Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

Valsts budžets vējā: pāreja pie "zaļās" enerģijas var izputināt Latviju

79
(atjaunots 12:33 06.02.2020)
Atteikšanās no krāsns un individuālās apkures, pašreizējo nodokļu celšana un jaunu nodokļu ieviešana, dārgu, toties videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība. Tas viss var izrādīties nepanesams slogs Latvijas iedzīvotājiem un visas valsts ekonomikai.

RĪGA, 6. februāris — Sputnik. Zīmīgs ir Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas lielo pilsētu asociācijas viedoklis – tās kategoriski iebilst pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) izstrādāto gaisa aizsardzības plānu, stāsta Neatkarīgā.

Malku – vēstures mēslainē!

Skandalozais dokuments paredz būtiski paplašināt teritorijas, kurās ir pilnībā aizliegta individuālā apkure. Tāpat politiķi cer no nezināmiem avotiem sameklēt nezināmu daudzumu naudas centrālapkures tīklu paplašināšanai pilsētās. Pienākums pieslēgties centralizētajai apkurei kļūs par smagu nastu ģimeņu budžetiem un pašvaldībām, turklāt pārsvarā cilvēki izvēlas individuālo apkuri tās zemo izmaksu dēļ. Īpaši cietīs mazturīgie, kuri spiesti apkurei lietot malku.

Pašvaldības atgādina: Enerģētikas likuma 50. pants noteic, ka "ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu". Taču VARAM plāni paredz šo brīvību liegt.

Jau pati ideja vien, ka temperatūras pieaugums ziemeļu platuma grādos mūs apdraud, cilvēkiem un zinātniekiem šķiet dīvaina, taču Latvijas valdību tas nemulsina – viņi strādā pie Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.-2030. gadam, raksta "Segodņa".

Plāna aprises pakāpeniski nokļūst presē, un pamazām vien vienkāršajiem iedzīvotājiem žoklis atkaras aizvien vairāk. Nesen noskaidrojās, ka ieceres prasīs "aptuveni 10 miljardus eiro". Tā ir milzu nauda, viss valsts budžets 2020.gadam. Kam to tērēs? Klimatiski neitrālas ekonomikas radīšanai. Taču Ekonomikas ministrija uzsver – nepieciešamā summa ir provizoriska, tātad, iespējams, cīņa par klimatu prasīs vēl lielākus upurus.

Kur aizies nauda?

Kas ir klimatiskā neitralitāte (to vēl dēvē arī par oglekļa neitralitāti)? Tā ir oglekļa emisija nulles līmenī. Daudzi zinātnieki gan neuzskata, ka ogleklis ir bīstams dzīvībai uz Zemes (pastāv teorija, ka tas veicina augu attīstību), ekoaktīvisti ir pārliecināti – ar to jācīnās.

Valdība jau aptuveni aplēsusi, kā nauda tiks izdota. Lielākos līdzekļus – 1,73 miljardus eiro — plānots iztērēt ēku energoefektivitātei. Jā, tā ir laba lieta. Kurš tad nevēlas saņemt mazākus rēķinus par apkuri!

Atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģiju izmantošanas atbalstam siltumapgādē un rūpniecībā iecerēts atvēlēt 1,66 miljardus eiro.

Tehnoloģiju izmantošanai, kas paredz kaitīgu izmešu trūkumu elektroenerģijas ražošanā, plānots atvēlēt 1,06 miljardus eiro. Tagad liela daļa elektroenerģijas Latvijā tiek ražota, dedzinot gāzi. Interesanti, cik liels skaits vēja ģeneratoru būs vajadzīgs, lai aizvietotu gāzi! Igauņi izvēlējušies citu ceļu – tur plāno būvēt nelielu AES. Varbūt arī Latvijai vajadzētu par to padomāt?

Energoefektivitātes celšanai, kā arī alternatīvo degvielas veidu un atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģiju pielietojuma atbalstam transporta nozarē nepieciešami 988,77 miljoni eiro.

830,06 miljonus plānots izdot enerģētiskās drošības vajadzībām, enerģētiskās atkarības mazināšanai, enerģētisko tirgu pilnīgai integrācijai un infrastruktūras modernizācijai.

Resursu efektīvākai izmantošanai un kaitīgo izmešu samazināšanai lauksaimniecībā plānots iztērēt 718,15 miljonus eiro, bet 595 miljoni vajadzīgi atkritumu un notekūdeņu utilizācijas efektivitātes celšanai.

Lai iepriecinātu vides aizsardzības aktīvistus, kuri patlaban diktē modi visai pasaulei, Latvijas ierēdņi apņēmušies veicināt vēja un Saules enerģijas ražošanu.

Vēja parku teritorijas ierosināts iznomāt komersantiem konkursa kārtībā vai pēc izsoles rezultātiem.

Ekonomikas ministrija atzīmēja, ka Saules enerģijas ražošana Latvijā nav attīstīta, taču pasaulē šīs tehnoloģijas ir starp lētākajām un bieži konkurē ar vēja parkiem. Šī iemesla dēļ jāizstrādā atbalsta programmas – finanšu instrumenti vai aizņēmumi Saules enerģijas ražošanas iekārtu iegādei.

Arī OIK nekur nav pazudis

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam iekļauto pasākumu īstenošanai plānots izmantot naudu no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības un citiem avotiem, kā arī privāto kapitālu.

Protams, iedzīvotājus šajā aspektā satrauc tikai viens jautājums: vai valstī netiks ieviests kārtējais OIK un pacelti nodokļi, lai zāle būtu zaļāka un gaiss – tīrāks?

Pagaidām ierēdņi to neapspriež, taču tādiem gadījumiem nav jēgas pat zīlēt kafijas biezumos – nodokļi autotransportam, ko Grētas Tūnbergas sekta pasludinājusi par pasaules ļaunuma avotu, tiks pacelti pavisam noteikti.

Te nu esam tikuši līdz galvenajam – kad sākas runas par automašīnām, vienmēr vainīgi izrādās paši iedzīvotāji. Cilvēki nevis apzinīgi pērk elektromobiļus, bet gan turpina braukt benzīna un dīzeļdegvielas mašīnās – šī dziesma dzirdama jau arī Latvijā. Tāpēc jauns ekoloģiskais nodoklis automašīnām nav aiz kalniem. Protams, līdz ar benzīna un dīzeļdegvielas akcīzes pieaugumu. Tas jau notiek katru gadu, un diezin vai tēmu ignorēs Nacionālā enerģētikas un klimata plāna autori.

Pagaidām valdība baidās pat minēt vārdu "nodoklis" klimata cīņas kontekstā, taču jaunās nodevas kaut kā būs jānosauc. Kā tas pats OIK – obligātā iepirkuma komponente.

Iespējama arī papildu maksa par vecām, piemēram, par 10 gadiem vecākām automašīnām. Lai stimulētu pāreju pie jaunajām tehnoloģijām.

Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka valdība izliksies: automašīna ir lukss, ko izmanto nesaprātīgi ļautiņi. Apzinīgie un pieklājīgie pārvietojas ar velosipēdiem un skrejriteņiem. Tas nekas, ka dažviet Latvijā var nokļūt tikai automašīnā – ar prasmi visu vainu un problēmas uzkraut iedzīvotājiem valdībai viss ir labi.

Taču paradoksālākais ir tas, ka klimata pārmaiņas Latvijai dāvā vairāk priekšrocību, nekā trūkumu. No šī gada sākuma iedzīvotāji saņem mazākus rēķinus par gāzi un elektrību. Tas skaidrojams ar pēdējo gadu siltajām ziemām, kas ļauj samazināt tarifus. Tiesa, nesen pieauga siltuma cenas, taču pie tā vainojama konkrētā monopolista apetīte, nevis citi faktori.

Tātad mēs segsim milzu tēriņus, ieviesīsim jaunus nodokļus, lai cīnītos ar savu labklājību. Patiešām, neizzināmi ir ekoloģiskās kustības ceļi! Interesanti, kādus brīnumus tā mums nesīs…

79
Pēc temata
Trešajai daļai "zaļās" enerģijas ražotāju atņēma valsts atbalstu
Klimatiski neitrāla ekonomika Latvijai izmaksās 10 miljardus eiro
Latvijai nepietiek ierēdņu, lai pieliktu punktu OIK sistēmai
ES vēlas, lai Polija piekristu slēgt ogļu elektrostacijas
Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

"jūtas" 280 miljoni eiro airBaltic, vai nav pamaz? Dombrovskis par "izmisuma budžetu"

35
(atjaunots 16:19 28.10.2020)
2021. gada budžets liecina par izmisumu, uzskata neatkarīgais Saeimas deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Galvenais punkts Latvijas budžetā 2021. gadam – beidzot izpildīt solījumu par algu pielikumu mediķiem. Tomēr metodes tā izpildei ir apšaubāmas, uzskata Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Valsts galveno finanšu dokumentu viņš nosauca par "izmisuma budžetu".

"Izmisuma budžets. Tāds, šķiet, ir visaptverošākais šī projekta raksturojums. Tas nebūt nav noticis Covid-19 dēļ. Visa budžeta galvenais mērķis ir beidzot izpildīt Saeimas pieņemto likumu par būtisku atalgojuma pieaugumu mediķiem. Tam pakļauts gandrīz viss pārējais. Tikai vai tā nebūs Pirra uzvara? Metodes mērķa sasniegšanai ir gaužām apšaubāmas," Dombrovskis pastāstīja savā lapā Facebook.

Viņš uzskaitīja budžeta galvenos punktus, kas, pēc viņa domām, ir apšaubāmi no sociālā taisnīguma un ekonomikas attīstības viedokļa.

"Atņemt līdzekļus pašvaldībām (ienākumu nodokļa pārdalīšana), iznīcināt mazajam biznesam un pašnodarbinātajiem labvēlīgus nodokļu režīmus. Kā būs ar pārējiem? Skolu un bērnudārzu skolotājiem? Augstskolu pasniedzējiem? Policistiem un ugunsdzēsējiem?

Toties aizsardzības ministram viss ir kārtībā. Viņa budžets nākamam gadam – tie vairs nav obligātie 2% no IKP. Tur jau ir visi 2,4% - no IKP. Tas ir, vēl 120 miljoni eiro. Salīdzinājumam – mediķiem trūka 183 miljonu.

Labklājības ministrijai – vērā ņemams izdevumu pieaugums sociālajiem pabalstiem. Tikai lielākā daļa (par 71 miljonu eiro) – Satversmes tiesas lēmumu dēļ. Tas ir – piespiedu kārtā.

Satiksmes ministrs Linkaits par savu sfēru un plāniem tuvākajiem trim gadiem runāja maz. Parādīja prezentāciju ar 30 slaidiem, bet ne vārda par tranzīta nozari. Ne vārda par to, kā klājas vairāk nekā 280 miljoniem eiro no nodokļu maksātāju naudas airBaltic, vai tiem drīz nevajadzēs papildinājums.

Ar lielu interesi vēroju Finanšu ministriju un tās revolucionāro pārliecību, ka ir jāsalauž īpašie nodokļu režīmi mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Diemžēl loģiskie argumenti pret šo revolucionāro pārliecību ir bezspēcīgi.

Uz ārlietu, tāpat kā uz aizsardzības rēķina pie mums netaupa. Ārlietu ministrs Rinkēvičs plāno nākamgad tomēr atvērt jaunu vēstniecību Austrālijā – 888 tūkstoši eiro.

Bet kā ir ar mūsu ambīcijām ekonomikā? Arī šajā ziņā ir ļoti interesanti. Ekonomikas ministrs Vitenbergs uzskata, ka eksporta izaugsmei un darba vietu radīšanai vajadzīgs jauns valsts tēls. Par 3,9 miljoniem eiro. Bija dziedošā zeme. Bija magnētiskā Latvija. Laikam jau saprata, ka neviens no šiem nosaukumiem nesarūpēs eksporta pieaugumu. Tomēr ministrs neskumst – iztērēs vēl gandrīz četrus miljonus eiro jaunam "tēlam". Ja nu pēkšņi izdosies? Nu, vismaz kāda PR aģentūra labi nopelnīs," uzrakstīja Dombrovskis.


35
Tagi:
budžets, airBaltic, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas
"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija
"Arī Ulmani netiesāja par apvērsumu": Šmits par to, kāpēc nevar pieņemt budžetu attālināti
Tukšs naudasmaks, foto no arhīva

Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija

36
(atjaunots 14:09 27.10.2020)
Latvija izrādījusies paskopa dīkstāves pabalstu ziņā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Bailēs par nākotni iedzīvotāji cenšas tērēt mazāk, tāpēc patēriņa tirgū vērojama lejupslīde.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik, Jūlija Granta. Baltijas valstu ekonomisko rādītāju analīze salīdzinājumā ar kaimiņiem demonstrē vismaz divkāršu patēriņa tirgus lejupslīdi. Pie tā vainojami... dīkstāves pabalsti. Tā uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa. Izmaksas bija nenozīmīgas, cilvēki vispār nesagaidīja nekādu sociālo palīdzību. Bailes par nākotni lika pievērt naudas maciņus.

Privātais patēriņš Latvijā saruka vairāk nekā par 20%, bet Igaunijā – mazāk nekā par 10%, Lietuvā – mazliet vairāk nekā par 5%. Latvija ieņem vidējo vietu iedzīvotāju skaita ziņā Baltijā, tomēr izrādījusies pati skopākā, sniedzot atbalstu krīzes apstākļos. Izmaksas nesasniedza ne 800 miljonus eiro. Lietuva izmaksāja vairāk nekā 1,4 miljardus, Igaunija – gandrīz 1,5 miljardus. Tā kā visas trīs valstis iekšzemes koppoduktu pārsvarā veido uz pakalpojumu sfēras rēķina, ekonomiku virs ūdens notur patēriņa tirgus. Lietuvā to aptvēra vislabāk: dīkstāves pabalstos tur izmaksāja divreiz vairāk nekā Latvijā, turklāt Lietuva piešķīra līdzekļus sociālajai palīdzībai, kas pārsniedza dīkstāves pabalstu apjomu.

Dombrovska darbības atbalsis

Krīzes laikā pieprasījums nekrītas tāpēc, ka samazinās cilvēku ienākumi, paskaidroja Bērziņa. Viņa akcentēja, ka pieprasījumu lielā mērā ietekmē patērētāju noskaņojumus, kuri izvēlas – tērēt naudu vai netērēt. Tāpat stāvokli ietekmē iepriekšējo krīžu pārvarēšanas pieredze.

2009. gada krīzes pieredze Latvijā ir tagadējā eirokomisāra Valda Dombrovska "veiksmes stāsts": siksnu pievilkšana un nekustamo īpašumu zaudēšana līdz ar tālāku emigrāciju.

Kopš tā laika emigrācijas iespējas ir būtiski sarukušas, hipotekāro kredītu skaits – samazinājies. Tauta atsaukusi atmiņā tikai siksnu savilkšanu un disciplinēti reaģēja. Tāpēc patērētāju pārliecības indeksa ziņā Igaunija un Lietuva 2020. gada martā kritās par 10%, bet Latvija – par 20%, pārsniedzot Eiropas vidējo rādītāju – 14%.

Uzņēmējdarbības atbalsta aspektā Kariņa valdība it kā izskatās tīri labi – šiem nolūkiem piešķirtas gandrīz tikpat lielas summas, kādas atvēlēja Lietuva, un vairāk nekā Igaunijā. Tomēr no 400 miljoniem eiro, kas iztērēti šiem mērķiem, lauvas tiesu dabūjusi nacionālā aviokompānija airBaltic. Izrādījās, ka tā nav piebarojama: aviopārvadājumi un tūrisms Latvija uzrādījuši lielāko kritumu pakalpojumu eksporta jomā. Jā, aviokompānija ir jāsaglabā, tomēr daudz vairāk vajadzīga resursu sadale. Piemēram, Igaunija steigšus finansēja valsts pasūtījumus infrastruktūras projektiem no krīzes budžeta. Latvijā tikai uzlēja asfaltu uz ceļiem, jo visam pārējam nevar ne konkursus organizēt, ne rezultātus apkopot.

Valsts palīdzība iedzīvotājiem – tas nav tikai maksātspējīgā pieprasījuma pašreizējo problēmu risinājums, runa ir arī par pamatu zem kājām nākotnē, uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste. Tāpēc ir īpaši svarīgi kritiski novērtēt paveikto un koriģēt politiku.

Krīzes pirmajā vilnī Latviju glāba pārtikas produktu (pirmās nepieciešamības preces) un elektronisko iekārtu, kā arī kokmateriāla eksports, ko Eiropa sāka pirkt mājokļu remontdarbiem apstākļos, kad citi tēriņi izrādījās neiespējami. Taču tā ir īstermiņa tendence. Nākotnē jāpieņem stratēģiski lēmumi, ņemot vērā kardinālās izmaiņas piegādes ķēdītēs.

Skaidrs, ka Eiropa vēlas tās saīsināt, padarīt drošākas un izvietot vitāli svarīgu preču un farmaceitisko līdzekļu ražotnes savā teritorijā, nevis valstīs ar lētu darbaspēku. Latvija ir tuvāk nekā Ķīna (Šveice ir aizmirsta), tomēr darba spēks te ir mazliet lētāks nekā citās valstīs. LB speciāliste uzskata, ka atlicis tikai radīt investīcijām pievilcīgu vidi. Tiesa, diezin vai to veicinās Finanšu ministrijas nesenās iniciatīvas nodokļu jomā.

Un, visbeidzot, IT strauji dodas uz priekšu, jo bizness ir pievērsies jaunu tehnoloģiju un platformu ieviešanai. Iespējams, šajā ziņā palīdzēs arī emigranti no Baltkrievijas. Viņi jau apsolījuši Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai veselu 1000 darba vietu. Ņemot vērā 80 000 bezdarbnieku, tas nav daudz, tomēr labāk nekā nekas.

36
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
Par "negodīgu" dīkstāves pabalsta pieteikšanu VID piemēros 1500 eiro naudas sodu
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
Krievijas vakcīna pret Covid-19

jūtas brīvprātīgie, kuri pirmie izmēģināja Krievijas vakcīnu "Sputnik V"

0
(atjaunots 23:24 28.10.2020)
Par pirmo brīvprātīgo pašsajūtu, kuri izmēģināja uz sevis Krievijas vakcīnu pret Covid-19 "Sputnik V", pastāstīja Gamaleja vārdā nosauktā centra direktors Aleksandrs Gincburgs.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Krievija pirmā pasaulē izstrādāja, piereģistrēja un palaida ražošanā vakcīnu pret Covid-19. 18. jūnijā Sečenova universitātē tika uzsākti vakcīnas "Sputnik V" klīniskie izmēģinājumi. Pasaulē pirmo vakcīnu pret koronavīrusu piereģistrēja 11. augustā.

Gamaleja vārdā nosauktā centra direktors Aleksandrs Gincburgs pastāstīja, kā jūtas pirmie 38 brīvprātīgie, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu uz sevis, beigās pierādot tās drošumu.

Gincburgs paziņoja RIA Novosti, ka cilvēki, kuri piedalījās pirmajos vakcīnas klīniskajos izmēģinājumos, nesūdzas par veselības traucējumiem un pa laiku, kurš ir pagājis kopš izmēģinājumiem, nebija inficējušies ar Covid-19. Pēc viņa sacītā, šie cilvēki uztur sakarus un ir zināms, ka neviens no viņiem nav saaukstējies, saslimis vai inficējies.

Vērts atzīmēt, ka izmēģinājumu gaitā visiem brīvprātīgajiem izstrādājusies imunitāte pret jauno koronavīrusu. Blakusparādības netika novērotas.

Atgādināsim, ka 11. augustā Krievijā piereģistrētā pasaulē pirmā vakcīna pret koronavīrusu "Sputnik V", netika radīta "no nulles", īsā laika posmā, bet gan kļuva par vairākas desmitgades ilgušo pētījumu rezultātu. Sākot ar adenovīrusu vektoru tehnoloģiju izstrādes brīdi, līdz tās ieviešanai praksē pagāja aptuveni 40 gadi.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"
Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte