Rīgas stacijas pievedceļš, foto no arhīva

Kravas aizgāja, bet mēs sēdējām: Latvijā alternatīvu vietā meklē vainīgos

57
(atjaunots 01:23 30.01.2020)
Jau gadsimta sākumā Krievija sāka novirzīt savas kravas uz iekšzemes ostām, taču Latvijā neviens īsti negatavojās kravu apgrozījuma sarukumam. Tagad LDz nāksies samazināt darbinieku skaitu un, iespējams, pat "līst" valsts budžetā.

RĪGA, 30. janvāris — Sputnik. No Krievijas tranzītā ienākošo kravu apjomu krišanās nesagādāja pārsteigumu transporta un loģistikas nozarei Latvijā – par to daudz tika spriests jau 2016. gadā, taču neviens nereaģēja. Tagad nākas strādāt situācijā, kāda nu ir izveidojusies, paziņoja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, radio Baltkom ēterā.

Ministrs konstatēja, ka kravu apgrozījuma samazināšanās tendence ir saskatāma – tā esot saistīta ar atsevišķu veidu kravām. Ogļu cenas pasaules biržās krītas, zūd interese. Politiķis atgādināja, ka tendence sākās 2000. gadu sākumā, jo Krievija būvēja pati savas ostas, un nekāds jaunums tas nav.

Pēc viņa vārdiem, krīze nebija negaidīta, taču kravu pārvadājumu un pārkraušanas apjomu sarukumam bija iespējams sagatavoties labāk.

Politiķis atcerējās, kā lasījis rakstus 2016. gadā, kuros eksperti brīdināja par notikumu tālāko attīstību, piemēram, centra "Certus" pētījumus, arī Vjačeslavs Dombrovskis par to runājis un rakstījis, taču neviens nereaģēja. Taču tagad jāstrādā jau pašreizējā situācijā, atzina Linkaits.

Viņš informēja, ka izmaiņas "Latvijas dzelzceļa" valdes sastāvā radīja nepieciešamība optimizēt procesus.

Linkaits atcerējās, ka jau iepriekšējai LDz valdei teicis: jāsamazina izdevumi un jāsagatavojas, taču uzņēmums nav reaģējis. Kad augusta beigās tika iecelti jauni LDz valdes locekļi, viņu pirmais uzdevums bija pārskatīt valdes struktūru un tikt skaidrībā ar situāciju, it īpaši par to, kur un kā ātri mainīt apstākļus.

Iepriekš vēstīts, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms valstī pērn sasniedzis minimālo rādītāju 17 gadu laikā. Līdz šī gada beigām "Latvijas dzelzceļš" plāno atlaist no darba 1500 cilvēkus – aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

2020. gada 1. janvārī kompānijā "Latvijas dzelzceļš" strādāja 6265 cilvēki, koncernā "Latvijas dzelzceļš" - 9950 cilvēki.

"Latvijas dzelzceļš" pārvalda sabiedriskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru – tas ir koncerna "Latvijas dzelzceļš" vadošais uzņēmums.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

57
Pēc temata
Eksperts novērtēja "Latvijas dzelzceļa" izredzes izvairīties no bankrota
Vispirms darbinieki, tagad – sliedes: "Latvijas dzelzceļš" izpārdod metāllūžņus
Ne valdība, bet velni: Latvijas Dzelzceļš ir spiests atlaist 1500 darbiniekus
Krievijas kravas ātri aiziet: Latvijas dzelzceļam nāksies pietaupīt
Zivjrūpniecības uzņēmums Kaija/Karavela, foto no arhīva

Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt

11
(atjaunots 13:48 02.07.2020)
Bezdarbniekiem Latvijā ir izdevīgāk saņemt pabalstus, nekā, piemēram, iet strādāt uz zivju fabriku ar algu 680 eiro uz rokām.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Bezdarbniekiem Latvijā nav motivācijas meklēt darbu, jo viņi saņem valsts pabalstus, šādu viedokli telekanāla RigaTV24 ēterā izteica zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite.

Uzņēmējs atzīmēja, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni 95 tūkstoši oficiāli reģistrēto bezdarbnieku, turklāt gribētāju iekārtoties viņa uzņēmuma praktiski nav. "Mums, piemēram, pastāvīgi ir vakances ražošanā – gan Rīgā, gan Ventspilī. Nedēļas laikā pie mums atnāca vien divi cilvēki, no kuriem neviens beigās nepalika strādāt," pastāstīja Bite.

Viņš uzskata, ka Latvijā vēlas dzīvot kā Zviedrijā, bet strādāt – kā Āfrikā.

"Tā ir realitāte. Kamēr cilvēkam nebūs motivācijas iet un strādāt, kamēr viņam vienkāršāk būs saņemt pabalstu, viņš izvēlēsies šo vienkāršo ceļu," piebilda Bite.

Iepriekš fabrika "Karavela" izsludināja kampaņu ar lozungu "Neatlaid, bet aizdod". Krīzē fabrika piedāvāja kompānijām, kuras nonāca dīkstāvē, sniegt uz laiku savus darbiniekus. Ceha darbinieka stundas likme sastāda 6 eiro pirms nodokļu samaksas. par 160 stundām mēnesī var nopelnīt 960 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tie ir aptuveni 680 eiro uz rokām.

SIA "Karavela" ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kuram "Rosseļhoznadzor" atļāva atjaunot šprotu piegādi Krievijā, aizliegums bija spēkā no 2015. gada jūnija sistemātisku pārkāpumu dēļ, kurus iestāde atklāja inspekcijas laikā, kā arī saistībā ar to, ka produkcijas sastāvā tika pārsniegts kancerogēnās vielas benzopirēna līmenis.

11
Tagi:
pabalsts, bezdarbs, Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Nabadzība, foto no arhīva

Kariņu neizbrīnīja tas, ka ar 64 eiro nevar izdzīvot

25
(atjaunots 12:29 01.07.2020)
Garantētais minimālo ienākumu līmenis arī "kļūs par daļu reformu" Latvijā, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Satversmes tiesas (ST) lēmums, ka garantētais minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei, nekļuva par pārsteigumu, sacīja telekanāla "Rīga TV24"  ēterā premjerministrs Krišjānis Kariņš. Pēc viņa teiktā, labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Satversmes tiesa 25. jūnijā nolēma, ka GMI līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tai skaitā to, kādām pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā noteikšanas metodika.

Apstrīdētā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.

Komentējot tiesas lēmumu, Kariņš paziņoja, ka tas nekļuva par kaut ko negaidītu. Premjers atzīmēja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu", tādēļ viņš gaida, kad viņa sniegs savus piedāvājumus valdībai.

"Manuprāt, mēs varēsim sakārtot šo sistēmu. Ja paskatās, tad šī valdība ir veikusi finanšu pārraudzības kapitālo remontu un mēs saņēmām labu kredītreitingu. Tāpat mēs panācām Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Arī GMI līmenis būs viena daļa no reformām," sacīja Kariņš, piebilstot, ka valdība atbalstīs ministres piedāvājumu un piešķirs finansējumu sistēmas sakārtošanai.

25
Tagi:
Labklājības ministrija, Ramona Petraviča, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Orlovs: varasvīri apšņāps iztikas minimumu, lai izpatiktu tiesai
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

0
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

0
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes