Ogles

Krievijas dzelzceļš ierobežojis ogļu kravas par 11%: ko plānot Latvijas ostām

78
(atjaunots 01:21 06.02.2020)
Krievijas ogles ieņem būtisku vietu Rīgas un Ventspils ostas kravu apgrozījuma struktūrā, eksporta kritums ietekmējis to darba rezultātus.

RĪGA, 4. februāris – Sputnik. Kravu apstrāde uzņēmuma Krievijas dzelzceļš tīklā šī gada janvārī samazinājusies par 4,9%, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, lielākoties uz akmeņogļu rēķina, paziņoja kompānija. Ņemot vērā silto ziemu un šīs degvielas pieprasījuma krišanos, Latvijas ostās janvāra beigās būs vērojams manāms ogļu iekraušanas apjomu kritums.

RŽD kravas

Kravas "Krievijas dzelzceļa" tīklā 2020. gada janvārī sastādīja 100,2 miljonus tonnu – gandrīz par 5% mazāk, nekā 2019. gada janvāra rādītāji. Kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Aleksejs Šilo ziņoja, ka "Krievijas dzelzceļš" janvārī plānoja iekraušanas samazinājumu par 3,3%, taču mēneša beigās viņš pastāstīja, ka kompānija sagaida iekraušanas samazinājumu par 4,9-5% - pirmām kārtām ogļu kravu samazinājuma dēļ.

Akmeņogļu kravas janvārī samazinājās par 10,8%, līdz 29,3 miljoniem tonnu, koksa kravas – par 11,1%, līdz 0,876 miljoniem tonnu, naftas un naftas produktu – par 3,9%, līdz 19,9 miljoniem tonnu, melno metālu – par 2,2%, līdz 6,4 miljoniem tonnu, mežsaimniecības kravu – par 14,1%, līdz 3,1 miljonam tonnu, labības – par 21,7%, līdz 1,6 miljoniem tonnu, krāsainās rūdas un sēra izejvielu – par 2,1%, līdz 1,5 miljonam tonnu, ķimikāliju un sodas – par 2,4%, līdz 2,2 miljoniem tonnu, rūpniecisko izejvielu un veidošanas materiālu – par 15,3%, līdz 2,1 miljonam tonnu, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.

Atzīmēts, ka pieaudzis dzelzs un mangāna rūdas kravu apjoms  – par 2%, līdz 10,1 miljonam tonnu, melno metāllūžņiem – par 12,6%, līdz 0,663 miljoniem tonnu, cementa – par 8,4%, līdz 1,2 miljoniem tonnu, būvmateriālu – par 0,9%, līdz 8,4 miljoniem tonnu.

Ogļu eksports 2020. gadā var samazināties

Ogļu eksports no Krievijas 2019. gada beigās, neraugoties uz tirgus konjunktūras pasliktināšanos, saskaņā ar Enerģētikas ministrijas prognozēm, varēja palielināties par 9,7 miljoniem tonnu, līdz 220 miljoniem tonnu. Taču jaunajā gadā pastāv risks, ka samazināsies ogļu produkcijas piegādes uz ārzemēm. Saskaņā ar iestādes prognozi, 2020. gadā eksports varētu sastādīt 214-224 miljonus tonnu.

Enerģētisko ogļu kravas no Krievijas uz citām valstīm aizritējušajā gadā varēja palielināties par 6,6%, līdz 196 miljoniem tonnu, taču šogad cietās degvielas eksporta piegādes samazināsies līdz 185-192 miljoniem tonnu, prognozē Enerģētikas ministrija.

2019. gada janvārī-novembrī ogļu kravas eksportam pa dzelzceļu palielinājās par 3 miljoniem tonnu, salīdzinot ar analoģisko periodu 2018. gadā, līdz 193 miljoniem tonnu. Krievijas ogļu jūras eksports aizejošajā gadā pieaudzis visos maršrutos, ieskaitot rietumu maršrutus, lai gan ogļu tirgotāji centās novirzīt maksimālus apjomus no zaudējumus nesošā Eiropas tirgus uz Āziju. Rezultātā Krievijas eksporta ogļu piegādes pa dzelzceļu caur Tālo Austrumu ostām palielinājās 2019. gada 11 mēnešos par 7,2 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 2018. gada janvāri-novembri, līdz 89,2 miljoniem tonnu. Iekraušana Krievijas un Latvijas ostās pie Baltijas jūras palielinājās vien par 550 tūkstošiem tonnu, līdz 65,1 miljonam tonnu, vēsta cenu aģentūra Argussavā Krievijas ogļu tirgus pārskatā par 2019. gadu.

Taču eksporta pieaugumu jūras termināļos daļēji nivelēja straujš kravu sarukums sauszemes robežu pārejās, ko pirmām kārtām noteica enerģētisko ogļu pieprasījuma samazinājums Polijā, kur otro apkures sezonu pēc kārtas temperatūra turas virs klimatiskās normas un ir izveidojušies lieli ogļu krājumi. Rezultātā Krievijas ogļu kompānijas samazināja dzelzceļa pārvadājumus uz Austrumeiropas valstīm 2019. gada janvārī-novembrī par aptuveni trešo daļu, līdz 10,4 miljoniem tonnu.

Cenu kritiens 2019. gadā palēnināja ogļu ražošanas izaugsmi KF, kopumā tika iegūts 440,1 miljons tonnu, kas ir ievērojami zemāk par Enerģētikas ministrijas oktobra prognozēm, kura cerēja uz pieaugumu gada beigās līdz 445 miljoniem tonnu.

2020. gadā ražošana var saglabāties 440 miljonu tonnu līmenī, taču var pieaugt līdz 458 miljoniem tonnu, uzskata Enerģētikas ministrijā. Ņemot vērā nelabvēlīgo tirgus konjunktūru, iestāde pārskatījusi samazinājuma virzienā ogļu nozares ilgtermiņa attīstības prognozes. Saskaņā ar jauni Krievijas enerģētiskās nozares projekta redakciju līdz 2035. gadam, ogļu ieguve KF 2025. gadā var palielināties līdz 448-530 miljoniem tonnu, savukārt iepriekš tika gaidīts pieaugums līdz 490-549 miljoniem tonnu.

Krievijas ogles ieņem būtisku vietu divu Latvijas lielāko ostu – Rīgas un Ventspils ostas – kravu apgrozījuma struktūrā. Rīgas osta šī kravas veida apstrādes ziņā aizgājusi mīnusā par 27% 2019. gada noslēgumā, Ventspils osta – palielinājusi gandrīz par 6%. KF Eiropas daļā lielākais specializētais terminālis - "Rosterminalugoļ" – palielinājis iekraušanas apjomus par 23%.

78
Pēc temata
Globālo sasilšanu apturēt vairs neizdosies. Tomēr priekšrocības ir saskatāmas
Eksperts paskaidroja, kā rusofobija Baltijā palīdzēja infrastruktūras attīstībai Krievijā
Zivjrūpniecības uzņēmums Kaija/Karavela, foto no arhīva

Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt

13
(atjaunots 13:48 02.07.2020)
Bezdarbniekiem Latvijā ir izdevīgāk saņemt pabalstus, nekā, piemēram, iet strādāt uz zivju fabriku ar algu 680 eiro uz rokām.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Bezdarbniekiem Latvijā nav motivācijas meklēt darbu, jo viņi saņem valsts pabalstus, šādu viedokli telekanāla RigaTV24 ēterā izteica zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite.

Uzņēmējs atzīmēja, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni 95 tūkstoši oficiāli reģistrēto bezdarbnieku, turklāt gribētāju iekārtoties viņa uzņēmuma praktiski nav. "Mums, piemēram, pastāvīgi ir vakances ražošanā – gan Rīgā, gan Ventspilī. Nedēļas laikā pie mums atnāca vien divi cilvēki, no kuriem neviens beigās nepalika strādāt," pastāstīja Bite.

Viņš uzskata, ka Latvijā vēlas dzīvot kā Zviedrijā, bet strādāt – kā Āfrikā.

"Tā ir realitāte. Kamēr cilvēkam nebūs motivācijas iet un strādāt, kamēr viņam vienkāršāk būs saņemt pabalstu, viņš izvēlēsies šo vienkāršo ceļu," piebilda Bite.

Iepriekš fabrika "Karavela" izsludināja kampaņu ar lozungu "Neatlaid, bet aizdod". Krīzē fabrika piedāvāja kompānijām, kuras nonāca dīkstāvē, sniegt uz laiku savus darbiniekus. Ceha darbinieka stundas likme sastāda 6 eiro pirms nodokļu samaksas. par 160 stundām mēnesī var nopelnīt 960 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tie ir aptuveni 680 eiro uz rokām.

SIA "Karavela" ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kuram "Rosseļhoznadzor" atļāva atjaunot šprotu piegādi Krievijā, aizliegums bija spēkā no 2015. gada jūnija sistemātisku pārkāpumu dēļ, kurus iestāde atklāja inspekcijas laikā, kā arī saistībā ar to, ka produkcijas sastāvā tika pārsniegts kancerogēnās vielas benzopirēna līmenis.

13
Tagi:
pabalsts, bezdarbs, Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Nabadzība, foto no arhīva

Kariņu neizbrīnīja tas, ka ar 64 eiro nevar izdzīvot

26
(atjaunots 12:29 01.07.2020)
Garantētais minimālo ienākumu līmenis arī "kļūs par daļu reformu" Latvijā, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Satversmes tiesas (ST) lēmums, ka garantētais minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei, nekļuva par pārsteigumu, sacīja telekanāla "Rīga TV24"  ēterā premjerministrs Krišjānis Kariņš. Pēc viņa teiktā, labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Satversmes tiesa 25. jūnijā nolēma, ka GMI līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tai skaitā to, kādām pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā noteikšanas metodika.

Apstrīdētā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.

Komentējot tiesas lēmumu, Kariņš paziņoja, ka tas nekļuva par kaut ko negaidītu. Premjers atzīmēja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu", tādēļ viņš gaida, kad viņa sniegs savus piedāvājumus valdībai.

"Manuprāt, mēs varēsim sakārtot šo sistēmu. Ja paskatās, tad šī valdība ir veikusi finanšu pārraudzības kapitālo remontu un mēs saņēmām labu kredītreitingu. Tāpat mēs panācām Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Arī GMI līmenis būs viena daļa no reformām," sacīja Kariņš, piebilstot, ka valdība atbalstīs ministres piedāvājumu un piešķirs finansējumu sistēmas sakārtošanai.

26
Tagi:
Labklājības ministrija, Ramona Petraviča, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Orlovs: varasvīri apšņāps iztikas minimumu, lai izpatiktu tiesai
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

0
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

0
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes