Cisternas ar naftu, foto no arhīva

Ja gribat tranzītu, runājiet ar Krieviju: eksministrs atgādināja Latvijai ģeogrāfiju

100
(atjaunots 13:36 14.02.2020)
Ko parādīja nesekmīgās pārrunas ar Baltkrieviju par naftas tranzītu, kādā gadījumā Krievijas kravu sūtītāji dos priekšroku Latvijas ostām un kāpēc dzelzceļš Latvijā neizdzīvos ar konteineru pārvadājumiem vien, pastāstīja bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

RĪGA, 14. februāris — Sputnik. Latvijas dzelzceļa kravu apgrozījuma straujā samazināšanās lielā mērā skaidrojama ar neprasmīgu saimniekošanu, pārliecināts bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Savu viedokli viņš pauda intervijā Neatkarīgā Rīta Avīze.

"Protams, siltā ziemā samazinās pieprasījums pēc energoresursiem, arī neaizsalst Krievijas ostas, bet tiem vien nevajadzēja radīt tik dramatisku kritumu, kāds vērojams pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā. Politiskie iemesli bija, ir un būs, un to, ka Krievija pārorientē savus produktus uz savām ostām, kuru infrastruktūru modernizē, zinājām jau sen.

Bet tas nenozīmē, ka Krievija pilnībā ignorē Latvijas ostas. Svarīga ir arī prasme sarunāt, vienoties par nosacījumiem, tarifiem.

Neuzskatu, ka pēdējā laikā būtu noticis milzīgs ģeopolitiskais krahs, drīzāk ir neprasmīga saimniekošana," ir pārliecināts Matīss.

Viņš ir skeptiski noskaņots par tranzīta nozares pārorientēšanu uz jauniem tirgiem.

"Nevar aizmirst par mūsu ģeogrāfiju, to, kur atrodamies! Mums nav robežas ar Kazahstānu vai Ķīnu," atgādināja politiķis.

Viņš uzskata, ka konteineru vilciena palaišana no Ķīnas uz Rīgu bija šovs.

"Reāli mums ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, un ar šo valstu atbildīgajiem cilvēkiem ir jārunā!

Nesen premjers Krišjānis Kariņš Baltkrievijā tikās ar valsts vadību, apsprieda iespējas Latvijas ostas izmantot tranzīta kravu piegādei uz Baltkrieviju. Kas notika? Pēc nedēļas baltkrievi paziņoja, ka noslēguši līgumu ar Klaipēdu!" teica Matīss.

Viņš atgādināja, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijas politiskais kurss nav mainījies – valsts vienmēr orientējusies uz Rietumeiropu un transatlantisko aliansi.

"Rodas jautājums: vai esošā politiskā, saimnieciskā, uzņēmumu vadība spēj šajos apstākļos strādāt un glābt nozares intereses? Vai nu ir mūsu neprasme sarunāties, vai ir jautājums par tarifiem vai citiem nosacījumiem.

Biznesā jau nav tikai politika vai ģeopolitika, ir arī saimnieciskais aprēķins!

Ja kāds maršruts ir daudz dārgāks, tad, piemēram, baltkrievi izvēlas Klaipēdu vai krievi savas ostas. Ja ir ekonomiskais izdevīgums, tad var runāt par ģeopolitiku.

Neraugoties uz to, ka augstākajā politiskajā līmenī sarunas ar baltkrieviem par tranzītu ir bijušas, kaut kas tomēr buksē, un jāskatās, kā to novērst," ir pārliecināts A.Matīss.

Bieži skan pārmetumi, ka Latvija ir pārlieku kavējusies ar konteineru pārvadājumu attīstību, taču Anrijs Matiss uzskata, ka konteineri nespēj aizvietot bāzes kravas, kuru pārvadāšanas maksa, pēc viņa domām, ir pamats, kas ļauj uzturēt infrastruktūru.

"Konteineru kravas ir izdevīgas atsevišķiem loģistikas uzņēmumiem, bet dzelzceļu uzturēt tikai ar konteineru kravu pārvadājumiem Latvijā nav iespējams! Esam blakus Krievijai, kura ogles un naftu neliek konteineros!

Protams, varam runāt par konteinervilcieniem no Ķīnas, dažādām piegādēm uz un no Baltkrievijas, bet vai nu netiek pienācīgi runāts, vai kādi nosacījumi, kas nav izdevīgi," uzskata bijušais ministrs.

Iepriekš pašreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka valdība noraizējusies par Ventspils uzņēmēju atteikšanos uzņemties naftas piegādes no Norvēģijas uz Baltkrieviju pēc pārrunām augstākajā līmenī. Linkaits uzskata, ka valsts varētu uzbūvēt atbilstošu termināli, ja privātais bizness nevar apkalpot Baltkrievijas kravu plūsmas.

100
Tagi:
Krievija, Latvija, tranzīts
Pēc temata
Krištopāns: Latvijas varasvīri nedraudzējas ar galvu, ja neuzskata tranzītu par prioritāti
Latvijas ĀM vadītājs izteicās par labumu, ko var atnest rāpošana uz ceļiem Kremlī
Dombrovskis: Krievija atstās Latviju bez tranzīta, no kā lai pārtiek – nav skaidrs
Austrijas bankas dod pat latviešu menedžerus: tranzīts un tirdzniecība maina darba vietu
Konkurenti tranzītā Latvijai ir, taču smadzeņu izstrādāt jaunu stratēģiju – nav
Gāzes plīts, foto no arhīva

Kāpēc Latvijā būtiski kritušās gāzes un elektrības cenas

4
(atjaunots 22:12 04.06.2020)
Dabasgāzes un elektroenerģijas cenas sasniegušas rekordzemu līmeni. SPRK vadītājs Roberts Irklis paskaidroja, kādu iemeslu dēļ tā noticis.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Pašlaik dažādu apstākļu dēļ Latvijā vērojamas rekordzemas dabasgāzes un elektroenerģijas cenas, intervijā TV3 pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs (SPRK) Rolands Irklis.

Viņš atzīmēja, ka koronavīrusa radītā krīze zināmā mērā ietekmējusi patēriņa apjomu, taču noteicošā loma patēriņa un cenu samazinājumam bijusi citiem faktoriem.

"Daļēji Covid-19 krīze ir ietekmējusi arī patēriņa apjomus, to mēs redzam attiecībā uz dabasgāzes patēriņu, gan attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu.

Jāatzīst, šā gada pirmajā pusē patēriņu un cenas visvairāk ietekmējuši klimatiskie laikapstākļi. Mums bija silta ziema, kas nozīmē zemu dabasgāzes patēriņu," norādīja Irklis.

Viņš atzīmēja arī zemo elektroenerģijas patēriņu Skandināvijā, ar ko Baltijas valstis ir cieši saistītas.

"Dabasgāzes cenas ietekmē arī citi apstākļi, kā globālas norises, jo gāzes tirgus šobrīd faktiski ir globāls. Ietekmē arī Eiropas cenas, kas šobrīd ir rekordzemā līmenī," konstatēja SPRK priekšsēdētājs.

Savukārt jautājumā par elektroenerģijas cenām viņš skaidroja, ka zemās cenas attiecas uz lietotājiem, kuru līgumi piesaistīti vairumtirdzniecības biržas cenām.

Iepriekš vēstīts, ka pretēji opozīcijas ieteikumiem, valdība nav ieviesusi atvieglojumus komunālo pakalpojumu apmaksu, lai arī koronavīrusa krīzes rezultātā aizvien lielāks skaits cilvēku saskaras ar grūtībām un nevar segt tekošos izdevumus.

4
Tagi:
gāze, cenas, elektroenerģija, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Igaunija sakarā ar krīzi samazinājusi iedzīvotājiem gāzes un elektroenerģijas cenas
Dzintars

"Dzintara" darbinieki pieprasa no uzņēmuma vairāk nekā 600 tūkstošus eiro

24
(atjaunots 20:47 04.06.2020)
Šonedēļ ieplānota "Dzintara" kreditoru sapulce, tomēr pandēmijas dēļ tā notiks rakstiskā režīmā, tāpēc bijušie darbinieki ir nobažījušies par to, ka viņu viedoklis netiks sadzirdēts.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Kosmētikas ražotājs AS "Dzintars" palicis parādā saviem darbiniekiem 640 tūkstošus eiro, vēsta jauns.lv.

Divi simti datbinieku, kuri strādāja "Dzintara" fabrikā, palikuši ne tikai bez darba, bet arī bez algas. Daži nav saņēmuši atalgojumu par pusi mēneša, daži – par vairākiem mēnešiem. Dokumenti liecina, ka uzņēmumam jāizmaksā darbiniekiem 640 tūkstoši eiro un vairāk nekā 200 tūkstoši eiro – akcionāriem, kopējie maksātnespējas izdevumi pārsnieguši miljonu eiro.

Piektdien, 5. jūnijā ieplānota ieplānota "Dzintara" kreditoru sapulce tomēr ārkārtējās situācijas režīma apstākļos to nolemts organizēt rakstiskā formā. Tas pārsteidzis daudzus darbiniekus, jo viņi nevarēs paust savu viedokli sapulces gaitā.

Iepriekš uzņēmuma administrators Jānis Ozoliņš izstādīja pārdošanai fabrikai piederošās kosmētikas un parfimērijas ražošanas iekārtas. Kopumā tiks pardotas 749 vienības, to starpā – ražošanas iekārtas, transports, kā arī citi uzņēmuma īpašumi.

Visa īpašuma kopsumma tiek vērtēta aptuveni 534 300 eiro apmērā, neskaitot PVN.

Piedāvājumi iekārtu iegādei tiek pieņemti līdz 19. jūnijam, visi interesenti var tās apskatīt pirms iegādes.

24
Tagi:
Dzintars
Pēc temata
Stāsta beigas? "Dzintaru" pasludināja par maksātnespējīgu
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
"Dzintara" bankrots: vairāk nekā simt darbinieki vēl nav atraduši darbu
"Dzintars" atjauno divu veikalu darbu Rīgā
Militārais eksperts Viktors Ļitovkins

Eksperts: ASV biedē Baltiju ar Krieviju, lai slēptu savus nedarbus

0
(atjaunots 10:41 05.06.2020)
ASV biedē cilvēkus Eiropā ar "Krievijas draudiem" un pieprasa aizvien jaunus izdevumus aizsardzībai: uz eiropiešu naudas rēķina plaukst amerikāņu militārā rūpniecība.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Poļu izdevums Sieci nāca klajā ar "Krievijas uzbrukuma" scenāriju Baltijas valstīm un Polijai, stāsta Sputnik Lietuva. Slēdzieni, uz kuru pamata būvēts scenārijs, tapuši pēc Krievijas bruņoto spēku mācību, Krievijas politiķu un militārpersonu izteikumu, kā arī stratēģisko dokumentu analīzes, stāsta raksta autori.

Tamlīdzīgu analīžu un scenāriju jēga slēpjas ASV militārās rūpniecības kompleksa atbalstā, sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja militārais eksperts Viktors Ļitovkins.

"Krievija nevienam neuzbrūk un uzbrukt netaisās. Tikai ASV un NATO karo pēdējos 20 gadus – Dienvidslāvijā, Afganistānā, Irākā un Lībijā. Tagad viņi nelikumīgi uzturas Sīrijas teritorijā un zog tur naftu. Lai slēptu savus noziedzīgos nodarījumus, ASV apsūdz Krieviju par nosodāmiem nodomiem un biedē vienkāršos iedzīvotājus Eiropā, liekot viņiem maksāt lielāku naudu NATO," norādīja Ļitovkins.

Eksperts atzīmēja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumi 2% apmērā no IKP amerikāņus vairs neapmierina.

"Biedējot ar Krievijas militāro agresiju, Tramps pieprasa 4% no IKP, pieprasa, lai eiropieši pirktu ASV militāro tehniku. Tāda ir ASV militārās rūpniecības kompleksu apkalpojošo pārskatu jēga. Baltijas satelīti ir gatavi pirkt amerikāņu ieročus, taču tam viņiem nav naudas, bet Polija pērk ar prieku. Vēl vairāk, Varšava gatava izdot divus miljardus dolāru amerikāņu divīzijas uzturēšanai savā teritorijā," atzīmēja Ļitovkins.

Gadu no gada NATO savelk karavīrus un militāro tehniku pie Krievijas robežām, aizbildinoties ar izdomātu Krievijas agresijas ieganstu. Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nelolo uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā. Noraizējusies par NATO aktivitāti pie savām robežām, Krievija ir spiesta spert adekvātus soļus, atzīmēja valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Pēc viņa vārdiem, rietumu stratēģiskais virziens patlaban rada lielākos draudus Krievijas militārajai drošībai.

0
Tagi:
Eiropa, Baltija, Krievija, ASV
Pēc temata
Bez ASV būs beigas: NATO vadītājs biedē Eiropas Savienību ar sabrukumu
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"
Kā sākās karš Afganistānā