados ir ievērojami augstāka, nekā valsts iedzīvotāju vidū: 2018.-2019. gadā – 42%, в 2015.-2017. gadā — 40%, savukārt 2011.–2014. gadā — 51%. Tātad emigrācija dabiskā veidā padara Latviju latviskāku. Vēl viens novērojums: dzīvojot ārzemēs, 33% emigrantu-latviešu mājās runā tikai latviešu valodā, 52% emigrantu-nelatviešu – tikai krievu.

"Var izdarīt secinājumus, ka Latvijas krievvalodīgie ārzemēs ir daudz konservatīvāki attiecībā uz savu valodu," uzskata Hazans.

Populārākie aizbraukšanas iemesli pēdējo piecu gadu laikā gan latviešiem, gan nelatviešiem ir materiālie: iespēja labāk pelnīt, labāks darbs un izaugsmes perspektīvas, dzīves kvalitātes uzlabošana sev un bērniem.

"Grūtības atrast darbu Latvijā un finanšu grūtības nosauca vien katrs trešais no nesen aizbraukušajiem. Šis iemesls bija daudz populārāks emigrantu vidū, kuri brauca prom līdz 2015. gadam, – tā atbildēja 46-49%," precizēja Mihails Hazans. "Tas ir saprotami, toreiz ietekmi radīja ekonomiskā krīze. Tagad šāds efekts var atkārtoties."

Krieviem nepatīk attieksme

Nelatviešiem praktiski tikpat svarīgs emigrācijas iemesls, kā materiālais, kļuva politiskais motīvs – "Nepatika procesi Latvijā, politiskā vide, attieksme." To pēdējo piecu gadu laikā starp aizbraukušajiem nosauca 63% aptaujāto nelatviešu. Latvieši šādu iemeslu norādīja manāmi retāk – 38%. Starp 2000.-2014. gada emigrantiem šādu atbilžu bija krietni mazāk.

Precizējot, kas konkrēti viņiem nepatika, atsevišķi emigranti-nelatvieši sauca nacionālismu, rusofobiju (pēc laika perioda šo iemeslu pastiprināšanās sakrīt ar Ukrainas notikumiem), valodas reformu. Daži emigranti-latvieši šādi aprakstīja savas izjūtas: "pārāk krieviska vide" vai "propadomju vide". Bija arī tādi, kuriem sašutumu izraisīja diskriminācija pēc seksuālās orientācijas, sliktās attiecības starp cilvēkiem, darba devēju attieksme…

Kā lai jūs tagad sauc?

Emigrantiem palūdza atbildēt, par ko viņi sevi uzskata jaunā valstī: 28% latviešu un 44% nelatviešu uzskata sevi par uzturēšanās valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem; 11% latviešu un 5% nelatviešu uzskata sevi par "Latvijas diasporas pārstāvjiem ārzemēs"; 24% latviešu un 33% nelatviešu uzskata sevi par "pasaules pilsoņiem"; 26% latviešu un 4% nelatviešu nosauca sevi par "ārzemju latviešiem".

Starp pēdējo piecu gadu laikā aizbraukušajiem aptuveni 41% emigrantu – gan latviešu, gan nelatviešu – uzskata par savām mājām jauno dzīvošanas valsti. Aptuveni 23% ar vārdu "mājas" saprot Latviju. Katrs ceturtais (starp latviešiem tādu ir nedaudz vairāk) par mājām vienlaikus dēvē gan Latviju, gan dzīvošanas valsti. Pati lielākā starpība starp latviešiem un nelatviešiem ir to cilvēku skaitā, kuri nevienu valsti neuzskata par savām mājām: starp nelatviešiem tie ir 10%, bet starp latviešiem – vien 6%.

Apmierinātības līmenis ar dzīvi jaunā valstī tika vērtēts pēc 10 baļļu skalas un dažādiem parametriem – darbs, atalgojums, mājoklis, dzīves līmenis, ģimenes dzīve, attiecības ārpus ģimenes un dzīve kopumā. Pēc visiem šiem parametriem 21. gadsimtā aizbraukušiem vērtējums sastādīja aptuveni 8 balles, tiem, kas emigrēja pēdējo piecu gadu laikā, tas ir nedaudz zemāks – 7,8. Hazans uzskata, ka tas var būt saistīts ar to, viņi vēl nav pielāgojušies. Vislielākā apmierinātība (8,5) ir ASV, Austrālijā un Kanādā.

 "Ja Latvijā latviešu un nelatviešu apmierinātība ar dzīvi manāmi atšķiras, tad ārzemēs jūtamas starpības nav," norāda Hazans. "Toties, līdzīgi Latvijas gadījumā, apmierinātības līmenis ir augstāks, jo augstāks ir respondentu izglītības līmenis. Kopējais novērojums: Latvijas valstspiederīgie ir apmierināti ar dzīvi ārzemēs pat vairāk, nekā vietējie iedzīvotāji. Īrijā viņi ir apmierināti tāpat, savukārt Norvēģijā un Nīderlandē – nedaudz mazāk, nekā vietējie iedzīvotāji."

Interesanti, ka nelatviešu reemigrantu vidū proporcionālajā attiecībā ir vairāk (44%), nekā Latvijas iedzīvotāju skaitā (37%). Visticamāk, tas ir saistīts ar to, ka viņi arī proporcionāli vairāk brauca prom. Aptauja parādīja, ka pēc atgriešanās viņi ir arī tie, kas izrāda lielāku gatavību atkal aizbraukt.

Iespēju pēc pieciem gadiem dzīvot citā ES valstī pieļauj 37% aptaujāto – viņu pat ir vairāk, nekā to, kas domā atgriezties valstī, kur viņi bija emigrējuši pagājušajā reizē. "Kā reizi šis rādītājs liecina par plūstošo migrāciju, kad cilvēki atrodas pastāvīgos "labākas valsts" meklējumos," saka Hazans. "Reemigranti-latvieši skatās uz citām valstīm daudz retāk – 27% gadījumu. Starp nelatviešiem tādu ir puse no visiem, kas atgriezušies pēdējo piecu gadu laikā."

Apmierinātība ar dzīvi Latvijā tiem, kas atgriezušies pēdējo piecu gadu laikā, ir stipri zemāka, nekā vidējā emigrant apmierinātība: 6,8 pret 8 ballēm. Tā ir gandrīz tāda pati, kā nekur neaizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem, – 6,7. Pārsteidzošs fenomens: starp nelatviešiem-reemigrantiem šī apmierinātība ir augstāka, nekā starp latviešiem, – 7,1 pret 6,7. Hazans to izskaidro ar latviešu-reemigrantu kritiskāku attieksmi pret dzimteni.

Savukārt ar attiecībām starp cilvēkiem ārpus ģimenes latvieši ir apmierināti par 7,4 ballēm, nelatvieši – par 6,9. "Šāda atšķirība ir saprotama, ietekmi rada valodas problēmas, kaut kādos gadījumos – attieksme valsts iestādēs," skaidro profesors Hazans.

0
Tagi:
migrācija, reemigrācija, emigrācija
Pēc temata
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam
Nav iemeslu un kas dzemdētu: Skudra nosauca Latvijas iedzīvotāju skaita krituma iemeslus
Demogrāfs: Latvija ir piektā pasaulē depopulācijas līmeņa ziņā
16 gadi ES: Latvijas panākumi un garām palaistās iespējas