Vecākā gadagājuma sievietes, foto no arhīva

Iedzīvotāju skaits drīz saruks divkārt. Finansists iesaka padomāt par nodokļiem

159
(atjaunots 23:57 28.01.2020)
Latvijas valdībai jāmeklē mūsdienīgi racionāli risinājumi dzimstības palielināšanai, citādi drīz vien nodokļu maksātāju skaits saruks tiktāl, ka nebūs, kam uzturēt pensionārus, paziņoja Edmunds Krastiņš.

RĪGA, 28. janvāris — Sputnik. Netālā nākotnē iedzīvotāju skaits Latvijā var sarukt uz pusi – valstī vienkārši nav, kam laist pasaulē bērnus. Valdībai jau tagad nāktos padomāt par šo problēmu, citādi nebūs pietiekama skaita iedzīvotāju, kuri maksās nodokļus un nākotnē uzturēs pensionārus, valsts bijušais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš norādīja RigaTV24 ēterā.

Viņš atzīmēja, ka Latvija nokļuvusi demogrāfiskajā bedrē, kad izaugusi 90.gados dzimušo jauniešu paaudze – šajā laikā dzimstība bija ļoti zema.

Krastiņš aicināja paskatīties uz Latvijas demogrāfisko struktūru, – dzimstība neatražo iedzīvotāju skaitu. Jau ceturto gadu no vietas vērojama iedzīvotāju skaita krišanās. Politiķis uzskata, kas tas ir saprotams, - vienkārši nav, kam dzemdēt bērnus.

Pēc viņa domām, dabisku procesu rezultātā iedzīvotāju skaits var kristies uz pusi. Lai to nepieļautu, valdībai jau tagad ir jāizstrādā atbilstoši instrumenti.

Kas strādās un maksās nodokļus, lai nākotnē uzturētu lielo skaitu pensionāru, vaicā finansists. Viņš ieteica neignorēt problēmu un savlaicīgi meklēt racionālus risinājumus.

Iepriekš kļuva zināms, ka dzimstība Latvijā krītas ceturto gadu pēc kārtas. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2019.gadā valstī piedzimuši 18 589 bērni. Gadu iepriekš jaundzimušo skaits Latvijā sasniedza 19 314 bērnus, 2017.gadā - 20 828 bērnus, bet 2016. gadā - 21 968 bērnus. Tātad pērn, salīdzinājumā ar 2018.gadu, dzimstība kritusies par 3,7%.

CSP atzīmē, ka maijā tiks precizēts pagājušajā gadā dzimušo bērnu skaits, jo tiks papildināti dati par ārzemēs dzimušajiem. 2018.gadā ārzemēs dzimuši 202 bērni, 2017.gadā - 261 bērns.

Tāpat pērn samazinājās arī mirstība. 2019.gadā miris 27 661 Latvijas iedzīvotājs – par 4% vai 1159 mazāk nekā 2018.gadā.

Sarucis arī negatīvais dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums – 2018.gadā mirstības pārsvars pār dzimstību sastādīja 9506 cilvēkus, bet aizvadītajā gadā – 9072.

2020.gada sākumā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, Latvijā dzīvoja 1,908 miljoni cilvēku – par 0,6% mazāk nekā gadu iepriekš.

159
Pēc temata
Labklājības ministrijā zināms, kā uzlabot demogāfisko situāciju Latvijā
Visi mūk: Polija izsūknē Ukrainas darbaspēka resursus
Investori nevēlas strādāt Latvijā: ieguldījumi kritušies līdz minimumam 7 gadu laikā
Pasaules Banka: no Latvijas bēg izglītoti cilvēki
Premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā

0
(atjaunots 16:44 21.10.2020)
Valdība izskata visus atbalsta pasākumus, kuri varētu noderēt situācijas ar koronavīrusu valstī pasliktināšanās gadījumā, atzīmēja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Premjerministrs Krišjānis Kariņš LTV "Rīta panorāmas" ēterā paziņoja, ka dīkstāves pabalsti varētu tikt atgriezti, ja ekonomikā Covid-19 uzliesmojumu dēļ sāksies strauja lejupslīde, raksta jauns.lv.

Viņš uzsvēra, ka valdība ir gatava sniegt atbalstu, ja tas būs nepieciešams. Situācijas pasliktināšanās gadījumā valdība būs spiesta pastiprināt ierobežojumus, kuri tā vai savādāk radīs negatīvu ietekmi uz ekonomiku.

Kariņš norādīja uz "pārsteidzošo dzīvotspēju" un "veselīgām tendencēm" Latvijas ekonomikā, īpaši viņš atzīmēja samazinājušos bezdarbnieku skaitu valstī.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīja uzņēmējiem atgriezt dīkstāves pabalstus, kas tika izmaksāti kļūdas pēc. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme toreiz paziņoja, ka VID bija pretimnākošs un ļoti steidzās uzsākt izmaksas, tādēļ arī kļuva iespējamas kļūdas.

Tāpat viņa uzsvēra, ka situācijas atkārtošanās gadījumā visi darba mīnusi tiks ņemti vērā un šāda lietu kārtība vairs nenotiks. Tostarp Jaunzeme paziņoja, ka VID vairs neizrādīs tik lielu uzticību uzņēmējiem, un izmaksas notiks daudz vēlāk, nekā tas notika iepriekšējā reizē.

Savukārt tiesību aizstāve Elizabete Krivcova atzīmēja, ka šāds lēmums ir nelikumīgs, jo, saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu, privātpersonai ir tiesības paļauties uz valsts iestādes lēmumiem.

0
Tagi:
koronavīruss, pabalsts, Latvija, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Pasažieri lidostā Rīga, foto no arhīva

Kad atjaunosies pasažieru plūsma: Rīgas lidosta sniedz prognozes

16
(atjaunots 12:26 20.10.2020)
Kad Rīgas lidostas vadība plāno palielināt apgrozījumu, kā palīdz nomniekiem, kuri saskārušies ar grūtībām, kāpēc lidosta līdz šim nav saņēmusi naudu, ko valdība tai piešķīra pavasarī.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Pašreizējās prognozes liecina, ka pasažieru plūsma aviācijā, kam būtisku kaitējumu nodarīja Covid-19 pandēmija, var atjaunoties no 2024. gada, vēsta TV3.

"Prognozes patlaban nav pārāk spīdošas attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem. Ja gada sākumā, pavasarī, vēl bija prognozes, ka tāda pakāpeniska atjaunošanās notiks un apmēram no nākamā gada viss varētu atjaunoties, tad šā brīža prognozes saka, ka atjaunošanās tieši pasažieru pārvadājumos varētu notikt 2024. gadā," atzina lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pastāstīja, ka pašreizējos apstākļos lidosta iegulda lielākus līdzekļus kravu pārvadājumu un biznesa aviācijas attīstīšanā ar mērķi pievilināt jaunus kravu pārvadātājus un audzēt apgrozījumu. Kravas perons ir ļoti moderns, ar pazemes degvielas hidrantiem, kas ļauj ātrāk apkalpot lidmašīnas, un tas var pieņemt vislielākos – F un E klases – gaisa kuģus, kam iepriekš kapacitātes nebija.

Tomēr viņa konstatēja, ka pašreizējais brīdis nav labvēlīgs jaunu pasažieru pārvadātāju piesaistīšanai epidemioloģiskās situācijas un karantīnas prasību dēļ. Nozare gaida, kad valsts atbalstīs industriju un radīs risinājumu Covid-19 testiem kombinācijā ar pašizolāciju, lai padarītu regulējumu elastīgāku. Pēc viņas domām, vislabāk būtu, ja visā Eiropas Savienībā būtu vienota pieeja šim jautājumam, kas palīdzētu industrijai ātrāk atgūties.

Lidosta Rīga, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Patlaban lidosta izdzīvo, pateicoties pērnajai peļņai. Finansējumu, ko valsts pavasarī piešķīra  lidostai, tā vēl nav saņēmusi – šim nolūkam nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums, un jāpierāda, ka piešķirtais finansējums tiks atdots piecu gadu laikā. Patlaban izraudzīts viens no scenārijiem, ko plānots iesniegt EK šajā nedēļā. Pie tam EK pagājušajā nedēļā arī mainījusi regulējumu, iekļaujot izmaiņas saistībā ar 100% valsts kapitālsabiedrībām, tātad ir cerības panākt pozitīvu risinājumu. Odiņa pauda cerību, ka attiecīgo jautājumu izdosies nokārtot līdz gada beigām.

Viņa pastāstīja, ka lidostā ir 62 nomnieki, no kuriem 28 strādā terminālī, pārējie – ārpus termināļa, lidostas teritorijā. Visvairāk cietuši ir terminālī strādājošie, tostarp trīs uzņēmumi jau pametuši lidostu, vēl pieci pārdomā šo jautājumu. Lidosta samazina nomas maksu nomniekiem, kam apgrozījums krities par 30%.

16
Tagi:
koronavīruss, lidosta Rīga, pasažieru pārvadājumi
Pēc temata
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu