Saeimas deputāts no partijas Saskaņa Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: Krievija atjaunos tranzītu pa Latviju tikai paralēlā visumā

72
(atjaunots 15:48 30.01.2020)
Baltkrievijas virzienā Latvijas darbs bijis neapmierinošs, Krievijas virzienā perspektīvu nav: ir bezjēdzīgi cerēt, ka Krievija apturēs kravu pārorientāciju uz savām ostām un atgriezīs tranzītu Latvijā.

RĪGA, 30. janvāris – Sputnik. No Krievijas tranzītā ienākošo kravu apjomu krišanās nesagādāja pārsteigumu transporta un loģistikas nozarei Latvijā – par to daudz tika spriests jau 2016. gadā, taču neviens nereaģēja. Tagad nākas strādāt situācijā, kāda nu ir izveidojusies, paziņoja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. 

Brīnumi kravu diversifikācijā nav iespējami, intervijā Sputnik Latvija atzīmēja Saeimas deputāts no partijas "Saskaņa" Vjačeslavs Dombrovskis.

"Kravu plūsmas ir tādas, kādas tās ir. Mūsu reģionā ir viena pamata plūsma – tie ir dabas resursi no Krievijas un citām bijušās Padomju Savienības valstīm uz rietumiem, otrā – preces no Ķīnas uz Eiropu un Ameriku. Nav iespējams ņemt un pagriezt Latvijas ostas un dzelzceļus par 90 grādiem un sākt apkalpot kravu plūsmas no dienvidiem uz ziemeļiem," paskaidroja Dombrovskis.

Viņš atgādināja, ka Latvijai ir zināmas iespējas manevram ar kravām Baltkrievijas virzienā, taču šeit daudz izmanīgāka izrādījusies Lietuva.

"Nepārprotami, Latvija šajā virzienā ir strādājusi neapmierinoši. Ļoti demonstratīvs ir pēdējais gadījums, kad Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš Minskā tikās ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, bet jau nākamajā dienā mēs uzzinājām, ka Minska transportēs norvēģu naftu caur Klaipēdas ostu. Izskatās komiski – vai patiešām Kariņš un Lukašenko vienojās par to?" akcentēja Dombrovskis.

Deputāts uzskata, ka Krievijas tranzīta aspektā Latvijai perspektīvu nav.

"Krievija būtu varējusi apturēt kravu pārorientāciju uz savām ostām, ka Latvijas pozīcija būtu konstruktīvāka. Taču mēs redzam, ka valdība, piemēram, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, gluži pretēji, aktīvi izmanto Krievijai nedraudzīgu retoriku un nodarbojas ar "tvītu karu", atzīmēja Dombrovskis.

Tamlīdzīgas darbības vēl vairāk mudina Krieviju aizvest savas kravas no Latvijas, uzsvēra politiķis.

"Būtu jau labi, ja mēs dzīvotu kādā alternatīvā paralēlā visumā, kur Krievija būtu nolēmusi neieguldīt miljardiem eiro savās jaunajās ostās un turpinātu sūtīt kravas caur Latviju. Kravu apgrozījums Latvijā būtu vismaz divreiz lielāks nekā tagad," vērtēja Dombrovskis.

Politiķis uzskata, ka visi būtu gandarīti, ja starp valstīm valdītu uzticība. "Krievija būtu atvēlējusi miljardus citām vajadzībām, Latvija varētu apkalpot kravu plūsmas un pelnīt, cilvēki nepaliktu bez darba. Taču tagad vairs nav jēgas par to runāt – ostas Krievijā ir uzceltas un strādās, Latvijai šajā ziņā perspektīvu nav," konstatēja Dombrovskis.

Iepriekš vēstīts, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms valstī pērn sasniedzis minimālo rādītāju 17 gadu laikā. Līdz šī gada beigām "Latvijas dzelzceļš" plāno atlaist no darba 1500 cilvēkus – aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

Rīgas ostas kravu apgrozījums 2019. gadā samazinājies par 10,1% salīdzinājumā ar 2018. gadu – tas sastādīja 32,76 milj.tonnu. Ventspils ostā kravu apgrozījums gadā pieaudzis par 0,6% - līdz 20,45 milj. tonnu. Klaipēdas ostā aizvadītajā gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, tika pārkrauti 46,22 milj. tonnu kravu – apmēram par 0,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

72
Zivjrūpniecības uzņēmums Kaija/Karavela, foto no arhīva

Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt

11
(atjaunots 13:48 02.07.2020)
Bezdarbniekiem Latvijā ir izdevīgāk saņemt pabalstus, nekā, piemēram, iet strādāt uz zivju fabriku ar algu 680 eiro uz rokām.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Bezdarbniekiem Latvijā nav motivācijas meklēt darbu, jo viņi saņem valsts pabalstus, šādu viedokli telekanāla RigaTV24 ēterā izteica zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite.

Uzņēmējs atzīmēja, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni 95 tūkstoši oficiāli reģistrēto bezdarbnieku, turklāt gribētāju iekārtoties viņa uzņēmuma praktiski nav. "Mums, piemēram, pastāvīgi ir vakances ražošanā – gan Rīgā, gan Ventspilī. Nedēļas laikā pie mums atnāca vien divi cilvēki, no kuriem neviens beigās nepalika strādāt," pastāstīja Bite.

Viņš uzskata, ka Latvijā vēlas dzīvot kā Zviedrijā, bet strādāt – kā Āfrikā.

"Tā ir realitāte. Kamēr cilvēkam nebūs motivācijas iet un strādāt, kamēr viņam vienkāršāk būs saņemt pabalstu, viņš izvēlēsies šo vienkāršo ceļu," piebilda Bite.

Iepriekš fabrika "Karavela" izsludināja kampaņu ar lozungu "Neatlaid, bet aizdod". Krīzē fabrika piedāvāja kompānijām, kuras nonāca dīkstāvē, sniegt uz laiku savus darbiniekus. Ceha darbinieka stundas likme sastāda 6 eiro pirms nodokļu samaksas. par 160 stundām mēnesī var nopelnīt 960 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tie ir aptuveni 680 eiro uz rokām.

SIA "Karavela" ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kuram "Rosseļhoznadzor" atļāva atjaunot šprotu piegādi Krievijā, aizliegums bija spēkā no 2015. gada jūnija sistemātisku pārkāpumu dēļ, kurus iestāde atklāja inspekcijas laikā, kā arī saistībā ar to, ka produkcijas sastāvā tika pārsniegts kancerogēnās vielas benzopirēna līmenis.

11
Tagi:
pabalsts, bezdarbs, Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Nabadzība, foto no arhīva

Kariņu neizbrīnīja tas, ka ar 64 eiro nevar izdzīvot

25
(atjaunots 12:29 01.07.2020)
Garantētais minimālo ienākumu līmenis arī "kļūs par daļu reformu" Latvijā, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Satversmes tiesas (ST) lēmums, ka garantētais minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei, nekļuva par pārsteigumu, sacīja telekanāla "Rīga TV24"  ēterā premjerministrs Krišjānis Kariņš. Pēc viņa teiktā, labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Satversmes tiesa 25. jūnijā nolēma, ka GMI līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tai skaitā to, kādām pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā noteikšanas metodika.

Apstrīdētā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.

Komentējot tiesas lēmumu, Kariņš paziņoja, ka tas nekļuva par kaut ko negaidītu. Premjers atzīmēja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu", tādēļ viņš gaida, kad viņa sniegs savus piedāvājumus valdībai.

"Manuprāt, mēs varēsim sakārtot šo sistēmu. Ja paskatās, tad šī valdība ir veikusi finanšu pārraudzības kapitālo remontu un mēs saņēmām labu kredītreitingu. Tāpat mēs panācām Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Arī GMI līmenis būs viena daļa no reformām," sacīja Kariņš, piebilstot, ka valdība atbalstīs ministres piedāvājumu un piešķirs finansējumu sistēmas sakārtošanai.

25
Tagi:
Labklājības ministrija, Ramona Petraviča, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Orlovs: varasvīri apšņāps iztikas minimumu, lai izpatiktu tiesai
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

0
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

0
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes