Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

Valsts budžets vējā: pāreja pie "zaļās" enerģijas var izputināt Latviju

71
(atjaunots 12:33 06.02.2020)
Atteikšanās no krāsns un individuālās apkures, pašreizējo nodokļu celšana un jaunu nodokļu ieviešana, dārgu, toties videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība. Tas viss var izrādīties nepanesams slogs Latvijas iedzīvotājiem un visas valsts ekonomikai.

RĪGA, 6. februāris — Sputnik. Zīmīgs ir Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas lielo pilsētu asociācijas viedoklis – tās kategoriski iebilst pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) izstrādāto gaisa aizsardzības plānu, stāsta Neatkarīgā.

Malku – vēstures mēslainē!

Skandalozais dokuments paredz būtiski paplašināt teritorijas, kurās ir pilnībā aizliegta individuālā apkure. Tāpat politiķi cer no nezināmiem avotiem sameklēt nezināmu daudzumu naudas centrālapkures tīklu paplašināšanai pilsētās. Pienākums pieslēgties centralizētajai apkurei kļūs par smagu nastu ģimeņu budžetiem un pašvaldībām, turklāt pārsvarā cilvēki izvēlas individuālo apkuri tās zemo izmaksu dēļ. Īpaši cietīs mazturīgie, kuri spiesti apkurei lietot malku.

Pašvaldības atgādina: Enerģētikas likuma 50. pants noteic, ka "ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu". Taču VARAM plāni paredz šo brīvību liegt.

Jau pati ideja vien, ka temperatūras pieaugums ziemeļu platuma grādos mūs apdraud, cilvēkiem un zinātniekiem šķiet dīvaina, taču Latvijas valdību tas nemulsina – viņi strādā pie Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.-2030. gadam, raksta "Segodņa".

Plāna aprises pakāpeniski nokļūst presē, un pamazām vien vienkāršajiem iedzīvotājiem žoklis atkaras aizvien vairāk. Nesen noskaidrojās, ka ieceres prasīs "aptuveni 10 miljardus eiro". Tā ir milzu nauda, viss valsts budžets 2020.gadam. Kam to tērēs? Klimatiski neitrālas ekonomikas radīšanai. Taču Ekonomikas ministrija uzsver – nepieciešamā summa ir provizoriska, tātad, iespējams, cīņa par klimatu prasīs vēl lielākus upurus.

Kur aizies nauda?

Kas ir klimatiskā neitralitāte (to vēl dēvē arī par oglekļa neitralitāti)? Tā ir oglekļa emisija nulles līmenī. Daudzi zinātnieki gan neuzskata, ka ogleklis ir bīstams dzīvībai uz Zemes (pastāv teorija, ka tas veicina augu attīstību), ekoaktīvisti ir pārliecināti – ar to jācīnās.

Valdība jau aptuveni aplēsusi, kā nauda tiks izdota. Lielākos līdzekļus – 1,73 miljardus eiro — plānots iztērēt ēku energoefektivitātei. Jā, tā ir laba lieta. Kurš tad nevēlas saņemt mazākus rēķinus par apkuri!

Atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģiju izmantošanas atbalstam siltumapgādē un rūpniecībā iecerēts atvēlēt 1,66 miljardus eiro.

Tehnoloģiju izmantošanai, kas paredz kaitīgu izmešu trūkumu elektroenerģijas ražošanā, plānots atvēlēt 1,06 miljardus eiro. Tagad liela daļa elektroenerģijas Latvijā tiek ražota, dedzinot gāzi. Interesanti, cik liels skaits vēja ģeneratoru būs vajadzīgs, lai aizvietotu gāzi! Igauņi izvēlējušies citu ceļu – tur plāno būvēt nelielu AES. Varbūt arī Latvijai vajadzētu par to padomāt?

Energoefektivitātes celšanai, kā arī alternatīvo degvielas veidu un atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģiju pielietojuma atbalstam transporta nozarē nepieciešami 988,77 miljoni eiro.

830,06 miljonus plānots izdot enerģētiskās drošības vajadzībām, enerģētiskās atkarības mazināšanai, enerģētisko tirgu pilnīgai integrācijai un infrastruktūras modernizācijai.

Resursu efektīvākai izmantošanai un kaitīgo izmešu samazināšanai lauksaimniecībā plānots iztērēt 718,15 miljonus eiro, bet 595 miljoni vajadzīgi atkritumu un notekūdeņu utilizācijas efektivitātes celšanai.

Lai iepriecinātu vides aizsardzības aktīvistus, kuri patlaban diktē modi visai pasaulei, Latvijas ierēdņi apņēmušies veicināt vēja un Saules enerģijas ražošanu.

Vēja parku teritorijas ierosināts iznomāt komersantiem konkursa kārtībā vai pēc izsoles rezultātiem.

Ekonomikas ministrija atzīmēja, ka Saules enerģijas ražošana Latvijā nav attīstīta, taču pasaulē šīs tehnoloģijas ir starp lētākajām un bieži konkurē ar vēja parkiem. Šī iemesla dēļ jāizstrādā atbalsta programmas – finanšu instrumenti vai aizņēmumi Saules enerģijas ražošanas iekārtu iegādei.

Arī OIK nekur nav pazudis

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam iekļauto pasākumu īstenošanai plānots izmantot naudu no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības un citiem avotiem, kā arī privāto kapitālu.

Protams, iedzīvotājus šajā aspektā satrauc tikai viens jautājums: vai valstī netiks ieviests kārtējais OIK un pacelti nodokļi, lai zāle būtu zaļāka un gaiss – tīrāks?

Pagaidām ierēdņi to neapspriež, taču tādiem gadījumiem nav jēgas pat zīlēt kafijas biezumos – nodokļi autotransportam, ko Grētas Tūnbergas sekta pasludinājusi par pasaules ļaunuma avotu, tiks pacelti pavisam noteikti.

Te nu esam tikuši līdz galvenajam – kad sākas runas par automašīnām, vienmēr vainīgi izrādās paši iedzīvotāji. Cilvēki nevis apzinīgi pērk elektromobiļus, bet gan turpina braukt benzīna un dīzeļdegvielas mašīnās – šī dziesma dzirdama jau arī Latvijā. Tāpēc jauns ekoloģiskais nodoklis automašīnām nav aiz kalniem. Protams, līdz ar benzīna un dīzeļdegvielas akcīzes pieaugumu. Tas jau notiek katru gadu, un diezin vai tēmu ignorēs Nacionālā enerģētikas un klimata plāna autori.

Pagaidām valdība baidās pat minēt vārdu "nodoklis" klimata cīņas kontekstā, taču jaunās nodevas kaut kā būs jānosauc. Kā tas pats OIK – obligātā iepirkuma komponente.

Iespējama arī papildu maksa par vecām, piemēram, par 10 gadiem vecākām automašīnām. Lai stimulētu pāreju pie jaunajām tehnoloģijām.

Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka valdība izliksies: automašīna ir lukss, ko izmanto nesaprātīgi ļautiņi. Apzinīgie un pieklājīgie pārvietojas ar velosipēdiem un skrejriteņiem. Tas nekas, ka dažviet Latvijā var nokļūt tikai automašīnā – ar prasmi visu vainu un problēmas uzkraut iedzīvotājiem valdībai viss ir labi.

Taču paradoksālākais ir tas, ka klimata pārmaiņas Latvijai dāvā vairāk priekšrocību, nekā trūkumu. No šī gada sākuma iedzīvotāji saņem mazākus rēķinus par gāzi un elektrību. Tas skaidrojams ar pēdējo gadu siltajām ziemām, kas ļauj samazināt tarifus. Tiesa, nesen pieauga siltuma cenas, taču pie tā vainojama konkrētā monopolista apetīte, nevis citi faktori.

Tātad mēs segsim milzu tēriņus, ieviesīsim jaunus nodokļus, lai cīnītos ar savu labklājību. Patiešām, neizzināmi ir ekoloģiskās kustības ceļi! Interesanti, kādus brīnumus tā mums nesīs…

71
Pēc temata
Trešajai daļai "zaļās" enerģijas ražotāju atņēma valsts atbalstu
Klimatiski neitrāla ekonomika Latvijai izmaksās 10 miljardus eiro
Latvijai nepietiek ierēdņu, lai pieliktu punktu OIK sistēmai
ES vēlas, lai Polija piekristu slēgt ogļu elektrostacijas
Nauda plastmasas glāzē, foto no arhīva

"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi

20
(atjaunots 14:19 09.08.2020)
Pat pēc Satversmes tiesas sprieduma izpildes Rietumeiropas valstu iedzīvotājiem nebūs viegli saprast, kā cilvēki Latvijā var izdzīvot ar tik mazu sociālo atbalstu, ir pārliecināts politologs Ojārs Skudra.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Pateicoties Satversmes tiesas lēmumam lietā par tiesībsarga Jura Jansona prasību, jautājums par niecīgajiem pabalstiem maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem ir izkustējies no vietas, tomēr nav iespējams pāris gadu laikā uzvarēt nabadzību un nevienlīdzību Latvijā, atzīmēja politologs Ojārs Skudra intervijā Latvijas radio 4.

Viņš paskaidroja, ka, tāpat kā citas pēcpadomju valstis, kas iestājušās ES, Latvija ir "triju trešdaļu sabiedrība", tomēr, atšķirībā no Rietumeiropas, tikai trešā daļa cilvēku dzīvo labi, bet pārējās divas trešdaļas – relatīvi slikti.

"Mūsu tā saucamā vidējā klase (ko arī var sadalīt zemajā, vidējā, augstajā) Rietumeiropā par tādu nekādā gadījumā netiktu uzskatīta," uzsvēra eksperts.

Viņš nešaubās, ka nevienlīdzības un nabadzības problēma ir jārisina, jo visi ir ieinteresēti panākt sabiedrības labklājības pieaugumu un trūkumcietēju skaita samazināšanos.

"Juris Jansons ir malacis, jo ķēries pie šīs problēmas. Tikai gribu piebilst, lai mazinātu sajūsmas saucienus: pat pildot Satversmes tiesas lēmumus, kas parādījušies, pateicoties tiesībsargam, strādājot pie to īstenošanas, Labklājības ministrija neatrisinās nevienlīdzības un nabadzības problēmu. Šīs problēmas paliks," ir pārliecināts Skudra.

Pēc viņa domām, pat tad, kad tiesas lēmums būs izpildīts un pabalsti vairs nebūs atkarīgi no politiskās konjunktūras, bet atbalsta summa tiks aprēķināta pēc konkrētas metodes, nabadzīgie iedzīvotāji joprojām būs nabadzīgi.

"Zviedrijai, Somijai, Dānijai, Lielbritānijai un tamlīdzīgām valstīm vēl joprojām vienkārši nebūs saprotams, kā cilvēki vispār var izdzīvot ar tādiem ienākumiem un tādu sociālo palīdzību," atzīmēja eksperts.

Politologs pievērsa uzmanību vēl vienam aspektam: uzvara Satversmes tiesā ļauj pašam Jurim Jansonam uzkrāt politisko kapitālu, kas var viņam palīdzēt, ja viņš izlems, piemēram, atkal balotēties prezidenta postenim. Tomēr Skudra cer, ka nabadzības apkarošanas jautājums netiks politizēts.

"Būs pavisam slikti, ja kāds mēģinās pārliecināt cilvēkus, ka viena vai divu gadu laikā mēs atrisināsim nevienlīdzības un nabadzības problēmu. Tā nenotiks. Tomēr problēma ir jārisina," uzsvēra Skudra.

Iepriekš vēstīts, ka Juris Jansons izcīnījis uzvaru jau trīs lietās Satversmes tiesā, kas attiecas uz sociālā atbalsta sistēmu: tagad politiķi būs spiesti palielināt garantēto minimālo ienākumu, pabalstu invalīdiem un pensionāriem, kā arī slieksni, pie kura cilvēki Latvijā tiks atzīti par trūkumcietējiem.

20
Tagi:
Latvija, Satversmes tiesa, tiesībsargs, Jansons
Pēc temata
Lietuva un Latvija izrādījušās starp nabadzīgākajām ES valstīm
Ekonomists: no pandēmijas radītās nabadzības neizbēgt, ja nekas netiks darīts
Kāpēc jūs esat tik nabadzīgi? Vīrietis braucis uz "skaisto Latviju", bet nokļuvis reālajā
"Koronakrīze" jau pusi Latvijas iedzīvotāju ir padarījusi nabadzīgākus
Krievijas un Ķīnas karogs, foto no arhīva

Japāņu mediji: Krievija un Ķīna pievērsušās finansiālai aliansei

17
(atjaunots 13:06 09.08.2020)
Krievijas un Ķīnas sadarbība finanšu jomā liecina, ka tās beidzot atrod apstākļus jaunas alianses veidošanai.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Krievija un Ķīna ir gandrīz divkārt samazinājušas dolāra izmantošanu abpusējos darījumos. Rezultātā abas valstis var izveidot "finansiālu aliansi", rakstā japāņu žurnālam Nikkei Alsian Review stāsta amerikāņu politologs Dmitrijs Saimss.

Viņš atzīmēja, ka 2015. gadā ASV valūtas daļa divpusējos darījumos sastādīja aptuveni 90%, bet tagad kritusies līdz 46%. pie tam eiro daļa sasniegusi vēsturisko maksimumu – 30%, tāpat kā nacionālās valūtas – 24%, vēsta RIA Novosti.

Krievijas zinātņu akadēmijas Tālo Austrumu institūta direktors Aleksejs Maslovs uzskata, ka atteikšanās no dolāra norēķinos tuvojas "izrāviena brīdim".

"Krievijas un Ķīnas sadarbība finanšu jomā liecina, ka tās beidzot atrod apstākļus jaunas alianses veidošanai. Daudzi gaidīja, ka valstis noslēgs militāru vai tirdzniecisko savienību, taču tagad viss liecina, ka tā būtu banku un finanšu alianse, jo tas var garantēt abu valstu neatkarību," viņš norādīja izdevumam.

Tā saucamās dedolarizācijas pirmsākumi meklējami 2014. gadā, kad Rietumi ieviesa sankcijas pret Krieviju. Savukārt Ķīnu pievienoties procesam piespieda prezidents Donalds Tramps, kurš pieteica Pekinai karu tirdzniecībā, stāsta raksta autors.

Process guva papildu impulsu, kad Trampa administrācija noteica nodevas Ķīnas precēm vairāku simtu miljardu dolāru apmērā. Tagad ne tikai Maskava, bet arī Pekina nolēma mazināt atkarību no dolāra, konstatēja Saimss. Rakstu pilnā apjomā publicējis portāls InoSMI.

Iepriekš Krievija un Ķīna vienojās par piekļuvi viena otras valūtai bez nepieciešamības pirkt to tirgū, kā arī vienojās par nacionālo valūtu izmantošanu abpusējos norēķinos. Pēc tam Krievijas Centrālā banka vairāk nekā par pusi samazināja aktīvus dolāros un iegādājās ceturto daļu pasaules juaņa rezervju.

Saskaņā ar pagājušā gada rezultātiem, preču apgrozījums starp Krieviju un Ķīnu pieaudzis par 3,4% un sasniedzis rekordlielu rādītāju – 110,75 miljardus dolāru.

17
Pēc temata
Nolemts: Ķīnu žņaugs ar desmit valstu spēkiem. Interesanti, vai Krieviju aicinās?
ASV apdomā tādu atriebību, lai Ķīna apskaustu Krieviju
Ķīna palīdzēs Krievijai uzvarēt naftas karā
ASV pārmet Krievijai un Ķīnai pasaules kārtības "pārbūvi"
Latvijas karogs, foto no arhīva

Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji

0
(atjaunots 14:24 09.08.2020)
Izlauzuši, pārdevuši, nojaukuši, sagrāvuši, uzbūvējuši bankas un supermārketus. Kur tā noticis? Kāpēc Latvijai nekāds karš nebūs vajadzīgs?

Portāla Pietiek.com autors stāsta par kādu valsti. Tās nosaukums gan nekur nav pieminēts. Tomēr, šķiet, vērīgs lasītājs pats novilks dažas paralēles un uzminēs, par kādu valsti ir runa (publicēts saīsinājums).

Lauzt ir vieglāk nekā celt

Ar "Pasaules valdības" un pašmāju kangaru palīdzību tika ievazāta "demokrātijas" sērga – pie varas "likumīgi" nokļuva mazskaitlīgi (pilnīgi pietiek ar 200 indivīdiem) bandītiski mafiozi grupējumi – "partijas", kuras pašu izdoto "likumu" aizsegā uzurpēja varu, nesodīti izlaupīja valsts īpašumus un dabas bagātības, nežēlīgi izmantoja un radīja neciešamus eksistences apstākļus vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Jau "demokrātijas" ieviešanas pirmajos mēnešos mākslīgi radīja masveidīgu bezdarbu – apturēja ražošanas objektu darbu, izlaupīja un izdemolēja faktiski visus smagās un vieglās rūpniecības uzņēmumus (izņemot vienu metalurģisko rūpnīcu, kurai bija ieplānots atbildīgs uzdevums – pārkausējot, neatgriezeniski iznīcināt visu likvidēto ražotņu tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojumu).

Tāds pats liktenis piemeklēja praktiski visas fabrikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumus. Iznīcināja arī vairums gaļas un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu, piena kombinātus, lauku pienotavas.

Pēc tam likvidēja vairumu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču ražotņu – maizes kombinātus, olu ražošanas fermas, visas sērkociņu un visas cukura fabrikas. Izzāģēja milzīgas mežu platības un koksni par grašiem pārdeva ārzemniekiem. Sagrieza lūžņos kuģus. Izlaupīja un iztirgoja visu kaut cik pieejamo krāsaino un melno metālu krājumus – līdz pat elektrolīniju vadiem un lietus ūdens kolektoru restēm.

Nekavējoties iznīcināja aizsardzības sistēmas rūpnīcas, likvidēja karaklausību un izformēja kaut cik kaujas spējīgu armiju. Sāka pārdot ārzemniekiem katrai tautai pašu dārgāko – zemi.

Mafijas pārziņā

Faktiski visa valsts iedzīvotāju apgāde ar pārtikas un rūpniecības precēm kļuva atkarīga no importa piegādēm, kuras kontrolēja tie paši mafiozie grupējumi. Masveidā tika uzslieti saliekamie karkasa tipa "lielveikali", kuros par dempinga cenām tirgoja importētos, ar veselībai kaitīgām vielām piesātinātos un ģenētiski modificētos pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības, faktiski "vienreizējās lietošanai" paredzētās (pārsvarā plastmasas) rūpniecības preces.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Degvielu, smērvielu un kurināmā piegādi, kā arī to tirdzniecību, nosakot spekulatīvas cenas, kontrolēja mafija.

Sagrāva izglītības sistēmu un devalvēja skolotāja profesiju. Sagrāva veselības aizsardzības sistēmu, ārstu darba apmaksu nostādīja "ārpus likuma".

Vecākās paaudzes cilvēki, saņemot pensiju zem "iztikas minimuma", palika bez medicīniskās palīdzības – nesamaksājot speciālistu konsultācijām astronomiskas summas. Uz daļēji valsts kompensētām ārstnieciskām manipulācijām bija jāgaida daudzi mēneši, bet uz operācijām – pat vairāki gadi. Tāds pats liktenis piemeklēja arī pārējos iedzīvotājus.

Laukos iznīcināja visas algotās darbavietas, likvidēja daudzas skolas, feldšeru punktus, bibliotēkas, veikalus, banku un pasta nodaļas, tautas namus un citu iedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru.

Vairākkārtīgi paaugstinot braukšanas maksu, vienlaicīgi daudzkārt samazināja sabiedriskā transporta reisu skaitu starp rajonu pilsētām un lauku apdzīvotajām vietām.

Daži saglabājušies lauksaimniecības produkcijas un piena pārstrādes uzņēmumi, kuri arī atradās mafijas rokās, noteica tik zemas produktu iepirkuma cenas, ka praktiski visas zemnieku saimniecības pārtrauca ražošanu un izputēja.

Laucinieki masveidā meklēja darbu pilsētās, jaunākie un uzņēmīgākie darba meklējumos devās uz ārzemēm, bet vecākie un nespējīgākie, palikuši praktiski bez eksistences līdzekļiem un medicīniskās aprūpes, apmira turpat uz vietas.

Zēla un plauka "prihvatizācija", kuru visai veikli izmantoja bijušā režīma funkcionāri, tā radot pamatu savam legālajam (un ne tikai) "biznesam". Līdzīgā veidā radās arī "baņķieri" un "miljonāri", kuru izvirtušo dzīvesveidu sīki jo sīki "apgaismoja" un slavēja neskaitāmie "glancētie" žurnāli un televīzija.

Praktiski visi masu informācijas līdzekļi  atradās vai nu pašmāju, vai ārzemju mafijas klanu rīcībā, kas tos izmantoja savu savtīgo mērķu īstenošanai un "demokrātisko" vērtību sludināšanai. Paaudžu paaudzēs glabātās un laika pārbaudi izturējušās nacionālās vērtības – tauta, ģimene, cieņa pret sievieti, bērnu audzināšana, uzvedības normas ģimenē, skolā un sabiedriskās vietās tika izsmietas un nozākātas. Visā informatīvajā sfērā valdīja visatļautības, vardarbības, narkomānijas, izvirtības un nesodāmas noziedzības gaisotne.

"Neatkarīga" valsts

Tātad tika izdarīts viss, lai likvidētu gan tautiskumu, gan "valsts" politisko neatkarību, gan ekonomisko patstāvību. Lai šī "valsts" (pagaidām) varētu pastāvēt tikai no lielvalstīm atvēlētajās robežās.

Tātad šis mākslīgais veidojums (saukts par "neatkarīgu valsti") faktiski bija tikai nolietotu automašīnu, lētas un veselībai bīstamas sintētiskās pārtikas noieta tirgus.

Protams, ka aiz jebkuru ievesto plaša patēriņa preču spilgti krāsainā iepakojuma slēpās štancēts, neremontējams plastmasas daikts ar maksimāli īsu kalpošanas laiku, lai pēc iespējas ātrāk tas atkal būtu jāpērk jauns. Un pats galvenais – šīs „valsts” iedzīvotāji kļuva par ārkārtīgi lēta un bezpalīdzīga darbaspēka avotu (faktiski – balto vergu tirgu).

Sākās masveidīga emigrācija – simtiem tūkstoši jaunākie, stiprākie un uzņēmīgākie, sevis un savas ģimenes iztikas meklējumos, devās svešumā.

Autors raksta, ka visi šie notikumi ir atsevišķas grāmatas vērti. Taču tiks darīts viss iespējamais, lai neviens ne tikai tādu grāmatu neizdotu, bet pat neuzrakstītu! Tie, kuri mēģinās tādu grāmatu uzrakstīt, tiks izsmieti un noķengāti. Kas notiks ar sevišķi ietiepīgajiem? Viņi var neuzmanīgi izkrist pa logu, vai nokļūs zem auto riteņiem… Kam tad patiktu lasīt savu nekrologu?

0
Tagi:
nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Eksperts: Bordāns karantīnā noteikti negarlaikojas - jau Latviju padarījis par PSRS donoru
Iznīcinot PSRS pēdas, Latvija aizskārusi biznesu: Lindermans par latvisko
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
KF atsvaidzināja Kariņa atmiņu, kurš apsūdzēja PSRS latviešu diskriminēšanā