Latvijas VID, foto no arhīva

Rokas nost no vietēja biznesa! VID represijas iedzinušas stūrī Latvijas uzņēmējus

164
(atjaunots 12:53 23.01.2020)
VID darbinieki izturas pret Latvijas biznesmeņiem kā pret noziedzniekiem. VID tagad panāks, ka vairums vietējo uzņēmumu tiks likvidēts. Tātad uzreiz palielināsies rinda darba biržā, savukārt cilvēki vēl aktīvāk aizbrauks no valsts.

RĪGA, 23. janvāris – Sputnik. Arvien kuplāka Latvijas sabiedriskā organizācija "Tautas varas fronte", kas garīgi ir tuva starptautiskajai kustībai "Dzeltenās vestes", apgalvo: likumdošanas līmenī ir jānosprauž, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav tiesību aiztikt Latvijas mazo un vidējo biznesu.

Viens no "Tautas varas frontes" līderiem Valentīns Jeremejevs ir ne vien protesta kustības aktīvists, bet arī biznesmenis ar vairāk nekā 20 gadus lielu pieredzi.

"Politiķi un VID līdzīgi dienesti dara visu, lai no valsts jau neatgriezeniski aiziet viss bizness. Un pretoties tam varam tikai mēs ar jums – uzņēmēji, parasti cilvēki un aktīvisti līdzīgi Kristīnei Rožkalnei, kurai VID līdz likvidācijai noveda ģimenes uzņēmumu – restorānu Rīgas centrā. Kristīne patiešām ir ļoti liela malača – un sacēla pietiekami spēcīgu protesta vilni," pastāstīja Jeremejevs.

Pēc aktīvista sacītā, no VID puses vērojams kaut kāds milzīgs naids pret maza un vidēja izmēra biznesa pārstāvjiem Latvijā. Jeremejevs atzīmēja, ka runā par to kā uzņēmējs, pārzinot situāciju no iekšienes.

Ar ko vietējie ir sliktāki?

"Gandrīz katrs uzņēmējs izturas pret savu biznesu kā tēvs. Tieši tāpat tēva vai mātes garā nodokļu inspektoriem būtu jāizturas pret vietējiem uzņēmumiem. Taču pagaidām pret mūsu uzņēmumiem izturas kā pret slaucamo govi, kuru var bezgalīgi slaukt. Nodokļu inspektoriem vispār likuma līmenī ir jāaizliedz aiztikt vietējo mazo un vidējo biznesu. Taču šobrīd likumos ir pārāk daudz atvērtu iekavu, un tas ļauj tādiem cilvēkiem, kā VID direktore Ieva Jaunzeme, izdarīt paziņojumus līdzīgi tam, ka viņa var bloķēt kompāniju kontus pat par 1 eiro parādu. Absolūti nenormāla situācija," skaidro Jeremejevs.

Viņš uzsvēra, ka VID ierēdņiem ir jāsaprot, ka viņu iestāde ir parasta fiskāla iestāde, un viņi nevar uzstāties ar kaut kādām bīstamām iniciatīvām. Taču Jeremejevs atzīmēja, ka ārzemju kompānijām Latvijā tiek sniegti milzīgi nodokļu atvieglojumi, kā rezultātā tiek nodarīts vēl lielāks trieciens vietējam biznesam, kurš vispār nespēj konkurēt ar ārzemniekiem.

Jeremejevs uzsvēra, ka ir nepieciešams un ir ļoti svarīgi steidzami veikt izmaiņas VID darba sistēmā. VID darbiniekiem nav jāaiztiek maza un vidēja biznesa pārstāvji. Nodokļu inspektoriem nav nekādu tiesību novest biznesmeņus līdz tam, ka viņi pat baidās iet garām VID ēkai, nerunājot jau par to, lai vērstos pie tā pēc kaut kādas konsultācijas.

Jeremejevs paskaidroja, ka uzņēmēji izvairās uzdot VID jautājumus, jo jebkāda gadījumā kaut gabalu no firmas tomēr nokodīs, vai arī visu biznesu novedīs līdz likvidācijai.

Taču būtībā VID darbiniekiem jābūt vienkārši konsultantiem, kā tiem, kas strādā pie mobilajiem operatoriem. Un šiem konsultantiem no galvas ir jāiemācās frāzi, ar kuru ir tiesīgi vērsties pie tiem, kam zvana: ko mēs varam izdarīt jūsu labā, lai jums palīdzētu?

Kaut kāds neiedomājams naids

"Nodokļu politika Latvijā jau ir piespiedusi ne desmitiem un ne simtiem, bet gan tūkstošiem uzņēmēju vai nu izvest savu biznesu ārpus valsts, vai arī pilnībā likvidēt to. Latvijas iedzīvotāji strauji krīt nabadzībā, un mēs teju katru dienu lasām tādas ziņas kā, piemēram, "Latvijas galvaspilsēta ir iekļuvusi pasaules dārgāko pilsētu reitingā"," pauž sašutumu aktīvists.

Saskaņā ar tiešsaistes datubāzes Numbeo reitingu, kurš publicēja 2020. gada janvāra pārskatu, Rīga 440 pasaules dārgāko pilsētu sarakstā atrodas 334. vietā. Reitingā tika vērtētas dzīvošanas izmaksas, īres maksa, pārtikas produktu cenas, restorānu ēdiena cenas un iedzīvotāju pirktspēja.

Kur lai šie iedzīvotāji staigā pa restorāniem… Un šis bizness valstī kļūst arvien mazāk ienesīgs: restorāni vienkārši tiek slēgti.

Kaut gan Latvijas Restorānu asociācija jau sen sit trauksmes zvanu. Aptuveni pirms gada Sputnik Latvija korespondenti runāja Asociācijas prezidentu Jāni Jenzi, kurš pateica tieši: nodokļu inspektoriem ir kaut kāds neiedomājams naids pret vietējā mazā un vidēja biznesa pārstāvjiem.

Savukārt pērnā gada nogalē mediji paziņoja, ka pēc Valsts darba inspekcijas gada pārskata datiem var secināt, ka nodokļu iestādes darbinieki kārtējās VID pārbaudes laikā pievērsa uzmanību tam, ka – ak šausmas! Latvijā pieaug cilvēku skaits ar arodslimībām, ko izraisa psihosociālie faktori.

Biznesmeņi ļoti intensīvā darba dēļ darbā burtiski deg. Pārsteidzoši ir tas, ka VID darbinieki pat uz mirkli neiedomājās, ka, pirmkārt, to visu kā reizi arī ir izraisījis BID spiediens uz uzņēmējiem, nevis kaut kas cits. VID darbinieki iekliedzās - "mūs pazemo un iebiedē!". VID darbinieki sagaida lielāku cieņu pret sevi.

Baisās VID uzvaras

Citi pērnā gada "nopelni": VID noveda līdz likvidācijai plaši pazīstamas kompānijas. Piemēram, cienīto saldumu ražotāju "Skrīveru saldumi" un slaveno kosmētikas līdzekļu ražotāju "Dzintars".

Tiem visu laiku to vien darīja, ka ieviesa dažāda veida ierobežojumus, jo kompānijām izveidojās nodokļu parādi. Taču kompānijas ražoja oriģinālu produkciju, kas veiksmīgi tiek pārdota vietējā tirgū, konkurējot ar importa precēm, kā arī tiek veiksmīgi eksportēta.

Nav grūti iedomāties, kādi noskaņojumi valdīja pērn Bauskā: pirms dažiem mēnešiem nodokļi piespieda Latvijas alusdarītavas "Bauskas alus" īpašniekus nodot ražošanu starptautiskajam koncernam Royal Unibrew.

Un Bauskas pilsētā bezdarba līmenis tieši VID dēļ 2019. gadā uzreiz pacēlās.

Tagad parādīsies vairāk bezdarbnieku arī citā pavisam neturīgajā provinciālajā Skrīveru pilsētā, kolīdz nodokļu inspektori līdz galam būs piebeiguši tur ļoti neslikto "Skrīveru saldumu" ražotni ar tās bagāto vēsturi.

164
Pēc temata
"Sajūta bija kā nopratināšanā": Kinfield saimniece pastāstīja, kāpēc slēgta kafejnīca
Nodokļi žņaudz: Valsts ieņēmumu dienests ķēries pie firmas "Skrīveru saldumi"
Vai būs sodi: VID sūta vēstules tiem, kam konta apgrozījums ir virs 15 000 eiro
Rīgā no tūristiem iekasēs nodokli, savukārt VID ķersies klāt iznomātājiem
Eiro

VID liks darba devējiem pamatot darbinieku zemās algas

14
(atjaunots 10:25 14.07.2020)
Valsts ieņēmumu dienests apņēmies nopietni ķerties klāt darba devējiem, kuri saviem darbiniekiem maksā algas "aploksnēs".

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno iesniegt grozījumus Valsts sociālās apdrošināšanas likumā, kuri palīdzēs cīnīties ar tā saucamajām "aplokšņu" algām, vēsta Lsm.lv. Saskaņā ar grozījumiem darba devējiem nāksies pamatot iemeslu, kura dēļ darbiniekiem tiek maksātas mazas algas.

Iepriekš nepamatoti zemas algas uzņēmumā bija spiesti pierādīt nodokļu dienesta darbinieki, atgādināja VID vadītāja Ieva Jaunzeme.

"Ja VID dati liecinās, ka vidējā alga nozarē ir lielāka nekā tā, kas tiek maksāta konkrētā uzņēmumā, darba devējam būs jāiesniedz pamatoti pierādījumi, kādā veidā viņš var nodarbināt strādājošos par algu, kas būtiski zemāka nekā nozares vidējā alga," skaidroja Jaunzeme.

Pēc viņas domām, grozījumi manāmi atvieglos darbu ar "aplokšņu algām".

VID direktora vietniece Natālija Filipoviča preses konferencē 13. jūlijā pastāstīja, ka konstatēts liels skaits problēmu gadījumos, kad uzņēmēji vērsās ar lūgumu izmaksāt dīkstāves pabalstu saviem darbiniekiem.

Piemēram, darbinieks nostrādājis uzņēmumā gadu, bet galu gala noskaidrojas, ka viņš strādājis nelegāli un saņēmis algu "aploksnē".

Tāpat VID saskāries ar virkni situāciju, kurās cilvēki saņēmuši mazāku dīkstāves pabalstu nekā plānoja. Šādās situācijās atkal iemesls meklējams "aplokšņu algās".

Vai, piemēram, darbinieks bez viņa ziņas reģistrēts kā valdes loceklis, vēl citā gadījumā darba devējs lūdzis padalīties dīkstāves pabalstā.

Iepriekš vēsltīts, ka "aplokšņu algas" sastāda 44,1% valsts ēnu ekonomikas struktūrā. Vidēji 2019. gadā uzņēmēji slēpuši no valsts 22,3% algu.

Informācijas slēpšanas par darbiniekiem (vidējais provents no kopējā darbinieku skaita, kas nodarbināti bez līguma) 2019. gadā Latvijā pieaudzis līdz 10,9% (+1,0%).

Tas lielā mērā saistīts ar darba spēka trūkumu Latvijā un tā nelegālo ievešanu no citām valstīm.

14
Tagi:
alga, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Ēnu ekonomikas līmenis valstī gada laikā gandrīz nav krities
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Par "negodīgu" dīkstāves pabalsta pieteikšanu VID piemēros 1500 eiro naudas sodu
Ramona Petraviča

Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem

15
(atjaunots 09:45 14.07.2020)
Pretēji Petravičas vārdiem pēc Satversmes tiesas sprieduma, Labklājības ministrijas miljoniem eiro vērtajā piedāvājumu kompleksā nav pieminēta ne sociālā nodrošinājuma pabalsta grozīšana, ne vecuma pensijas aprēķina bāzes palielināšana. Kam sola palīdzību?

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. iniciatīvas vairāk nekā divsimt miljonu eiro apmērā – Labklājības ministrijas atbilde sociālās drošības sistēmas kritiķiem. Nākamā gada prioritāšu sarakstā ir pensiju piemaksas, ģimenes pabalsti un atbalsta pasākumi bērniem ar invaliditāti, vēsta Neatkarīgā.

Tomēr resors nav sniedzis ne valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, ne minimālās pensijas palielināšanas aprēķinu, lai arī labklājības ministre pēc Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas paziņoja, ka vēlas palielināt šo pabalstu līdz 109 eiro. Tiesa, no Satversmes tiesas sprieduma izriet, ka problēmu rada ne tikai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta zemais apmērs, bet sociālā drošība pašos pamatos.

Milzīgas summas

Labklājības ministrijas priekšlikumi par nākamajā gadā īstenojamajiem 18 nozares politikas prioritārajiem pasākumiem iesniegti Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram. Kopumā, pēc LM aprēķiniem, to īstenošanai nepieciešami 216 miljoni eiro. Tiesa, norāda resors, atsevišķi pasākumi paredz arī ienākumu kompensāciju, tāpēc kopējā pasākumu ietekme tiek lēsta aptuveni 90 miljonu eiro apmērā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Labklājības ministre Ramona Petraviča uzreiz pēc Satversmes tiesas sprieduma paziņoja, ka ir apņēmības pilna gan pabalstu palielināt, gan celt vecuma pensijas aprēķina bāzi, kas nav mainīta 15 gadus. Tomēr minēto prioritāšu sarakstā nav ne vārda par minimālo pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un to palielināšanu.

Ministre iesniedza valdībā minimālā ienākumu līmeņa sistēmas pilnveides plānu. Līdzīgu projektu LM iesniedza Ministru kabinetā jau pērn un aicināja valdību minimālo pensiju palielināt līdz 99 eiro. Valdība iniciatīvu neatbalstīja.

Labklājības ministrijas speciālists Egils Zariņš paskaidroja, ka resora prioritāšu sarakstā patiešām nav iekļauts jautājums par minimālo pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet ministrija to piedāvās atsevišķi. Tātad pašreizējās iniciatīvās paredzētajiem izdevumiem (216 miljoni eiro) pievienosies summa, kas nepieciešama minēto pabalstu palielinājumam aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, rēķinot pēc pagājušā gada datiem.

Vai piešķirs naudu asistentiem

Prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts papildu finansējuma pieprasījums izmaiņām asistenta pakalpojumā personām ar invaliditāti. Asistenta pakalpojums pašvaldībā, ko finansē no valsts budžeta, tika ieviests 2013. gadā, lai sniegtu atbalstu nokļūšanai darba vietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, tomēr pašlaik notiek diskusijas par šī pabalsta nākotni.

Labklājības ministrija piedāvā valdībai piecus pakalpojuma izmaiņu variantus. Viens no tiem paredz mainīt un paplašināt pakalpojumu bērniem ar invaliditāti un vienlaikus arī mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību. Plānots arī paaugstināt asistenta atalgojumu. Lai to īstenotu, kopā nepieciešami 23,3 miljoni eiro.

Deviņus miljonis eiro plānots atvēlēt pensiju saņēmēju atbalstam un viņu ienākumu palielināšanai. No 2021. gada Labklājības ministrija piedāvā pakāpeniski nodrošināt piemaksas vecuma un invaliditātes pensijām, kuras piešķirtas laikā no 2012. gada. Arī šis jautājums jau vairākkārts apspriests Saeimā, bet līdz šim nav atrasti pietiekami līdzekļi. Labklājības ministrija arī rosina palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pensijām no 300 līdz 350 eiro mēnesī (4200 eiro gadā).

Ģimenēm ar bērniem rosina piešķirt jaunu pabalstu 50 eiro apmērā par katru bērnu, taču šāda pabalsta kopējā ietekme uz valsts budžetu 2021. gadā plānota virs 30 miljoniem eiro. Vēl 15 miljoni eiro paredzēti dažādu sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, piemēram, tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju rindas mazināšanai.

15
Tagi:
Ramona Petraviča, Satversmes tiesa, Labklājības ministrija
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Šī gada pensiju indeksācija Latvijā: kam un kādā apmērā
Minimālais ienākumu līmenis Latvijā ir atzīts par Satversmei neatbilstošu
Deputāts: pēc tiesas verdikta labklājības ministrei derētu pamest savu amatu
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

0
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

0
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara