Ogles

Krievijas dzelzceļš ierobežojis ogļu kravas par 11%: ko plānot Latvijas ostām

89
(atjaunots 01:21 06.02.2020)
Krievijas ogles ieņem būtisku vietu Rīgas un Ventspils ostas kravu apgrozījuma struktūrā, eksporta kritums ietekmējis to darba rezultātus.

RĪGA, 4. februāris – Sputnik. Kravu apstrāde uzņēmuma Krievijas dzelzceļš tīklā šī gada janvārī samazinājusies par 4,9%, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, lielākoties uz akmeņogļu rēķina, paziņoja kompānija. Ņemot vērā silto ziemu un šīs degvielas pieprasījuma krišanos, Latvijas ostās janvāra beigās būs vērojams manāms ogļu iekraušanas apjomu kritums.

RŽD kravas

Kravas "Krievijas dzelzceļa" tīklā 2020. gada janvārī sastādīja 100,2 miljonus tonnu – gandrīz par 5% mazāk, nekā 2019. gada janvāra rādītāji. Kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Aleksejs Šilo ziņoja, ka "Krievijas dzelzceļš" janvārī plānoja iekraušanas samazinājumu par 3,3%, taču mēneša beigās viņš pastāstīja, ka kompānija sagaida iekraušanas samazinājumu par 4,9-5% - pirmām kārtām ogļu kravu samazinājuma dēļ.

Akmeņogļu kravas janvārī samazinājās par 10,8%, līdz 29,3 miljoniem tonnu, koksa kravas – par 11,1%, līdz 0,876 miljoniem tonnu, naftas un naftas produktu – par 3,9%, līdz 19,9 miljoniem tonnu, melno metālu – par 2,2%, līdz 6,4 miljoniem tonnu, mežsaimniecības kravu – par 14,1%, līdz 3,1 miljonam tonnu, labības – par 21,7%, līdz 1,6 miljoniem tonnu, krāsainās rūdas un sēra izejvielu – par 2,1%, līdz 1,5 miljonam tonnu, ķimikāliju un sodas – par 2,4%, līdz 2,2 miljoniem tonnu, rūpniecisko izejvielu un veidošanas materiālu – par 15,3%, līdz 2,1 miljonam tonnu, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.

Atzīmēts, ka pieaudzis dzelzs un mangāna rūdas kravu apjoms  – par 2%, līdz 10,1 miljonam tonnu, melno metāllūžņiem – par 12,6%, līdz 0,663 miljoniem tonnu, cementa – par 8,4%, līdz 1,2 miljoniem tonnu, būvmateriālu – par 0,9%, līdz 8,4 miljoniem tonnu.

Ogļu eksports 2020. gadā var samazināties

Ogļu eksports no Krievijas 2019. gada beigās, neraugoties uz tirgus konjunktūras pasliktināšanos, saskaņā ar Enerģētikas ministrijas prognozēm, varēja palielināties par 9,7 miljoniem tonnu, līdz 220 miljoniem tonnu. Taču jaunajā gadā pastāv risks, ka samazināsies ogļu produkcijas piegādes uz ārzemēm. Saskaņā ar iestādes prognozi, 2020. gadā eksports varētu sastādīt 214-224 miljonus tonnu.

Enerģētisko ogļu kravas no Krievijas uz citām valstīm aizritējušajā gadā varēja palielināties par 6,6%, līdz 196 miljoniem tonnu, taču šogad cietās degvielas eksporta piegādes samazināsies līdz 185-192 miljoniem tonnu, prognozē Enerģētikas ministrija.

2019. gada janvārī-novembrī ogļu kravas eksportam pa dzelzceļu palielinājās par 3 miljoniem tonnu, salīdzinot ar analoģisko periodu 2018. gadā, līdz 193 miljoniem tonnu. Krievijas ogļu jūras eksports aizejošajā gadā pieaudzis visos maršrutos, ieskaitot rietumu maršrutus, lai gan ogļu tirgotāji centās novirzīt maksimālus apjomus no zaudējumus nesošā Eiropas tirgus uz Āziju. Rezultātā Krievijas eksporta ogļu piegādes pa dzelzceļu caur Tālo Austrumu ostām palielinājās 2019. gada 11 mēnešos par 7,2 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 2018. gada janvāri-novembri, līdz 89,2 miljoniem tonnu. Iekraušana Krievijas un Latvijas ostās pie Baltijas jūras palielinājās vien par 550 tūkstošiem tonnu, līdz 65,1 miljonam tonnu, vēsta cenu aģentūra Argussavā Krievijas ogļu tirgus pārskatā par 2019. gadu.

Taču eksporta pieaugumu jūras termināļos daļēji nivelēja straujš kravu sarukums sauszemes robežu pārejās, ko pirmām kārtām noteica enerģētisko ogļu pieprasījuma samazinājums Polijā, kur otro apkures sezonu pēc kārtas temperatūra turas virs klimatiskās normas un ir izveidojušies lieli ogļu krājumi. Rezultātā Krievijas ogļu kompānijas samazināja dzelzceļa pārvadājumus uz Austrumeiropas valstīm 2019. gada janvārī-novembrī par aptuveni trešo daļu, līdz 10,4 miljoniem tonnu.

Cenu kritiens 2019. gadā palēnināja ogļu ražošanas izaugsmi KF, kopumā tika iegūts 440,1 miljons tonnu, kas ir ievērojami zemāk par Enerģētikas ministrijas oktobra prognozēm, kura cerēja uz pieaugumu gada beigās līdz 445 miljoniem tonnu.

2020. gadā ražošana var saglabāties 440 miljonu tonnu līmenī, taču var pieaugt līdz 458 miljoniem tonnu, uzskata Enerģētikas ministrijā. Ņemot vērā nelabvēlīgo tirgus konjunktūru, iestāde pārskatījusi samazinājuma virzienā ogļu nozares ilgtermiņa attīstības prognozes. Saskaņā ar jauni Krievijas enerģētiskās nozares projekta redakciju līdz 2035. gadam, ogļu ieguve KF 2025. gadā var palielināties līdz 448-530 miljoniem tonnu, savukārt iepriekš tika gaidīts pieaugums līdz 490-549 miljoniem tonnu.

Krievijas ogles ieņem būtisku vietu divu Latvijas lielāko ostu – Rīgas un Ventspils ostas – kravu apgrozījuma struktūrā. Rīgas osta šī kravas veida apstrādes ziņā aizgājusi mīnusā par 27% 2019. gada noslēgumā, Ventspils osta – palielinājusi gandrīz par 6%. KF Eiropas daļā lielākais specializētais terminālis - "Rosterminalugoļ" – palielinājis iekraušanas apjomus par 23%.

89
Pēc temata
Globālo sasilšanu apturēt vairs neizdosies. Tomēr priekšrocības ir saskatāmas
Eksperts paskaidroja, kā rusofobija Baltijā palīdzēja infrastruktūras attīstībai Krievijā
Finanšu ministrija

Brisele nav apmierināta ar Latvijas "pandēmijas naudas" tēriņu plānu

20
(atjaunots 08:45 08.03.2021)
Nesen Finanšu ministrija ar prieku paziņoja, ka Latvija ir viena no pirmajām dalībvalstīm, kas iesniegusi Eiropas Komisijā plānu par "ārkārtas naudas" sadali. Taču šīs izrādījās gadījums, kad Latvijai būtu bijis jārīkojas bez steigas.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latvijas plāns ne pa jokam samulsināja eiroieredņus, raksta Eduards Eldarovs portālā Bb.lv.

Divi miljardi visam

Atgādinām, ka pandēmijas un tās radītās ekonomiskās krīzes dēļ Brisele nolēmusi palaist naudas drukāšanas ierīci, proti, izveidot speciālu palīdzības fondu visu ES dalībvalstu ekonomikas atbalstam. Fondā tika nolemts "iesūknēt" 672,5 miljardus eiro. Latvijai no šīs astronomiskās summas labākajā gadījumā varētu tikt 2 miljardi eiro. Pagaidām gan mums garantēja vien 1,6 miljardus.

Ņemot vērā šo summu, Finanšu ministrija sagatavojusi plāna projektu — kā tā vēlētos iztērēt līdzekļus, kas tiks piešķirti no tā saucama Atveseļošanas un noturības mehānisma. Atzīmēsim, ka veseli 57% no šīs summas Latvijai, tāpat kā pārejām ES dalībvalstīm, ir jāatvēl digitalizācijai (20%) un klimata aizsardzībai (37%). Tādējādi visam pārējam valsts varēs iztērēt 43% šajā gadījumā no 1,6 miljardiem.

Finanšu ministrijas ierēdņu sagatavotais projekts nav apmierinājis ne tikai Briseli, bet vēl līdz tam arī sociālos partnerus — Darba devēju konfederāciju un Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Kas arī ir saprotams: pirmkārt, saskaņā ar to, lauvas tiesa līdzekļu ir jāpiešķir valsts un pašvaldību institūcijām. Turklāt šie līdzekļi diez vai veicinās ekonomikas attīstību, jo, piemēram, Rīgas dome vēlas iztērēt desmitiem miljonu eiro ekoloģiski tīra sabiedriskā transporta iepirkšanai.

Ar metrobusu uz gaišo nākotni

Vispār metrobusi tā ir visai brīnišķīga ideja, bet kāds tai ir sakars ar ekonomikas atbalsta programmas mērķiem? Jo tie nesekmēs produktu ar pievienoto vērtību radīšanu, turklāt mēs paši nekādus metrobusus neražojam, tātad liela daļa šīs naudas aizies uz ārzemēm. Jau aprēķināts, ka no 1,6 miljardiem eiro reālajai ekonomikai, proti, privātajam sektoram tiks ne vairāk kā 13 –15%.

Otrkārt, valdības sociālajiem partneriem, lai iepazītos ar plānu bija mazāk nekā 48 stundas. Rezultātā sociālie partneri ir spējuši tikai pieņemt dokumentu zināšanai un izteikt savu neapmierinātību. Tiesa šī neapmierinātība valdības lēmumu nekādi neietekmēja - projekts tika apstiprināts un nosūtīts uz Briseli. Sociālajiem partneriem gan apsolīja, ka pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju plānā varēs veikt korekcijas.

Kas tas par plānu?

Pēc plāna izskatīšanas Briselē izrādījās, ka būs jāveic ļoti daudz korekciju. Eiropieši bija neapmierināti ar daudziem plāna punktiem. Piemēram, Eiropas Komisija bija skeptiski noskaņota pret investīcijām ceļos. Valsts un vietējas nozīmes ceļiem no šā fonda Satiksmes ministrija plāno piešķirt 102,3 miljonus eiro. No vienas puses, varētu teikt, ka kvalitatīvi ceļi arī ir svarīgs ekonomikas attīstības aspekts. Nav ceļu – nav jaunu uzņēmumu, jaunu darba vietu provincē utt. Tomēr jāsaprot, ka šo grantu mērķis ir palīdzēt ES valstīm pārvarēt pandēmijas ekonomiskas sekas. Savukārt ceļu būvniecība un remonts ir valsts lokālais uzdevums, kura risināšanai jāpiesaista līdzekļi no valsts budžeta un speciālā ES fonda.

Eiropas Komisija tomēr vēlas, lai piešķirtie līdzekļi tiktu virzīti uz ekonomikas attīstību, inovācijām un reformām, kuras ļaus nodrošināt ekonomikas stabilitāti. Taču ar reformu idejām Latvijai pagaidām klājas švaki. Tādu ideju praktiski nav. Kaut valdībai vēl ir laiks pastrādāt pie kļūdām. Vismaz līdz aprīļa beigām. Ja plānu tomēr izdosies saskaņot, tad vēl šogad tuvāk rudenim varēsim saņemt 13% no šiem 1,6 miljardiem eiro. Tie mums ļoti noderēs, it īpaši ņemot vērā, ka nauda no galvenā eirofonda nākamajām septiņu gadu periodam parādīsies ne agrāk kā 2022. gada beigās.

20
Tagi:
Finanses, nauda, Latvija, Eiropas Komisija
Pēc temata
Koncepcija mainījusies: valdība pārdomājusi un veikalus neatvērs
Tūrisms: ja gribat mūs izputināt, tad vismaz brīdiniet
Latvijā aprēķināja, cik izmaksā Covid-19 ierobežojumi
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus
Kaķis, foto no arhīva

Katrai piektajai mājsaimniecībai ir grūti apmaksāt komunālos pakalpojumus

31
(atjaunots 21:24 06.03.2021)
2020. gadā dzīvokļa komunālo pakalpojumu izmaksas vienai mājsaimniecībai Latvijā vidēji sasniedza 156 eiro mēnesī.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. 2020. gadā komunālo pakalpojumu apmaksa kļuva par smagu slogu katrai piektajai mājsaimniecībai Latvijā, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Visgrūtāk apmaksāt komunālos pakalpojumus ir vientuļiem sirmgalvjiem, vecākiem par 65 gadiem (grūtības rodas 35,4%) un ģimenēm, ko veido viens vecāks un viens vai vairāki bērni (30%). Starp daudzbērnu ģimenēm (trīs un vairāk bērni) ar abiem vecākiem komunālos pakalpojumus grūti apmaksāt 19,6% - daudz lielākam skaitam, nekā starp pilnajām ģimenēm ar vienu bērnu (19,4%) vai diviem bērniem (8,1%). Visretāk grūtības šajā jomā rodas bezbērnu pāriem (4,1%).

Salīdzinājumā ar 2019. gadu mazliet krities mājsaimniecību skaits, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā aizkavējušies ar komunālo maksājumu nomaksu līdzekļu trūkuma dēļ.

2020. gadā dzīvokļa komunālo pakalpojumu izmaksas vienai mājsaimniecībai Latvijā vidēji sasniedza 156 eiro mēnesī, par 5 eiro vairāk, nekā gadu iepriekš. Pie tam izdevumu daļa mājokļa uzturēšanai vēl joprojām samazinās – 2019. gadā tā vidēji sastādīja 12,2% ienākuma, 2020. gadā – 11,8%.

Vissmagāk klājas vientuļajiem senioriem – viņi ir spiesti tērēt komunālajiem pakalpojumiem 22,1% savu ienākumu. Ģimenēs ar vienu vecāku šī daļa sastāda 16,4% ienākumu, pilnajām ģimenēm ar bērniem – 10,8%, bezbērnu ģimenēm – 11,1% no ienākumiem.
Jāpiebilst, ka, saskaņā ar Eurostat datiem, 9,6% Eiropas Savienības iedzīvotāju komunālajiem maksājumiem tērē 40% savu ienākumu.

31
Tagi:
Latvija, CSP
Pēc temata
Mediji raksta: latvieši atbrīvoti no naudas, dzīvokļiem, medicīnas un izglītības
"Novest valsti līdz epidēmijai, cilvēkus līdz kliņķim": Ušakovs kritizē valdību
VID saņēmis vairāk nekā divus tūkstošus pieteikumu kompensāciju izmaksām
Sputnik V

Vakcīna "Sputnik V" reģistrēta jau 46 pasaules valstīs

0
(atjaunots 13:13 08.03.2021)
Krievijas tiešo investīciju fondā uzsvēra, ka pieprasījums pēc vakcīnas pret Covid-19 "Sputnik V" pieaug Eiropā un visā pasaulē: tūkstošiem cilvēku izvēlas Krievijā ražoto preparātu.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Pēc Krievijas tiešo investīciju fonda (KTIF) informācijas, valstu sarakstam, kuras reģistrējušas Krievijā ražoto vakcīnu pret Covid-19 "Sputnik V", pievienojās vēl viena valsts - Ziemeļmaķedonija, vēsta RIA Novosti.

Ziemeļmaķedonijas Republikā tika veikta paātrināta vakcīnas reģistrācija (emergency use authorization, EUA), izskaidroja KTIF.

Tagad vakcīna "Sputnik V" ir apstiprināta 46 pasaules valstīs.

KTIF vadītājs Kirils Dmitrijevs pastāstīja, ka pieprasījums pēc Krievijas vakcīnas pret Covid-19 pieaug gan Eiropā, gan visā pasaulē. Lai laikus atbildētu uz pieprasījumiem, KTIF tika izveidots plašs starptautisko partnerību tīkls.

Pašlaik preparāts "Sputnik V" ir reģistrēts Krievijā, Baltkrievijā, Argentīnā, Bolīvijā, Serbijā, Alžīrijā, Palestīnā, Venecuēlā, Paragvajā, Turkmēnijā, Ungārijā, OAE, Irānā, Gvinejā, Tunisijā, Armēnijā, Meksikā, Nikaragvā, Serbu Republikā (valstisks veidojums Bosnijas un Hercegovinas teritorijā), Libānā, Mjanmā, Pakistānā, Mongolijā, Bahreinā, Melnkalnē, Sentvinsentā un Grenadīnās, Kazahstānā, Uzbekistānā, Gabonā, Sanmarīno, Ganā, Sīrijā, Kirgīzijā, Gajānā, Ēģiptē, Hondurasā, Gvatemalā, Moldovā, Slovākijā, Angolā, Džibuti, Kongo Republikā, Šrilankā, Laosā un Irākā.

Atgādinām, ka sestdien, 6. martā, KTIF informēja, ka Krievijas vakcīna "Sputnik V" kļuvusi otrā pēc popularitātes pasaulē, apdzenot vakcīnas Pfizer un Moderna, kas ierindojās trešajā un ceturtajā vietā attiecīgi. Pirmo vietu ieņem AstraZeneca vakcīna.

Eiropas Savienībā preparātu jau izmanto Ungārija un Slovākija, pārrunas par piegādēm sākusi Austrija.

Turklāt ES jau paskaidroja, ka Eiropas Savienība neliedz savām dalībvalstīm iepirkt Covid-19 vakcīnas, kuras nav reģistrētas Eiropas Zāļu aģentūrā.

Un kā ar Latviju?

Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka pēc tam, kad Krievijas "Sputnik V" reģistrēs ES, Latvija būs gatava izmantot šo vakcīnu.

Pavļuta komentārs ir visai neviennozīmīgs. No vienas puses, viņš teica, ka Latvija izmantos jebkuru drošu un zinātniski pamatotu iespēju aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību. Bet no otras puses ministrs norādīja, ka valsts izskatīs iespēju iepirkt un pielietot "Sputnik V" tikai pēc tam, kad Eiropas Zāļu aģentūra reģistrēs preparātu Eiropas Savienības līmenī.

Turklāt Pavļuts uzsvēra, ka, kad Latvijā tiks vērtēta "Sputnik V" iegādes un lietošanas iespējamība, valdība vispirms ņems vērā vakcīnas pieejamību konkrētajā laikā.

0
Tagi:
Sputnik V, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
"Vakcīnu karš": Covid-19 profilaksei paredzēto vakcīnu salīdzinājums
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Latvijā aprēķināja, cik izmaksā Covid-19 ierobežojumi
Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam