Cisternas ar naftu, foto no arhīva

Ja gribat tranzītu, runājiet ar Krieviju: eksministrs atgādināja Latvijai ģeogrāfiju

103
(atjaunots 13:36 14.02.2020)
Ko parādīja nesekmīgās pārrunas ar Baltkrieviju par naftas tranzītu, kādā gadījumā Krievijas kravu sūtītāji dos priekšroku Latvijas ostām un kāpēc dzelzceļš Latvijā neizdzīvos ar konteineru pārvadājumiem vien, pastāstīja bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

RĪGA, 14. februāris — Sputnik. Latvijas dzelzceļa kravu apgrozījuma straujā samazināšanās lielā mērā skaidrojama ar neprasmīgu saimniekošanu, pārliecināts bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Savu viedokli viņš pauda intervijā Neatkarīgā Rīta Avīze.

"Protams, siltā ziemā samazinās pieprasījums pēc energoresursiem, arī neaizsalst Krievijas ostas, bet tiem vien nevajadzēja radīt tik dramatisku kritumu, kāds vērojams pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā. Politiskie iemesli bija, ir un būs, un to, ka Krievija pārorientē savus produktus uz savām ostām, kuru infrastruktūru modernizē, zinājām jau sen.

Bet tas nenozīmē, ka Krievija pilnībā ignorē Latvijas ostas. Svarīga ir arī prasme sarunāt, vienoties par nosacījumiem, tarifiem.

Neuzskatu, ka pēdējā laikā būtu noticis milzīgs ģeopolitiskais krahs, drīzāk ir neprasmīga saimniekošana," ir pārliecināts Matīss.

Viņš ir skeptiski noskaņots par tranzīta nozares pārorientēšanu uz jauniem tirgiem.

"Nevar aizmirst par mūsu ģeogrāfiju, to, kur atrodamies! Mums nav robežas ar Kazahstānu vai Ķīnu," atgādināja politiķis.

Viņš uzskata, ka konteineru vilciena palaišana no Ķīnas uz Rīgu bija šovs.

"Reāli mums ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, un ar šo valstu atbildīgajiem cilvēkiem ir jārunā!

Nesen premjers Krišjānis Kariņš Baltkrievijā tikās ar valsts vadību, apsprieda iespējas Latvijas ostas izmantot tranzīta kravu piegādei uz Baltkrieviju. Kas notika? Pēc nedēļas baltkrievi paziņoja, ka noslēguši līgumu ar Klaipēdu!" teica Matīss.

Viņš atgādināja, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijas politiskais kurss nav mainījies – valsts vienmēr orientējusies uz Rietumeiropu un transatlantisko aliansi.

"Rodas jautājums: vai esošā politiskā, saimnieciskā, uzņēmumu vadība spēj šajos apstākļos strādāt un glābt nozares intereses? Vai nu ir mūsu neprasme sarunāties, vai ir jautājums par tarifiem vai citiem nosacījumiem.

Biznesā jau nav tikai politika vai ģeopolitika, ir arī saimnieciskais aprēķins!

Ja kāds maršruts ir daudz dārgāks, tad, piemēram, baltkrievi izvēlas Klaipēdu vai krievi savas ostas. Ja ir ekonomiskais izdevīgums, tad var runāt par ģeopolitiku.

Neraugoties uz to, ka augstākajā politiskajā līmenī sarunas ar baltkrieviem par tranzītu ir bijušas, kaut kas tomēr buksē, un jāskatās, kā to novērst," ir pārliecināts A.Matīss.

Bieži skan pārmetumi, ka Latvija ir pārlieku kavējusies ar konteineru pārvadājumu attīstību, taču Anrijs Matiss uzskata, ka konteineri nespēj aizvietot bāzes kravas, kuru pārvadāšanas maksa, pēc viņa domām, ir pamats, kas ļauj uzturēt infrastruktūru.

"Konteineru kravas ir izdevīgas atsevišķiem loģistikas uzņēmumiem, bet dzelzceļu uzturēt tikai ar konteineru kravu pārvadājumiem Latvijā nav iespējams! Esam blakus Krievijai, kura ogles un naftu neliek konteineros!

Protams, varam runāt par konteinervilcieniem no Ķīnas, dažādām piegādēm uz un no Baltkrievijas, bet vai nu netiek pienācīgi runāts, vai kādi nosacījumi, kas nav izdevīgi," uzskata bijušais ministrs.

Iepriekš pašreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka valdība noraizējusies par Ventspils uzņēmēju atteikšanos uzņemties naftas piegādes no Norvēģijas uz Baltkrieviju pēc pārrunām augstākajā līmenī. Linkaits uzskata, ka valsts varētu uzbūvēt atbilstošu termināli, ja privātais bizness nevar apkalpot Baltkrievijas kravu plūsmas.

103
Tagi:
Krievija, Latvija, tranzīts
Pēc temata
Krištopāns: Latvijas varasvīri nedraudzējas ar galvu, ja neuzskata tranzītu par prioritāti
Latvijas ĀM vadītājs izteicās par labumu, ko var atnest rāpošana uz ceļiem Kremlī
Dombrovskis: Krievija atstās Latviju bez tranzīta, no kā lai pārtiek – nav skaidrs
Austrijas bankas dod pat latviešu menedžerus: tranzīts un tirdzniecība maina darba vietu
Konkurenti tranzītā Latvijai ir, taču smadzeņu izstrādāt jaunu stratēģiju – nav
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

4
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

4
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija
Eiro, foto no arhīva

Uzkrājumu pat vienas algas apmērā valstī nav 64% iedzīvotāju

13
(atjaunots 14:53 19.10.2020)
Situācijā, kad cilvēkam ir viens vai vairāki no viņa materiāli atkarīgi cilvēki, taču nav uzkrājumu vai apdrošināšanas, valstī ir 29% iedzīvotāju. 64% iedzīvotāju nav uzkrājumu pat vienas algas apmērā.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aptuveni pusei iedzīvotāju Latvijā (52%) ir tuvinieki, kas atkarīgi no viņu ienākumiem, tomēr trešajai daļai nav nekādu uzkrājumu vai dzīvības apdrošināšanas, kas nelaimes gadījumā ļautu vismaz daļēji atvieglot ģimenes un tuvinieku ikdienas dzīvi. Par to liecina Swedbank pētījums, vēsta Тvnet.lv.

Situācijā, kad cilvēkam ir viens vai vairāki no viņa materiāli atkarīgi cilvēki, taču nav uzkrājumu vai apdrošināšanas, valstī ir 29% iedzīvotāju. Igaunijā šī daļa sastāda 24%, Lietuvā – tikai 17%.

Mazliet vairāk nekā 25% pētījuma dalībnieku Baltijas valstīs atzina, ka viena ģimenes apgādātāja ilgstošas slimības vai nāves gadījumā viņi varētu segt ikdienas izdevumus tikai 1-3 mēnešu laikā (Latvijā - 32%, Igaunijā - 28%, Lietuvā - 27%). Tas nozīmē, ka pēc uzkrājumu iztērēšanas būtu nepieciešamas būtiskas pārmaiņas ikdienas dzīvē, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem.

Augstākā riska grupā ir cilvēki ar vienu vai vairākiem apgādājamajiem un kredītsaistībām.

Swedbank dati liecina, ka tikai 16% aktīvo klientu ir drošības spilvens vismaz trīs mēnešalgu apmērā, taču lielākajai daļai (64%) nav uzkrājumu pat vienas algas apmērā.

Iepriekš vēstīts, ka vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā 45% mājsaimniecību Latvijā ir saskārušies ar līdzekļu trūkumu ikdienas vajadzību segšanai.

Vismaz viens aizņēmums ir 58% Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk tā ir kredītkarte (19%), mājokļa kredīts (18%) vai neliels patēriņa aizņēmums (16%). Spilgti izteiktas grūtības ir cilvēkiem, kam ir trīs vai vairāk dažādu aizņēmumu: tādas ģimenes daudz biežāk pakļautas finanšu trūkuma riskam, ja nākas segt kaut kādus ārkārtas izdevumus – 58% (pret 39% vidējiem).

13
Tagi:
iedzīvotāji, Finanses, Latvija
Pēc temata
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus
Latvijas iedzīvotāji sākuši vairāk krāt. Bet ne vairāk par tūkstoti eiro
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi