Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

Valsts budžets vējā: pāreja pie "zaļās" enerģijas var izputināt Latviju

66
(atjaunots 12:33 06.02.2020)
Atteikšanās no krāsns un individuālās apkures, pašreizējo nodokļu celšana un jaunu nodokļu ieviešana, dārgu, toties videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība. Tas viss var izrādīties nepanesams slogs Latvijas iedzīvotājiem un visas valsts ekonomikai.

RĪGA, 6. februāris — Sputnik. Zīmīgs ir Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas lielo pilsētu asociācijas viedoklis – tās kategoriski iebilst pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) izstrādāto gaisa aizsardzības plānu, stāsta Neatkarīgā.

Malku – vēstures mēslainē!

Skandalozais dokuments paredz būtiski paplašināt teritorijas, kurās ir pilnībā aizliegta individuālā apkure. Tāpat politiķi cer no nezināmiem avotiem sameklēt nezināmu daudzumu naudas centrālapkures tīklu paplašināšanai pilsētās. Pienākums pieslēgties centralizētajai apkurei kļūs par smagu nastu ģimeņu budžetiem un pašvaldībām, turklāt pārsvarā cilvēki izvēlas individuālo apkuri tās zemo izmaksu dēļ. Īpaši cietīs mazturīgie, kuri spiesti apkurei lietot malku.

Pašvaldības atgādina: Enerģētikas likuma 50. pants noteic, ka "ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu". Taču VARAM plāni paredz šo brīvību liegt.

Jau pati ideja vien, ka temperatūras pieaugums ziemeļu platuma grādos mūs apdraud, cilvēkiem un zinātniekiem šķiet dīvaina, taču Latvijas valdību tas nemulsina – viņi strādā pie Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.-2030. gadam, raksta "Segodņa".

Plāna aprises pakāpeniski nokļūst presē, un pamazām vien vienkāršajiem iedzīvotājiem žoklis atkaras aizvien vairāk. Nesen noskaidrojās, ka ieceres prasīs "aptuveni 10 miljardus eiro". Tā ir milzu nauda, viss valsts budžets 2020.gadam. Kam to tērēs? Klimatiski neitrālas ekonomikas radīšanai. Taču Ekonomikas ministrija uzsver – nepieciešamā summa ir provizoriska, tātad, iespējams, cīņa par klimatu prasīs vēl lielākus upurus.

Kur aizies nauda?

Kas ir klimatiskā neitralitāte (to vēl dēvē arī par oglekļa neitralitāti)? Tā ir oglekļa emisija nulles līmenī. Daudzi zinātnieki gan neuzskata, ka ogleklis ir bīstams dzīvībai uz Zemes (pastāv teorija, ka tas veicina augu attīstību), ekoaktīvisti ir pārliecināti – ar to jācīnās.

Valdība jau aptuveni aplēsusi, kā nauda tiks izdota. Lielākos līdzekļus – 1,73 miljardus eiro — plānots iztērēt ēku energoefektivitātei. Jā, tā ir laba lieta. Kurš tad nevēlas saņemt mazākus rēķinus par apkuri!

Atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģiju izmantošanas atbalstam siltumapgādē un rūpniecībā iecerēts atvēlēt 1,66 miljardus eiro.

Tehnoloģiju izmantošanai, kas paredz kaitīgu izmešu trūkumu elektroenerģijas ražošanā, plānots atvēlēt 1,06 miljardus eiro. Tagad liela daļa elektroenerģijas Latvijā tiek ražota, dedzinot gāzi. Interesanti, cik liels skaits vēja ģeneratoru būs vajadzīgs, lai aizvietotu gāzi! Igauņi izvēlējušies citu ceļu – tur plāno būvēt nelielu AES. Varbūt arī Latvijai vajadzētu par to padomāt?

Energoefektivitātes celšanai, kā arī alternatīvo degvielas veidu un atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģiju pielietojuma atbalstam transporta nozarē nepieciešami 988,77 miljoni eiro.

830,06 miljonus plānots izdot enerģētiskās drošības vajadzībām, enerģētiskās atkarības mazināšanai, enerģētisko tirgu pilnīgai integrācijai un infrastruktūras modernizācijai.

Resursu efektīvākai izmantošanai un kaitīgo izmešu samazināšanai lauksaimniecībā plānots iztērēt 718,15 miljonus eiro, bet 595 miljoni vajadzīgi atkritumu un notekūdeņu utilizācijas efektivitātes celšanai.

Lai iepriecinātu vides aizsardzības aktīvistus, kuri patlaban diktē modi visai pasaulei, Latvijas ierēdņi apņēmušies veicināt vēja un Saules enerģijas ražošanu.

Vēja parku teritorijas ierosināts iznomāt komersantiem konkursa kārtībā vai pēc izsoles rezultātiem.

Ekonomikas ministrija atzīmēja, ka Saules enerģijas ražošana Latvijā nav attīstīta, taču pasaulē šīs tehnoloģijas ir starp lētākajām un bieži konkurē ar vēja parkiem. Šī iemesla dēļ jāizstrādā atbalsta programmas – finanšu instrumenti vai aizņēmumi Saules enerģijas ražošanas iekārtu iegādei.

Arī OIK nekur nav pazudis

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam iekļauto pasākumu īstenošanai plānots izmantot naudu no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības un citiem avotiem, kā arī privāto kapitālu.

Protams, iedzīvotājus šajā aspektā satrauc tikai viens jautājums: vai valstī netiks ieviests kārtējais OIK un pacelti nodokļi, lai zāle būtu zaļāka un gaiss – tīrāks?

Pagaidām ierēdņi to neapspriež, taču tādiem gadījumiem nav jēgas pat zīlēt kafijas biezumos – nodokļi autotransportam, ko Grētas Tūnbergas sekta pasludinājusi par pasaules ļaunuma avotu, tiks pacelti pavisam noteikti.

Te nu esam tikuši līdz galvenajam – kad sākas runas par automašīnām, vienmēr vainīgi izrādās paši iedzīvotāji. Cilvēki nevis apzinīgi pērk elektromobiļus, bet gan turpina braukt benzīna un dīzeļdegvielas mašīnās – šī dziesma dzirdama jau arī Latvijā. Tāpēc jauns ekoloģiskais nodoklis automašīnām nav aiz kalniem. Protams, līdz ar benzīna un dīzeļdegvielas akcīzes pieaugumu. Tas jau notiek katru gadu, un diezin vai tēmu ignorēs Nacionālā enerģētikas un klimata plāna autori.

Pagaidām valdība baidās pat minēt vārdu "nodoklis" klimata cīņas kontekstā, taču jaunās nodevas kaut kā būs jānosauc. Kā tas pats OIK – obligātā iepirkuma komponente.

Iespējama arī papildu maksa par vecām, piemēram, par 10 gadiem vecākām automašīnām. Lai stimulētu pāreju pie jaunajām tehnoloģijām.

Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka valdība izliksies: automašīna ir lukss, ko izmanto nesaprātīgi ļautiņi. Apzinīgie un pieklājīgie pārvietojas ar velosipēdiem un skrejriteņiem. Tas nekas, ka dažviet Latvijā var nokļūt tikai automašīnā – ar prasmi visu vainu un problēmas uzkraut iedzīvotājiem valdībai viss ir labi.

Taču paradoksālākais ir tas, ka klimata pārmaiņas Latvijai dāvā vairāk priekšrocību, nekā trūkumu. No šī gada sākuma iedzīvotāji saņem mazākus rēķinus par gāzi un elektrību. Tas skaidrojams ar pēdējo gadu siltajām ziemām, kas ļauj samazināt tarifus. Tiesa, nesen pieauga siltuma cenas, taču pie tā vainojama konkrētā monopolista apetīte, nevis citi faktori.

Tātad mēs segsim milzu tēriņus, ieviesīsim jaunus nodokļus, lai cīnītos ar savu labklājību. Patiešām, neizzināmi ir ekoloģiskās kustības ceļi! Interesanti, kādus brīnumus tā mums nesīs…

66
Pēc temata
Trešajai daļai "zaļās" enerģijas ražotāju atņēma valsts atbalstu
Klimatiski neitrāla ekonomika Latvijai izmaksās 10 miljardus eiro
Latvijai nepietiek ierēdņu, lai pieliktu punktu OIK sistēmai
ES vēlas, lai Polija piekristu slēgt ogļu elektrostacijas
 Latvijas dzelzceļš, foto no arhīva

Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus

20
(atjaunots 11:05 05.06.2020)
Latvijas dzelzceļš jau atlaidis 1000 darbinieku, līdz gada beigām plānots atlaist vēl vismaz 500 cilvēkus – kravu apgrozījuma lejupslīdes apstākļos viņu darbs izrādījies nevajadzīgs.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) šogad darbinieku skaitu jau samazinājis par aptuveni 1000 cilvēkiem, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane, vēsta Diena.

Darbinieku skaita optimizācija skārusi visus reģionus, kuros atrodas LDz struktūras, lielākajā mērā - Rīgas, Pierīgas un Latgales reģionu.

Darba attiecības tiek pārtrauktas ar administrācijas un tehniskajiem darbiniekiem, kuru funkcijas pārklājas, vai arī kuri vairs nav vajadzīgi kravu apjoma lejupslīdes dēļ.

Darbinieku skaita samazināšana notiek atbilstoši gada sākumā pieņemtajam valdes lēmumam, kas paredz 2020. gadā darba attiecības pārtraukt ar aptuveni 1500 darbiniekiem. Izmaiņas šajā plānā pagaidām nav paredzētas.

Iepriekš vēstīts, ka LDz apgrozījums pērn krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018. gadu un sasniedzis 337,645 milj. eiro. Koncerna zaudējumi sasniedza 9,328 milj. eiro, salīdzinājumā ar peļņu 14,408 milj. eiro apmēra gadu iepriekš. Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu, par 7,77 milj. tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 milj. tonnu), par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas – 70,4% pārvadājumu.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj. eiro. vēl 15,8 milj. eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

20
Tagi:
tranzīts, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Valsts uzņēmumu valdes locekļu algas sasniegušas griestus
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Gāzes plīts, foto no arhīva

Kāpēc Latvijā būtiski kritušās gāzes un elektrības cenas

29
(atjaunots 22:12 04.06.2020)
Dabasgāzes un elektroenerģijas cenas sasniegušas rekordzemu līmeni. SPRK vadītājs Roberts Irklis paskaidroja, kādu iemeslu dēļ tā noticis.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Pašlaik dažādu apstākļu dēļ Latvijā vērojamas rekordzemas dabasgāzes un elektroenerģijas cenas, intervijā TV3 pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs (SPRK) Rolands Irklis.

Viņš atzīmēja, ka koronavīrusa radītā krīze zināmā mērā ietekmējusi patēriņa apjomu, taču noteicošā loma patēriņa un cenu samazinājumam bijusi citiem faktoriem.

"Daļēji Covid-19 krīze ir ietekmējusi arī patēriņa apjomus, to mēs redzam attiecībā uz dabasgāzes patēriņu, gan attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu.

Jāatzīst, šā gada pirmajā pusē patēriņu un cenas visvairāk ietekmējuši klimatiskie laikapstākļi. Mums bija silta ziema, kas nozīmē zemu dabasgāzes patēriņu," norādīja Irklis.

Viņš atzīmēja arī zemo elektroenerģijas patēriņu Skandināvijā, ar ko Baltijas valstis ir cieši saistītas.

"Dabasgāzes cenas ietekmē arī citi apstākļi, kā globālas norises, jo gāzes tirgus šobrīd faktiski ir globāls. Ietekmē arī Eiropas cenas, kas šobrīd ir rekordzemā līmenī," konstatēja SPRK priekšsēdētājs.

Savukārt jautājumā par elektroenerģijas cenām viņš skaidroja, ka zemās cenas attiecas uz lietotājiem, kuru līgumi piesaistīti vairumtirdzniecības biržas cenām.

Iepriekš vēstīts, ka pretēji opozīcijas ieteikumiem, valdība nav ieviesusi atvieglojumus komunālo pakalpojumu apmaksu, lai arī koronavīrusa krīzes rezultātā aizvien lielāks skaits cilvēku saskaras ar grūtībām un nevar segt tekošos izdevumus.

29
Tagi:
gāze, cenas, elektroenerģija, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Igaunija sakarā ar krīzi samazinājusi iedzīvotājiem gāzes un elektroenerģijas cenas
Latvijas policijas darbinieki, foto no arhīva

Moderni un mūsdienīgi: Latvijas policija saņēmusi jaunā dizaina formastērpus

0
Pirmie jauno formastērpu saņems patruļas un ceļu policisti; pilna visas policija pāreja pie jaunā dizaina formastērpiem aizņems dažus gadus.

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Latvijas Valsts policija saņēmusi jaunā dizaina formastērpu, pakāpeniski tas tiks izsniegts visiem policistiem. Pilna vecā formastērpa nomaiņa ar jauno aizņems dažus gadus, raksta Bb.lv.

Tiek ziņots, ka pirmie jauno formastērpu saņems patruļas un ceļu policisti.

Jaunā formastērpa dizainu izstrādājis pazīstams modes mākslinieks Bruno Birmanis, savukārt šūšanas tiesības ieguva kompānija "SRC Brasa". Līguma summa sastādīja 2,4 miljonus eiro.

Iepriekš ziņots, ka dokumentos, kurus IeM iesniedza valdības izskatīšanai, uz 2020. un 2021. gadu tika pieteikta 1,54 miljonu eiro summa Valsts policijas apģērba uzšūšanai, 285,7 tūkstoši eiro – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apģērbam, 638,2 tūkstoši – Valsts robežsardzes darbiniekiem un 210,2 tūkstoši – Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem.

Par jaunā formastērpa dizaina pasūtīšanu pie Bruno Birmaņa kļuva zināms jau 2018. gadā. Toreiz tika ziņots, ka viens šāds komplekts maksā ap 1,5 tūkstošiem eiro.

Saskaņā ar ieceri, jaunajam formastērpam ir jāparāda, ka mūsdienu Latvijas policija ir moderna, turklāt drēbes uzsver policistu nacionālo identitāti un liecina par to, ka Valsts policija ir profesionāla, patriotiska, spēcīga un balstās uz pieredzi un tradīcijām.

0
Tagi:
policija, Latvijas policija, Latvija
Pēc temata
Vīruss Latvijā nokļuvis līdz Valsts policijai. Sākta izmeklēšana
Latvija izdevusi 50 tūkstošus dzēšgumijām? Sociālie tīkli izsmej policijas izgudrojumu