Eiropas komisijas galvenā mītne, foto no arhīva

Daudzšķautņaina saliedētība: kāpēc Somijai ES dos vairāk naudas, Latvijai mazāk

60
(atjaunots 13:54 07.02.2020)
Saskaņā ar Eiropas Komisijas plānu, nākamajā plānošanas periodā Baltijas valstis no Saliedētības fonda saņems mazāk, bet Somija vairāk. Kāpēc tā iznācis, kāpēc finansējuma sarukums ir neizbēgams un ko Latvija cer panākt pārrunās Briselē.

RĪGA, 7. februāris — Sputnik. Nedēļas sākumā Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") devās uz Briseli, lai apspriestu ES ilgtermiņa budžetu ar Eiropas Padomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu, vēsta Diena.

Tikšanās notika pirms samita, kas paredzēts 20. februārī. Tajā plānots apspriest Eiropas Komisijas un EP prezidentes Somijas ierosinātos budžeta grozījumus.

Viens sarukums lielāks nekā cits

Pēc tikšanās Kariņš atzīmēja, ka patlaban būtu grūti prognozēt, vai 20. februārī dalībvalstis vienosies.

Politiķis atzina, ka joprojām vērojama virkne pretrunu, kas vēl joprojām nav pārvarētas. Pēc viņa domām, vispirms ir jāvienojas par budžeta kopējo apjomu, par summām, kas tiks atvēlētas dažādām prioritātēm, kā finansējums tiks sadalīts starp valstīm.

Šajā plānošanas periodā Latvijas finansējums saliedētības politikas ietvaros sastāda 4,9 miljardus eiro. Nākamajā ilgtermiņa budžetā EK ierosina piešķirt Latvijai 4,3 miljardus eiro, bet Somija – tikai 3,7 miljardus. Latvijas kopējais finansējums sastādīs 7-7,7 miljardus.

Krass samazinājums

Latvija neatbalsta EK ierosinājumu samazināt valstij paredzēto finansējumu saliedētības politikas ietvaros par 13% - divreiz vairāk nekā sagādāja Lielbritānijas izstāšanās no ES (6%). Tāpat Latvijai ir nepieņemams ierosinājums samazināt ES fondu līdzfinansējumu mazāk attīstītu reģionu kategorijai no 85 līdz 70%, kā arī izmaiņas PVN pielietojuma kārtībā.

EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis atzīmēja, ka ES neatbalstīs dalībvalstu finansējuma samazināšanu lielākā apjomā nekā piedāvā pati Eiropas Komisija.

Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste Inese Allika atgādināja, ka Latvijas IKP uz vienu cilvēku ir pieaudzis attiecībā uz vidējo līmeni ES, sasniedzot 70%, tāpēc valsts finansējuma samazināšana no Saliedētības fonda ir likumsakarīga. Fonds paredzēts valstīm, kurās IKP uz vienu iedzīvotāju nesasniedz 90% no vidējā rādītāja ES, bet finansējumu 80% apmērā no tā saņem reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks nekā 70% no vidējā rādītāja ES. Tiesa, jāņem vērā, ka saliedētības politikas ietvaros dažas valstis sadalītas vairākos reģionos, bet Latvija veido vienu reģionu.

Vienlaikus Allika uzsvēra, ka pat sliktākajā gadījumā Latvija no ES saņems vairāk nekā maksā kopējā budžetā. Šajā plānošanas periodā valsts saņēma 4,2 eiro par katru iemaksāto eiro, bet nākamajā, ņemot vērā tagadējās vienošanās, saņems aptuveni 2,8-3 eiro.

Ņemot vērā IKP pieaugumu, būtiski samazināsies finansējums no Saliedētības fonda visām Austrumeiropas un Dienvideiropas valstīm. Saskaņā ar EK ierosinājumu finansējums Latvijai saruks par 13%, bet Lietuvai un Igaunijai – par 24%.

Savukārt Somija, kas ieņem EP prezidenta vietu, iesaka samazināt finansējumu Latvijai saliedētības politikas ietvaros par 24%.

Piecpadsmit valstis iebilst

Saskaņā ar EK ierosinājumu, nākamajā periodā no Saliedētības fonda vairāk saņems Rumānija, Bulgārija, Grieķija, Itālija, Somija un Kipra. Paskaidrojot, kāpēc bagātā Somija saņems vairāk nekā agrāk, Allika konstatēja, ka valsts sadalīta vairākos reģionos, un pieaugums nodrošināts uz valsts attālināto apgabalu rēķina, kas nopietni atpaliek no Eiropas vidējā labklājības līmeņa.

Pret finansējuma ierobežojumu tā saucamajā saliedētības draugu samitā 1. februārī Portugālē iebilda piecpadsmit valstis: Bulgārija, Čehija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Ungārija.

Kopīgajā deklarācijā teikts, ka atpaliekošajiem reģioniem paredzēto investīciju krass sarukums nav pieņemams, jo atpalicība joprojām ir liela un vēl joprojām nav pilnībā pārvarētas krīzes sekas.

Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība"), kura piedalījās "saliedētības draugu samitā", akcentēja, ka Latvija saliedētības politiku uzskata par iespēju stimulēt ekonomisko izaugsmi un īstenot uz klimatiski neitrālu, stabilu un mūsdienīgu attīstību vērstas iniciatīvas.

Viņa ir pārliecināta: ES ambiciozos klimatiskos mērķus iespējams īstenot tikai nodrošinot pietiekamu saliedētības politikas finansējumu un kopīgu lauksaimniecības politiku.

Pēc viņas vārdiem, Latvijas mērķis ir saglabāt pašreizējo finansējumu no Saliedētības fonda, taču, ja to panākt neizdosies, panākt pēc iespējas mazāku sarukumu. Vienlaikus politiķe konstatēja, ka ir ļoti sarežģīti diskutēt par ES ilgtermiņa budžetu, jo Somijas piedāvājums, kas Latvijai ir vēl neizdevīgāks no saliedētības politikas viedokļa, ir daudz labvēlīgāks fermeriem nekā EK plāns.

60
Pēc temata
Ekonomists: Latvija var negaidīt jaunus līdzekļus – ES ir pietiekami paspēlējusies
Klimatiski neitrāla ekonomika Latvijai izmaksās 10 miljardus eiro
Ekonomists: Briselei nav naudas Latvijas "vējdzirnavām"
Tranzīts, bankas un algas nav galvenais: ekonomists atradis, par ko uzlielīt Latviju
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

18
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

18
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē
Ustjlugas osta, foto no arhīva

Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai

6
(atjaunots 14:25 18.09.2020)
Baltkrievijas tranzītu iespējams pārorientēt uz Ustjlugu – osta var piedāvāt atbilstošus noteikumus, tomēr viss ir atkarīgs no tā, vai baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievija pārorientēs savas kravu plūsmas no Baltijas uz Krieviju, ja tai tiks piedāvāti līdzīgi noteikumi, valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja Krievijas valsts vadītājam Vladimiram Putinam tikšanās laikā Sočos. Viņš piezīmēja, ka Putins devis rīkojumu "visu aprēķināt" un organizēt pārrunas.

Spriežot pēc agrākajiem izteikumiem, Baltkrievijas valdībai tranzīta jautājums nav prioritārs, svarīgāka ir politiskā aktivitāte, atzīmēja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.

Eksperts atgādināja, ka pirms dažiem gadiem Krievija jau ir piedāvāja Baltkrievijai izdevīgus tranzīta noteikumus.

"Minska atteicās, sakot, ka ar to nepietiek. Toreiz godā bija tranzīta un ogļūdeņražu piegādes daudzveidības un diversifikācijas idejas," Rekeda atgādināja sarunā ar Sputnik Latvija.

Pēc viņa domām, patlaban iespējama pārorientācija drīzāk uz Ustjlugu nekā uz Kaļiņingradu – šī osta var piedāvāt piemērotus noteikumus.

"Tagad Krievija var piedāvāt Baltkrievijai izdevīgus finansiālos noteikumus, atliek politiskais jautājums – cik lielā mērā baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas un atteikties no Baltijas republiku ostām," konstatēja Rekeda.

Baltijas valstis ieviesa individuālās sankcijas pret virkni Baltkrievijas amatpersonu, ieskaitot valsts prezidentu. Lukašenko informēja, ka necīnīsies par to, lai viņu tur ielaistu, viņš risinās problēmu ekonomiski. Pēc viņa vārdiem, Baltkrievijai "būs mazliet neizdevīgi" pārorientēt kravas uz Krievijas ostām, taču ar Krieviju "var vienoties par tarifiem".

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarējis Lukašenko. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" republikā. Ģenerālprokuratūra to kvalificēja kā valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu. Vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti.

6
Tagi:
tranzīts, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta
Latvijas Augstākā tiesa apglabājusi cerības par naftas tranzītu uz Baltkrieviju
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu