KF valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs, foto no arhīva

Zubecs paskaidroja, kādēļ ES vairs neinteresē Baltija

166
(atjaunots 12:44 01.02.2020)
Baltijas valstu iedzīvotājiem nāksies savilkt ciešāk jostas – vecā Eiropā izsūkusi no tās visu, ko varēja, un paziņoja, ka pārejas periods ir noslēdzies, tādēļ vairs nav jēgas finansēt "jaunos eiropiešus".

RĪGA, 1. februāris – Sputnik. Viļņu neapmierina gaidāmais Eiropas dotāciju samazinājums, un tā grasās cīnīties par finansējuma palielinājumu Briselē, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz prezidenta padomnieka Simona Krepšta paziņojumu.

Veco Eiropu vairs neinteresē postkomunistiskās valstis, uz kuru rēķina notika ES paplašināšanās, – to potenciāls ir izsmelts, tādēļ Brisele nefinansēs Baltiju līdzšinējā apmērā, paziņoja Sputnik Latvija ekonomikas zinātņu doktors, KF valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs.

"Kad ES paplašinājās uz Austrumeiropas rēķina, tas tika darīts nebūt ne jauno dalībnieku labā. Vecā Eiropa uz biznesa un ekonomikas pārņemšanas, jaunas infrastruktūras izveidošanas rēķina pēcpadomju telpā nopelnīja milzīgu naudu, simtiem miljardu dolāru. Šodien šis process ir noslēdzies: visu, ko vecās ES dalībvalstis varēja pārņemt, tās pārņēmušas," paskaidroja Zubecs.

Eksperts uzsvēra, ka vecās Eiropas valstis vairs nav ieinteresētas naudas ieguldīšanā postkomunistiskā telpā.

"Viss, ko varēja izsūkt, jau ir izsūkts. Tās pievienoja pēcpadomju valstis savai ekonomikai, izveidoja jaunu biznesu – finanses, gāzes apgādi un elektroapgādi; transporta un rūpniecības infrastruktūru pēcpadomju teritorijā pārņēma vecās Eiropas kompānijas. Izveidot kaut ko jaunu un tādējādi palielināt kapitalizāciju tās vairs nevar," atzīmēja Zubecs.

Eksperts uzsvēra, ka tai pašā laikā šajās teritorijās notiek strauja iedzīvotāju aizplūšana uz ārzemēm – lielākoties izglītoti jaunieši. "Tie, kas tur paliek, nerada būtisku interesi ekonomikas attīstībai. Tādēļ papildu naudas attīstībai vairs nebūs: savilkt ciešāk jostas nāksies gan baltiešiem, gan poļiem, gan bulgāriem ar rumāņiem," brīdina Zubecs.

Turklāt, kā norāda eksperts, vecās ES dalībvalstis ievieš jaunu dotāciju veidošanas politiku – līdzekļi tagad ies nevis konkrētām valstīm, bet reģioniem: "Vecā Eiropa pagriež daļu Eiropas fonda finansējuma savā virzienā ar attīstības izlīdzināšanas ieganstu savā teritorijā starp vājiem un stipriem reģioniem."

Zubecs atgādināja, ka Eiropas Savienība pieņēma lēmumu par finansējuma samazināšanu Baltijas valstīm, Polijai, Bulgārijai un Rumānijai vēl pirms trim-četriem gadiem.

"Brisele uzskata, ka pārejas periods tur ir noslēdzies, jauno Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomika ir pievilkusies tuvāk vecās Eiropas labklājības līmenim. Līdz ar to palīdzībai bijušajām komunistiskā bloka valstīm jābūt samazinātai. Baltijai vajadzēja jau tobrīd domāt par to un nepiekrist, mēģināt pierādīt Briselei nepieciešamību pagarināt šīs programmas. Tagad jau par vēlu," nobeigumā sacīja Zubecs.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Eiropas Savienības dotācijas sastāda ievērojamu daļu Baltijas valstu budžeta. Gaidāms, ka līdz 2020. gada beigām Latvijas no Briseles saņems gandrīz 4,5 miljardus eiro. Eiropas Savienības septiņu gadu budžeta projektā, sākot no 2021. gada, paredzēta vērienīga subsīdiju samazināšana Austrumeiropas valstīm. Saskaņā ar prognozēm gaidāmajā septiņu gadu budžetā Latvijai paredzēto dotāciju samazinājums sastādīs no 13% līdz 20% no esošā dotāciju apjoma.

166
Pēc temata
Ekonomists: Briselei nav naudas Latvijas "vējdzirnavām"
Politoloģe: tranzītā problēmas, naudas nav, bet Kariņam viss ir vienalga
"Mēs zinām, kas notiks tālāk": pasaule ir iegrimusi parādos
Latvijā palielināsies pārtikas produktu cenas: nāksies pārtikt no kafijas un kakao
Pasažieri lidostā Rīga, foto no arhīva

Kad atjaunosies pasažieru plūsma: Rīgas lidosta sniedz prognozes

16
(atjaunots 12:26 20.10.2020)
Kad Rīgas lidostas vadība plāno palielināt apgrozījumu, kā palīdz nomniekiem, kuri saskārušies ar grūtībām, kāpēc lidosta līdz šim nav saņēmusi naudu, ko valdība tai piešķīra pavasarī.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Pašreizējās prognozes liecina, ka pasažieru plūsma aviācijā, kam būtisku kaitējumu nodarīja Covid-19 pandēmija, var atjaunoties no 2024. gada, vēsta TV3.

"Prognozes patlaban nav pārāk spīdošas attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem. Ja gada sākumā, pavasarī, vēl bija prognozes, ka tāda pakāpeniska atjaunošanās notiks un apmēram no nākamā gada viss varētu atjaunoties, tad šā brīža prognozes saka, ka atjaunošanās tieši pasažieru pārvadājumos varētu notikt 2024. gadā," atzina lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pastāstīja, ka pašreizējos apstākļos lidosta iegulda lielākus līdzekļus kravu pārvadājumu un biznesa aviācijas attīstīšanā ar mērķi pievilināt jaunus kravu pārvadātājus un audzēt apgrozījumu. Kravas perons ir ļoti moderns, ar pazemes degvielas hidrantiem, kas ļauj ātrāk apkalpot lidmašīnas, un tas var pieņemt vislielākos – F un E klases – gaisa kuģus, kam iepriekš kapacitātes nebija.

Tomēr viņa konstatēja, ka pašreizējais brīdis nav labvēlīgs jaunu pasažieru pārvadātāju piesaistīšanai epidemioloģiskās situācijas un karantīnas prasību dēļ. Nozare gaida, kad valsts atbalstīs industriju un radīs risinājumu Covid-19 testiem kombinācijā ar pašizolāciju, lai padarītu regulējumu elastīgāku. Pēc viņas domām, vislabāk būtu, ja visā Eiropas Savienībā būtu vienota pieeja šim jautājumam, kas palīdzētu industrijai ātrāk atgūties.

Lidosta Rīga, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Patlaban lidosta izdzīvo, pateicoties pērnajai peļņai. Finansējumu, ko valsts pavasarī piešķīra  lidostai, tā vēl nav saņēmusi – šim nolūkam nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums, un jāpierāda, ka piešķirtais finansējums tiks atdots piecu gadu laikā. Patlaban izraudzīts viens no scenārijiem, ko plānots iesniegt EK šajā nedēļā. Pie tam EK pagājušajā nedēļā arī mainījusi regulējumu, iekļaujot izmaiņas saistībā ar 100% valsts kapitālsabiedrībām, tātad ir cerības panākt pozitīvu risinājumu. Odiņa pauda cerību, ka attiecīgo jautājumu izdosies nokārtot līdz gada beigām.

Viņa pastāstīja, ka lidostā ir 62 nomnieki, no kuriem 28 strādā terminālī, pārējie – ārpus termināļa, lidostas teritorijā. Visvairāk cietuši ir terminālī strādājošie, tostarp trīs uzņēmumi jau pametuši lidostu, vēl pieci pārdomā šo jautājumu. Lidosta samazina nomas maksu nomniekiem, kam apgrozījums krities par 30%.

16
Tagi:
koronavīruss, lidosta Rīga, pasažieru pārvadājumi
Pēc temata
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

42
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

42
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija
Asteroīds, foto no arhīva

Unikāla Latvijas ierīce palīdzēs pasargāt Zemi no asteroīdiem

0
(atjaunots 12:21 21.10.2020)
Ukraiņu izcelsmes rīdzinieka izgudrojums ir ne vien precīzāks par analogu, bet arī desmit reizes lētāks, ko augsti novērtēja Eiropas Kosmosa aģentūrā.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas kompānijas "EvenTech" mērīšanas iekārta tiks izmantota Eiropas Kosmosa aģentūras misijā pie Zemes tuvumā esošā asteroīda Didimosa un tā pavadoņa Dimorfa, vēsta TV3.

Eiropas Kosmosa aģentūras mājaslapā par misiju "Hera" stāsta leģendārās grupas Queen ģitārists Braiens Meijs, kuram arī ir zinātniskais grāds fizikā.

"Iedomājaties kalnu debesīs, kuram apkārt riņķo akmens Lielās piramīdas izmērā. Tas ir Didimoss," stāsta Meijs.

Kā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes maģistrants, kompānijas "EvenTech" elektronikas inženieris Imants Pulkstenis, Eiropas kopīgajā kosmosa misijā tiks izmantots Latvijas aparāts, kurš ļauj ļoti precīzi izmērīt laiku. Sākotnēji to izstrādāja ukraiņu izcelsmes rīdzinieks, zinātnieks Jurijs Artjuhs, turklāt viņam izdevās piedāvāt tik precīzu tehnoloģiju, ka analogu tai pasaulē nav. Artjuhs aizgāja viņsaulē 2012. gadā, taču paguva ieraudzīt savu izgudrojumu praktiski tagadējā izskatā 2011. gadā. Viņa zinātniskie pēcteči izveidoja aparāta versiju, kuru var nosūtīt kosmosā.

"Unikāls ir tas, kādā veidā viņš to izdarīja. (..) Viņš noslīpēja tehnoloģiju līdz perfektumam, kādā veidā pielasa elementus, kādā veidā saliek un kādā veidā tas tiek darīts," pastāstīja Imants Pulkstenis.

Runa ir par staciju, kura šauj ar lāzeri līdz satelītam, bet kad lāzers atgriežas, kompānijas izstrādātais taimeris nosaka, cik ātri lāzers sasniedza mērķi un atgriezās, ar precizitāti līdz 2 pikosekondēm – tās ir divas tūkstošās daļas no nanosekundes. Pēcāk šo iekārtu plānots pielietot kvantu datoros, kur ir nepieciešama augsta precizitāte.

Pastāv daudz mērīšanas iekārtu, taču citu tik precīzu un nedārgu kā Latvijas, pasaulē nav – tā ir desmit reizes lētāka par analogiem.

"EvenTech" vadītājs Pāvels Razmajevs skaidro, ka jau šobrīd vairāk nekā puse lāzera mērīšanas staciju pasaulē izmanto "EvenTech" aparātus.

" Mūsu taimerus izmantos altimetrijas sistēmai. Altimetrijas sistēma ir, kura mēra no punkta, kur atrodas altimetrs un kur asteroīds lido un mūsu taimeris būs tur pielietots," saka Razmajevs.

0
Tagi:
zinātnieki, Latvija, asteroīds
Pēc temata
Astronomi Latvijā noteikuši mīklainu kosmosa signālu avotu
Par godu neatkarības 100. gadadienai Latvija palaidīs kosmosā raķeti
Jūnijā kosmosā dosies pirmais pavadonis no Latvijas