Lietišķi cilvēki, foto no arhīva

Austrijas bankas dod pat latviešu menedžerus: tranzīts un tirdzniecība maina darba vietu

42
(atjaunots 13:30 29.01.2020)
Kompānijas, kas strādā tranzīta biznesā un starptautiskajā tirdzniecībā ar trešajām valstīm, nomainījušas Latvijas bankas pret Austriju vai Šveici – tur pat latviešu menedžerus piedāvā, konstatēja deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 29. janvāris — Sputnik. Finanšu nozares "kapitālā remonta" rezultātā Latvija zaudējusi 9 miljardus eiro nerezidentu naudas. Taču "nepareizā" kapitāla svinīgā padzīšana nav nodrošinājusi "pareizo" investīciju pieplūdumu, lai arī Latvijas premjerministrs ir ASV pilsonis, norādīja Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja "Moneyval" publicēja pārskatu, kurā uzlabots Latvijas vērtējums darbā pie 112 rekomendāciju izpildes. Februārī Parīzē notiks Moneyval plenārsēde, kurā varētu tikt pieņemts lēmums par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās konstatēti stratēģiskie pārkāpumi cīņā pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, - tā saucamajā "pelēkajā sarakstā". Taču Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa uzskata, ka no tehniskās atbilstības viedokļa tam patlaban nav pamata.

Saeimas deputāts no "Saskaņas" Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot Monayval ziņojumu, atzīmēja, ka it kā jau vajadzētu priecāties, taču "iznāk muļķīgi, grozi, kā gribi".

"Pāris gadus ilgā "kapitālā finanšu remonta" rezultātā Latvija zaudējusi 9 miljardus eiro nerezidentu naudas. Pie mums ekonomika it kā ir būvēta uz tirgus ekonomikas, kapitālisma principiem un tā tālāk. Šie principi pauž: kapitāls ir laba lieta! To vajag piesaistīt, likt lietā, investēt, radīt darba vietas utt. Tas ir, zaudēt kapitālu – tas ir slikti! Bet padzīt – ne tikai slikti, bet arī muļķīgi," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook un atzīmēja, ka pēdējo 20 gadu laikā finanšu nozari kontrolējuši ministri no "Jaunā laika"/"Vienotības".

Dombrovskis konstatēja: nav manāms, ka nepareizā" kapitāla svinīgā padzīšana būtu veicinājusi "pareizā" kapitāla un investīciju pieplūdumu. "Un tas notiek, lai arī mūsu premjerministrs ir ASV pilsonis, un arī prezidents lielāko daļu mūža nav nodzīvojis Latvijā," piebilda politiķis.

"Kas iznācis rezultātā? Kompānijas, kas strādā tranzīta biznesā, starptautiskajā tirdzniecībā ar trešajām valstīm, saka, ka ir gandrīz neiespējami strādāt ar Latvijas bankām. Viņi mūsu bankām ir pārlieku riskanti klienti. Tad viņi atver kontus Austrijas un Šveices bankās un strādā ar tām. Stāsta, ka tās Austrijas bankas viņiem pat piedāvājušas latviešu menedžerus. Austrijā. Tāds, lūk, kārtējais "panākumu stāsts" "Vienotības" stilā," piezīmēja Dombrovskis.

Atgādināsim, ka banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu un saikni ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, kā arī par ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu pašlikvidēties, jo ne ECB, ne Latvijas Banka to neglāba.

Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veica labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.

Latvijas bizness, publicisti un vairāki politiķi negatīvi vērtē Latvijas valdību par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, lai arī šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem ieplūda arī valsts budžetā nodokļu veidā.

42
Pēc temata
Latvijā turpinās slēgt bankas: FKTK atradusi trīs kandidātus
Bankas Latvijā gada laikā zaudējušas pusi peļņas
Ekonomiste: Latvija nozāģējusi zaru, uz kura pati sēdēja, taču Kariņš ir gandarīts
Kariņš par naudas atmazgāšanu: mēs būsim savu māju sakārtojuši
Jūs tikai pasakiet, kam kas jāatņem: tiesas iesaistās banku "remontā" Latvijā
Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits

Covid-19 krīze un KF kravu aiziešana: Latvijas ostu likteni apsprieda "slepenā" seminārā

30
(atjaunots 08:53 10.07.2020)
Iespējams, neviens īsti neuzzinātu par pusslepenu satiksmes ministra tikšanos ar tranzīta nozares pārstāvjiem par ostu pārvaldes reformu, ja ne tūristi, kuri nevarēja nopirkt biļetes braucienam ar kuģīti.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Otrdien, 7. jūlijā, Ventspils ostā notika slēgts seminārs, kurā piedalījās satiksmes ministrs Tālis Linkaits, trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvji, kā arī VAS "Ventas osta", SIA "Rīgas brīvostas flote" un VAS "Latvijas Dzelzceļš". Pasākumā tika apspriests jaunais ostu pārvaldes modelis.

Seminārs notika privātās telpās un paaugstinātas konfidencialitātes apstākļos, un oficiāla informācija par tā norisi parādījās tikai post factum, tādēļ portāls Pietiek.com nodēvēja to par "slepenu".

Nesaprotamais slepenums

Par to, ka Ventspilī notiek seminārs ar augsta līmeņa ierēdņiem, kļuva zināms nejauši, jo tūristi nespēja nopirkt biļetes uz kuģīti "Hercogs Jēkabs". Kuģīša darba bija apturēta, jo uz reisiem plkst. 14:00 vai 18:00 varēja atnākt "augstie viesi", tai skaitā satiksmes ministrs.

Turklāt pats Linkaits, kurš parasti aktīvi ziņo par savām tikšanās reizēm un braucieniem Twitter vietnē, šoreiz neko neuzrakstīja.

Tālāk no Ventspils brīvostas pārvaldes darbiniekiem izdevās noskaidrot, ka pārvalde patiešām rīko semināru, taču tas ir tik konfidenciāls, ka to nolēma sarīkot privātās telpās.

Par pasākumu zināja arī Ventspils domes darbinieki, tur paziņoja arī semināra tematu – ostu pārvaldes reforma. Domē piebilda: lai arī puse nekustamo īpašumu, kurus izmanto ostas pārvalde, pieder pašvaldībai un to vērtība tuvojas 170 miljoniem eiro, turklāt daudzas ēkas ir ieķīlātas kredītu ostas modernizācijas saņemšanai, no Ventspils domes netika uzaicināts neviens pārstāvis. Par semināru tur arī uzzināja nejauši.

Vietējā izdevuma Ventas Balss redakcijā paziņoja, ka atšķirībā no citiem analoģiskiem pasākumiem, uz šo vietējos žurnālistus neuzaicināja nedz rakstiskā veidā, nedz pa telefonu.

Tranzīta izaicinājumi

Jau pēc tam, kad Pietiek publicēja rakstu par "slepeno" semināru, Satiksmes ministra birojs izplatīja paziņojumu par šo pasākumu. Tika atzīmēts, ka Tālis Linkaits aicināja trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvjus strādāt pie jaunām sadarbības idejām un tranzīta pakalpojumu kvalitātes celšanas.

"Visā Eiropā pēdējo gadu desmitu laikā ir notikusi ostu komercializācija, un arī Latvijai beidzot ir jāiet šis ceļš, lai mēs iegūtu efektīvi strādājošu ostu nozari, kas tiek pārvaldīta starptautiski saprotamā veidā un stiprina Latvijas kā kravu pārvadājumu valsts konkurētspēju," paziņoja ministrs ievadvārdos.

Satiksmes ministrijā paziņoja, ka grozījumi likumos par ostām un Liepājas SEZ, kurus iestāde izstrādāja vairāk nekā gada garumā, tagad tiek nodoti sabiedriskai apspriešanai, savukārt 15. jūlijā tos apspriedīs Ostu, tranzīta un loģistikas padome. Pēc Ministru kabineta apstiprināšanas tie tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā. Lielās ostas var kļūt par kapitālsabiedrībām 2021. gada otrajā pusē.

No Satiksmes ministrijas paziņojuma izriet, ka izņemot semināru notika arī paneļdiskusija, kurā tika apspriesta vienotas kravu piesaistīšanas stratēģijas Latvijas ostā nepieciešamība, dzelzceļa loma ostu attīstībā un iespējamās izmaiņas speciālo ekonomisko zonu regulēšanā.

Turpat tiek minēts Ventspils ostas pārvaldnieka Andra Purmaļa komentārs: "Ventspils brīvosta 2020. gadu iesāka, sastopoties ar virkni izaicinājumu. Krievijas politika pārvirzīt kravas uz savām ostām, kā arī siltā ziema un Covid-19 izraisītā krīze gandrīz pilnībā apstādinājusi akmeņogļu pārkraušanu Ventspils ostā, kas 2019. gadā veidoja trešo daļu visu kravu.

Šī situācija, ko varēja paredzēt jau iepriekš, nozīmē, ka ostu pārvaldēm jāmaina iepriekšējā stratēģija, jo esam jaunā realitātē. Neskatoties uz grūtībām, saredzam arī iespējas, piemēram, jaunu kravu segmentu piesaistē, bet te būtiski svarīga ir visu līmeņu - valsts, ostu pārvalžu, dzelzceļa pārvadātāju un termināļu elastīga un koordinēta sadarbība."

Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš seminārā atzīmēja, ka sakarā ar ostu pārvaldes modeļa izmaiņām jānodrošina visu procesu caurspīdīgums, kas ir svarīgi kreditoriem un to sadarbības partneriem. Viņš pievērsa uzmanību, ka jaunu investīciju piesaistīšanu apgrūtina apbūves tiesību regulēšana, kas palēnina ostu uzņēmumu būvprojektu īstenošanu. Zeltiņš aicina pārskatīt juridisko bāzi un kopā meklēt risinājumus, kuri palīdzēs izveidot Latvijas ostās investīcijām un uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi.

Ar cilvēkiem braukt nevēlas

Tikai nākamajā dienā informāciju par semināru apstiprināja Ventspils Brīvostas pārvalde, atbildot Ventas Balss forumā uz jautājumiem, vēsta Pietiek. Izrādījās, ka tieši tā bija pasākuma iniciators, tiesa, pārvaldē apgalvo, ka tas nebija slepens, bet gan vienkārši slēgta darba sapulce.

Tieši tā – par darba sapulci – pārvalde nosauca šo semināru savā Twitter publikācijā, kurā teikts, ka pirms pasākuma tā dalībnieki pagodināja bojāgājušo jūrnieku un zvejnieku piemiņu. Šajā paziņojumā padalījās ar ministrs Linkaits.

Starp citu, kā pateica Ventas Balss fotogrāfs, izbraukumā ar kuģīti ministrs tā arī nedevās. Kāds vietējais iedzīvotājs forumā komentēja to šādi: "Nevar izbraukt kopā ar tautu? Laikam zina, ko ēdis, baidās, ka neiemet Ventā (kādreiz labi sen līdzīgi mācīja vienu nešpetnu Ventspils milici). Kauns valdībai!"

30
Tagi:
tranzīts, kravas, Latvija, Tālis Linkaits
Pēc temata
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Latvijas tranzītam netiks Krievijas ogles pat optimistiska scenārija gadījumā
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā
Kravu tranzīts caur Latviju krities gandrīz par 60%
Latvijā audzētās ogas, foto no arhīva

Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz

16
(atjaunots 17:13 09.07.2020)
Jaunā zemnieku saimniecību un tirdzniecības tīklu sadarbības memoranda mērķis ir palīdzēt vietējiem dārzeņiem un augļiem paaugstināt piedāvāto preču apjomu vietējos veikalos, taču patērētājs vienalga beigu beigās vadās pēc cenas; risinājums ir.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Latvijas fermeri un tirdzniecības tīkli vienojās veltīt vairāk uzmanības tam, lai veikalu plauktos būtu vairāk vietējo ogu, dārzeņu un augļu. Šāda iecere ir nosprausta speciālā memorandā, kuru pirmdien, 6. jūlijā, parakstīja nozares pārstāvji, kā arī Zemkopības ministrija, vēsta TV3

Labumu no šādas pieejas ir jāgūst gan zemniekiem, gan gala patērētājiem.

"(Cilvēki varēs) saņemt kvalitatīvu Latvijas produktu ikdienā savām vajadzībām, kvalitatīvu, atbilstošu visām prasībām. Un, no otras puses, lai arī stiprinātu Latvijas vietējo ražotāju pārliecību un iespējas ražot kvalitatīvu produkciju, piegādāt viņu Latvijas tirgos," pastāstīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

"Lauksaimniekiem būs stabilitātes sajūta, viņi zinās, ka viņu produkciju ņems. Jo tas jau tomēr ir ilgtermiņa process, zemniekam ir jārēķinās ar to, cik viņam ir jāražo, cik varēs pārdot. Un arī patērētājiem būs garantija, ka viņi pirks kvalitatīvu produkciju," piebilda Lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs.

Iniciatīvu atbalstīja arī tirdzniecības tīkli. Jau šobrīd tie ir pamanījuši, ka liela daļa iedzīvotāju vēlas pirkt vietējo produkciju, taču ne visi veikali spēj to nodrošināt, jo ir nepietiekama sadarbība ar ražotājiem.

"Šis memorands ir tieši laikā un vietā. Tas ir nepārprotams signāls, ka sezonas laikā prioritāte ir Latvijas dārzeņi, ogas un augļi. Un tam būtu jādominē gandrīz visos mazumtirdzniecības veikalos. To arī vēlas pircējs," uzskata Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš uzskata, ka, lai arī sezonā Latvijas lauksaimnieki spēs saražot pietiekami daudz vietējās produkcijas, lai nodrošinātu veikalus, lielāka pieprasījuma gadījumā tiem nāksies tikt galā ar veselu virkni izaicinājumu – tie ir gan kvalitātes nodrošināšana, gan spēja piegādāt produkciju ar konkrētu biežumu.

"Un trešais arī cena. Jo šobrīd, kā rāda pēdējie pētījumi, ka cilvēki arvien vairāk orientējas uz cenu un mazāk ir nacionālpatriotiski.

Pēdējos gados mazāk izvēlas Latvijas produktu neatkarīgi no cenas. Savukārt cenas princips joprojām ir ļoti spēcīgs un ir pat pieaudzis," atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Tādēļ tirgotāji vēlētos PVN samazinājumu ne tikai Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, bet arī citiem pārtikas produktiem. Tad iedzīvotāji spētu atļauties iegādāties kvalitatīvus produktus un palīdzētu vietējiem ražotājiem pārdot savu produkciju lielākā apjomā.

16
Tagi:
Zemkopības ministrija, veikals, Latvijas prece
Pēc temata
Dārzeņi ar atlaidi un stikla taras pieņemšana: kā tauta spējusi ietekmēt varu Latvijā
Latvijā ievērojami sadārdzinājušies dārzeņi un kartupeļi
Dārzeņi Latvijā kļūs dārgāki, bet augļi Latvijas iedzīvotājiem jau sen nav pa kabatai
Latvijā var atkal palielināt PVN vietējiem dārzeņiem un augļiem
Bērnu nama audzēknis, foto no arhīva

Pagaidīs, kamēr politiķi izdomās noteikumus: Saeima nolēma neatdot bērnus ārzemniekiem

0
(atjaunots 15:19 10.07.2020)
Labklājības ministre uzskata, ka likumprojekti par adoptēšanas aizliegumu ārzemniekiem nostāda vēlmi noturēt bērnus Latvijā augstāk par viņu interesēm; līdzīgā veidā izteikušies daudzi deputāti, taču beigās iniciatīva vienalga tika apstiprināta pirmajā lasījumā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas parlaments pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu paketi, kuri aizliedz ārvalstu pilsoņiem adoptēt Latvijas bāreņus. Šī piedāvājuma apstiprināšana notika ar visnotaļ asām debatēm Saeimā.

Likumprojektiem ir jāstājas spēkā no šī gada 1. septembra. Tie paredz pilnu adoptēšanas aizliegumu citu valstu piederīgajiem līdz brīdim, kamēr nestāsies spēkā Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumi un citi normatīvie akti. Saeimas debatēs galvenokārt tika prezentēti divi pretēji uzskati: aizlieguma piekritēji uzskatīja, ka tādā veidā var samazināt vardarbības risku pret bērniem no Latvijas ārzemēs (kur būtībā nav kontroles pār adoptētajiem), savukārt aizlieguma pretinieki apgalvoja, ka, ja bērnu, kurš dzīvo bērnunamā, neviens neadoptē Latvijā, tad vienīgā iespēja viņam izaugt normālā ģimenē ir aizbraukt uz ārzemēm.

Deputāte Evita Zālīte-Grosa no Jaunās konservatīvās partijas debašu laikā atgādināja, ka vēl 2018. gadā ārzemniekiem aizliedza adoptēt bērnus no audžuģimenēm. Viņasprāt, adoptēšana uz ārzemēm daļēji ietver sevī finanšu intereses.

Deputāte Vita Anda Tērauda no "Attīstībai/Par!" atzīmēja, ka bērniem ir tiesības augt ģimenē, taču pieaugušajiem ir pienākums nodrošināt bērniem šīs tiesības: "Šodien no virtuālās tribīnes mēs jau dzirdējām un dzirdēsim daudz liecību par to, ka mēs ar šo pienākumu netiekam galā. (…) Ir nepieciešama aktīvāka rīcība, lai meklētu tepat, Latvijā, ģimenes, kuras būtu gatavas adoptēt bērnus."

Deputāte atzīmēja, ka ir jāaizdomājas par to, kā aizstāvēt vecāku bērnu tiesības – no 10 līdz 18 gadiem.

Pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) sacītā, šis likumprojekts nozīmē, ka valsts vēlme noturēt bērnus Latvijā tiek likta augstāk, nekā pašu bērnu intereses. Jaunieviesums skar 141 bērna intereses, kurus varētu adoptēt ārpus Latvijas dzīvojošie ārzemnieki. Ministre norādīja, ka Latvijas ģimenes labprātāk adoptē pavisam mazus bērnus, turklāt bez veselības problēmām. Būtībā grozījumi atņem iespējas augt ģimenē vecākiem bērniem un tiem, kam ir zināmi veselības traucējumi.

Līdzīgu viedokli pauda Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"): "Mums nav morālu tiesību liegt šiem pusaudžiem pēdējo cerību un likt viņiem gaidīt, kamēr mēs sakārtosim sistēmu. Mēs viņiem tādā veidā varam liegt viņu individuālo laimi. Viņi Nav valsts īpašums."

Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko izkritizēja faktu, ka jautājums par bērniem tiek skatīts Saeimas ārkārtas sēdē. Tāpat viņu neapmierināja atbildīgās komisijas vadītāja, deputāta Artusa Kaimiņa darba kvalitāte, jo viņš atteicās uztvert viedokļus, kuri atšķīrās no viņa uzskatiem.

Atbildes vārdā Kaimiņš paziņoja, ka komisija savu darbu ir izpildījusi, uzklausot visu pušu viedokļus, tomēr komisijas vadītājs bijis neapmierināts ar labklājības ministres Petravičas darbībām, kurai "fotografēties un filmēties patīk daudz labāk, nekā strādāt par ministri". Nedaudz vēlāk Saeimas spīkere bija spiesta pārtraukt deputāta Kaimiņa uzstāšanos, pēc tam, kad viņš paziņoja, ka viņš "nav 50 eiro banknote, lai visiem patiktu". Tādā veidā deputāts atbildēja uz sava bijušā partijas biedra Alda Gobzema pārmetumu, kurš paziņoja, ka pusotra gada darba laikā attiecīgajā komisijā Kaimiņš ir izdarījis "pilnīgi neko".

Pret likumprojektiem uzstājās KPV LV līderis Atis Zakatistovs: "Saeimai ir jāpamostas un jāaizmirst šis likumprojekts kā murgs. Šis likumprojekts ir vieglprātīga spēlēšanās ar varu, likumprojekts ir vieglprātīga spēlēšanās ar simbolismu, tā ir vieglprātīga spēlēšanās ar nopietnām lietām, kas saistās ar mūsu ārpolitiku. Ja man būtu jāraksturo ar tīs pazīmēm šo likumprojektu, tad es teiktu, ka šis likumprojekts ir nežēlīgs pret bērniem, šis likumprojekts ir ārpolitiski tuvredzīgs un, iespējams pat muļķīgs. Un, treškārt, šis likumprojekts sevī ietver patvaļu – visu to sliktāko, ko likumdošanā mēs saucam par "izdzīt cauri"."

Šis likumprojekts, pēc deputāta sacītā, atņem bērniem cerību iegūt vecākus.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") aicināja tos politiķus, kuri atbalsta adopcijas aizliegumu ārzemniekiem, parādīt piemēru un pašiem adoptēt Latvijas bērnus, kuriem vienīgā iespēja nokļūt ģimenē ir aizbraukt uz ārzemēm.

Viedokļi debatēs sadalījās ne pēc klasiskās shēmas – koalīcija pret opozīciju, – bet gan acīmredzami apzīmēja pretrunas starp esošajiem un bijušajiem KPV LV locekļiem, kā arī KPV LV un "Jaunās konservatīvās partijas" pārstāvjiem. Beigās vairākiem opozīcijas deputātiem, piemēram, Borisam Cilevičam ("Saskaņa") radās sajūta, ka likumprojekts par bērniem būtībā ir kļuvis par politiskās cīņas instrumentu pašā koalīcijā.

Starp parlamentā izskanējušajiem viedokļiem bija arī tādi, ka, pieņemot likumu par adoptēšanas ierobežošanu, Latvija izrādīsies "vienā laukā ar Krieviju", kas nevar iepriecināt Nacionālo apvienību kā aktīvus grozījumu piekritējus.

Pēc spraigajām debatēm Saeima apstiprināja abus likumprojektus. Aizliegumam jāstājas spēkā no 1. septembra, taču lietās, kuras jau tiek skatītas, būs iespējams pieņemt pozitīvu lēmumu par bērna adoptēšanu uz ārzemēm. Tāpat bērnus drīkstēs adoptēt ārzemnieki, kuri ir bērna radinieki.

Ministru kabinetam tiks uzdots izstrādāt kārtību, saskaņā ar kuru Latvija varētu efektīvi kontrolēt bērnu tiesību ievērošanu, kuri brauc prom pie jaunajiem vecākiem uz ārzemēm. Taču līdz tam laikam adoptēšana uz ārzemēm tiek iesaldēta.

0
Tagi:
Latvija, bērni, saeima
Pēc temata
Latvijā katru otro bērnu adoptē ārzemnieki
Ārzemnieki vairs nevarēs aizvest bērnus no Latvijas: Saeima pie tā strādā
Petraviča: Latvijas bērnunamos joprojām dzīvo astoņsimt bērni